LM un LPS spriež par trūcīgas personas un garantētā minimālā ienākuma līmeņu paaugstināšanu
Pēc LPS, LM un Satversmes tiesas informācijas
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Labklājības ministrija (LM) pagaidām nav vienojušās par trūcīgas personas un garantētā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanu 2021. gadā. LM piedāvājusi paaugstināt trūcīgas ģimenes (personas) līmeni, nosakot to 160 eiro apmērā, kā arī palielināt garantētā minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 80 eiro apmērā no 2021. gada 1. janvāra. LPS pagaidām nav sniegusi atbildi, jo neesot iepriekš informēta par šādu priekšlikumu un vēl nav vērtējusi to valdes sēdē. Sarunu gaitā LPS rosinājusi atjaunot valsts budžeta līdzfinansējumu GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšanai. Konceptuāli LM paudusi atbalstu, ka sarunas par līdzfinansējumu GMI pabalstam varētu tikt uzsāktas pie nosacījuma, ja būtiski…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
LM piedāvājusi paaugstināt trūcīgas ģimenes (personas) līmeni, nosakot to 160 eiro apmērā, kā arī palielināt garantētā minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 80 eiro apmērā no 2021. gada 1. janvāra. LPS pagaidām nav sniegusi atbildi, jo neesot iepriekš informēta par šādu priekšlikumu un vēl nav vērtējusi to valdes sēdē.
Sarunu gaitā LPS rosinājusi atjaunot valsts budžeta līdzfinansējumu GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšanai. Konceptuāli LM paudusi atbalstu, ka sarunas par līdzfinansējumu GMI pabalstam varētu tikt uzsāktas pie nosacījuma, ja būtiski samazinās pašvaldību plānotie ieņēmumi un ir vērojams trūcīgo personu un garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta saņēmēju skaita būtisks pieaugums. Savukārt attiecībā uz dzīvokļa pabalsta izdevumu līdzfinansēšanu, ņemot vērā, ka dzīvokļa pabalsta apmērs un tā piešķiršanas kritēriji katrā pašvaldībā ir atšķirīgi – tādējādi iedzīvotāji atrodas nevienlīdzīgā situācijā, risinot ar mājokļa izdevumiem saistītos jautājumus – valsts līdzfinansējums dzīvokļa pabalsta izdevumu segšanai ir pārrunājams tikai pēc vienotu kritēriju un nosacījumu definēšanas.
Savukārt Satversmes tiesa, kas šobrīd izskata Tiesībsarga iesniegto lietu par šobrīdējā garantētā minimālā ienākuma līmeņa atbilstību Satversmei, lietas izskatīšanā 20. maijā izsludinājusi pārtraukumu līdz 26. maijam.
LPS un LM sarunās par krīzes pabalsta izmaksu tika informēts, ka šī gada martā minēto pabalstu saņēma 53 personas, kopējie pašvaldību izdevumi bija 3 636 eiro, bet valsts līdzfinansēja 1 396 eiro. Savukārt provizoriskie dati par aprīli parāda, ka pabalstu saņēma 1405 personas, t.sk. 622 bērni, kopējie pašvaldības izdevumi bijuši 120 102 eiro apmērā. Dati liecina, ka ir pieaudzis gan pabalsta saņēmēju skaits, gan arī pašvaldību izdevumi. Pašvaldības atzinīgi novērtē noteikto valsts līdzfinansējumu, lai sniegtu palīdzību cilvēkiem ārkārtējās situācijas laikā.
Kā ziņots, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir veikti grozījumi, kas paredz, ka pašvaldība piešķir ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pabalstu krīzes situācijā, kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par pabalstu krīzes situācijā, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 50% apmērā no ģimenei (personai) izmaksātā pabalsta krīzes situācijā apmēra, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai. Ja ģimene (persona), tai skaitā audžuģimene un aizbildnis, kam ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā, aprūpē bērnu līdz 18 gadu vecumam, pašvaldība palielina izmaksājamā pabalsta apmēru par 50 eiro mēnesī katram bērnam.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.