Diskutē par šķīrējtiesu regulējuma turpmāko attīstību
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) trešdien, 3.jūlijā, rīkoja diskusiju “Aktuālie izaicinājumi un veicamie uzlabojumi šķīrējtiesu institūtu darbībā”, lai runātu par šķīrējtiesu attīstību un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tostarp paredzot vairākas likumdošanas izmaiņas. Klātesošie vienojās, ka ir turpināms darbs pie pašreizējā šķīrējtiesu regulējuma, jo tas neparedz šķīrējtiesām iespēju apvienoties vai pievienoties kādai citai šķīrējtiesai, ko nepieciešams labot. Tāpat eksperti uzskata, ka būtiski pilnībā pāriet uz UNCITRAL (Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija) regulējumu, kas nodrošinātu to, ka arī Latvijā tiktu veicināta starptautisko strīdu izskatīšana. Diskusiju atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš norādīja, ka būtiski saprast, kur pašreiz esam, lai spētu šķīrējtiesas…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) trešdien, 3.jūlijā, rīkoja diskusiju “Aktuālie izaicinājumi un veicamie uzlabojumi šķīrējtiesu institūtu darbībā”, lai runātu par šķīrējtiesu attīstību un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tostarp paredzot vairākas likumdošanas izmaiņas.
Klātesošie vienojās, ka ir turpināms darbs pie pašreizējā šķīrējtiesu regulējuma, jo tas neparedz šķīrējtiesām iespēju apvienoties vai pievienoties kādai citai šķīrējtiesai, ko nepieciešams labot. Tāpat eksperti uzskata, ka būtiski pilnībā pāriet uz UNCITRAL (Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija) regulējumu, kas nodrošinātu to, ka arī Latvijā tiktu veicināta starptautisko strīdu izskatīšana.
Diskusiju atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš norādīja, ka būtiski saprast, kur pašreiz esam, lai spētu šķīrējtiesas veidot kā balstu gan uzņēmējdarbības veicināšanai, gan investoru piesaistīšanai. “Pirms pieciem gadiem pieņemtais lēmums reformēt šķīrējtiesu sistēmu ir sevi attaisnojis, tomēr Tieslietu ministrijas veiktā šķīrējtiesu darbības analīze liecina, ka joprojām pastāv liels skaits pastāvīgo šķīrējtiesu, kuras pēc būtības neatbilst valstij nepieciešamajām tiesvedības prasībām. Lai šķīrējtiesu darbības kvalitāte atbilstu starptautiskiem standartiem, būtu veicami papildu grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kurus Tieslietu ministrija ir gatava izstrādāt kopā ar LTRK ekspertiem,” uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Vienlaikus tieslietu ministrs atzīmē, ka komerctiesību jomas sakārtošana ir viena no trim būtiskākajām ministrijas prioritātēm, tāpēc nepieciešams būt izlēmīgiem, novērtēt situāciju un rīkoties, lai turpinātu attīstīt šķīrējtiesu institūtu. Šķīrējtiesu un tiesu sistēmas savstarpēji mijiedarbojas, tāpēc svarīgi nodrošināt tādu sistēmu, kurai investori un uzņēmēji uzticas.
Tieslietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka pašreiz reģistrētas 719 personas, kas var darboties kā šķīrējtiesneši, no kuriem lielākā daļa jeb 83% pārstāv vienu šķīrējtiesu, 14% strādā divās, bet 3% - maksimāli noteiktajā apjomā jeb trīs šķīrējtiesās. Lielākā daļa jeb 58% ir par strīdu līdz septiņiem tūkstošiem eiro un vidēji vienas lietas izskatīšanas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda, ka diskusijas ir būtiskas Latvijas tālākai izaugsmei, tādēļ būtiski noteikt virzienus, kā šo jomu attīstīt. “Mēs esam Uzņēmēju namā, jo šis ir instruments, kas var atvieglot biznesa ikdienas dzīvi, tādēļ būtiski to veidot pēc iespējas efektīvāku, uzticamāku un kvalitatīvu, paaugstinot jomas reputāciju,” saka J.Endziņš.
Diskusijā piedalījās arī LTRK Šķīrējtiesas padome, valsts tiesu un citu šķīrējtiesu pārstāvji, konstatējot, ka valsts tiesu attieksme pret šķīrējtiesu institūciju ir uzlabojusies. Tāpat klātesošie uzsāka diskusiju par to, vai Latvijā nepieciešams tik liels šķīrējtiesu skaits, ko iespējams ierobežot, ja uzņēmēju biedrības to uzskatītu par pozitīvu uzlabojumu. Uzsāktās diskusijas plānots arī turpināt.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.