0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIAktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore

Šajā un turpmākajos rakstos tiks apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem. Procesuālie jautājumi – sūdzības atstāšana bez izskatīšanas un termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai Senāta 2023. gada 14. februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–519/2023 ir skatīts jautājums par Publisko iepirkumu likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu, kas paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz…


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

269 /gadā
12 mēnešu abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās
Ilustrācija: Yusif – stock.adobe.com

Šajā un turpmākajos rakstos tiks apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem.

Procesuālie jautājumi – sūdzības atstāšana bez izskatīšanas un termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai

Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore
Evija Mugina,
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore
Foto: Aivars Siliņš

Senāta 2023. gada 14. februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–519/2023 ir skatīts jautājums par Publisko iepirkumu likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu, kas paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bija iesniegts un izskatīts iesniegums. Pieteicēja vērsās tiesā un pārsūdzēja IUB 2021. gada 13. decembra lēmumu, ar kuru atstāts bez izskatīšanas pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums, jo izteiktie iebildumi pēc būtības jau tika izvērtēti biroja iepriekšējā (2021. gada 23. novembra) lēmumā. Jānorāda, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja sākotnēji konkursā tika atzīta par vienu no uzvarējušajiem pretendentiem, bet, izskatot citu pretendentu iesniegtās sūdzības par konkursa rezultātiem, IUB savā 2021. gada 23. novembra lēmumā konstatēja, ka pieteicējas kvalifikācija nav atbilstoša konkursa nolikuma prasībām, un atcēla sākotnēji pieņemto lēmumu par konkursa rezultātiem. Pasūtītājs veica atkārtotu piedāvājumu izvērtēšanu atbilstoši IUB lēmumā ietvertajiem konstatējumiem un noraidīja pieteicējas piedāvājumu.

Kā spriedumā konstatēja tiesa, argumenti, ko šajā tiesvedībā izvirza pieteicējs, faktiski attiecas un bija vērtējami, pārsūdzot tieši IUB 2021. gada 23. novembra lēmumu, ko pieteicēja nebija darījusi. Pieteicējas ieskatā ar minēto biroja lēmumu bija nolemts atcelt pasūtītāja lēmumu un aizliegt slēgt vispārīgo vienošanos, bet no šī lēmuma nebija secināms, ka pasūtītājam ir noteikts pienākums atkārtoti vērtēt iesniegtos piedāvājumus vai ka pasūtītājs to var darīt. Pieteicējas ieskatā IUB 2021. gada 23. novembra konstatējošajā daļā ir vienīgi rekomendējoša norāde. Uz šo argumentu tiesa norādīja, ka biroja lēmumā ir norādīts, ka konstatētie pārkāpumi ir novēršami, veicot atkārtotu piedāvājumu vērtēšanu, un no lēmuma bija secināms, ka šāda vērtēšana notiks. 

Senāta 2023. gada 28. marta rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–638/2023 ir vērtēts jautājums par to, vai kasācijas sūdzība par rajona tiesas spriedumu ir iesniegta likumā noteiktajā termiņā. Publisko iepirkumu lietās ir paredzēts, ka lietu pēc būtības (arī gadījumos, kad tiek pārsūdzēts tiesā IUB lēmums) skata Administratīvā rajona tiesa. Par rajona tiesas spriedumu var iesniegt kasācijas sūdzību. Kasācijas sūdzību var iesniegt viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Savukārt Administratīvā procesa likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka procesuālais termiņš, kas aprēķināms mēnešos, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu. Savukārt šā procesuālā termiņa pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 43. panta pirmā daļa. Attiecīgi šajā lietā pastāvēja strīds par kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņa sākuma un beigu datumu.

Administratīvās rajona tiesas spriedums tika sastādīts 2023. gada 31. janvārī. Attiecīgi termiņa skaitījuma sākumu nosaka rajona tiesas sprieduma sastādīšanas datums, savukārt procesuālais termiņš sākas nākamajā dienā pēc sprieduma sastādīšanas datuma jeb 2023. gada 1. februārī. Kā norāda Senāts savā nolēmumā, tā kā rajona tiesas spieduma pārsūdzēšanas termiņa skaitījuma sākumu nosaka tā sastādīšanas datums, tad kasācijas sūdzības iesniegšanas beigu datums ir procesuālā termiņa pēdējā mēneša datums, kurš atbilst rajona tiesas sprieduma sastādīšanas datumam. Tomēr šajā gadījumā jāņem vērā, ka februārī nav attiecīgās dienas jeb datuma, tas savukārt nozīmē, ka ir jāvadās no Administratīvā procesa likuma 43. panta pirmās daļas otrajā teikumā noteiktā – ja procesuālā termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, tad termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena. Tā kā konkrētajā gadījumā procesuālā termiņa pēdējā diena iekrita 2023. gada 28. februārī, bet kasācijas sūdzība parakstīta elektroniski un nosūtīta tiesai 2023. gada 1. martā, Senāts atzina, ka kasācijas sūdzība iesniegta pēc likumā noteiktā pārsūdzēšanas termiņa beigām un pamatoti nav pieņemta izskatīšanai.

Tehniskā piedāvājuma atbilstība un procesuālās ekonomijas princips

Senāta 2023. gada 21. marta spriedumā lietā SKA–159/2023 tika skatīti jautājumi saistībā ar konkursu par izaugsmes kapitāla fondu pārvaldnieku atlasi. Izskatot apstrīdēšanas iesniegumus, IUB atzina, ka pasūtītājs ir pamatoti no dalības konkursā izslēdzis pieteicējas piedāvājumu tehniskā piedāvājuma neatbilstības dēļ. Viens no konkursa dokumentācijas noteikumiem paredzēja, ka izaugsmes kapitāla ieguldījumi ir veicami kā pašu kapitāla ieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi un nav atļauta galvojumu, nodrošinājumu sniegšana un vai aizdevumu, izņemot kvazikapitāla ieguldījumu, izmantošana. Savukārt pieteicēja savā piedāvājumā (fonda pārvaldīšanas plānā) kā plānotos ieguldījuma instrumentus norādījusi aizdevumu un nodrošinājumu sniegšanu. Attiecīgi tiesas ieskatā izšķiroša nozīme ir tieši pašam faktam, ka uz ieguldījuma instrumentiem, kuri izskatāmajā gadījumā nav atļauti, pieteicēja ir atsaukusies, līdz ar to, ietverot atsauci uz šiem instrumentiem, pieteicēja ir apstiprinājusi to plānotu izmantošanu.

Tiesa arī atzina, ka nav izšķirošas nozīmes, ka normatīvais regulējums pieļauj vairākus ieguldījumu instrumentus, izšķiroši ir tieši tas, kādus instrumentus paredz (pieļauj) konkursa nolikums. Pieteicēja izskatāmajā lietā arī norādīja uz to, ka kvazikapitāla ieguldījumus var strukturēt arī kā mezanīna parādsaistības, savukārt mezanīna aizdevumi ir aizdevumi. Tomēr pieteicējas piedāvājumā nav norādes uz to, ka šie (paredzētie) aizdevumi ir mezanīna aizdevumi. Kā spriedumā norādīja Senāts, attiecīgās tiesību normas parāda, ka aizdevumi un pašu kapitāla vai kvazikapitāla ieguldījumi tiek nodalīti kā atšķirīgi veidi, kādos var izpausties atbalsts. Senāts arī norāda, ka nepamatots ir pieteicējas arguments, ka tiesai vajadzēja pieteicējas piedāvājumu interpretēt tādējādi, ka piedāvājumā norādītie aizdevumi ir pielīdzināmi mezanīna aizdevumiem; vērtējot pretendentu piedāvājumus, ir ņemama vērā piedāvājumā tieši norādītā informācija, nebalstot vērtējumu uz patvaļīgu sniegtās informācijas interpretāciju un pieņēmumiem, kas pēc būtības neatbilst piedāvājumā norādītajam. Lai gan viens no aizdevuma veidiem ir arī mezanīna aizdevumi, ko konkursa nolikums pieļauj, no piedāvājuma neizriet, ka pieteicējs paredzētu kā ieguldījumu instrumentus tieši un tikai mezanīna aizdevumus, jo piedāvājumā pieteicējs ir norādījis vispārīgi, ka tiek paredzēti aizdevumi.

Tāpat Senāts šajā spriedumā norāda, ka neatbilstība kaut vai vienai konkursa nolikuma prasībai ir pamats piedāvājuma tālākai nevērtēšanai un pretendenta izslēgšanai no turpmākas dalības iepirkumā. Ņemot vērā, ka, izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu par piedāvājuma noraidīšanas pamatojumu, tika konstatēta neatbilstība, kas pati par sevi bija pietiekams pamats pieteicējas piedāvājuma noraidīšanai, vērtējumam par piedāvājuma atbilstību citām nolikuma prasībām vairs nebija tiesiskas nozīmes, jo tas nevarēja ietekmēt lēmuma rezultātu. Senāts piekrīt, ka IUB varēja atsaukties uz procesuālās ekonomijas principu un nevērtēt pieteicējas pārējos iebildumus, ņemot vērā, ka to izvērtēšana jebkurā gadījumā nemainītu lēmuma rezultātu. 

Līguma izpildes termiņš

Pieteicēja savā piedāvājumā konkursam darbu izpildes grafikā bija norādījusi 12 mēnešu termiņu būvdarbu veikšanai saskaņā ar izstrādāto apliecinājuma karti, taču atbilstoši nolikumam būvdarbi jāveic ne ilgāk kā 10 mēnešu laikā, līdz ar to pasūtītājs noraidīja pieteicējas piedāvājumu kā neatbilstošu konkursa nolikuma prasībām. Par minēto lēmumu pieteicēja iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu (sūdzību) IUB, un, izskatot pieteicējas sūdzību, birojs atzina to par nepamatotu. Arī Administratīvā rajona tiesa, izvērtējot pieteicējas pieteikumu par biroja lēmumu, atzina, ka pieteicējas piedāvājums noraidīts pamatoti.

Senāta 2023. gada 28.aprīļa rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–370/2023 ir sniegts vērtējums par pieteicējas piedāvājuma atbilstību, un tieši, vai ir pamatoti konstatēta pieteicējas piedāvājumā paredzētā būvdarbu izpildes termiņa neatbilstība konkursa nolikuma prasībām. Konkursa nolikumā tika norādīts provizoriskais darbu veikšanas termiņš, kas pretendentam jāņem vērā, sagatavojot darbu izpildes grafiku (būvdarbu veikšanas termiņš – 10 mēneši no būvvaldes atzīmes par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi saņemšanas). Tādējādi pieteicēja uzskatīja, ka šis noteiktais provizoriskais termiņš var būt gan garāks, gan īsāks un nav saistošs pretendentam, sagatavojot piedāvājumu. Kā norāda Senāts, tiesa spriedumā vērtēja nolikumā lietotā termina „provizorisks” nozīmi kopsakarā ar citām nolikuma prasībām, kurās ir identisks termiņš būvdarbu izpildei, bet nav norādes par termiņa provizoriskumu, un secināja, ka nolikumā ir noteikti pretendentiem saistoši maksimālie termiņi un tādējādi pasūtītājs var pārliecināties par darbu izpildi noteiktos termiņos. 

Šajā lietā gan rajona tiesa, gan Senāts iztulkoja terminu „provizorisks” kā sais­tošu jeb maksimāli iespējamo, ņemot vērā citos nolikuma punktos minētos termiņus „ne vēlāk kā 6 (seši) mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas”, „ne vēlāk kā 8 (astoņi) mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas”, kas Senāta ieskatā apstiprina pasūtītāja pieeju, ka pretendentam bija jāiesniedz piedāvājums, kurā darbu izpildes termiņi nav garāki par nolikumā noteiktajiem. Senāts arī norāda, ka tiesa ir izvērtējusi, kāda ir iepirkuma dokumentācijā iestrādātā pasūtītājas griba, pārliecinoties, ka ar to saskanīga ir strīdus prasību piemērošana, un tiesa ir novērtējusi, ka strīdus prasība kontekstā ar citām nolikuma prasībām apstiprina no prasību tekstuālās jēgas izrietošo.

Alternatīvu būvmateriālu norādīšana piedāvājumā

Senāta 2023. gada 21. jūnijā rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–373/2023 ir apskatīta situācija saistībā ar pretendenta piedāvājuma atbilstību, ja piedāvājumā (būvdarbu lokālajās tāmēs) ir norādīts nevis viens konkrēts materiāls, bet divi alternatīvi materiāli. Proti, strīds šajā lietā bija par to, vai piedāvājums, kurā norādīti divi alternatīvi būvdarbos izmantojamie materiāli vienai pozīcijai, ir sagatavots atbilstoši iepirkuma procedūras nolikuma prasībām un vai pasūtītājam bija tiesības par konkursa uzvarētāju atzīt tādu pretendentu, kura piedāvājumā bija norādīti divi alternatīvi būvprojekta izstrādātāja pieļauti būvizstrādājumi. 

Publisko iepirkumu likuma 41. panta astotā daļa nosaka, ka piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija. Kā tas atzīts jau iepriekš Senāta nolēmumos, pasūtītāja tiesības lūgt precizēt pretendenta piedāvājumu ierobežo piegādātāju brīvas konkurences, kā arī vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes princips un pasūtītāja tiesības lūgt precizēt piedāvājumu ir atzīstamas tikai tiktāl, ciktāl to izmantošana nerada nepamatotas priekšrocības šim pretendentam. 

Attiecīgi šajā lietā pastāvēja strīds, vai piedāvājums, kurā norādīti divi alternatīvi materiāli, atbilst konkursa nolikuma prasībām un vai šajā gadījumā piedāvājumā iekļauto informāciju var precizēt. Tiesa nekonstatēja, ka piedāvājums būtu vērtējams kā neatbilstošs vai ka ar savu skaid­rojumu pretendents būtu grozījis piedāvājumu. Atbildot uz pasūtītāja pieprasījumu, pretendents vienīgi apstiprināja, ka tā piedāvātās izmaksas ir vienādas abiem no tāmēs norādītajiem materiāliem, tādējādi pretendentiem nebija dota iespēja precizēt izvēlēto materiālu vai tā cenu, bet gan apliecināt spēju jebkuru no šiem materiāliem piegādāt par piedāvājumā jau sākotnēji norādīto cenu. Tiesa, izskatot lietu pēc būtības, arī norādīja, ka, ņemot vērā, ka vienīgais kritērijs, pēc kura pasūtītājs izšķiras par labu kādam pretendentam, ir piedāvātā cena, apstāklis, ka piedāvājumā nav strikti ievērota nolikuma formālā prasība norādīt tikai vienu no diviem būvizstrādājumiem, patiesībā neietekmē iepirkuma procedūras faktisko mērķi sasniegt iepirkuma priekšmeta kvalitatīvu īstenošanu. Senāts savā nolēmumā norāda, ka nerod ticamu pamatojumu kasācijas sūdzībā norādītajam, ka pretendents, kas savā piedāvājumā iekļāvis variantus, vienmēr atradīsies labvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar pretendentiem, kas piedāvājuma iesniegšanas brīdī ir norādījis konkrētu būvizstrādājumu. 

Piedāvājuma maiņa un apakšuzņēmēja nenorādīšana piedāvājumā

Senāta 2023. gada 30. jūnijā rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–525/2023 ir sniegtas atziņas par piedāvājuma maiņu kontekstā ar balstīšanos uz pretendenta apakšuzņēmēju kvalifikācijas prasību izpildes apliecināšanai. Konkrētajā lietā pieteicēja savā piedāvājumā bija norādījusi apakšuzņēmēju, personu, uz kuras spējām pieteicēja balstās kvalifikācijas prasību izpildei, taču piedāvājumā nebija norādījusi (ietvērusi) visu informāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu šādas personas (apakšuzņēmēja) resursu pieejamību līguma izpildei. Savukārt minētais aspekts ir būtisks, lai atzītu, ka pieteicējai kopā ar tās piesaistīto apakšuzņēmēju ir nepieciešamā kvalifikācija līguma izpildei atzītu balstīšanos uz citas personas resursiem par pierādītu.

Pieteicēja savā piedāvājumā atbilstoši konkursa nolikuma prasībām bija norādījusi, ka balstīsies uz apakšuzņēmēja spējām, lai izpildītu prasības attiecībā uz pretendenta saimniecisko stāvokli, tehniskajām un profesionālajām spējām. Lietā nepastāvēja strīds par to, ka apakš­uzņēmējam prasītā pieredze piemīt, un to apliecināja arī piedāvājumā iesniegtā atsauksme par šīs personas sniegtajiem pakalpojumiem. Taču, kā to konstatēja tiesa, pieteicēja nebija ievērojusi konkursa nolikuma prasības un nebija iesniegusi apliecinājumu vai vienošanos ar apakšuzņēmēju par nepieciešamo resursu nodošanu pieteicējas rīcībā, kā arī pieteicēja nebija norādījusi, kādu līguma daļu pildīs apakšuzņēmējs, un nebija pievienojusi šīs personas apliecinājumu par gatavību izpildīt līgumu vai tā daļu. Šajā gadījumā no piedāvājuma nav konstatējams ne tas, vai trešā persona tiks iesaistīta līguma izpildē un tai nododamā līguma daļa, ne tas, vai trešā persona vispār ir sniegusi apliecinājumu un savu piekrišanu savu spēju izmantošanai nolikuma prasību izpildē un savai dalībai konkursa rezultātā slēdzamā līguma izpildē. Savukārt, ja pasūtītājs būtu lūdzis pieteicējai sniegt informāciju, kas bija jāsniedz atbilstoši konkursa nolikuma prasībām, šāda informācija būtu uzskatāma par piedāvājuma grozījumu, kas nav pieļaujams.

Izskatāmajā lietā saistībā ar trūkstošo jeb piedāvājumā neiesniegto dokumentu papildināšanas iespēju Senāts ir sniedzis arī atziņas par Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestās daļas regulējumu, kas nosaka iespēju papildināt vai izskaidrot piedāvājumā sniegto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu. Senāts norāda, ka diskutabls varētu būt jautājums, vai apakšuzņēmēja apliecinājuma vai vienošanās sākotnēja neiesniegšana un vēlāka pieprasīšana būtu atzīstama par piedāvājuma grozīšanu, tomēr šā jautājuma galīgai noskaidrošanai konkrētajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes. Kā uzsver Senāts lēmumā, pieteicēja piedāvājumam ne tikai nepievienoja dokumentu, kas apliecinātu piedāvājumā norādīto (ka pieteicēja izmantos trešās personas spējas vai līgumu izpildīs trešā persona), bet nenorādīja, kādu līguma daļu pieteicēja ir plānojusi nodot izpildei trešajai personai, tādējādi pašā piedāvājumā vispār nebija ietverts būtisks piedāvājuma elements. Attiecīgi Senāta ieskatā papildu norāžu sniegšana (pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām) par šo apstākli nebūtu uzskatāma vienīgi par jau izteiktā piedāvājuma precizēšanu, jo no piedāvājuma nav izsecināms tāds iespējams procentuālais apmērs, kādu pieteicēja norādījusi vēlāk, tādēļ šis trūkums nav vien formāls, bet skar pašu piedāvājuma saturu un nav atzīstams, ka ar vēlāk iesniegtajiem pieteicējas paskaidrojumiem piedāvājums netiktu grozīts.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada jūnija (132.) numurā.

Lasiet arī:

BJP NUMURU E-ARHĪVS