Kurus grāmatvežus gaida licencēšana?

Kāpēc radusies iecere grāmatvežus licencēt un tieši kurus grāmatvežus šī prasība skars? Neliels ieskats žurnāla “Bilance” oktobra otrajā, šāgada 20. (440.) numurā publicētajā intervijā ar Agnesi Rudzīti, ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktori:

Jau kopš gada sākuma publiskajā telpā aktualizējies jautājums par grāmatveža profesijas reglamentāciju, par to nesen tika runāts arī žurnāla “” apaļā galda diskusijā. Kas ir galvenie iemesli un argumenti par labu tam, kāpēc grāmatvežus būtu jāsāk stingrāk kontrolēt, sertificēt?

Pirmkārt, to vēlas pati nozare – jau vismaz gadus desmit ir bijusi runa par šādu nepieciešamību, tā kā būtībā tas nav nekas jauns. Taču šobrīd jautājums ir kļuvis aktuāls tāpēc, ka Latvijā viesojušies “Moneyval” (Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējuma komiteja) , kas izvērtējuši Latvijas situāciju nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un secinājuši, ka viens no mūsu sistēmiskajiem trūkumiem ir arī tas, ka grāmatvežiem, kas ir viena no riska profesijām šajā kontekstā, nepastāv nekāda kontrole, uzsākot darbību profesijā. “Moneyval” ekspertu ziņojumā ir sniegta rekomendācija, ka Latvijai būtu jāizvērtē iespēja veikt sertificēšanu vai licencēšanu vairākās jomās, arī grāmatvedībā. Grāmatvežus ir jāuzrauga, lai pārliecinātos, vai viņi ir gana zinoši un vai prot ne tikai pārzināt un ievērot grāmatvedības kārtošanu reglamentējošos normatīvos aktus, bet arī identificēt iespējamos naudas atmazgāšanas gadījumus, ar kuriem varētu iznākt , kārtojot grāmatvedību.

Precizēsim – vai runa ir par visu grāmatvežu sertificēšanu, vai tikai ārpakalpojumu grāmatvežiem? Publiski bijusi runa tikai par otrajiem…

Šobrīd mēs runājam tikai par ārpakalpojuma grāmatvežiem, uzskatot, ka uzņēmumu grāmatveži ir pakļauti mazākam riskam, jo viņi darbojas konkrētā uzņēmumā, konkrēta darba devēja interesēs un uzņēmumu kontrole tiek veikta ar dažādiem citiem instrumentiem – piemēram, auditiem.

Tātad iznāk, ka mērķis ir tikai izpildīt starptautisko ekspertu prasības naudas legalizācijas novēršanas jomā, nevis sakārtot grāmatvedības nozari kopumā?

Nē, jo naudas legalizācija ir cieši saistīta arī ar ēnu ekonomiku – naudu var legalizēt tikai tad, ja notikusi nodokļu krāpšana. Virsmērķis tiešām ir nelegālās naudas legalizācijas novēršana, bet tas ir cieši saistīts gan ar nodokļu nenomaksu, gan arī ar vispārēju grāmatvedības pakalpojumu kvalitātes celšanu, jo ne vienmēr pārkāpums tiek pieļauts ļaunprātīgi. Reizēm tā ir vienkārši nezināšana, nesaprašana. Tāpat arī Latvijā ir ļoti liels grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju skaits – vairāk nekā septiņi tūkstoši, kamēr Igaunijā, piemēram, tie ir tikai četri simti. Jautājums – kāpēc? Neredzam Latvijā tik daudz uzņēmumu, kam būtu nepieciešams tik liels skaits pakalpojumu. Ir daudz jautājumu, kas prasītu sakārtotu vidi.

Visu rakstu “Ar grāmatvežu licencēšanu cer risināt naudas atmazgāšanas problēmu” lasiet Bilances 20. (440.) numurā.

Žurnālu abonēt var: https://www.lid.lv/zurnali/.

Līdzīgie raksti:

Atstāt komentāru

Please Login to comment
  Subscribe  
Paziņot par