Vienojas par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas ieviešanu
Eiropas Savienības (ES) vēstnieki apstiprināja ar Eiropas Parlamentu panākto gala vienošanos par priekšlikumu direktīvai, ar kuru tiks modernizēti spēkā esošie noteikumi par audiovizuālo mediju pakalpojumu regulējums visā Eiropā. Līdz ar to noslēdzies divu gadu darbs pie direktīvas 2010/13/ES par to, lai koordinētu dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (AVMP direktīva). Priekšlikumu pārskatīt AVMS direktīvu Komisija iesniedza 2016. gadā pēc visaptveroša novērtējuma, kā arī pēc aktīviem dalībvalstu, tostarp Latvijas, aicinājumiem pielāgot direktīvu atbilstoši 21. gadsimta tehnoloģiju un ģeopolitiskiem izaicinājumiem. "Esam gandarīti, ka direktīvā izdevās iestrādāt vairākus Latvijai un plašākam Baltijas reģionam būtiskus noteikumus. Tie vairos…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Eiropas Savienības (ES) vēstnieki apstiprināja ar Eiropas Parlamentu panākto gala vienošanos par priekšlikumu direktīvai, ar kuru tiks modernizēti spēkā esošie noteikumi par audiovizuālo mediju pakalpojumu regulējums visā Eiropā.
Līdz ar to noslēdzies divu gadu darbs pie direktīvas 2010/13/ES par to, lai koordinētu dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (AVMP direktīva). Priekšlikumu pārskatīt AVMS direktīvu Komisija iesniedza 2016. gadā pēc visaptveroša novērtējuma, kā arī pēc aktīviem dalībvalstu, tostarp Latvijas, aicinājumiem pielāgot direktīvu atbilstoši 21. gadsimta tehnoloģiju un ģeopolitiskiem izaicinājumiem.
"Esam gandarīti, ka direktīvā izdevās iestrādāt vairākus Latvijai un plašākam Baltijas reģionam būtiskus noteikumus. Tie vairos kultūras daudzveidību un stiprinās mediju telpu, lai ierobežotu naida runu un veicinātu medijpratību, kā arī citas prasmes, zināšanas un izpratni. Ieviešot izmaiņas praksē, tās ļaus efektīvāk un daudz drošāk izmantot plašsaziņas līdzekļus,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.
Nav noslēpums, ka pēdējos gados visas ES dalībvalstis saskaras ar realitāti, ka ar plašsaziņas līdzekļi vairs ne tikai informē, izglīto un izklaidē. Šobrīd medijus izmanto arī kā instrumentus, lai, manipulējot ar sabiedrības viedokli, panāktu slēptus politiskus mērķus, kuru nodoms ir vājināt Eiropas vienotību un sociālo kohēziju dalībvalstīs.
Ar jauniem noteikumiem:
lietotāji saņems vienādu aizsardzību neatkarīgi no tā, vai viņi skatās saturu televīzijas apraidē vai izmanto audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma. Turklāt nepilngadīgo un visu lietotāju aizsardzība pret vardarbīgu vai kaitīgu saturu, kā arī naida runu tiks uzlabota, ieviešot skaidru video koplietošanas platformu atbildību;
palielinās kultūras daudzveidību, paredzot pienākumu nodrošināt, ka filmu piedāvājums katalogos satur vismaz 30% Eiropā radītus darbus un tiem tiek nodrošināta atbilstoša redzamība;
veicinās mediju īpašnieku caurskatāmību, norādot, ka dalībvalstīm ir tiesības pieņemt tādus tiesību aktus, kas padara pieejamu informāciju attiecībā uz īpašumtiesību struktūru, tostarp informāciju par patiesajiem labuma guvējiem;
uzlabos sadarbību starp dalībvalstu audiovizuālo mediju regulatoru iestādēm. Tāpat nacionāliem regulatoriem būs ciešāk jāsadarbojas un jāinformē mērķa valsts iestādes par apraidītāja nodomu sniegt pakalpojumus, kas pilnībā vai galvenokārt vērsti uz attiecīgās dalībvalsts auditoriju;
nodrošinās mediju regulatoru neatkarību no politiskām vai ekonomiskām interesēm;
pilnveidos retranslācijas ierobežošanas procedūras un pamatus, paredzot trīs procedūras, kuras jāpiemēro atkarībā no pārkāpuma smaguma. Paredzēta jauna ārkārtas procedūra attiecībā uz gadījumiem, ja tiek radīts nopietns un būtisks apdraudējums sabiedrības drošībai, tostarp valsts drošībai;
vēl vairāk stiprinās medijpratību, nosakot dalībvalstu, Komisijas un pakalpojumu sniedzēju kopīgo atbildību visu vecumu iedzīvotāju grupām nodrošināt efektīvus medijpratības pasākumus un instrumentus, kas paaugstina lietotāju izpratni par šiem pasākumiem un veicina iedzīvotāju spēju kritiski novērtēt mediju saturu.
Eiropas Parlaments virzīs šo direktīvu uz balsojumu, lai to pieņemtu vienā lasījumā, un pēc tam Padome to pieņems ES ministru Padomes līmenī. Direktīva stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī un dalībvalstīm 21 mēnešu laikā būs jātransponē to valsts tiesību aktos.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.