Naudas pārskaitījums, kas neveido personas ienākumus
Bezskaidras naudas pārskaitījumi ieņem arvien lielāku lomu cilvēku ikdienā, tādējādi naudas pārskaitījumi fizisku personu starpā, kuras nesaista laulība vai radniecība pēc ekonomiskās būtības arī nereti neveido personas ienākumu. Kā norāda Līna Lazdiņa, KPMG Zvērinātu advokātu biroja zvērināta advokāta palīdze, likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ( IIN likums) tieši nenosaka, kā būtu jārīkojas ar naudas pārskaitījumiem, kurus viena fiziska persona saņēmusi no citām fiziskām personām kopīgu izdevumu segšanai vai izdevumu segšanai citas personās vārdā. Līdz ar to ikdienā rodas situācijas, kad fiziskās personas kontā taksācijas gada laikā tiek ieskaitītas naudas summas, kas no konkrētas fiziskās personas pārsniedz 1425 eiro, taču persona…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Bezskaidras naudas pārskaitījumi ieņem arvien lielāku lomu cilvēku ikdienā, tādējādi naudas pārskaitījumi fizisku personu starpā, kuras nesaista laulība vai radniecība pēc ekonomiskās būtības arī nereti neveido personas ienākumu. Kā norāda Līna Lazdiņa, KPMG Zvērinātu advokātu biroja zvērināta advokāta palīdze, likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ( IIN likums) tieši nenosaka, kā būtu jārīkojas ar naudas pārskaitījumiem, kurus viena fiziska persona saņēmusi no citām fiziskām personām kopīgu izdevumu segšanai vai izdevumu segšanai citas personās vārdā. Līdz ar to ikdienā rodas situācijas, kad fiziskās personas kontā taksācijas gada laikā tiek ieskaitītas naudas summas, kas no konkrētas fiziskās personas pārsniedz 1425 eiro, taču persona to pēc ekonomiskās būtības neuzskata par savu ienākumu, šo summu nedeklarē un nemaksā par to nodokli.
Piemēram, draugu kompānija kopīgi dodas ceļojumā, kur viens no draugiem uzņēmies rezervēt un apmaksāt aviobiļetes un veic to apmaksu. Pēc apmaksas veikšanas pārējie draugi veic pārskaitījumu vienas biļetes cenas apmērā. Attiecīgi šādā gadījumā pēc ekonomiskās būtības ienākumi neveidojas, taču būtu ieteicams precīzi norādīt pārskaitījuma mērķi, lai nepieciešamības gadījumā būtu vieglāk pamatot, ka šāds pārskaitījums nav uzskatāms par ienākumiem. Pārskaitījuma mērķī šādos gadījumos uzskatāmi būtu norādīt, ka tas ir parāds. Savukārt gadījumos, kad persona iepriekš saņem naudas summu no citas personas pirms kopīgu izdevumu segšanas, ieteicams attiecīgi atspoguļot pārskaitījuma mērķi, ka tas ir kopīgu izdevumu segšanai, piemēram, īres naudas apmaksa, kuru divas personas sedz uz pusēm.
Kredītiestādēm nav pienākuma pēc savas iniciatīvas informēt VID par kustību fiziskās personas kontos. Vienīgais izņēmums, kad kredītiestādei ir pienākums pēc savas iniciatīvas sniegt informāciju VID, ir konstatējot aizdomīga darījuma pazīmes.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta trešajā daļā ir uzskaitītas darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā. Kā biežāk sastopamas var minēt šādas pazīmes (ar pilnu pazīmju uzskaitījumu var iepazīties iepriekš minētajā pantā):
klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms;
nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu;
konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām.
Ņemot vērā minēto, ja fiziskā persona nenorāda naudas pārskaitījumu izcelsmi gada ienākumu deklarācijā un kredītiestāde nav ziņojusi par aizdomīgu darījumu, VID nav pieejama informācija par to, ka fiziskā persona šādas summas vispār būtu saņēmusi. Taču saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” VID ir tiesības veikt fiziskās personas nodokļu revīziju, kuras laikā, cita starpā, tiek kontrolēta nodokļu un ienākumu deklarācijas posteņu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem.
Augstākā tiesa Administratīvo lietu departamenta 2012. gada 30. maija spriedumā lietā SKA – 115/2012 ir secinājusi, ka, ja persona nav deklarējusi VID savus ienākumus, dienests ir spiests izmantot metodes, ar kurām ienākumus var noskaidrot netieši, piemēram, ar bankas kontu kustības metodi: ja kontā ir naudas līdzekļi, kas neatbilst deklarētajiem ienākumiem un nav pierādīti kā nauda, par kuru nav aprēķināms nodoklis, tiek pieņemts, ka tie ir ienākumi. Vienlaikus jānorāda, ka saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta pirmo daļu VID pēc nodokļu revīzijas ir tiesības iekasēt papildu aprēķinātos nodokļus un uzlikt sodu gadījumos, kad ir pārkāpti nodokļu likumi. Tomēr iepriekš minētajā spriedumā Augstākā tiesa pauda arī secinājumu, ka, ja persona spēj pierādīt šo summu saistību ar konkrētiem faktiem, ka summa nav ienākumi, tas ir jāņem vērā. Pretējā gadījumā VID neievērotu likuma mērķi – aprēķināt nodokli tieši par personas ienākumiem.
Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka bezskaidras naudas pārskaitījumi fizisko personu starpā ne vienmēr ir uzskatāmi par fiziskās personas ienākumiem, jo tie pēc ekonomiskās būtības neveidot personas ienākumu. VID informāciju par fiziskajai personai ieskaitītajām naudas summām iegūst no personas iesniegtās gada ienākumu deklarācijas vai saņemot ziņojumu par aizdomīgu darījumu. Taču VID var izvēlēties veikt nodokļu maksātāja kontroles pasākumus un pieņemt lēmumu veikt nodokļu revīziju, kā arī personas gūtos ienākumus var noskaidrot, izmantojot kredītiestāžu sniegto informāciju. Ja persona spēj pierādīt, ka šīs summas pēc ekonomiskās būtības nav ienākumi, par nedeklarētajām naudas summām iedzīvotāju ienākuma nodoklis un soda nauda nav jāmaksā.
Visu rakstu "Naudas pārskaitījumi privātpersonu starpā – vai IIN objekts?" var lasīt žurnāla "BILANCES JURIDISKIE PADOMI" maija numurā.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.