0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIAktualitātes un problēmas NILLTPFN un Sankciju likuma izpildē ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem

Aktualitātes un problēmas NILLTPFN un Sankciju likuma izpildē ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem

Linards Anisimovs, AS TWINO Investment valdes loceklis un NILLTPFN un Sankciju prasību pārvaldes platformas Riski.lv autors

Kopš 2018. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā uzraudzības un kontroles institūcija ir aktīvi uzsākusi regulāras pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas prasību ievērošanas jomā, pārliecinoties par to, vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk tekstā — NILLTPFN) likumā, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju (turpmāk tekstā — Sankciju) likumā noteiktie subjekti, kurus tā uzrauga, ievēro šajos…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī


ABONĒT

Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai
 Esi abonents?

Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Aktualitātes un problēmas NILLTPFN un Sankciju likuma izpildē ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem
Ilustrācija: © treety – stock.adobe.com
Linards Anisimovs,AS TWINO Investment valdes loceklis un NILLTPFN un Sankciju prasību pārvaldes platformas Riski.lv autors
Linards Anisimovs,
AS TWINO Investment valdes loceklis un NILLTPFN un Sankciju prasību pārvaldes platformas Riski.lv autors

Kopš 2018. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā uzraudzības un kontroles institūcija ir aktīvi uzsākusi regulāras pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas prasību ievērošanas jomā, pārliecinoties par to, vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk tekstā — NILLTPFN) likumā, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju (turpmāk tekstā — Sankciju) likumā noteiktie subjekti, kurus tā uzrauga, ievēro šajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

VID uzraugāmo likuma subjektu skaitā ir arī grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, kuriem pārbaudes laikā tiek lūgts uzrādīt atbilstoši darbības veidam izstrādātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas iekšējo kontroles sistēmu (turpmāk tekstā — IKS), kā arī klientu izpētes un uzraudzības procesa gaitā iegūto informāciju un dokumentus. Turklāt atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādātu IKS dokumentu esamība un NILLTPFN likuma un Sankciju likuma pienācīga izpilde ir būtisks nosacījums ārpakalpojuma grāmatveža licences saņemšanai. Jāatceras, ka normatīvajos aktos noteiktais pārejas periods, kura laikā grāmatvedības ārpakalpojumus atļauts sniegt bez licences, beidzas 2023. gada 1. jūlijā.

Veikto pārbaužu skaits tikai palielinās, un šādas pārbaudes brīdis noteikti var pienākt arī tiem VID uzraudzībā esošajiem likuma subjektam, kuriem šāda pārbaude vēl nav bijusi.

Ieteikumi NILLTPFN un sankciju risku pārvaldīšanas jomā, tai skaitā gatavojoties NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību izpildes pārbaudei:

Neatliec uz pēdējo brīdi!

Diemžēl jāatzīst, ka daļa NILLTPFN likuma subjektu par NILLTPFN likuma, kā arī Sankciju likuma prasību izpildi atceras un sāk par to domāt tikai tad, kad ir saņēmuši VID paziņojumu par plānoto pārbaudi. 

Gadījumā, ja klientu izpētes un uzraudzības pasākumi nav veikti laikus, tos nevajadzētu atlikt, bet uzsākt pēc iespējas ātrāk, sākotnēji izstrādājot savam darbības veidam  atbilstošu IKS, kas paredz noteiktu kārtību un apmēru mērķtiecīgai NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību izpildei.

Pārliecinies, ka iegādājies gatavu IKS, kas tev der!

Nav iespējams iegādāties gatavu IKS dokumentāciju, kas der absolūti visiem NILLTPFN likuma un Sankciju likuma subjektiem. IKS tiek veidota, balstoties uz likuma subjekta atbilstoši savam darbības veidam un tās apmēram veiktu un dokumentētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk tekstā — NILLTPF) un sankciju risku novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos NILLTPF un sankciju riskus. Likuma subjekta darbības veids un specifika, kā arī klientu bāze un ar tiem saistītie riski un to apmērs katram likuma subjektam atšķiras, tādējādi NILLTPF un sankciju risku novērtējumā gūtie rezultāti katram likuma subjektam ir savi. Tas ļauj secināt, ka IKS katram likuma subjektam ir jāizveido un jāpielāgo atbilstoši savām vajadzībām.

Jānorāda, ka IKS dokumentu izstrāde prasa specifiskas zināšanas un praktiskas iemaņas, tāpēc IKS dokumentu izstrāde bieži vien tiek uzticēta ārpakalpojumu sniedzējiem, kas specializējušies NILLTPFN un sankciju risku pārvaldīšanas jautājumos.

Valda uzskats, ka IKS dokumenti ir nepieciešami tikai uzrādīšanai uzraudzības un kontroles institūcijām, kad tās atnāk uz pārbaudi. Taču gribētos uzsvērt, ka NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību izpilde ir nepārtraukts process, kas prasa likuma subjekta regulāru rīcību atbilstoši spēkā esošajiem saistošajiem normatīvajiem aktiem. Primāri IKS dokumentācija tiek izstrādāta un domāta pašam likuma subjektam NILLTPFN likuma un Sankciju likuma normu mērķtiecīgai un veiksmīgai izpildei. IKS dokumentiem ir jāsatur secīga un strukturēta informācija, lai tā likuma subjektam pateiktu, kā ir jārīkojas konkrētā gadījumā, un tai jāpalīdz pieņemt lēmumu atbilstoši saistošo normatīvo aktu prasībām. 

Papildus likuma subjektam ir jāseko līdzi arī IKS atbilstībai spēkā esošajiem saistošajiem normatīvajiem aktiem un nepieciešamības gadījumā ir jāveic IKS dokumentu atjaunošana, lai NILLTPF un sankciju risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopums nodrošinātu spēkā esošo normatīvo aktu prasību izpildi pilnā apmērā. 

Līdz ar to, iegādājoties gatavus IKS dokumentus, pārliecinies, ka tie ir pielāgoti uzņēmuma saimnieciskajai darbībai, tās apmēram un specifikai, ir izstrādāti atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, kā arī iedziļinies IKS dokumentu saturā pēc būtības, izprotot to izmantošanu NILLTPFN likuma un Sankciju likuma normu prasību izpildē. Noteikti uzdod jautājumus un saņem atbildes par tev neskaidrajiem jautājumiem, lai IKS dokumentu izmantošana un normatīvo aktu izpilde ir precīza, pareiza un pilnīga. Pārbaudes gaitā uzraudzības un kontroles institūcija noteikti vēlēsies pārliecināties, vai likuma subjekts orientējas savos IKS dokumentos, spēj atbildēt uz jautājumiem un izskaidrot NILLTPF novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas procesu savā pārstāvētajā uzņēmumā.

Uzskats — es zinu visus savus klientus!

Bieži nākas dzirdēt ārpakalpojuma grāmatvežus sakām: «Man nepastāv riski, jo es labi zinu visus savus klientus, pārzinu viņu saimniecisko darbību un veiktos darījumus.»

Tas ir lieliski, ja ārpakalpojuma grāmatveži zina katru savu klientu, iedziļinās to saimnieciskajā darbībā un spēj sniegt skaidrojumu par atsevišķu to darījumu ekonomisko būtību un mērķiem. Taču, neveicot klientu izpētes un uzraudzības pasākumu dokumentēšanu, pārbaudes laikā likuma subjektam būs apgrūtināta iespēja uzraudzības un kontroles institūcijas atbildīgajiem darbiniekiem pierādīt, ka tas ir veicis visas NILLTPFN likumā un Sankciju likumā noteiktās darbības attiecībā uz klientu izpēti un uzraudzību, tai skaitā identificējis klientu pārstāvjus, pārbaudījis to identifikācijai iesniegtos dokumentus Nederīgo dokumentu reģistrā, noskaidrojis un pārliecinājies par klientu patiesajiem labuma guvējiem un to atbilstību politiski nozīmīgas personas vai tās ģimenes locekļa statusam VID uzturētajā Politiski nozīmīgu personu reģistrā, pārbaudījis klientus un ar tiem saistītās personas sankciju sarakstos, veicis klienta NILLTPF un sankciju risku novērtējumu, klientu darījumu uzraudzību un citus normatīvajos aktos noteiktos klientu izpētes pasākumus. 

Prakse rāda, ka, uzsākot klientu izpētes pasākumus, visbiežāk tiek konstatēta iepriekš nezināma informācija par klientu patiesajiem labuma guvējiem, konstatējot tos politiski nozīmīgu personu vai politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļu sarakstā. Kā arī, veicot mērķtiecīgu klientu darījumu uzraudzību, tiek atklāti darījumi, kuriem piemīt aizdomīga darījuma pazīmes, par kuriem bija pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam. Ārpakalpojuma grāmatvedim jāpārliecinās, ka labās attiecības ar klientu un uzticēšanās tam netiek izmantota prettiesisku darbību veikšanā vai slēpšanā. 

Jāuzsver, ka visi klienta izpētes pasākumi ir savstarpēji saistīti. Piemēram, jo objektīvāk tiks novērtēti klientam piemītošie riski, jo efektīvāka un atbilstošāka darījumu uzraudzības intensitāte tam tiks piemērota. Jāatzīmē, ka klienta veikto darījumu uzraudzības intensitāte ir atkarīga no klienta riska līmeņa. Proti, jo augstāks klientam piešķirtais riska līmenis, jo intensīvākai būtu jābūt klienta veikto darījumu uzraudzībai, primāri veicot klienta lielāko un būtiskāko (pēc darījumu skaita, pēc darījumu summām vai citiem atlases kritērijiem) darījumu izvērtēšanu atkarībā no konkrētās situācijas.

Taču, konstatējot klienta vai tā veiktā darījuma atbilstību aizdomīgu darījumu pazīmēm, uz to būtu jāreaģē nekavējoties, dokumentējot klienta veiktā darījuma uzraudzības un/vai klienta padziļinātās izpētes rezultātus, kas turpmāk kalpos par pamatu objektīva lēmuma pieņemšanai par klienta vai tā veiktā darījuma atbilstību aizdomīga darījuma pazīmēm un nepieciešamību iesniegt ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam. 

Jāatzīmē, ka klienta iesniegtie dokumenti — līgumi, pieņemšanas un nodošanas akti, rēķini un citi dokumenti paši par sevi vēl neliecina par darījumu faktisku norisi vai arī par klienta veikto darījumu patieso mērķi, taču tajos norādītā informācija var kalpot par pamatu klienta veikto darījumu pārbaudei vai uzraudzībai.

Par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgās personas iecelšana un atbilstības izvērtēšana 

Saskaņā ar NILLTPFN likuma 10. panta pirmo daļu likuma subjekts — juridiskā persona — ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas), tai skaitā no augstākās vadības, un par to 30 dienu laikā paziņo attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai. Par NILLTPFN likuma izpildi atbildīgo darbinieku var tikt iecelta persona, kas atbilst visām NILLTPFN likuma 10.1 panta pirmās daļas prasībām.

Pirms lemj par konkrētā pretendenta iecelšanu par NILLTPFN likuma izpildi atbildīgās personas statusā un par to ziņo uzraudzības un kontroles institūcijai, ir jāpārliecinās, ka šī persona atbilst vismaz šādiem NILLTPFN likumā noteiktajiem kritērijiem:

  • tai ir nevainojama reputācija;
  • tā nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;
  • tai nav piemērota sankcija (izņemot brīdinājumu) par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā vai kurai ir piemērota šāda sankcija, bet no tās piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads;
  • tā atbilst citām ārējos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Jāpiebilst, ka atbilstības izvērtēšana attiecas ne tikai uz NILLTPFN prasību izpildi atbildīgo personu, bet arī uz likuma subjekta augstākās vadības locekli un patieso labuma guvēju.

Sakarā ar minēto likumdevējs ir noteicis pienākumu likuma subjekta īpaši pilnvarotai personai nodrošināt atbilstošu procedūru, kādā tiek izvērtēta personas atbilstība augstākās vadības locekļa vai par NILLTPFN likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka amatam, pārbaudot šīs personas sniegtās informācijas patiesumu. Līdz ar to uzraudzības un kontroles institūcijas darbinieki vēlēsies pārbaudīt, vai atbildīgās personas izvērtēšana tika veikta, un pārliecināties, vai vērtēšanas gaitā tika ņemti vērā visi NILLTPFN likumā noteiktie kritēriji un ieceltajai personai nav ierobežojumu pildīt par NILLTPFN likuma prasību izpildi atbildīgās personas pienākumus.

Savukārt patiesā labuma guvēja atbilstību NILLTPFN likuma prasībām vērtē uzraudzības un kontroles institūcija, nodrošinot atbilstošu procedūru, kādā tiek izvērtēta likuma subjekta patiesā labuma guvēja vai likuma subjekta — fiziskās personas — atbilstība NILLTPFN likuma prasībām visā likuma subjekta darbības laikā, tostarp pārbauda šīs personas sniegtās informācijas patiesumu. 

Atbilstoši NILLTPFN likuma 10.1 panta pirmajā prim daļā noteiktajam, par likuma subjekta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma — patieso labuma guvēju vai par likuma subjektu — fizisko personu — nedrīkst būt persona, kura ir sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta, kas jānoskaidro un par ko jāpārliecinās uzraudzības un kontroles institūcijai.

Esmu veiksmīgi izturējis pārbaudi!

Tas ir apsveicami, ja esat izturējis pārbaudi bez aizrādījumiem un soda sankcijām, taču ar to NILLTPFN likuma un Sankciju likuma normu izpilde nebeidzas, jo šo likumu prasības paredz pienākumu veikt klientu un to veikto darījumu nepārtrauktu uzmanīšanu jeb monitoringu, reaģējot uz jebkurām nozīmīgām izmaiņām.

Tāpat ir jāseko līdzi NILLTPFN likuma, Sankciju likuma un ar tiem saistīto normatīvo aktu grozījumiem, ieviešot tos likuma subjekta IKS dokumentos. Kā arī par NILLTPFN likuma prasību izpildi atbildīgajam darbiniekam un citiem darbiniekiem, kuru amata pienākumi prasa NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību izpildi, regulāri ir jānodrošina gan ārējās, gan iekšējās mācības. Sakarā ar pēdējiem notikumiem pasaulē, kas summējas ar jaunām ieviestajām sankcijām, uzraudzības un kontroles institūcija pastiprinātu uzmanību pievērš tieši sankciju pārvaldīšanas jautājumiem, pārbaudēs pārliecinoties par Sankciju likuma prasību izpildi ilgtermiņā, ne tikai pie klienta sākotnējās izpētes. Sankciju likuma izpildē ir svarīga ne tikai regulāra klientu, ar tiem saistīto personu (amatpersonu, dalībnieku, patieso labuma guvēju, prokūristu, pilnvaroto pārstāvju u.c.), būtiskāko sadarbības partneru pārbaude vismaz pret Latvijai juridiski saistošiem sankciju sarakstiem, bet arī ar klientu saistīto valsts un ģeogrāfisko risku pastāvīga izvērtēšana, pievēršot uzmanību tam, ar kādām valstīm ir saistīti klienta sadarbības partneri un klienta veiktie darījumi.

Izmantoju ārējo tehnoloģisko risinājumu!

Ārējo tehnoloģisko risinājumu izmantošana noteikti ir lieliska izvēle, kas atvieglo un paātrina NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību izpildi. Taču vienmēr ir jāiedziļinās piedāvātā risinājuma funkcionalitātē un jāsaprot, kādu klientu izpētes ciklu tas nosedz un vai tā izstrādātājs ir ņēmis vērā visas NILLTPFN likumā un Sankciju likumā noteiktās prasības attiecībā uz klienta izpētes apjomu un kārtību. 

Prakse rāda, ka klienta izpētes procesā bieži netiek iegūta visa NILLTPFN likuma 18. panta otrajā daļā par patieso labuma guvēju noskaidrojamā informācija, aprobežojoties un paļaujoties uz informācijas apjomu, kas pieejams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai saistītajos reģistros. Taču ar to nepietiek! Kā arī ir konstatēti vairums gadījumu, kad Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā esošā informācija par juridiskas personas dalībniekiem, kas ir ārvalstīs reģistrētas sabiedrības, un tās patiesajiem labuma guvējiem vairs nav aktuāla. 

Gribētos minēt pozīcijas, kuras klienta izpētes procesā bieži vien netiek noskaidrotas, novērtētas vai tām netiek pievērsta pietiekoša vērība, kā rezultātā netiek izpildītas NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasības pilnā apmērā.

Attiecībā uz patiesā labuma guvēja noskaidrošanu

Saskaņā ar NILLTPFN likuma 18. panta otro daļu likumdevējs uzdod likuma subjektam par pienākumu noskaidrot ne tikai patiesā labuma guvēja tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veidus un personas, caur kurām notiek klienta kontrole, bet arī uzliek par pienākumu iedziļināties klienta īpašnieku/dalībnieku struktūrā un iegūt informāciju par patiesajam labuma guvējam piederošo tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, tai skaitā tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvaru kopējā skaitā. 

Vienkāršākiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka likuma subjektam vienmēr jāiegūst informācija par veidu vai veidiem, kādā patiesais labuma guvējs īsteno kontroli, kontroles ķēdē esošos dalībniekiem, caur kuriem notiek patiesā labuma guvēja kontrole, kā arī to, cik lielu klienta kapitāldaļu vai akciju skaitu (%) patiesais labuma guvējs kontrolē (arī netiešas kontroles ceļā). 

Kontroles ķēdes gadījumā intereses uzņēmumā tiek īstenotas pastarpināti (netieši) caur citām visbiežāk juridiskām personām vai veidojumiem, dažkārt ķēdes var būt arī sazarotas, ar īpašniekiem ārvalstīs un ārzonu kompānijās, un to noskaidrošana bieži vien prasa lielākus darba un laika resursus, meklējot informāciju publiski pieejamos uzticamos avotos vai arī iegūstot to no klienta. Pretējā gadījumā, nepilnīgi veicot izpēti un neidentificējot visus riskus, likuma subjekts var tikt pakļauts dažādiem riskiem, kas var ietekmēt to turpmāko reputāciju un darbību.

Svarīgi riskus ietekmējošie apstākļi

Ir konstatēts, ka bieži klienta izpētes procesā netiek pievērsta pietiekoši liela nozīme tādiem riskus ietekmējošiem apstākļiem kā klienta izmantotie pakalpojumi un to piegādes kanāli. Jau sākotnēji klienta izpētē ir nepieciešams noskaidrot, kādus likuma subjekta piedāvātos pakalpojumus un to piegādes kanālus klients vēlēsies izmantot, un novērtēt ar tiem saistītos NILLTPF un sankciju riskus. Ir svarīgi saprast, vai grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšana klientam aprobežosies ar grāmatvedības uzskaiti, gada pārskata un atskaišu sagatavošanu, algu aprēķinu vai arī papildus šiem pakalpojumiem ārpakalpojuma grāmatvedim klienta uzdevumā būs jāsagatavo arī rēķini un/vai jāveic rēķinu apmaksa par klienta veiktajiem darījumiem, par kuru faktisku norisi dabā un par to atbilstību norādītajiem mērķiem ne vienmēr ir iespēja pārliecināties, kas rada paaugstinātus riskus, kas prasīs vairāk resursu to pārvaldīšanai. Šādos gadījumos ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējam jāpārliecinās un jābūt drošam, ka ar tā sniegto pakalpojumu palīdzību netiek veiktas vai veicinātas prettiesiskas darbības, tai skaitā attiecībā uz NILLTPF un sankciju pārkāpšanu vai apiešanu.

Būtiskākie sadarbības partneri

Papildus svarīgi noskaidrot klienta būtiskākos sadarbības partnerus, no kuriem ir atkarīga klienta saimnieciskā darbība. Ne tikai ar mērķi pārbaudīt tos sankciju sarakstos un novērtēt ar tiem saistītos valsts un ģeogrāfiskos riskus, bet arī rast jau sākotnējo priekštatu par klienta saimniecisko darbību un to būtiskāko sadarbības partneru lomu tajā. Tādējādi gūstot pārliecību par klienta saimnieciskās darbības ekonomisko būtību un tās atbilstību klienta darījumu apliecinošajos dokumentos norādītajiem mērķiem.

Būtiskākās problēmas, ar ko nākas saskarties likuma subjektiem — grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem, pildot NILLTPFN likumā un Sankciju likumā noteiktās prasības:

Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem pielāgotu vadlīniju neesamība

VID kā uzraudzības un kontroles institūcija aktīvi ir strādājusi pie vadlīniju tapšanas tās uzraugāmajiem NILLTPFN likuma subjektiem, tai skaitā ārpakalpojuma grāmatvežiem. Jāņem vērā, ka atsevišķās niansēs dažādu NILLTPFN likuma subjektu rīcība, veicot klientu izpēti un uzraudzību, ir atšķirīga, līdz ar to ar vienu vadlīniju esamību visiem VID uzraudzībā esošajiem subjektiem līdzēts nebūs. Jāatzīst, ka izstrādātās vadlīnijas ir salīdzinoši sarežģītas un dažās tās sadaļās arī vispārīgas. Piemēram, tajās nav atrodams skaidrojums par darījumu uzraudzības kārtību un apjomu, t.i., pēc kādiem principiem būtu veicama klienta darījumu uzraudzība un kādai informācijai ir jābūt obligāti pārbaudītai un fiksētai, veicot klienta darījumu uzraudzības dokumentēšanu, lai darījumu uzraudzība tiktu uzskatīta par kvalitatīvu un pietiekamu. Vienotai izpratnei par klienta veikto darījumu uzraudzības kārtību un apjomu ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu sagaidāmi arī klientu darījumu uzraudzības praktiskie piemēri, aprakstot labas un sliktas prakses gadījumus. Tas grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējiem radītu skaidrāku priekšstatu par darījumu uzraudzības gaitā iegūstamo informāciju un tās apjomu dažādos praksē visbiežāk sastopamajos gadījumos. 

Piemērotu mācību materiālu un vienotas izpratnes trūkums

Viens no pārbaudes elementiem NILLTPFN un sankciju risku pārvaldīšanas prasību ievērošanas jomā — prasība par darbinieku apmācību. Likuma subjektam tiek lūgts apliecināt, ka tā darbiniekiem, kuru amata un darba pienākumi prasa NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību izpildi, regulāri tiek nodrošinātas mācības NILLTPFN un sankciju risku pārvaldīšanas jautājumos. Uzsākot aktīvas pārbaudes NILLTPFN un sankciju risku pārvaldīšanas prasību izpildes jomā, 2019. un 2020. gadā VID organizēja vairākas ar NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību izpildi saistītas mācības un seminārus. Liela daļa likuma subjektu — ārpakalpojuma grāmatvežu NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību teorētisko daļu ir apguvuši un cenšas to realizēt praksē. Taču tie joprojām sastopas ar daudziem neskaidriem jautājumiem un informācijas trūkumu par normatīvo aktu izpildes praktisko pusi dažādos to prasību ievērošanas aspektos. 

VID kā uzraudzības un kontroles institūcijas organizētas mērķtiecīgas mācības, kas tieši vērstas uz ārpakalpojuma grāmatvežu pārbaudēs konstatētajiem aktuālajiem un neskaidrajiem jautājumiem attiecībā uz saistošo normatīvo aktu praktisko izpildi, noteikti veicinātu vienotas izpratnes rašanos par VID kā uzraudzības un kontroles institūcijas izvirzītajām prasībām un nodrošinātu kvalitatīvāku un pilnīgāku likumdevēja noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību praktisko izpildi dzīvē. Jānorāda, ka ik pa laikam VID uzraugāmajiem NILLTPFN likuma subjektiem paredzētajās vadlīnijās, kas pieejamas VID mājaslapā, tiek veikti grozījumi un papildinājumi, par to izdarot tikai atzīmi ar norādi uz datumu, kad vadlīnijas ir aktualizētas (šobrīd aktuālā atzīme «Aktualizēts 07.07.2022»). Vadlīnijas ir samērā plašas, un tajās sniegtā informācija sagrupēta, līdz ar to norāde uz vadlīniju sadaļu un/vai punktu, kurā šī informācija ir aktualizēta, palīdzētu likuma subjektiem kā šo vadlīniju izmantotājiem īsākā laikā noorientēties vadlīnijās aktualizētajos jautājumos (veiktajos grozījumos), iepazīties ar papildus pievienoto informāciju un ātrāk apgūt to.

Neskaidrības likumdošanā

Kaut arī likumdošanas akti, kas regulē NILLTPFN un sankciju risku pārvaldīšanu, nepārtraukti tiek uzlaboti, tajos joprojām ir daudz neskaidru jautājumu. Bieži šīs neskaidrības rodas arī tādēļ, ka NILLTPFN likums un Sankciju likums ir paredzēti visiem to subjektiem neatkarīgi no to lieluma, saimnieciskās darbības veida, apmēra, specifikas utt., līdz ar to atsevišķas prasības, kas vairāk ir attiecināmas uz lieliem uzņēmumiem ar licencētu saimniecisko darbību, piemēram, kredīt≠iestādēm, likuma subjektiem ar nelielu saimniecisko darbību, ir grūti izpildāmas un pielāgojamas.

Piemēram, NILLTPFN likuma 10.1 panta trešajā daļā noteikta prasība likuma subjektam pieaicināt īpaši pilnvarotu personu, kas nodrošinās atbilstošu procedūru, kādā tiks izvērtēta personas atbilstība augstākās vadības locekļa vai par NILLTPN likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka amatam. Izņēmuma gadījumi NILLTPFN likumā nav paredzēti. Šādā gadījumā nav īsti skaidrs, kā prasību piemērot gadījumos, kad uzņēmumā strādā tikai viens darbinieks, kurš vienlaikus ir uzņēmuma vienīgais īpašnieks, pārstāvis un arī pats ir iecelts par NILLTPFN likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku. Faktiski iznāk, ka, lai izpildītu šādu prasību, likuma subjektam būtu jāpieaicina ārējais pakalpojuma sniedzējs, kurš šādu novērtējumu varētu veikt. 

Līdzīgi ir ar IKS darbības efektivitātes vērtējumu, ko saskaņā ar NILLTPFN likuma 8. panta otrās daļas prasībām likumdevējs uzliek par pienākumu regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos veikt visiem likuma subjektiem. NILLTPFN likuma 7. panta pirmās daļas 10. punkts paredz neatkarīgu audita funkciju, lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām NILLTPFN jomā un novērtētu tās darbības efektivitāti, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā NILLTPF risku un likuma subjekta saimnieciskās darbības apmēru un būtību. No minētā var secināt, ka nelielam uzņēmumam šāds IKS darbības efektivitātes vērtējums būtu jāveic pašam. Taču, cik tas būs objektīvi šādam nelielam uzņēmumam, kurš pats ir izstrādājis un pielāgojis savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu IKS, pašam novērtēt tās efektivitāti? Tā kā likuma subjektu vidū ir vairums mazu uzņēmumu, pašnodarbinātu personu, individuālu komersantu, minētie jautājumi ir aktuāli un par tiem būtu jādiskutē, nonākot pie kopsaucēja vienotai rīcībai.

Kā jau zināms, katram likuma subjektam ir pienākums veikt klientu izpēti ne tikai pirms darījuma attiecību nodibināšanas, kad ir paredzēta pakalpojumu sniegšana ilgtermiņā, bet arī pirms gadījuma rakstura darījuma attiecību nodibināšanas. NILLTPFN likuma 11. panta pirmās daļas 2. punktā minēti gadījumi, kuros obligāti ir veicama klienta izpēte arī tad, ja klientam plānots sniegt pakalpojumu gadījuma rakstura darījuma attiecību ietvaros. To skaitā ir gadījums, kas likumā formulēts šādi — ja klienta darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 15 000 eiro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai pārsniedz šo summu.

Jāatzīst, ka sniegtais formulējums nav viennozīmīgs, līdz ar to praksē ārpakalpojuma grāmatvežiem rodas jautājumi, vai gadījuma rakstura darījuma attiecību ietvaros ir jāvērtē klienta savstarpējā darījuma summa ar ārpakalpojuma grāmatvedi, par kādu klientam tiek izrakstīts rēķins par sniegtajiem pakalpojumiem, vai arī jāņem vērā tā darījuma summa, par kādu klients plāno vai veic darījumu un par kuru ir pieaicinājis ārpakalpojuma grāmatvedi sniegt konsultāciju (piemēram, klients vēlas iegādāties nekustamo īpašumu un lūdz nodokļu konsultāciju par nodokļu likumdošanas normu piemērošanas kārtību plānojamam darījumam vai tml.). Ne VID vadlīnijās, ne arī saistītos normatīvajos aktos viennozīmīgs un nepārprotams skaidrojums nav sniegts. 

Šie un vēl daudzi citi jautājumi pašlaik paliek neskaidri. Tas vien norāda, ka lielākas izpratnes radīšanai ārpakalpojuma grāmatvežiem kā likuma subjektiem pašiem vai ar to pārstāvētās nozares pārstāvju starpniecību un palīdzību ar visiem neskaidrajiem jautājumiem ir jāvēršas pie to uzraugošās un kontrolējošās institūcijas, lai kopīgiem spēkiem un zināšanām strādātu pie pilnvērtīgu vadlīniju izveides, veidojot vienotu NILLTPFN likuma un Sankciju likuma prasību piemērošanas praksi tieši ārpakalpojuma grāmatvežiem.

Arī sadarbība starp uzraudzības un kontroles institūcijām, tām, kuras uzkrājušas bagātāku pieredzi un zināšanas, daloties savā pieredzē un sniedzot savus ieteikumus, noteikti sekmētu vienotu likuma subjektu uzraudzības pieeju, kā arī NILLTPFN un sankciju risku pārvaldīšanu regulējošo tiesību aktu prasību praktiskās piemērošanas pārņemšanu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada novembra (491.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: