Latvijas Spēļu biznesa asociācija: Valsts zaudēs ienākumus, paaugstinot azartspēļu nodokli

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) uzskata, ka Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums par 30% paaugstināt azartspēļu nodokli radīs pilnīgi pretēju efektu un valsts un pašvaldību budžeti zaudēs ievērojamus līdzekļus.

"Šobrīd FM intensīvi diskutē ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām par nodokļu reformu un mehānismiem, kā gūt papildu ienākumus no dažādām tautsaimniecības nozarēm. Viens no priekšlikumiem ir par 30% paaugstināt azartspēļu nodokli un atgriezties pie laimestu aplikšanas ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā rezultātā, saskaņā ar FM aprēķiniem, valsts budžetā ieplūstu papildu 12 -15 miljoni eiro. Savukārt nozares uzņēmumu veiktā scenāriju modelēšana liecina - valsts un pašvaldību budžeti kopumā zaudēs vismaz 2 miljonus eiro uz dažādu citu nodokļu nomaksas apmēra samazinājuma rēķina, jo nozare veiks plašus optimizācijas pasākumus," norāda LSBA konsultants Jānis Andžāns.

LSBA pārstāvis norāda, ka pretēji FM lineārajiem aprēķiniem par valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, LSBA biedru sniegtās minimālās aplēses liecina, ka tādā gadījumā, ja nodoklis tiks paaugstināts par 30%, nozares uzņēmumi būs spiesti samazināt ekspluatējamo iekārtu skaitu par 20%, kazino galdu skaitu par 15%, spēļu zāļu skaitu vidēji par 15% un darba ņēmēju skaitu par 10%. Tā kā azartspēļu nodoklis tiek maksāts par ekspluatējamo iekārtu skaitu, ir saprotams, ka vienlaikus ar prognozējamo kopējo nozares apgrozījuma kritumu, budžeta zaudējumi ir neizbēgami. Tāpat, visticamāk, ne tikai samazināsies darba vietu skaits (pieaugs slodze valsts sociālajam budžetam), bet arī var tikt samazinātas esošo darbinieku algas, kas negatīvi ietekmēs patēriņu.

"Tāpat vēršam uzmanību uz tiesiskās paļāvības principu ignorēšanu no publiskās pārvaldes puses - proti, 2013. gadā tika noslēgta vienošanās starp LSBA un FM par nodokļu nepaaugstināšanu azartspēļu nozarei līdz 2019. gadam, kad plānots ieviest vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmu (ieviešanas izmaksas sedz paši komersanti un tās ir no 2,6 līdz 5,2 miljoniem eiro katram)," norāda LSBA pārstāvis, piebilstot: "Tā kā vienošanās jau vienreiz ir pārkāpta un vienlaikus ir uzsākts veikt investīcijas sistēmas ieviešanā, tad, atkārtoti paaugstinot nodokļus nozarei, Ministru kabinetā ir nepieciešams skatīt jautājumu par sistēmas ieviešanas termiņa pagarināšanu vai sistēmas ieviešanas atcelšanu, jo pretējā gadījumā nozares komersanti izvērtēs iespēju vērsties tiesā pret valsti par tiesiskās paļāvības principu pārkāpšanu, kā arī zaudējumu radīšanu."