Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos deviņos mēnešos bija 7 152,1 milj. eiro, un salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi palielinājušies par 394,3 milj. eiro jeb 5,8%. Līdz ar ekonomiskās izaugsmes tempu pieaugumu redzamas pozitīvas tendences nodokļu ieņēmumu dinamikā. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī bija 5 900,5 milj. eiro, un salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās par 418,4 milj. eiro jeb 7,6%. Jāatzīmē, ka šā gada janvārī-aprīlī, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, nodokļu ieņēmumu pieaugums bija 5,8%, bet turpmākajos mēnešos (maijs-septembris) nodokļu ieņēmumi kāpuši arvien straujāk, piecu mēnešu nogrieznī sasniedzot 9,0% pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Vienlaikus nodokļu ieņēmumu plāns pārskata periodā tika izpildīts 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro virsplāna ieņēmumus. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi janvārī-septembrī bijuši gandrīz tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, veidojot 560,2 milj. eiro.

Labi pildījušies darba spēka nodokļu ieņēmumi, iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN), salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, ieņēmumi kopbudžetā palielinājušies par 109,5 milj. eiro jeb 9,8%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kāpuši par 88,1 milj. eiro jeb 5,6%. Atšķirības darba spēka nodokļu ieņēmumu pieauguma tempos galvenokārt ir skaidrojamas ar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un iemaksu palielinājuma 2.pensiju līmenī no 5 uz 6%. Tai pat laikā IIN ieņēmumu plāns janvārī-septembrī tika izpildīts 102,5% apmērā, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu plāns 101,1% apmērā, veidojot virsplāna ieņēmumus attiecīgi 29,7 milj. eiro un 17,7 milj. eiro. IIN ieņēmumu kāpums jūtami iespaidojis pašvaldību budžeta ieņēmumus, kur redzams ieņēmumu kāpums par 185,8 milj. eiro jeb 11,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri. Izceļams arī solidaritātes nodokļu ieņēmumu kāpums un pozitīvā plāna izpilde, kopbudžetā veidojot 9,9 milj. eiro virsplāna ieņēmumus. Virsplāna ieņēmumi veidojušies arī akcīzes nodoklim, kur plāns izpildīts 101,8% apmērā, bet virsplāna ieņēmumi veido 11,7 milj. eiro. Joprojām no plānotā atpaliek akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem, kas šā gada deviņos mēnešos bijuši par 7,9 milj. eiro jeb 5,2% mazāki kā plānots, kas skaidrojams ar tabakas izstrādājumu patēriņa apjoma samazinājumu. Jāatzīmē, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem kopbudžetā janvārī-septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams 113,7 milj. eiro jeb 7,7% palielinājums, bet uzņēmuma ienākuma nodoklim (UIN) 6,0 milj. eiro jeb 1,9% palielinājums. Kā PVN, tā arī UIN ieņēmumi janvārī-septembrī bijuši plānotajā apmērā.

Ne-nodokļu ieņēmumi kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos veidoja 435,7 milj. eiro, un salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu samazinājās par 28,2 milj. eiro jeb 6,1%. Pamatbudžeta līmenī ne-nodokļu ieņēmumi samazinājās vēl straujāk, t.i. par 54,7 milj. eiro jeb 13,7%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu. Ieņēmumu samazinājums galvenokārt skaidrojams ar vienreizējo pērn valsts budžetā ieskaitīto maksājumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tikmēr ne-nodokļu ieņēmumu plāns pamatbudžetā janvārī-septembrī tika izpildīts par 97,3%, ieņēmumiem esot par 9,5 milj. eiro mazākiem nekā plānots. Turpretī speciālajā budžetā ne-nodokļu ieņēmumiem vērojams 23,4 milj. eiro jeb 75,6% kāpums, kas lielā mērā skaidrojams ar Privatizācijas aģentūras veikto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārvaldīto A/S “Latvijas kuģniecība” kapitāldaļu pārdošanu.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada deviņos mēnešos bija 6 791,3 milj. eiro, un salīdzinot ar 2016.gada deviņu mēnešu periodu, palielinājās par 337,1 milj. eiro jeb 5,2%. Straujākais izdevumu palielinājums vērojams pašvaldību budžetā, kur izdevumi kāpuši par 217,9 milj. eiro jeb 14,6%. Galvenokārt izdevumu kāpumu sekmē pieaugošie atlīdzības un kapitālie izdevumi. Konsolidētā kopbudžetā atlīdzības izdevumi šā gada janvārī-septembrī bija 1 618,1 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājās par 142,7 milj. eiro jeb 9,7%. Izdevumu palielinājumu sekmēja vispārējais algu līmeņa pieaugums valstī, kā arī minimālās algas palielināšana. Pie kopējā atalgojuma izdevumu kāpuma īpaši izceļama iekšējās un ārējās drošības struktūru algu fonda palielināšana, kā arī jauno pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana. Būtiskākais kopbudžeta izdevumu palielinājums vērojams kapitālo izdevumu pozīcijās, kur izdevumi janvārī-septembrī pieauguši līdz 559,9 milj. eiro, pretstatā pērnā gadā pārskata periodā veiktajiem izdevumiem 387,2 milj. eiro, veidojot strauju kapitālo izdevumu pieaugumu par 172,8 milj. eiro jeb 44,6%. Lielākais izdevumu kāpums redzams pašvaldību budžetā, ko ietekmēja arvien aktīvāka ES fondu projektu īstenošana. Arī izdevumiem precēm un pakalpojumiem kopbudžetā vērojams izteikts pieaugums. Janvārī-septembrī izdevumi precēm un pakalpojumiem bija 894,6 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 76,6 milj. eiro jeb 9,4%. Preču un pakalpojumu izdevumi kopbudžetā straujāk kāpuši Nacionālajos bruņotajos spēkos un Iekšlietu ministrijas resorā, tāpat nozīmīgs pieaugums redzams pašvaldībās un to padotības struktūrās.

Izdevumi sociālajiem maksājumiem janvārī-septembrī kopbudžetā bija 2 103,8 milj. eiro. Deviņu mēnešu griezumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, izdevumi palielinājušies par 77,1 milj. eiro jeb 3,8%. Pensiju izdevumi palielinājušies par 41,0 milj. eiro jeb 2,9%, bet pārējo sociālo pabalstu izdevumi par 36,1 milj. eiro jeb 5,8%. Sociālo pabalstu izdevumu kāpumu sekmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugums, bet pieauguma temps bija līdzvērtīgs sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma tempam. Jāatzīmē, ka izdevumi slimības pabalstiem deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2016.gada janvāri-septembri, palielinājušies par 8,6%, kamēr bezdarbnieku pabalstiem izdevumi sarukuši par 2,4%, ko sekmē sarūkošais reģistrētā bezdarba līmenis valstī. Savukārt izdevumu pieaugums pensijām ir saistāms ar 2016.gada oktobrī veikto indeksāciju. Lai gan vidējais pensijas apmērs 2017.gadā ir par aptuveni 5,6% lielāks nekā 2016.gadā, kopējais pensiju izdevumu pieaugums bija par 2,7 procentpunktiem lēnāks, kas skaidrojams ar pensiju saņēmēju skaita samazināšanos aptuveni par 1,2%. Ņemot vērā, ka speciālā budžeta ieņēmumi palielinājās par 6,1%, speciālā budžeta pārpalikums pieauga līdz 63,8 milj. eiro, salīdzinot ar situāciju pirms gada attiecīgajā deviņu mēnešu periodā, pārpalikums ir palielinājies par 51,5 milj. eiro.

Lai arī kopbudžeta izdevumos kopumā bija vērojams pieaugums, atsevišķās kopbudžeta izdevumu pozīcijās 2017.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, vērojams samazinājums. Procentu izdevumu kļuvuši par 13,7 milj. eiro jeb 5,5% mazāki, kā arī par 11,8 milj. eiro jeb 6,7% mazākas kļuvušas iemaksas ES budžetā. Tomēr būtiskākais samazinājums bijis izdevumiem subsīdijām un dotācijām, kuras samazinājušās par 109,2 milj. eiro jeb 8,4%, kas skaidrojams, galvenokārt, ar mazākiem valdības iestāžu veiktajiem maksājumiem komersantiem par ES fondu projektu īstenošanu, ko ietekmēja ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda slēgšana.