Ja uzņēmuma finanšu rādītāji liecina par finanšu grūtībām, aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Pārrobežu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā rodas virkne neskaidrību: kuras valsts tiesai ir piekritība izskatīt maksātnespējas procesa pieteikumu? Kuri aspekti jāņem vērā, nosakot tiesas piekritību? Kurš ir piemērojamais likums? Uz šiem jautājumiem žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI atbildes sniedz zvērinātu advokātu birojs PwC Legal juriste Elīna Andrijevska.

Pārrobežu maksātnespējas procesu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regula (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (piemērojama maksātnespējas procedūrām, kas uzsāktas pēc 2017. gada 26. jūnija; turpmāk tekstā – regula), kura ir piemērojama, ja maksātnespējas process ietver pārrobežu elementu Eiropas Savienības telpā.  Atbilstoši regulai tiesa, kurā iesniegts pieteikums uzsākt maksātnespējas procedūru, pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai tas ir tās piekritībā saskaņā ar regulas 3. pantu.

Regulas 3. panta 1. daļa nosaka, ka sākt galveno maksātnespējas procedūru ir tās dalībvalsts tiesas piekritībā, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs.

Galveno interešu centrs ir vieta, kur parādnieks regulāri pārvalda savas intereses un ko trešās personas var noskaidrot. Sabiedrības vai juridiskas personas gadījumā par galveno interešu centru uzskata juridisko adresi, ja nav pierādījumu par pretējo. Minēto prezumpciju piemēro tikai tad, ja juridiskā adrese nav pārcelta uz citu dalībvalsti trīs mēnešu laikā pirms pieteikuma sākt maksātnespējas procedūru. Ieviešot šādu kritēriju, tiek samazināts risks, ka sabiedrība, apzinoties maksātnespējas procesa tuvošanos, pārceļ juridisko adresi uz dalībvalsti ar labvēlīgāku normatīvo regulējumu.

Galveno interešu centrs ir noskaidrojams atkarībā no trešajām personām objektīviem un pārbaudāmiem kritērijiem, kuri ir nepieciešami tiesiskās drošības un pārredzamības nodrošināšanai attiecībā uz piekritīgās tiesas noteikšanu galvenās maksātnespējas procedūras uzsākšanai. Šai tiesiskajai drošībai un paredzamībai ir īpaša nozīme, jo saskaņā ar regulas 7.  panta 1. punktu maksātnespējas procedūrai ir piemērojami tie tiesību akti, kuri ir spēkā  dalībvalstī, kuras teritorijā procedūra ir sākta (“procedūras sākšanas valsts”).

ES dalībvalstu maksātnespējas procesa regulējums ir ievērojami atšķirīgs. Piemēram, Itālijā, Spānijā un Francijā nodokļu iestādes var īstenot aizturēšanas tiesības pret parādnieka aktīviem pirms nodrošinātajiem kreditoriem. Savukārt tādās valstīs kā Vācija un Latvija ar likumu nav paredzēta nodokļu atgūšanas priekšrocība nodokļu administrācijai. Attiecībā uz darbinieku aizsardzību – Francijā darbinieku algu prasījumiem tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar visām pārējām prasībām, savukārt Vācijā valsts fonds izmaksā darbiniekiem darba samaksu par pēdējiem trijiem mēnešiem pirms maksātnespējas pasludināšanas. Tādējādi ir īpaši svarīgi laikus noteikt dalībvalsti, kuru tiesām ir piekritīga sabiedrības maksātnespējas procesa uzsākšana, jo no tā ir atkarīgs turpmākais process pēc maksātnespējas procedūras uzsākšanas.

Visu rakstu “Vai pārrobežu uzņēmējdarbība draud ar pārrobežu maksātnespēju?” lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā.

Abonentiem pieejama arī žurnāla elektroniskā versija. Žurnālu abonējiet šeit.