Garantēto minimālo ienākumu vēlas paaugstināt līdz 64 eiro
Labklājības ministrija ir sagatavojusi un 8. augusta Valsts sekretāru sanāksnei izskatīšanai pieteikusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 18.decembra noteikumos Nr.913 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni””, kas paredz no 2020.gada 1.janvāra paaugstināt līdzšinējo garantēto minimālo ienākumu (GNI) cilvēkiem ar viszemākiem ienākumiem 53 eiro uz 64 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā. GMI līmeņa paaugstināšanu no 2020.gada 1.janvāra tika panākta vienošanās ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās 2019.gada 15.maijā. Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai ir galvenais atbalsts ienākuma veidā trūcīgām personām. Šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Labklājības ministrijair sagatavojusi un 8. augusta Valsts sekretāru sanāksnei izskatīšanai pieteikusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2012. gada 18.decembra noteikumos Nr.913 „Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni””, kas paredz no 2020.gada 1.janvāra paaugstināt līdzšinējo garantēto minimālo ienākumu (GNI) cilvēkiem ar viszemākiem ienākumiem 53 eiro uz 64 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā. GMI līmeņa paaugstināšanu no 2020.gada 1.janvāra tika panākta vienošanās ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunās 2019.gada 15.maijā.
Pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai ir galvenais atbalsts ienākuma veidā trūcīgām personām. Šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta (no 2018.gada 1.janvāra 53,00 eiro) vai pašvaldības noteikto (no 53,00 eiro līdz 128,06 eiro) GMI līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem.
Kā minēts noteikumu projekta anotācijā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju. 2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai. Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa. Tie ir cilvēki, kuri dzīvo zemu ienākumu vai zemas darba intensitātes mājsaimniecībās un ir materiāli atstumti.
Ministrija ir sagatavojusi politikas plānošanas dokumentu “Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.-2021.gadam”, kas 26.jūnijā iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Plāna projektā 2020.gadā paredzēts valsts budžeta līdzekļu ieguldījums materiālās situācijas uzlabošanā iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem, savukārt 2021.gadā paredzēts pašvaldību budžeta līdzekļu ieguldījums, t.sk. GMI līmeņa celšana, piemērojot ekvivalences skalu, veicot izmaiņas Vienotajā pašvaldību sociālās palīdzības informācijas sistēmā SOPA.
Ministrija prognozē, ka šogad GMI pabalstu saņems 19 135 personas. Ņemot vērā, ka GMI līmeņa pieaugums ir plānots tikai 11 eiro, 2020. gadā GMI pabalsta saņēmēju skaits varētu pieaugt par 4944 personām.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.
Izņirgājās kā tik var