Latvijā vidējā mēnešalga pietuvojusies 900 eiro, atšķirīgi pelna reģionos. Uzziniet, kā pelna grāmatveži!
Vidējā neto mēneša atlīdzība Latvijā 2017. gadā pieaugusi par 6,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, sasniedzot 894 eiro, liecina personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā Latvijas algu un atlīdzību 2018.gada pētījuma rezultāti. CV-Online Latvia vadītājs Alvis Brodiņš konstatējis, ka Latvijas iedzīvotāji pelna vairāk nekā liecina oficiālā statistika, jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem vidējā neto alga Latvijā pērn bija 676 eiro, kas ir par 24% mazāk nekā liecina pētījuma dati. Tas netiešā veidā norāda uz ēnu ekonomiku un aplokšņu algām. Tomēr starpība starp vidējo neto algu pērn oficiālās statistikas datos un pētījuma datos samazinājusies par vienu procentpunktu salīdzinājumā ar…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Vidējā neto mēneša atlīdzībaLatvijā 2017. gadā pieaugusi par 6,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, sasniedzot 894 eiro, liecina personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā Latvijasalguunatlīdzību 2018.gada pētījuma rezultāti.
CV-Online Latvia vadītājs Alvis Brodiņš konstatējis, ka Latvijas iedzīvotāji pelna vairāk nekā liecina oficiālā statistika, jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes(CSP) datiem vidējā neto algaLatvijā pērn bija 676 eiro, kas ir par 24% mazāk nekā liecina pētījuma dati. Tas netiešā veidā norāda uz ēnu ekonomiku un aplokšņu algām. Tomēr starpība starp vidējo neto algu pērn oficiālās statistikas datos un pētījuma datos samazinājusies par vienu procentpunktu salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kas liecina par ēnu ekonomikas samazinājumu.
Pētījumā arī secināts, ka pastāv būtiska starpība vidējo neto darba algu Rīgā un reģionos. Ja Rīgā strādājošie pērn uz rokas vidēji saņēma 968 eiro, tad Zemgalē - 690 eiro, Vidzemē - 681 eiro, bet Kurzemē - 673 eirounLatgalē - 593 eiro.
Augstākās vidējās darba algas pērn saņēma lielos starptautiskos privātā sektora uzņēmumos strādājošie, kur atalgojums vidēji uz rokas veidoja 1000 eiro. Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums pērn bija informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē un datorprogrammēšanā strādājošajiem - 1212 eiro, kam seko bankas un finanšu sektorā strādājošie - 1074 eiro, ķīmiskajā rūpniecībā un farmaceitisko produktu ražošanā strādājošie - 1015 eiro.
Mazākās vidējās darba algas uz rokas pērn bija izglītībā strādājošajiem - 614 eiro, veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošajiem - 631 eiro, kā arī mākslā un kultūras jomā strādājošajiem - 657 eiro.
Lielākais atalgojuma pieaugums pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vērojams pakalpojumu jomā, būvniecībā, kā arī jomās, kur atalgojums ir salīdzinoši zems, piemēram, lauksaimniecībā un izglītībā. Dalījumā pa amatu kategorijām, lielākās algas pērn vidēji mēnesī bija augstākajā vadībā strādājošajiem - 2330 eiro uz rokas, kam seko algas speciālistu un asistentu amatos, tostarp IT jomā - 1480 eiro, jurispridencē - 1283 eiro, banku, apdrošināšanas, finanšu un grāmatvedības sektorā - 1002 eiro.
Analizējot kopējo ienākumu atšķirību starp dzimumiem, secināts, ka vīriešu vidējais neto atalgojums Latvijā pērn bija 1021 eiro, kamēr sievietes vidēji saņēma par 27% mazāk - 806 eiro. Tikmēr vadības līmenī strādājošie vīrieši vidēji pelnīja 2200 eiro, kas ir par 16% vairāk nekā sievietes vadītājas, kuras pērn saņēma vidēji 1900 eiro. Pētījuma autori norāda, ka atalgojuma atšķirībām starp dzimumiem ir tendence samazināties.
Pētījumā secināts, ka populārākie papildus labumi jeb bonusi, ko darba devēji nodrošina darbiniekiem, pērn bija bezmaksas dzērieni - 40%, kam seko veselības apdrošināšana - 39%, neformāli darba pasākumi - 32%, mobilais telefons personīgai lietošanai - 23%, apmaksāta slimības lapa - 23%, elastīgs darba laiks - 20% un dāvanas dzīves nozīmīgos brīžos - 17%.
CV Online veiktā aptauja par darba devēju plāniem 2018.gadā liecina, ka vairāk nekā 40% uzņēmēju šogad plāno pārskatīt atalgojumu, to palielinot, lai noturētu esošos darbiniekus un piesaistītu jaunus.
Pētījuma dati iegūti algu datubāzē Algas.lv, analizējot informāciju par saņemto darba samaksu 2017.gadā no vairāk nekā 25 000 darba ņēmēju, kas līdz šim ir lielākais respondentu skaits pētījuma veikšanas vēsturē.
Pētījuma dati atspoguļo vidējos reālās darba algas rādītājus pēc nodokļu nomaksas Latvijā. Pētījums veikts visā Latvijā lielākajās pilsētās un reģionos.
Salīdziniet algas kategorijā: Ekonomika, Finanses, Grāmatvedība
Noklikšķiniet uz amata, kurā vēlaties strādāt un ar kuru piedalīties aptaujā.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.