Finanšu un izlūkošanas dienests iesaldējis iespējami noziedzīgi iegūtus līdzekļus 212,5 miljonu eiro apmērā
2019. gada deviņos mēnešos Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kā rezultātā iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 183% vairāk nekā 2018. gadā, kad deviņos mēnešos tika iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 75 miljonu eiro apmērā. Šajā laika posmā iesaldēti arī seši nekustamie īpašumi un izdoti 24 rīkojumi par finanšu instrumentu iesaldēšanu. FID darbības rezultāti šī gada deviņos mēnešos ir ievērojami pieauguši, turklāt progress ir vērojams visās jomās, uzskata FID priekšniece Ilze Znotiņa. FID līdz šim paveiktais un dienesta darbības rezultāti liecina par pozitīvām pārmaiņām, kas pakāpeniski ienāk finanšu nozarē. [caption id=""…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
2019. gada deviņos mēnešos Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kā rezultātā iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 183% vairāk nekā 2018. gadā, kad deviņos mēnešos tika iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 75 miljonu eiro apmērā. Šajā laika posmā iesaldēti arī seši nekustamie īpašumi un izdoti 24 rīkojumi par finanšu instrumentu iesaldēšanu. FID darbības rezultāti šī gada deviņos mēnešos ir ievērojami pieauguši, turklāt progress ir vērojams visās jomās, uzskata FID priekšniece Ilze Znotiņa.
FID līdz šim paveiktais un dienesta darbības rezultāti liecina par pozitīvām pārmaiņām, kas pakāpeniski ienāk finanšu nozarē.
2019. gada deviņos mēnešos FID saņēmis 10 ziņojumus par iespējamu terorisma finansēšanu un vienu ziņojumu par iespējamu proliferācijas finansēšanu. Aktīvāk ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedz finanšu institūcijas.
2019. gada deviņos mēnešos FID tiesībsargājošajām iestādēm nosūtījis 153 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 12% vairāk nekā 2018. gada deviņos mēnešos. 88 gadījumos atbildīgās institūcijas ierosinājušas kriminālprocesus, no kuriem 55% ir kriminālprocesi par autonomiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījumiem.
Šī gada deviņos mēnešos Latvijā visizplatītākie predikatīvie noziedzīgie nodarījumi, kuru rezultātā iegūtie līdzekļi vēlāk tiek legalizēti, ir noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā un tautsaimniecībā, krāpšanas un kukuļošanas (amatnoziegumi).
2019. gada pirmajā pusgadā uzsākti 33 kriminālprocesi par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas (pārvadāšanas pāri Latvijas robežai). Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ikvienai personai uz robežas (gan iebraucot, gan izbraucot no Latvijas), ir jādeklarē skaidrā nauda, kas pārsniedz 10 000 eiro, norādot tās izcelsmi.
Sadarbības platforma un ziņojumu sniedzēju izglītošana
Sekmīgi turpinās arī publiskā privātā partnerība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos. Šāda platforma izveidota, lai radītu vienotu izpratni par pieeju uzraudzības jautājumiem, uzlabotu savstarpējo sadarbību, informētību un nodrošinātu atgriezenisko saiti. 2019. gadā notikušas 57 šādas tikšanās un iesaldēto līdzekļu apjoms lietās, kur notikušas publikās privātās partnerības sanāksmes, ir vairāk nekā 113 miljonu eiro apmērā. Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības platforma darbojas kopš 2018. gada novembra.
Starptautiskā sadarbība
Svarīga nozīme finanšu izlūkošanā ir arī starptautiskajai sadarbībai un informācijas apmaiņai ar analogām ārvalstu iestādēm. 2019. gada deviņos mēnešos FID saņēmis 516 ārvalstu FID pieprasījumus un nosūtījis 627 pieprasījumus ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem. Galvenās sadarbības valstis ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Polija, Lielbritānija, Čehija, Krievija, Moldova, Ukraina un Baltkrievija.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.