Apliecinājums par budžeta iestādes gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu
Laila Kelmere,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Turpinot iepriekš rakstīto par dokumentu, kas budžeta iestādēm jāpievieno gada pārskatiem (Bilance Nr. 2 (458), 2020. gads), lai apliecinātu gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Kad jāsāk lietot praksē MK noteiktais, tad arī rodas jautājumi. Šajā rakstā vairāk par to, kā varētu skaidrot un labāk izprast apliecinājumā noteikto kritēriju — finanšu pārskatā sniegtā informācija par visiem iestādes plāniem, kas varētu būtiski mainīt aktīvu un pasīvu uzskaites vērtību vai klasifikāciju finanšu pārskatos. Apliecinājuma forma noteikta ar MK 19.06.2019.…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Turpinot iepriekš rakstīto par dokumentu, kas budžeta iestādēm jāpievieno gada pārskatiem (Bilance Nr. 2 (458), 2020. gads), lai apliecinātu gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Kad jāsāk lietot praksē MK noteiktais, tad arī rodas jautājumi. Šajā rakstā vairāk par to, kā varētu skaidrot un labāk izprast apliecinājumā noteikto kritēriju — finanšu pārskatā sniegtā informācija par visiem iestādes plāniem, kas varētu būtiski mainīt aktīvu un pasīvu uzskaites vērtību vai klasifikāciju finanšu pārskatos. Apliecinājuma forma noteikta ar MK 19.06.2019. noteikumu Nr. 344 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi) 7. pielikumu.
Apliecinājums nav tikai par grāmatvedības uzskaiti, tas ietver arī apgalvojumus par kontroles pasākumiem finanšu vadības, grāmatvedības un iekšējās kontroles jomā. Ar iestādes vadītāja ziņu būtu jāizveido tāda iekšējās kontroles sistēma, lai, sagatavojot apliecinājumu, varētu sniegt atbildes uz tajā ietvertajiem apgalvojumiem.
Kritērijs — finanšu pārskatā sniegtā informācija par visiem iestādes plāniem, kas varētu būtiski mainīt aktīvu un pasīvu uzskaites vērtību vai klasifikāciju finanšu pārskatos (apliecinām/neapliecinām) — sevī ietver nosacījumu, ka pieņemtie lēmumi ir dokumentēti tā, lai tos var saprast iestādes darbinieki un arī trešās puses, kas, piemēram, veiktu pārbaudi iestādē.
Lasot šo kritēriju, ieteiktu likt uzsvaru uz vārdiem «visiem iestādes plāniem, kas varētu būtiski mainīt» datus vai to uzrādīšanu finanšu pārskatos.
Iestādei var būt daudz un dažādi plāni, bet ne visi rada būtiskas izmaiņas uz datu novērtējumu finanšu pārskatā vai arī esošo līdzekļu, vai to avotu pārklasificēšanu no viena, piemēram, bilances posteņa, uz otru.
MK noteikumi unMK 13.02.2018. noteikumi Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» vienādi skaidro terminu «būtiskuma līmenis». Būtiskuma līmenis ir absolūta vai relatīva vērtība, sākot ar kuru budžeta iestādes finanšu pārskatā sniegtā informācija var ietekmēt finanšu pārskata lietotāju viedokli un pieņemtos lēmumus par attiecīgās budžeta iestādes finansiālo darbību.
Mazliet pārfrāzējot — būtiska informācija ir tāda informācija, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts finanšu pārskatos varētu mainīt vai ietekmēt lēmumu, kuru persona pieņem, pamatojoties uz šiem finanšu pārskatiem.
Piekrītu, ka grāmatvedības uzskaitei jābūt precīzai, pilnīgai, kvalitatīvai un lakoniskai. Tomēr, sagatavojot informāciju, būtu jāņem vērā arī samērīguma princips, kas attiecas uz nākotnes plāniem un informācijas atklāšanu par tiem, jo gada pārskatā iekļauj ne tikai aprakstu, bet arī aprēķinu rezultātus, kuri pamato sniegto informāciju.
MK noteikumi nosaka, ka gada pārskatā informāciju sniedz, ņemot vērā būtiskumu un līdzsvaru starp informācijas sagatavošanas izmaksām un ieguvumu no šīs informācijas sniegšanas.
Valsts kase nosaka būtiskumu kļūdu labojumiem, pārskata skaidrojumiem un konsolidētajā gada pārskatā iekļaujamu koriģējošu un nekoriģējošu notikumu pēc bilances datuma izvērtēšanai, sākot ar 2019. gada pārskatu. Savukārt nozare un pašvaldība nosaka būtiskumu pārējām lietām. MK noteikti nosaka, ka posteņus (finanšu pārskatu posteņus), kas ir būtiski pēc rakstura, satura vai apmēra, norāda atbilstoši MK noteikumu pielikumos minētajām prasībām.
Arī vadības ziņojumā iestādes vadībai ir jāsniedz informācija par iestādes darbību pārskata gadā un plānoto darbību turpmākajos gados, kā arī informāciju par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem iestāde saskaras.
MK noteikumi nosaka minimālo informācijas apjomu, kas ir jāatklāj vadības ziņojumā, tai skaitā par:
iestādes darbības laiku, ja tas ir ierobežots (piemēram, ja iestāde izveidota uz konkrētu laikposmu vai konkrēta uzdevuma izpildei);
galvenajiem notikumiem, kas ietekmējuši iestādes darbību pārskata gadā (piemēram, nozīmīga ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēta projekta uzsākšana vai noslēgšana, pieņemts tiesību akts par izmaiņām iestādes funkcijās);
būtiskām pārmaiņām iestādes darbībā (piemēram, jaunu funkciju izpildes uzsākšana vai izbeigšana);
paredzamiem notikumiem, kas varētu būtiski ietekmēt iestādes darbību nākotnē (piemēram, plānota iestādes reorganizācija vai likvidācija, funkciju nodošana);
būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem iestāde saskaras (piemēram, tiesvedība, finansējuma pieejamība, izņemot asignējumus no vispārējiem ieņēmumiem);
finanšu instrumentu izmantošanu un finanšu risku vadības mērķiem, ja tas ir būtiski iestādes aktīvu, saistību un finansiālā stāvokļa novērtēšanai (piemēram, aizņēmumi pamatdarbības finansēšanai).
Vispirms būtu jānovērtē, vai vadības ziņojumā un finanšu pārskatā sniegtā informācija par iestādes plāniem saskan, tai pašā laikā izvairoties no liekas informācijas dublēšanas. Iestādes vadība ir tā, kurai vislabāk būtu jāzina par iestādes plāniem, un līdz ar to ieteicams pārliecināties, ka vadības ziņojumā iekļautā informācija nav būtiski atšķirīga no finanšu pārskatā iekļautās informācijas.
Vēl der paskatīties uz notikumiem pēc bilances datuma. MK noteikumi uzliek pienākumu atklāt informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma. Ja notikums ir būtisks, tad lielākajā daļā gadījumu jau ir pieejama pietiekama informācija par to, tātad var novērtēt, ko un kādā vērtībā šis notikums ietekmēs.
Viens no principiem, ko ievēro grāmatvedības uzskaitē, ir piesardzības princips, t.i., aktīvi un ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet saistības un izdevumi (zaudējumi) jāreģistrē jau tad, kad paredzama to iespējamība. Pieņemot lēmumus par novērtējumu, jāievēro, lai aktīvi un ieņēmumi nav novērtēti par augstu, bet saistības un izdevumi — par zemu.
Novērtējumu var sniegt par tādiem iestādes plāniem, kas uzrakstīti un apstiprināti. Šādiem plāniem parasti ir pievienota aprēķinu daļa, un skaitļi palīdz aprēķināt un novērtēt, cik nozīmīgu (būtisku) ietekmi tas var radīt uz finanšu pārskatā uzrādīto un atklājamo informāciju.
Piemēram, pašvaldība nesaņēma aizdevumu no Valsts kases kāda objekta attīstīšanai vai projekta realizācijai. Tomēr, lai realizētu iepriekš apstiprināto ieceri, pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību ņēma aizņēmumu, un pašvaldība šajā darījumā ir kā galvotājs. Un ir kāds notikums, kura dēļ aizņēmuma ņēmējs nevar to atmaksāt pilnībā vai tā daļu, un pašvaldībai kā galvojuma devējai ir jāizpilda šīs saistības. Šajā gadījumā būs dokumentēti fakti: pašvaldības sniegtais galvojuma fakts; dokuments, kas apliecina, ka aizņēmējs saistības nepilda un galvotājam ir iestājies pienākums segt; noteikti būs arī aprēķini — kāda summa jāmaksā. Šis fakts tapa zināms pēc bilances datuma, un arī pēc bilances datuma pašvaldība akceptēja, ka tā segs uzņemtās saistības. Šis būtu notikums, kas noteikti jāvērtē, un tam ir ietekme uz finanšu pārskatu, tikai jāsaprot — būtiska vai nebūtiska.
Mazs atgādinājums, ka apliecinājumu paraksta divas personas — iestādes vadītājs vai pilnvarota persona un atbildīgais finanšu darbinieks. Personas, kuras parakstīs šo dokumentu, apliecinās, ka grāmatvedības uzskaite notiek un gada pārskats ir sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ka grāmatvedības uzskaites process ir organizēts tā, lai grāmatvedības sniegtā informācija ir patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga un saprotama.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.