PERSONĀLSPERSONĀLA DOKUMENTIDarba gaitu apliecinošo arhīvisko dokumentu glabāšanas termiņš turpmāk tiks sasaistīts ar personas vecumu un nebūs jāuzglabā 75 gadus
Darba gaitu apliecinošo arhīvisko dokumentu glabāšanas termiņš turpmāk tiks sasaistīts ar personas vecumu un nebūs jāuzglabā 75 gadus
Pēc Kultūras ministrijas informācijas
Valdība 25. februārī apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.novembra noteikumos Nr.690 "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem"" . Turpmāk šādu dokumentu glabāšanas laiks būs 90 gadi kopš tajā minēto personu dzimšanas, nevis 75 gadi kopš lietas pabeigšanas, kā to paredzēja iepriekšējais tiesiskais regulējums. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir izvērtējuši un secinājuši, ka iesniegt un uzglabāt dokumentus par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir izvērtējuši un secinājuši, ka iesniegt un uzglabāt dokumentus par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu kādā no to valsts informācijas sistēmām nav iespējams. Valsts ieņēmumu dienests paudis viedokli, ka neatbalsta darba gaitu apliecinošo dokumentu iesniegšanu un glabāšanu elektoniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo EDS nav izstrādāta un paredzēta lietošanā kā arhīva informācijas sistēma vai dokumentu vadības sistēma ar lielu datu apjomu glabāšanas iespējām.
Grozījumu rezultātā samazināsies administratīvais slogs institūcijām un privātpersonām, jo tiek izslēgta liela apjoma dokumentu glabāšana par personām, kuras jau ir mirušas. Šāda regulējuma ieviešana ir nepieciešama, jo lielie komersanti un citas organizācijas glabā ievērojamu apjomu darba attiecību dokumentu no 1945. gada. Dokumenti sociālās apdrošināšanas stāža pierādīšanai, kas ir galvenais to glabāšanas iemesls, deviņdesmitgadīgām personām vairs nav nepieciešami, jo sociālās apdrošināšanas stāžs ir pierādīts un valsts pensija piešķirta.
75 gadus dokumentus glabā tikai tad, ja personu dzimšanas datums nav zināms, vai arī lietā ir arhivēti dokumenti par vairākām personām, kā arī, ja arhivēto dokumentu izņemšana no lietas prasa nesamērīgas pūles (pāršūšanu, uzskaites dokumentu pārstrādi). Tāpat institūcijās, kurās ir dienests, administratīvais slogs tiek samazināts, atceļot pienākumu glabāt visus dokumentus par dienesta gaitu 75 gadus.
Noteikumu grozījumi paredz samazināt arī arhivējamo dienesta gaitas dokumentu sastāvu, nosakot pamatdokumentus ar arhīvisko vērtību. Turpmāk par arhīviski vērtīgiem noteikti dokumenti par dienesta attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu, kā arī citi dokumenti par dienesta gaitu, ja tiem ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme.
Ja atbilstoši institūciju darbības specifikai pierādījumu, pētījumu un citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešams arhivēt vēl papildu dokumentus, MK noteikumi ļauj tādus identificēt izvērtēšanas rezultātā un, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu, atzīt par arhīviski vērtīgiem. Ja dokumentos ir informācija ar vēsturisku, sabiedrisku, kultūras vai zinātnisku nozīmi, tos, tāpat kā līdz šim, glabā pastāvīgi.
Tāpat tiek noteikts, ka dokumentus, kuru glabāšanas termiņš ir beidzies, bet kuri nepieciešami kā pierādījumi tiesvedībā, kā arī institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai, glabā 10 gadus pēc tam, kad tie kā pierādījumi vairs nav nepieciešami.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.