Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro.

Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

COVID-19 pandēmijas krīzes ietekmē 2020. gadā salīdzinājumā ar pērno gadu algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 29,3 tūkst. jeb 3,9 %. To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ. Samazinājums vērojams visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumu, nekustamo īpašumu un veselības un sociālās aprūpes nozares, kur bija vērojams pieaugums.

Privātajā sektorā mēneša darba samaksa auga straujāk

2020. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 138 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 156 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 121 eiro.

Privātajā sektorā gada laikā algas augušas straujāk – par 6,7 % gadā, sabiedriskajā – par 4,9 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 6,3 % gadā.

2020. gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visstraujāk pieauga Pierīgā – par 7,8 %. Zemākais pieaugums bija Kurzemē – 5,3 % un Latgalē – 5,5 %. Rīgā un pārējos reģionos vidējā atalgojuma kāpums bija ap 6 % gadā. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1276 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (793 eiro), kas ir par 38 % mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 7,97 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2020. gadā bija 7,97 eiro un gada laikā tā pieauga par 6,6 % (2019. gadā – 7,47 eiro).

Kopējās stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,47 līdz 10,06 eiro jeb par 6,2 %.

Stundas darba samaksas un darbaspēka izmaksu pieaugumu 2020. gadā galvenokārt ietekmēja nostrādāto stundu kritums gada laikā par 4,2 %, kamēr kopējo darbaspēka izmaksu summa pieauga tikai par 1,7 %.

Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama Oficiālās statistikas portālā sadaļās “Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas’’.