0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAAicina atlikt obligāto e-rēķinu ieviešanu no 2026. gada sākuma uzņēmumu savstarpējos darījumos

Aicina atlikt obligāto e-rēķinu ieviešanu no 2026. gada sākuma uzņēmumu savstarpējos darījumos

LTRK informācija

Foto: Unsplash.com

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID), politisko partiju pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm, izrunājusi aktuālo situāciju saistībā ar plānoto strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) obligāto ieviešanu uzņēmumu savstarpējos darījumos no 2026. gada 1. janvāra. Izvērtējot visus faktorus, LTRK uzskata, ka pašreizējos apstākļos e-rēķinu obligāta ieviešana šādā termiņā nav pieņemama.

LTRK norāda, ka nepieciešamā sistēma, lai ieviestu šādu mehānismu, gan tehniski, gan praktiski nav gatava. Pašreizējā pieredze e-rēķinu apritei darbā ar valsts iestādēm, kur šāda prasība ir obligāta kopš 2025. gada sākuma, jau atklājusi būtiskas nepilnības. Portālā latvija.lv nevar pilnvērtīgi nosūtīt visus nepieciešamos dokumentus, savukārt izveidotā sistēma tikai daļēji atbilst Peppol starptautiskajam standartam, kā arī valsts iestāžu operētājs Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) nespēj pieņemt pilnu rēķinu datu apjomu. Tāpat nav rasts risinājums jautājumam par gadījumiem, kad rēķina funkciju pilda preču pavadzīmes, kas pie jaunās kārtības nebūs iespējams.

LTRK uzsver, ka šobrīd uzņēmumiem, ja tie izmanto starpnieku šo rēķinu nosūtīšanā, katra dokumenta aprites izmaksas palielinās par 0,05 līdz 0,15 eiro.

Arī valsts portāla izmantošana nav praktisks vai finansiāli izdevīgs risinājums, jo to var darīt tikai uzņēmuma vadītājs vai cita paraksttiesīga persona, kas rada būtisku administratīvo slogu uzņēmumu vadības līmenī, liedzot šo laiku atvēlēt uzņēmējdarbības attīstīšanai un citām vadības funkcijām.

Joprojām nav pieņemts arī pilns normatīvais regulējums, kas skaidri noteiktu e-rēķinu lietošanas kārtību uzņēmumu darījumos ar valsts budžeta iestādēm. Ministru kabineta noteikumi, kas bija jāizstrādā līdz 2025. gada 1. maijam, joprojām nav iesniegti saskaņošanai pirms to nodošanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentē: “Skaidrs, ka digitalizācija un tai skaitā e-rēķinu ieviešana ir pareizs un atbalstāms virziens, taču nedrīkstam aizmirst svarīgāko – digitalizācijai ir jāsamazina gan lietotāju tiešās un netiešās izmaksas, gan patērētais laiks, nevis otrādi.”

Lai arī iepriekš atbalstījusi virzību uz strukturēto e-rēķinu ieviešanu, ievērojot virkni tehnisko nepilnību sistēmas darbībā, LTRK uzskata, ka strukturēto elektronisko rēķinu sistēmas obligāta ieviešana uzņēmumu savstarpējos darījumos no 2026. gada 1. janvāra ir priekšlaicīga, tehnoloģiski nepamatota un rada riskus uzņēmējdarbības ikdienas operācijām, tamdēļ ieviešanas termiņš ir atliekams.

Lasiet arī:

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Unsplash.com

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID), politisko partiju pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm, izrunājusi aktuālo situāciju saistībā ar plānoto strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) obligāto ieviešanu uzņēmumu savstarpējos darījumos no 2026. gada 1. janvāra. Izvērtējot visus faktorus, LTRK uzskata, ka pašreizējos apstākļos e-rēķinu obligāta ieviešana šādā termiņā nav pieņemama.

LTRK norāda, ka nepieciešamā sistēma, lai ieviestu šādu mehānismu, gan tehniski, gan praktiski nav gatava. Pašreizējā pieredze e-rēķinu apritei darbā ar valsts iestādēm, kur šāda prasība ir obligāta kopš 2025. gada sākuma, jau atklājusi būtiskas nepilnības. Portālā latvija.lv nevar pilnvērtīgi nosūtīt visus nepieciešamos dokumentus, savukārt izveidotā sistēma tikai daļēji atbilst Peppol starptautiskajam standartam, kā arī valsts iestāžu operētājs Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) nespēj pieņemt pilnu rēķinu datu apjomu. Tāpat nav rasts risinājums jautājumam par gadījumiem, kad rēķina funkciju pilda preču pavadzīmes, kas pie jaunās kārtības nebūs iespējams.

LTRK uzsver, ka šobrīd uzņēmumiem, ja tie izmanto starpnieku šo rēķinu nosūtīšanā, katra dokumenta aprites izmaksas palielinās par 0,05 līdz 0,15 eiro.

Arī valsts portāla izmantošana nav praktisks vai finansiāli izdevīgs risinājums, jo to var darīt tikai uzņēmuma vadītājs vai cita paraksttiesīga persona, kas rada būtisku administratīvo slogu uzņēmumu vadības līmenī, liedzot šo laiku atvēlēt uzņēmējdarbības attīstīšanai un citām vadības funkcijām.

Joprojām nav pieņemts arī pilns normatīvais regulējums, kas skaidri noteiktu e-rēķinu lietošanas kārtību uzņēmumu darījumos ar valsts budžeta iestādēm. Ministru kabineta noteikumi, kas bija jāizstrādā līdz 2025. gada 1. maijam, joprojām nav iesniegti saskaņošanai pirms to nodošanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentē: “Skaidrs, ka digitalizācija un tai skaitā e-rēķinu ieviešana ir pareizs un atbalstāms virziens, taču nedrīkstam aizmirst svarīgāko – digitalizācijai ir jāsamazina gan lietotāju tiešās un netiešās izmaksas, gan patērētais laiks, nevis otrādi.”

Lai arī iepriekš atbalstījusi virzību uz strukturēto e-rēķinu ieviešanu, ievērojot virkni tehnisko nepilnību sistēmas darbībā, LTRK uzskata, ka strukturēto elektronisko rēķinu sistēmas obligāta ieviešana uzņēmumu savstarpējos darījumos no 2026. gada 1. janvāra ir priekšlaicīga, tehnoloģiski nepamatota un rada riskus uzņēmējdarbības ikdienas operācijām, tamdēļ ieviešanas termiņš ir atliekams.

Lasiet arī: