Turpinām apskatīt 2022. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam iepazīties ar Senāta Civillietu departamenta trīs spriedumu apskatu – vienā no tiem risināts strīds par komercsabiedrības valdes locekļa tiesībām saņemt atlīdzību, bet divos – par darbinieku skaita samazināšanas norisi uzņēmumā.

Atlīdzība par valdes locekļa amata ieņemšanu

2022. gada 3. oktobra spriedums lietā Nr. SKC–48/2022 (C30474417)

Lietas faktiskie apstākļi

2011. gada 26. septembrī prasītājs dibinājis SIA, kurā bijis visu kapitāla daļu īpašnieks un valdes loceklis. Atbilstoši 2011. gada 1. oktobrī noslēgtajam darba līgumam prasītāja alga noteikta 710 eiro (500 latu) mēnesī. 

2014. gada 15. augustā SIA kapitāla daļas pārgājušas citas personas īpašumā, taču prasītājs turpinājis pildīt valdes locekļa pienākumus. 

2014. gada 16. augustā jaunais dalībnieks pieņem lēmumu pārveidot SIA statusu no mikrouzņēmuma uz parastās SIA statusu, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā. Tāpat jaunais dalībnieks, ievērojot Komerclikuma 221. panta astotās daļas noteikumus un novērtējot sabiedrības stāvokli, valdes locekļa pienākumu apjomu un faktu, ka sabiedrības valdes loceklis faktiski neveic darbu sabiedrībā un nesniedz nekādu ieguldījumu sabiedrības saimnieciskajā darbībā un ienākumu gūšanā, pieņēma lēmumu, ka valdes loceklim netiek noteikta un maksāta atlīdzība par valdes locekļa amata ieņemšanu.

Prasītājs 2016. gada februārī atsaukts no valdes locekļa amata.

Līdz ar to tiesā faktiski pastāvēja strīds par valdes locekļa tiesībām saņemt atlīdzību par pienākumu izpildi (darbu) situācijā, kad ar prasītāju kā darbinieku un kapitālsabiedrības pārstāvi vienā personā noslēgts darba līgums, kurā noteikta darba samaksa, taču, mainoties sabiedrības tiesiskajam statusam un dalībniekiem, ir pieņemts jaunā dalībnieka lēmums par atlīdzības nemaksāšanu sabiedrības valdes loceklim. 

Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesa valdes locekļa prasību apmierināja daļēji. 

Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedums atceļams, lieta nododama jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Senāts secināja, ka, aprobežojoties ar darba līguma esības un tā būtisko sastāvdaļu konstatēšanu, apelācijas instances tiesa izdarījusi pierādījumos nebalstītu secinājumu par prasītāja kā valdes locekļa pienākumu pildīšanu – darbu, kas ir par pamatu atlīdzības piedziņai. 

Senāts ieskatā kāda amata ieņemšana pati par sevi nerada tiesības uz atlīdzību, savukārt universālpilnvaras izdošana laikā, kad starp pusēm nepastāvēja strīds par atlīdzību, nenorāda uz prasītāja faktisko pienākumu pildīšanu strīdus periodā. Līdz ar to, konstatējot, ka prasītājs atlīdzības saņemšanu ir sasaistījis ar valdes locekļa amata ieņemšanu, apelācijas instances tiesai primāri bija jāpiemēro speciālais tiesiskais regulējums – Komerclikuma 221. pants. 

Senāts norādīja, ka apelācijas instances tiesa nav apsvērusi, vai 2011. gada 1. oktobrī prasītāja ar sevi pašu noslēgtais darba līgums nebija vērtējams kā sabiedrības dalībnieka lēmums par atlīdzības noteikšanu valdes loceklim, kas, neraugoties uz nosaukumu (darba līgums), nerada darba tiesiskās attiecības, jo, valdes locekļa amats un no tā izrietošās tiesības un pienākumi ir apspriežami Komerclikuma, nevis Darba likuma kontekstā. Tāpat nav apsvērts, vai jaunajam dalībniekam pēc 2014. gada 16. augusta dalībnieka lēmuma pieņemšanas bija saistošs iepriekšējā valdes locekļa lēmums par atlīdzības noteikšanu.

Senāts norādīja, ka strīda pareizai izšķiršanai, novērtējot pierādījumus, jānoskaidro, kādus tieši pienākumus prasītājs kā valdes loceklis pildījis pēc 2014. gada 16. augusta, un jāpārbauda atbildētājas iebildumu pamatotība saistībā ar prasītāja kā valdes locekļa pienākumu nepildīšanu, ieguldījumu nesniegšanu sabiedrības saimnieciskajā darbībā un ienākumu gūšanā, uzņēmuma finanšu stāvoklī u.c., kas bija par pamatu lēmumam nenoteikt valdes loceklim atlīdzību. 

Senāta būtiskākās atziņas

1 Sk. Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 20. jūlija sprieduma lietā Nr. SKC–546/2022 (ECLI:LV:AT:2022:0720.C33311721.10.S) 4. punktu.

• Valdes loceklis kapitālsabiedrībā darbojas uz pilnvarojuma līguma pamata, līdz ar to jebkurš viņam piešķirtais uzdevums sabiedrības interešu pārstāvības īstenošanai vērtējams atbilstoši Komerclikumam un citām tiesību normām, kas regulē tiesiskās attiecības starp pilnvarotāju un pilnvarnieku.¹

• Komerclikuma 221. panta astotajā daļā noteikts, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, – ar dalībnieku lēmumu. 

• Valdes locekļa statuss parasti rodas ar ievēlēšanas brīdi, proti, kad dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par viņa ievēlēšanu, un līdz ar iecelšanu valdes locekļa amatā rodas gan viņa atbildības pienākums Komerclikuma 169. panta pirmās daļas izpratnē, gan tiesības uz atlīdzību. 

• Valdes loceklim savi pienākumi nav jāveic bez maksas, jo saskaņā ar Komerclikuma 221. panta astotās daļas pirmo teikumu viņam ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Tomēr, ņemot vērā Komerclikuma 221. panta astotās daļas otrā teikuma gramatisko formulējumu, atlīdzības apmēra noteikšana ir dalībnieku (padomes) kompetencē. 

Darbinieku skaita samazināšana

2022. gada 16. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–111/2022 (C26123220)

Lietas faktiskie apstākļi

Darba devēja 2020. gada 18. maijā uzteica darbiniekam darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu un šādiem apstākļiem: 

• ievērojot saimnieciskās darbības apjoma kritumu, tehnoloģiskās izmaiņas un nepieciešamību sakārtot amatu sarakstus, ar 2020. gada 21. janvāra un 2020. gada 16. aprīļa rīkojumiem nolemts, sākot ar 2020. gada 1. jūniju, izslēgt no ceha amatu saraksta piecas /vilces līdzekļa/ vadītāja amata vienības un desmit vadītāja palīga amata vienības, bet no 2020. gada 20. jūnija – vēl piecas /vilces līdzekļa/ vadītāja un piecas vadītāja palīga amata vienības; 
• lai izlemtu, kuriem darbiniekiem darba līgums uzsakāms, 2020. gada 24. aprīlī notika ceha /vilces līdzekļa/ vadītāju un to palīgu izvērtēšana; 
• vadītāju palīgi papildus izvērtēti 2020. gada 8. maijā, jo /vilces līdzekļa/ vadītājiem (mašīnistiem), kuru amata vietas likvidētas, piedāvāts grozīt darba līgumu un turpmāk strādāt palīga amatā; 
• papildu izvērtēšanā konstatēts, ka prasītājam, salīdzinot ar pārējiem palīgiem, profesionālās kvalifikācijas ziņā ir mazāka darba pieredze amatā (pieci gadi), nav bērnu vecumā līdz četrpadsmit gadiem, līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir vairāk nekā pieci gadi, nav invaliditātes; 
• darba devējai nav iespējams darbinieku nodarbināt citā darbā. 

Darbinieks cēla tiesā prasību, lai atzītu uzteikumu par spēkā neesošu, norādot, ka faktiski vadītāja palīgu amata vietas uzņēmumā netika samazinātas, tā kā darba devēja sākotnēji piedāvāja /vilces līdzekļa/ vadītājiem (mašīnistiem), kuru amata vietas likvidētas, strādāt par vadītāju palīgiem.

Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesa darbinieka prasību noraidīja.

Senāts atzina, ka spriedums ir atceļams, jo apgabaltiesa nepareizi iztulkojusi Darba likuma 108. panta tiesību normas, kā arī nav veikusi vispusīgu lietas apstākļu juridisko novērtējumu.

Tāpat Senāts norādīja, ka tiesa nav sniegusi vērtējumu, vai darba devēja ir nošķīrusi primāri vērtējamos Darba likuma 108. panta pirmās daļas kritērijus (darba rezultāti un kvalifikācija) no Darba likuma 108. panta otrās daļas kritērijiem (tostarp pie darba devēja nostrādātais laiks), kuru apsvēršanai jāpievēršas tikai tad, ja pirmie būtiski neatšķiras. 

Senāta būtiskākās atziņas

Darbinieku skaita samazināšanas jēdziens

• Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktā paredzētā darbinieku skaita samazināšana, ievērojot Darba likuma 104. pantā ietverto šī jēdziena definīciju, ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā. 

Darba likuma 108. panta piemērošana

• Darba likuma 108. pants piemērojams, izvērtējot priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Līdz ar to vispirms ir jākonstatē, ka notikusi darbinieku skaita samazināšana.

• Ja darbinieku skaita samazināšana ir notikusi, jāpārbauda, vai ir ievērota Darba likumā noteiktā atlaišanas procedūra: konkrētajā gadījumā jāpievēršas Darba likuma 108. panta tiesību normas iztulkošanai – tvēruma noskaidrošanai, lai izprastu, kā veicama priekšrocību izvērtēšana, tostarp kāds ir izvērtējamo (salīdzināmo) darbinieku loks, kādi ir vērtēšanas kritēriji un kādā kārtībā izvērtēšana jāveic. Ievērojot Civilprocesa likuma 5. panta sesto daļu, jāņem vērā judikatūra, ja tāda par attiecīgās normas iztulkošanu ir izveidojusies. 

• Darba likuma 108. panta pirmās daļas tiesību normas sastāvā ietvertie priekšraksti paredz, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. 

• Tikai tad, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, jāpāriet pie nākamās salīdzinājuma kārtas – Darba likuma 108. panta otrajā daļā minētajiem t.s. sociālajiem kritērijiem (tostarp nodarbinātības ilgums pie darba devēja). 

• Priekšrocību izvērtēšana primāri pēc darba rezultātiem un kvalifikācijas darba tiesībās noteikta, ievērojot darba devēja pamatotās intereses turpmāk nodarbināt darbiniekus, kuriem ir labākas zināšanas, rezultāti, spējas, kā arī lai nodrošinātu izsvērtu personāla struktūru.

Jāvērtē nevis amata nosaukums, bet darba saturs un būtība

2 Sal., piemēram, Augstākās tiesas 2012. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. SKA – 285/2012 (A42968509) 8. punktu; 2016. gada 30. novembra sprieduma lietā Nr. SKC – 1425/2016 (C33524813) 7.1. punktu; 2017. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. SKC – 551/2017 (C29634715) 11. punktu.

• Izvērtējuma nepieciešamībai ir jāizriet no izpildāmā darba satura un būtības, nevis amata nosaukuma līdzības; izvērtējums ir veicams attiecībā uz vienāda nozīmīguma un līdzvērtīgas atbildības pakāpes darba pienākumus veicošiem darbiniekiem.²

• Lai atzītu amatus ieņemošo darbinieku salīdzinājuma tiesisko pieļaujamību, tiesai jākonstatē, ka darba devēja izvērtējumā salīdzinājusi pēc darba satura un būtības vienāda nozīmīguma un līdzvērtīgas atbildības pakāpes darba pienākumus veicošus darbiniekus. 

Pienākums piedāvāt citu darbu 

• Darba devējam ir iespējams nodarbināt darbinieku ar viņa piekrišanu citā darbā uzņēmumā Darba likuma 101. panta ceturtā daļas kārtībā tad, ja šāds darbs, proti, brīva amata vieta, ir.

• Iespējai piedāvāt atlaižamajam darbiniekam citu darbu jāpastāv uzteikuma izsniegšanas brīdī. 

Autora piebilde

3 Ar Senāta 27.10.2022. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC–1021/2022 atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību.

Būtiski norādīt, ka šajā lietā Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija, skatot lietu atkārtoti, ar 28.07.2022. spriedumu, kas jau ir stājies spēkā³, darbinieka prasību apmierināja daļēji – atzina uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunoja darbinieku iepriekšējā darbā un piedzina atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku.

Apgabaltiesa atzina, ka gramatiski vilces līdzekļa vadītāja amata un vadītāja palīga amata apraksti ir vienādi, t.i., satur pienākumus par vienādu instrukciju, tiesību aktu, rīkojumu u.tml. izpildi, taču no minētajiem aprakstiem vispār nav redzams, kādi konkrēti darba pienākumi jāveic šiem darbiniekiem. Līdz ar to amatu aprakstos esošā informācija neliecina, ka vadītāja un vadītāja palīga darba pienākumi ir identiski, kā to norādīja darba devēja. 

Savukārt no darba devējas papildu paskaidrojumiem redzams, ka tieši vadītājs saskaņā ar amatam nepieciešamo kvalifikāciju veic vilces līdzekļa vadīšanu. Līdz ar to šī amata atbildības pakāpe nav pielīdzināma vadītāja palīga atbildības pakāpei. Minētais netieši apstiprina, ka no izpildāmā darba satura un būtības vadītājs un vadītāja palīgs ir dažādi pienākumi, kurus vieno viens mērķis un darbs vienā brigādē. 

Līdz ar to apgabaltiesa secināja, ka darba devēja izvērtēja darbiniekus, kuri veica dažādus pienākumus, kas nav pieļaujams un neatbilst Darba likuma 108. pantā noteiktajam tiesiskajam regulējumam.

***

Nepietiek ar amata nosaukuma līdzību vai sakritību

2022. gada 28. jūlija spriedums lietā C30496320, SKC–88/2022 

Lietas apstākļi

Darba devēja uzteica darbiniekam darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu un šādiem apstākļiem: 

• ievērojot, ka Covid–19 pandēmijas dēļ uzņēmuma darbība, kas saistīta ar starptautisku mākslas izstāžu u.c. pasākumu aprīkošanu, ir pilnībā apstājusies un nav zināms, kad tā atjaunosies, pasaulē noteikti pulcēšanās ierobežojumi, Latvijā izsludināts ārkārtējais stāvoklis, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, sabiedrības dalībnieku sapulce lēmusi par nepieciešamu, neatliekamu saimniecisku pasākumu veikšanu uzņēmumā – darbinieku skaita samazināšanu; 
• darba devējai ir četri projektu vadītāji, bet prasītājam salīdzinājumā ar pārējiem ir zemāka kvalifikācija (nav augstākās izglītības), viņš uzņēmumā nostrādājis vis­īsāko laiku; 
• darba devējai nav iespējams darbinieku nodarbināt citā darbā. 

4 Sk. civillietu Nr. C30459618, kurā apelācijas instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā.

Darbinieks cēla prasību tiesā un norādīja, ka darba līgums darbinieku skaita samazināšanas dēļ jau tika uzteikts dažus gadus iepriekš un darbinieks to apstrīdējis un ticis atjaunots iepriekšējā darbā,⁴ bet pēc atjaunošanas darbā tā arī nav pielaists pie darba pienākumu veikšanas, 2020. gada 2. janvārī viņam noteikta dīkstāve; no 2020. gada 7. janvāra līdz 28. martam prasītājs izmantoja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kura laikā (4.–13. februāris) viņam iestājās pārejoša darbnespēja. Atgriežoties darbā, ar darba devējas 2020. gada 30. marta rīkojumu prasītājam noteikta dīkstāve sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid–19 dēļ, bet 2020. gada 31. martā uzteikts darba līgums.

Pirmās instances tiesa prasību daļā par atjaunošanu darbā noraidīja. Apelācijas instances tiesa prasību apmierināja.

Apgabaltiesa spriedumā norādīja, ka nav strīda, ka atbildētājas četriem projektu vadītājiem darba pienākumi bija atšķirīgi. Līdz ar to darba devējai bija jāvērtē, kurš labāk veica savus darba pienākumus, kurš ir labāk sagatavots projektu vadītāja darbam un spēj veikt arī citu projektu vadītāju darba pienākumus. Atbildētāja nav noteikusi kritērijus projektu vadītāju darba rezultātu un kvalifikācijas izvērtēšanai. Nav pierādījumu, ka objektīva izvērtēšana vispār notikusi. Uzteikumā norādīts, ka prasītājam ir zemāka kvalifikācija (nav augstākās izglītības) un viņš nostrādājis visīsāko laiku. Nav konstatējams, kā pārējo projektu vadītāju augstākā izglītība nodrošināja viņu labāku sagatavotību darbam, turklāt izglītība nav saistīta ar projektu vadīšanu. Nav saprotams, vai darba devēja kvalifikāciju atzina par būtiski vai nebūtiski atšķirīgu, jo piemēroja arī Darba likuma 108. panta otro daļu un vērtēja citu priekšrocību: nostrādāto laiku, kas liecina par darba devējas nekonsekvenci un nepārliecinātību par savu rīcību. 

Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir atceļams, jo apgabaltiesa izdarījusi secinājumu, ka visu projektu vadītāju darba pienākumi bija atšķirīgi, tomēr tai pašā laikā arī atzinusi, ka darba devējai bija šie projektu vadītāji jāizvērtē, un kā trūkums norādīts tas, ka atbildētāja nav noteikusi kritērijus projektu vadītāju darba rezultātu un kvalifikācijas izvērtēšanai. 

Senāta būtiskākās atziņas

Darba likuma 108. panta tvērums 

• Darba likuma 108. panta noteikumi ir vērsti uz to, lai noteiktu, kuram no vairākiem vienādus vai līdzīgus darba pienākumus pildošiem darbiniekiem ir priekšroka turpināt to pašu darbu darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. 

• Tādējādi šī tiesību norma ir jāpiemēro tad, ja darba devējai ir vienādus vai līdzvērtīgus darba pienākumus veicoši darbinieki, kuru vērtējumā (salīdzinājumā) tālāk var tikt piemēroti minētās tiesību normas kritēriji (labāki darba rezultāti, augstāka kvalifikācija u.c.), izvērtējuma nepieciešamībai izrietot no izpildāmā darba satura un būtības, nevis amata nosaukuma līdzības, un izvērtējumu veicot attiecībā uz vienāda nozīmīguma un līdzvērtīgas atbildības pakāpes darba pienākumus veicošiem darbiniekiem.

Darba likuma 108. panta piemērošanas priekšnoteikums

• Nepietiek ar amata nosaukuma līdzību vai sakritību, bet gan jāizvērtē attiecīgo amatu nozīmīgums, atbildības pakāpe, kā arī konkrēto darbinieku veicamā darba saturs un būtība.

• Tikai tad, ja pierādījumu vērtējuma rezultātā izdarīts pamatots secinājums par amatu līdzvērtīgumu un veicamā darba satura sakritību vai būtisku līdzību, pastāv priekšnoteikumi Darba likuma 108. panta piemērošanai. 

Atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku apmēra noteikšana

• Darba likuma 126. panta pirmās daļas tiesību normas sastāvs paredz izmaksāt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Tātad mērķis ir kompensēt darbiniekam darba samaksu, kuru viņš nav saņēmis tādēļ, ka nestrādāja prettiesiskas atlaišanas dēļ.

• Ja darbinieks ir strādājis pilna laika darbu pie cita darba devēja, kur saņēmis atlīdzību, kas sasniedz vai pārsniedz atlīdzību, kas pienāktos pie tā darba devēja, kurš viņu prettiesiski atlaidis, attiecīgais laiks nevar tikt kvalificēts kā darba piespiedu kavējums.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada marta (117.) numurā.