Ministru kabinets 26. maijā atbalstījis plašus grozījumus Darba likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Vietējiem darba devējiem svarīgākie grozījumi, kas plānoti likumprojektā: Plānots papildināt Darba likumu ar nosacījumu, ka ģenerālvienošanās rezultātā noteiktai darbinieka minimālajai algai ir tādas pašas tiesiskas sekas kā valsts noteiktai minimālajai darba algai. Tā kā koplīgums (ja tas noslēgts atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai) ir saistošs visiem nozares darba devējiem un attiecas uz visiem nozares darbiniekiem, var uzskatīt, ka šāds koplīgums jeb ģenerālvienošanās faktiski iegūst likuma spēku, teikts grozījumu anotācijā. Praktiski tas nozīmē, ka gadījumos, ja darba…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Ministru kabinets 26. maijā atbalstījis plašus grozījumus Darba likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas.
Vietējiem darba devējiem svarīgākie grozījumi, kas plānoti likumprojektā:
Plānots papildināt Darba likumu ar nosacījumu, ka ģenerālvienošanās rezultātā noteiktai darbinieka minimālajai algai ir tādas pašas tiesiskas sekas kā valsts noteiktai minimālajai darba algai. Tā kā koplīgums (ja tas noslēgts atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai) ir saistošs visiem nozares darba devējiem un attiecas uz visiem nozares darbiniekiem, var uzskatīt, ka šāds koplīgums jeb ģenerālvienošanās faktiski iegūst likuma spēku, teikts grozījumu anotācijā. Praktiski tas nozīmē, ka gadījumos, ja darba devējs nenodrošinās darbiniekam koplīgumā paredzēto minimālo algu, Valsts darba inspekcija varēs administratīvi sodīt šo darba devēju.
Grozījumi paredz noteikt, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību darbiniekam gadījumos, ja tas kā liecinieks vai cietušais piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, procesuālajā darbībā (ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā). Praktiski tas nemaina jau pašreizējo darba devēja pienākumu, taču tas līdz šim likumā nav tik skaidri noteikts.
Saistībā ar pēdējā laikā arvien aktuālāko darba formu - attālināto darbu - grozījumi paredz, ka, vienojoties par attālinātā darba veikšanu, darba devējs un darbinieks vienojas arī par to, kādus darbinieka izdevumus, kas izriet no darba pienākumu veikšanas, sedz darba devējs (piemēram, telekomunikāciju rēķini, elektrības patēriņš utml.). Darba devējam ir pienākums atlīdzināt tikai tos izdevumus, kas ir objektīvi pamatoti un par kuru segšanu ir panākta vienošanās, uzsvērts grozījumu anotācijā.
Grozījumi paredz arī priekšrocības darba tirgū tiem vecākiem, kuru aprūpē ir viņu pilngadīgie bērni ar ļoti smagu invaliditāti no bērnības - darba devējiem šādiem darbiniekiem būs jādod priekšrocība turpināt darba attiecības "štatu samazināšanas" gadījumā. Tapat arī tiek noteikts, ka šādām personām ir tiesības lūgt darba devējam noteikt nepilnu darba laiku.
Ar grozījumiem plānots izslēgt arī kādu ļoti strīdīgu normu, par ko "šķēpi lauzti" jau gadiem ilgi. Proti, ja grozījumi stāsies spēkā, tad darba devējam vairs nebūs aizliegts atlaist no darba darbinieku, kas atzīts par invalīdu. Secināts, ka šī norma drīzāk darbojas pretēji darbinieku-invalīdu interesēm darba tirgū, jo darba devēji, zinot, cik grūti būs panākt atlaišanu (tas iespējams vien caur tiesu) izvēlas šādus darbiniekus jau sākotnēji darbā nemaz nepieņemt.
Tāpat grozījumi paredz, ka darbiniekiem ar invaliditāti ir nosakāms nepilnais darba laiks, ja darbinieks lūdz tā noteikšanu. Objektīvu iemeslu dēļ invaliditāte nereti ir šķērslis, lai darbinieks spētu pilnvērtīgi veikt darbu normālā darba laika ietvaros, tādēļ arī personas ar invaliditāti atsakās no nodarbinātības. Lai veicinātu personu ar invaliditāti iesaisti darba tirgū, šādiem darbiniekiem tiek paredzēta iespēja prasīt nepilnā darba laika noteikšanu.
Lai grozījumi Darba likumā stātos spēkā, tie trijos lasījumos vēl būs jāpieņem Saeimai.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.