Šā gada jūlijā Eiropas Komisija prezentēja vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu paketi, lai stiprinātu Eiropas Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (Anti–Money Laundering/Countering the Financing of Terrorism, AML/CFT) sistēmu. Jaunie tiesību akti būtiski mainīs Eiropas Savienības regulējumu un uzraudzības sistēmu un skars visu dalībvalstu AML/CFT regulējuma subjektus un uzraudzības institūcijas.

Šovasar ir pieņemti arī grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk — NILLTPFN likums). 

Rakstā tiek aplūkoti gan jaunā regulējuma principi, kuri tuvākajā perspektīvā noteiks Eiropas Savienības AML/CFT jomu, gan NILLTPFN likuma jaunas normas, kuras ir saistošas likuma subjektiem jau šogad. 

Eiropas Savienības jauns AML/CFT regulējums

Eiropas Komisijas preses relīzē¹ ir norādīts, ka jaunā AML/CFT regulējuma mērķis ir stiprināt cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un novērst nepilnības, kuras dod iespēju noziedzniekiem, izmantojot finanšu sistēmu, legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus vai finansēt teroristu darbības. Dokumentā ir norādīts, ka saskaņā ar Eiropola aplēsēm² aptuveni 1% no ES ikgadējā iekšzemes kopprodukta ir saistīts ar nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem.

Eiropas Komisija piedāvā četrus tiesību aktu priekšlikumus:

1. Regula, ar ko izveido jauno centrālo Eiropas Savienības institūciju, kura darbosies AML/CFT jomā.
2. Jauna regula, kura nosaka tieši piemērojamas prasības visiem Eiropas Savienības AML/CFT regulējuma subjektiem. Latvijā tie ir NILLTPFN likuma subjekti.
3. Sestā AML direktīva, kura aizstās līdzšinējo Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/849 (turpmāk — AMLD4), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2018/843 (turpmāk — AMLD5). Jaunajā direktīvā ir ietvertas prasības, kas tiks transponētas dalībvalstu tiesību aktos.
4. Regulas par naudas līdzekļu pārvedumiem (Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2015/847) grozījumi, lai padarītu iespējamu kriptoaktīvu pārvedumu izsekošanu.

Jaunā ES institūcija

Ar jaunas institūcijas (Authority for Anti–Money Laundering and Countering the Financing of Terrorism, saīsināti AMLA) izveidi tiks pārveidota AML/CFT uzraudzība Eiropas Savienībā un uzlabota sadarbība starp dalībvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem (Financial Intelligence Units, FIUs). 

Regulas projektā³ ir norādīts, ka AMLA ir nepieciešama, lai novērstu trūkumus AML/CFT uzraudzībā Eiropas Savienībā, kura pašlaik notiek dalībvalstu līmenī. Tās kvalitāte un efektivitāte ir nevienmērīga, jo resursi un prakse ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs. Eiropas banku asociācijas (European Banking Authority, EBA) ziņojumā⁴ ir atzīmēts, ka dažu dalībvalstu uzraudzības iestādes ne vienmēr ir gatavas izmantot visu pieejamo pilnvaru kopumu. Lai novērstu šos trūkumus, AMLA kļūs par centrālo elementu integrētā Eiropas Savienības AML/CFT uzraudzības sistēmā, kas sastāvēs no pašas AMLA un dalībvalstu uzraudzības institūcijām. 

Regulas projektā ir noteikti AMLA pamatuzdevumi:

1. atsevišķu riskantāko finanšu sektora dalībnieku, kas darbojas daudzās dalībvalstīs (selected obliged entities), tieša uzraudzība; 
2. finanšu un nefinanšu sektora AML/CFT regulējuma subjektu netieša uzraudzība, kas tiks realizēta, uzraugot dalībvalstu uzraudzības institūcijas, tostarp pašregulējošas organizācijas (self — regulatory bodies, SRB). Latvijā tās ir, piemēram, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija un citas organizācijas;
3. dalībvalstu finanšu izlūkošanas dienestu koordinācija un atbalsts.

AMLA atbildībā būs arī saskaņotas AML/CFT uzraudzības metodoloģijas izstrāde, kurā detalizēti būs izklāstīta uz risku balstīta pieeja uzraudzības veikšanai Eiropas Savienībā. Metodoloģija tiks izstrādāta visiem sektoriem, kuros darbojas regulējuma subjekti, un ietvers vadlīnijas, ieteikumus un citus pasākumus. 

Regula paredz, ka AMLA izveidos centrālo datubāzi ar informāciju, kas tiks iegūta no visu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un būs pieejama citām uzraudzības institūcijām. Centrālajā AML/CFT datubāzē būs, piemēram, šāda informācija:

• visu ES dalībvalstu uzraudzības institūciju un pašregulējošo struktūru saraksts;
• statistiskā informācija par uzraudzībā esošiem AML/CFT regulējuma subjektiem katrā dalībvalstī un pamatinformācija par to riska profilu;
• sankcijas, kas ir piemērotas uzraudzībā esošiem AML/CFT regulējuma subjektiem;
• AML/CFT regulējuma subjektu akcionāru un vadības atbilstības novērtējumi. Tas ļaus attiecīgajām institūcijām pienācīgi apsvērt konkrēta subjekta un konkrētas personas risku, kas varētu materializēties citās dalībvalstīs;
• ziņojumi par uzraudzības darbības rezultātiem, tostarp informācija par veiktajām AML/CFT regulējuma subjektu klātienes un neklātienes pārbaudēm.

Plānots, ka AMLA gada izdevumi sastādīs 45,6 miljonus eiro, no kuriem trīs ceturtdaļas paredzēts finansēt no AML/CFT regulējuma subjektu nodevām. Tiks izstrādāta nodevu aprēķināšanas metodika, kurā tiek ņemts vērā tieši un netieši uzraudzīto subjekta risks, kā arī tā apgrozījums vai ieņēmumi. 

Saskaņā ar regulas projektu AMLA tiks dibināta 01.01.2023. un darbību sāks 2024. gadā.

Jaunā regula

Jaunās regulas (Regulation of the European Parliament and of the Council on the prevention of the use of the financial system for the purposes of money laundering or terrorist financing)⁵ mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai. 

Regulas ievadā ir norādīts, ka AMLD4 un AMLD5 prasības ir tālejošas, bet izaicinājumus rada to piemērošana. Direktīvu tiešas piemērojamības trūkums noved pie prasību piemērošanas sadrumstalotības dalībvalstu līmenī un atšķirībām to interpretācijā. Rezultātā prasības netiek īstenotas pilnībā, un tas apdraud ES finanšu sistēmas stabilitāti un reputāciju.

Šo problēmu atzīmēja arī Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta (turpmāk — FID) vadītāja Ilze Znotiņa šā gada jūlijā intervijā Dienas Bizness⁶, uzsverot , ka "ir dažādas stingrības prasības ES un ir vairākas valstis, kuras nav ieviesušas pat tā saucamo ceturto AML direktīvu, kurai bija jābūt ieviestai jau 2017. gada jūnijā. Tās ir pat ļoti lielas valstis."

Ar jauno regulu tiks panākta vēlamā AML/CFT regulējuma piemērošanas vienveidība attiecībā uz:

• iekšējās kontroles sistēmas politikām un procedūrām;
• klienta izpētes pasākumiem, kuri regulā tiek izklāstīti skaidri un detalizēti; klienta izpētes noteikumi ietver arī noteikumus, kuri jāpiemēro attālinātām darījuma attiecībām (non–face–to–face business relationships) un satur attālinātas klienta identifikācijas un izpētes (remote on–boarding) veikšanas kārtību;
• trešajām valstīm, kuru AML/CFT režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus ES finanšu sistēmai. Turpmāk līdzīgi Finanšu darījumu darba grupai (Financial Action Task Force, FATF) tiks sastādīti divi valstu saraksti — tā saucamie melnais saraksts un pelēkais saraksts, kuros ietilps valstis, kas iekļautas FATF augsta riska jurisdikciju (High–Risk Jurisdictions subject to a Call for Action) un jurisdikciju zem pastiprinātas uzraudzības (Jurisdictions under Increased Monitoring) sarakstos. Papildus tam Eiropas Savienība savos sarakstos varēs iekļaut arī valstis, kuras nav atrodamas FATF sarakstos, bet kuras apdraud ES finanšu sistēmu;
• informācijas par juridisko personu un juridisko veidojumu patieso labuma guvēju (turpmāk — PLG) atklāšanas prasībām, lai nodrošinātu nepieciešamo pārskatāmības līmeni visā ES;
• ziņošanas par aizdomīgiem darījumiem kārtību. 

Regula satur tā subjektu detalizēto sarakstu. Lai gan to lielākā daļa ir pārņemta no pašreizēja AML/CFT regulējuma, ir dažas izmaiņas. Piemēram, no AML/CFT regulējuma subjektu loka tiks izņemti preču tirgotāji, kuri šobrīd ir regulējuma subjekti, ja skaidras naudas darījumu ar klientiem vērtība pārsniedz 10 000 eiro. Bet atsevišķo kategoriju preču tirgotāji, proti, dārgmetālu, dārgakmeņu un mākslas priekšmetu tirgotāji, arī turpmāk būs AML/CFT regulējuma subjekti.

Savukārt AML/CFT regulējuma subjektu loku papildinās, piemēram, kopfinansēšanas pakalpojumu sniedzēji (crowdfunding service providers) un personas, kas sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar uzturēšanas atļauju un pilsonības piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām (investment migration operators).

Regulā ir noteikumi attiecībā uz skaidras naudas darījumiem. Skaidra nauda paliek instruments, ko noziedznieki var izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Ierobežojumi darījumiem ar skaidru naudu jau pastāv aptuveni divās trešdaļās dalībvalstu, bet summas atšķiras. Šī iemesla dēļ Eiropas Komisija ierosina noteikt ES mēroga limitu skaidras naudas darījumiem — 10 000 eiro. Regula paredz, ka dalībvalstu noteiktie ierobežojumi, kas nepārsniedz 10 000 eiro, var palikt spēkā. Kā zināms, Latvijā kopš 2014. gada nav atļauts veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro.

Tieši piemērojams AML/CFT regulējums, kas satur detalizētas prasības tā subjektiem, veicinās ne tikai regulējuma piemērošanas vienveidību visās ES dalībvalstīs, bet arī nodrošinās atbilstošu sistēmu, lai AMLA varētu veikt AML/CFT regulējuma subjektu tiešo un netiešo uzraudzību.

AMLD6

Sestās AML direktīvas (turpmāk — AMLD6) projekta⁷ ievadā ir uzsvērts, kā personas, kas legalizē naudu, ir spējušas izmantot atšķirības dalībvalstu AML/CFT režīmos. Tajā pašā laikā AML/CFT pasākumi, kas piemēroti tikai atsevišķo dalībvalstu līmenī, varētu nelabvēlīgi ietekmēt iekšējo tirgu un veicina sadrumstalotību. Tāpēc jārīkojas, lai visā Eiropas Savienībā saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un visiem AML/CFT regulējuma subjektiem tiktu piemērotas vienlīdzīgas prasības. Tas vēl jo vairāk ir nepieciešams gadījumos, kad regulējuma subjektu darbībai ir pārrobežu raksturs. Tāpēc arī uzraudzības institūcijām un finanšu izlūkošanas dienestiem jābūt vienādai pieejai uzraudzībā un aizdomīgo darbību analīzē, kā arī iespējai sadarboties sava starpā. 

Turpmāk aplūkotas AMLD6 ietvertās jomas.

Riska novērtējums

Direktīva saglāba prasību veikt ES pārnacionālo un dalībvalstu nacionālo NILLTPF riska novērtējumu, vienlaikus tiek precizēta to sastādīšanas kārtība un noteikta jaunā regularitāte. Saskaņā ar AMLD4 noteikto riska novērtējuma ziņojumu sagatavošanas regularitāte ir reizi divos gados. Jaunā direktīva pagarina šo regularitāti līdz četriem gadiem.

AMLD6 paredz, ka nacionālā riska novērtējumu rezultātiem jābūt pieejamiem AML/CFT regulējuma subjektiem laikus, lai tie varētu identificēt, saprast, pārvaldīt un mazināt savus riskus. Savukārt ar mērķi pārvaldīt un mazināt riskus Eiropas Savienības līmenī turpmāk dalībvalstīm būtu jāpadara pieejami sava riska novērtējumi viens otram, Eiropas Komisijai un AMLA.

Patieso labuma guvēju un finanšu iestāžu kontu reģistri

Dalībvalstu pienākums izveidot un uzturēt publiski pieejamos PLG reģistrus ir noteikts AMLD4. Šīs pienākums, kā arī pienākums izveidot šo reģistru pārrobežu savienojumu ir saglabāts arī jaunajā direktīvā, proti, tiks izveidota ES uzņēmumu reģistru savstarpējā savienojamības sistēma. 

No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka būs iespējams tiešsaistē pārbaudīt informāciju par PLG, ja AML/CFT regulējuma subjekta klients ir citā ES dalībvalstī reģistrēts uzņēmums. Pēc Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres sniegtās informācijas vienā no intervijām šovasar, ES uzņēmumu reģistru savstarpējā savienojamības sistēma testa režīmā sāks darboties šā gada beigās. 

Dalībvalstu pienākums izveidot un uzturēt reģistrus ar informāciju par kontiem, kas atvērti finanšu iestādēs, saglabāts arī jaunajā direktīvā. Latvijā kopš 2017. gada 1. jūlija ir spēkā Kontu reģistra likums, kas nosaka prasību apkopot ziņas par visām fiziskajām un juridiskajām personām, kam ir konti Latvijas kredītiestādēs, krājaizdevuma sabiedrībās vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju iestādēs. Kontu reģistra pārzinis ir Valsts ieņēmumu dienests. Jaunā direktīva paredz pārrobežu savienojuma izveidi starp dalībvalstu kontu reģistriem. Tas dos iespēju FIUs un uzraudzības institūcijām saņemt informāciju par personu kontiem, kas ir atvērti visu dalībvalstu finanšu iestādēs, un paātrinās finanšu izmeklēšanas darbus, īpaši pārrobežu lietās.

Finanšu izlūkošanas dienesti un uzraudzības institūcijas

Jaunā direktīva precizē finanšu izlūkošanas dienestu funkcijas un pilnvaras, kā arī dalībvalstu kopīgas analīzes veikšanas principus. 

Savukārt attiecībā uz uzraudzības institūcijām AMLD6 ietver skaidrojumus par uzraugu uzdevumiem un pilnvarām, veicot uz risku balstītu uzraudzību. Jāatzīmē, ka saskaņā ar AMLD6 noteikto atbilstošo vadlīniju sagatavošana būs AMLA atbildība. Salīdzinot ar pašreizējo AML/CFT regulējumu, AMLD6 satur jaunas prasības attiecībā uz pašregulējošām organizācijām (SRB). Proti, ja dalībvalsts piešķir SRB tiesības veikt attiecīgo subjektu uzraudzību, ir jābūt valsts iestādei, kas pārrauga SRB, lai nodrošinātu, ka tā veic savus uzdevumus visaugstākajā līmenī.

Direktīvas projekts satur prasības attiecībā uz regulējuma subjektu licencēšanu, piemēram, obligāta licencēšana būs juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Ir arī prasības attiecībā uz AML/CFT regulējuma subjektu augstākā līmeņa vadības un PLG atbilstības novērtējumu. Jāpiebilst, ka Latvijā šīs prasības jau ir iekļautas NILLTPFN likumā.

Kriptoaktīvu pārvedumu izsekošana

Kopš 2015. gada ir spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2015/847, kuras mērķis ir novērst, atklāt un izpētīt iespējamo maksājamu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai. Šajos nolūkos kredītiestādēm un maksājuma iestādēm ir pienākums pievienot maksājuma pārvedumiem informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, lai tā būtu pieejama visā maksājuma ķēdē. Regula pašlaik attiecas tikai uz naudas līdzekļu, tostarp elektroniskās naudas, pārvedumiem. 

Līdz šim virtuālo aktīvu pārvedumi ir bijuši ārpus ES tiesību aktu darbības jomas finanšu pakalpojumiem, pakļaujot kriptoaktīvu turētājus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riskiem. Grozījumi paplašina regulas 2015/847 darbības jomu, iekļaujot tajā arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus. 

Vai jauns ES AML/CFT regulējums mainīs situāciju Latvijā? 

Eiropas Komisijas sagatavotie tiesību akti vēl jāapspriež Eiropas Parlamentā un Padomē. Komisija cer uz ātru likumdošanas procesu. Plānots, ka AMLA sāks darboties 2024. gadā, bet tiešo uzraudzību tā sāks vēlāk, tiklīdz AMLD6 prasības būs transponētas dalībvalstu normatīvajos aktos un uzsākta jaunā tiesiskā regulējuma piemērošana. 

Vai jauns ES AML/CFT regulējums mainīs situāciju Latvijā? Nacionālā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumā par 2017.–2019. gadu (turpmāk — NRA)⁸, kura kopsavilkumu šā gada 5. martā publicēja FID, ir norādīts, ka Latvijas noturība un NILLTPFN jomas kompetento institūciju spēja pārvaldīt NILL riskus vērtējama augstā līmenī. 

Lai izpildītu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval rekomendācijas, pēdējo divu gadu laikā ir veikti apjomīgi grozījumi NILLTPFN likumā. Rezultātā arī AMLD4 un AMLD5 prasības ir transponētas nacionālajā regulējumā. Latvija ir pirmā Moneyval pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura ir izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. Pagājušā gada februārī FATF secināja, ka Latvija ir izveidojusi atbilstošu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai un iekļaušanai to valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā pelēkajā sarakstā. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka NILLTPFN regulējums Latvijā lielā mērā jau ir sakārtots.

NILLTPFN likuma grozījumi

Šā gada jūnijā Saeima ir pieņēmusi grozījumus NILLTPFN likumā. Jāatzīmē, ka grozījumu pieņemšana prasīja gan laiku, gan diskusijas. Grozījumu sākotnējais variants, kas tika iesniegts izskatīšanai Saeimā janvārī, izraisīja plašu rezonansi juridiskajās aprindās un presē, īpaši jautājumā par NILLTPFN likuma subjektu patieso labuma guvēju atbilstības izvērtēšanu un neatbilstības sekām (sk. publikāciju "NILLTPFN likuma grozījumi aktualizē atbilstības jautājumus" žurnālā Bilance Nr. 3 (471) 2021.). Rezultātā ne visi likumprojekta autoru sākotnējie priekšlikumi saņēma Saeimas atbalstu.

Turpmāk aplūkotas NILLTPFN likuma jaunās normas, kuras ir saistošas tā subjektiem jau šogad. Tas jāņem vērā, veicot iekšējās kontroles sistēmas aktualizāciju, tostarp gatavojot dokumentus ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai. 

Izmaiņas NILLTPFN likuma subjektu lokā

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieki 

Iepriekšējā likuma redakcijā bija noteikts, ka personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad tās rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 eiro vai lielāka, ir likuma subjekti. 

Jaunā likuma redakcija ir sasaistīta ar Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kura subjekti ir visi nekustamā īpašuma darījumu (nekustamā īpašuma atsavināšana, iznomāšana, izīrēšana vai citāda nodošana lietošanā) starpnieki. Atcelts arī darījuma summas slieksnis, un tas nozīmē, ka visi nekustamā īpašuma darījumu starpnieki neatkarīgi no darījuma summas tagad ir NILLTPFN likuma subjekti. Jāatceras, ka no šā gada 1. jūlija nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un kuriem ir izveidota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma (turpmāk — IKS).

Personas, kas sniedz finanšu pakalpojumus 

Likuma 3. pants papildināts ar jaunu daļu, kurā ir atrunāti gadījumi, kādos personas, kas sniedz finanšu pakalpojumus (kreditēšana, finanšu līzings, galvojumi u.tml.) netiek uzskatītas par likuma subjektiem. Proti, tas attiecas uz gadījumiem, kad finanšu pakalpojumi tiek sniegti tikai grupas ietvaros vai kooperatīvās sabiedrības biedriem to pamatdarbības nodrošināšanai un izpildīti šādi kritēriji:

1. grupa vai kooperatīvā sabiedrība sastāv no LV Uzņēmumu reģistrā ierakstītām personām, filiālēm vai to pārstāvniecībām — dalībvalsts rezidentiem —, kuru pamatdarbība nav saistīta ar augsta riska trešo valsti;
2. grupas vai kooperatīvās sabiedrības sastāvā esošo personu PLG un personas, kas ieņem amatu to izpildinstitūcijā, ir dalībvalsts rezidenti;
3. grupas vai kooperatīvās sabiedrības sastāvā nav čaulas veidojuma;
4. finanšu pakalpojumi tiek sniegti uz rakstveida darījuma pamata, norēķiniem izmantojot dalībvalstī reģistrēta maksājumu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus.

Informācijas pieejamība no LV informācijas sistēmām

Likums paredz tā subjektu tiesības pieprasīt un par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā saņemt no VID reģistriem, Sodu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Iedzīvotāju reģistra informāciju likuma prasību izpildei. 

Jāpiebilst, ka šī informācija kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem ir pieejama bez maksas. Bija plānots, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. jūlijam iesniegs Saeimai likumprojektu, kas vienādo nosacījumus informācijas pieejamības nodrošināšanai visiem likuma subjektiem. Tomēr likuma jaunā redakcija neparedz izmaiņas informācijas saņemšanas kārtībā, un arī turpmāk nefinanšu sektora likuma subjektiem tā būs pieejama par maksu. 

Klienta izpēte gadījuma rakstura darījumos

Likumdevējs ieviesa skaidrojumu jautājumā, pie kādiem nosacījumiem jāveic klienta izpēte gadījuma darījumos. Iepriekšējās likuma redakcijas formulējums saturēja terminu "darījuma apjoms", neprecizējot, par kādu darījumu ir runa — darījumu starp klientu un likuma subjektu vai klienta darījumu. Tagad ir viennozīmīgi skaidrs, ka ir jāveic klienta izpēte gadījuma rakstura darījumos, ja klienta darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 15 000 eiro vai lielāka.

Jauna ziņošanas kārtība Finanšu izlūkošanas dienestam

No 2021. gada 1. oktobra būtiski mainīta ziņošanas sistēma FID par aizdomīgiem darījumiem. Jaunā likuma redakcija nosaka likumu subjektiem jauno pienākumu — reģistrēties Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmā. Jāatzīmē, ka līdz šim šāds pienākums nav bijis un likuma subjekts parādījās FID sistēmā, tikai sniedzot ziņojumu par aizdomīgu darījumu.

Ziņošanas sistēmā turpmāk tiks izmantota goAML lietojumprogramma — integrēts programmatūras risinājums, kas nodrošina datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības un statistikas funkcijas un atbilst starptautiskajiem standartiem NILLTPFN jomā.

Ir atcelta paralēlā ziņošana par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā FID un VID. No 2021. gada 1. oktobra informācija par visiem aizdomīgiem darījumiem tiek ziņota caur vienu informācijas kanālu FID.

Šā gada 17. augustā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 550⁹, kas nosaka: 

1. Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas pārziņa FID funkcijas un uzdevumus, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un iekļaušanas kārtību, kā arī nosacījumus un kārtību piekļuves nodrošināšanai sistēmā;
2. kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un to saturu;
3. gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu;
4. kārtību, kādā FID nosūta Valsts ieņēmumu dienestam NILLTPFN likuma subjektu ziņojumus un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.

NRA ir atzīmēts, ka tikai daži ārpakalpojuma grāmatveži līdz šim bija reģistrējušies kā FID e–pakalpojuma regulārie ziņotāji. Pēc FID viedokļa, tas ir ļoti zems rādītājs, salīdzinot ar kopēju ārpakalpojuma grāmatvežu skaitu. FID arī atzīmē, ka ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits joprojām ir neatbilstošs ārpakalpojuma grāmatvežu sektora riska ekspozīcijai un sektora izmēram, kā arī norāda uz nepietiekamu izpratnes līmeni par aizdomīgu darījumu pazīmēm, par klienta saimnieciskās darbības riska un jurisdikcijas lomu aizdomīgu darījumu identificēšanā. 

Ar jauno ziņošanas kārtību visiem likuma subjektiem, tostarp ārpakalpojuma grāmatvežiem jākļūst par Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmas lietotājiem un jāapgūst iemaņas strādāt ar goAML. 

Daļa grozījumu stāsies spēkā nākamgad

NILLTPFN likuma grozījumi, kas nosaka, piemēram, prasības attiecībā uz subjektu patieso labuma guvēju atbilstības izvērtēšanu, darbinieku apmācības veikšanu, kā arī kopīgo klienta izpētes rīkiem, kas ir jauns instruments klienta izpētes veikšanai, stāsies spēkā 01.01.2022. 

Rezumējot var teikt, ka jaunais Eiropas Savienības AML/CFT regulējums, kas tiks piemērots tuvāko gadu perspektīvā, diez vai būtiski mainīs Latvijas nefinanšu sektora likuma subjektu, tostarp ārpakalpojuma grāmatvežu pienākumus. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka NILLTPFN likums tiek grozīts regulāri, tam jāseko un atbilstoši jāaktualizē iekšējās kontroles sistēma. 

Ārpakalpojuma grāmatvežiem tas ir īpaši svarīgs, pirms sniedz IKS dokumentus licences saņemšanai. Licencēšanas prakse rada, ka bieži VID, izskatot saņemtos dokumentus, konstatē, ka ir nepieciešams tos pārskatīt un aktualizēt atbilstoši NILLTPFN likuma prasībām, kā arī lūdz ārpakalpojuma grāmatvedim izteikt viedokli par konstatēto. Līdz ar to IKS aktualizācija ir nepieciešams nosacījums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada oktobra (478.) numurā.