Valstī pārmērīgas tiesību jaunrades rezultātā pieaug normatīvo aktu skaits un apjoms, kas kļuvis par smagu un traucējošu administratīvo slogu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un arī pašvaldībām. Viens no normatīvisma cēloņiem ir nepietiekamas konsultācijas ar pašvaldībām, dažkārt pat pašvaldību viedokļa ignorēšana, tālab Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongress aicina Valsts prezidentu un politiskās partijas pārskatīt likumu, MK noteikumu un citu normatīvo aktu skaitu un nepieciešamību un mazināt valstī normatīvismu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā uzsvēra: “Mana atbilde uz normatīvisma mazināšanu ir kvalitatīvs likumdošanas process un labi likumi. Likumu, Ministru kabineta noteikumu un saistošo noteikumu punktu ir krietni, krietni par daudz. Mums jāatzīst - tendence visu regulēt, noregulēt un pārregulēt nereti ir saistīta ar to, ka neprotam normas piemērot un nemākam cits citam uzticēties.”

Kongresā ziņojumu par paveikto, aktuālākajām problēmām un iespējamiem to risinājumiem sniedza LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, savu prezentāciju nosaucot “Viedas pašvaldības – nākamajai Latvijas simtgadei” un nākotnes attīstības pamatā izvirzot produktivitāti – gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kas nozīmē atteikšanos no sīka regulējuma, no pārmērīgiem aizliegumiem un pārmērīgas kontroles.

Ik desmit gados grozījumu rezultātā likumu un Ministru kabineta noteikumu apjoms dubultojas

Viņš minēja vairākus piemērus, kā normatīvisms sadārdzina pašvaldību pakalpojumus un uzliek tām lielu administratīvo slogu. Likumu skaits un apjoms nemitīgi pieaug: ik desmit gados grozījumu rezultātā likumu un Ministru kabineta noteikumu apjoms dubultojas; problēmas tiek risinātas nevis esošā regulējuma ietvaros, bet pieņemot jaunas normas; konsolidēto versiju skaits ir daiļrunīgs: (martā) 636 daudzpusēji starptautiskie līgumi, 1579 Saeimas likumi, 4108 MK noteikumi, aptuveni 3000 pašvaldību saistošie noteikumi (tajā skaitā Rīgā – 216). Ministrijās arvien vairāk raksta politikas dokumentus, noteikumu un likumu projektus, veidojas jaunas dublējošas struktūras, cits citu novēro, kontrolē un soda, izvirza privātajam sektoram pat nepamatotas prasības, normatīvos palielina formālas prasības pret darbiniekiem.

Mūsu pienākums ir šo ceļu sargāt un uzlabot, arī nemitīgi gādājot, lai aiz likuma burta un daudzajiem papīru “kalniem” mēs nepazaudētu cilvēkus un lai dzīvi viņiem nevis sarežģītu, bet padarītu vieglāku. Tas nozīmē - dzīvot un saimniekot gudri jeb, kā sacīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Sākot nākamo valsts simtgadi, veidosim viedu Latviju, kurā būtu gan viedi resursi, gan viedi cilvēki, vieda ekonomika, vieda valsts un vieda pašvaldība.”

Novadu un pilsētu vadītāji mājup devās, saņēmuši LPS solījumu gādāt par pašvaldību interešu aizstāvību. LPS uzskata, ka valsts iestādēm nav jāiejaucas likumīgu pašvaldības politisko lēmumu pieņemšanā, un cīņa pret normatīvismu ir viens no svarīgākajiem jautājumiem valsts un pašvaldību politikā.

Sīkāka informācija par LPS 29. kongresu pieejama LPS interneta vietnē.

Skatiet arī LPS 29. kongresa rezolūcija.