Atgādinām, ka 2019. gada 17. decembrī stāsies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas paredz atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem iesniegt sliekšņa deklarācijas.
Sliekšņa deklarācijas pamatbūtība ir sniegt ziņas par faktu, kā konstatēšanai nav nepieciešama papildus analīze. Sliekšņa deklarācijas būs iesniedzamas elektroniski, aizpildot veidlapu tiešsaistes formā vietnē fid.gov.lv. Kā šādas sliekšņa deklarācijas iesniedzamas, to attiecīgi noteic Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”. Arī šie noteikumi stāsies spēkā no 2019. gada 17. decembra.
Līdzšinējā praksē secināts, ka neskaidrības NILLTPFN likuma subjektu starpā par aizdomīga un neparasta darījuma nošķiršanu neveicināja iesniegto ziņojumu kvalitāti, un Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) vairāk tika ziņots par neparastiem darījumiem, nevis par aizdomīgiem darījumiem. Tas noveda pie neefektīvas resursu izlietošanas, veicot papildu analīzi gadījumos, kur tā ne vienmēr būtu bijusi nepieciešama, kā arī noslogoja likuma subjektus ar formālu ziņojumu iesniegšanu. Pēc 17. decembra ziņojumu vajadzēs iesniegt tikai par aizdomīgiem darījumiem, kā arī sagatavot un iesniegt sliekšņa deklarācijas.
Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un/vai proliferācijas finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu.
Likumā noteiktajiem subjektiem ir noteikts pienākums nekavējoties ziņot FID par katru aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts.
Turpmāk informāciju par sliekšņa deklarācijām, kas tiks uzglabāta FID, izmantos, veicot stratēģisko analīzi, kā arī dienesta rīcībā esošo darījumu apstrādei un analīzei.
Salīdzinot ar iepriekš spēkā esošo regulējumu, jaunajos noteikumos Nr.408 svītrota sadaļa par neparasta darījuma pazīmēm, kā arī ir precizētas noteikumu pielikumā pievienotās veidlapas ar likuma subjekta ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu (informācija par klienta kontu, līdzekļu atlikumu, klienta ekonomisko darbību, patieso labuma guvēju, klienta grupu, klienta piesaistītāju, klienta īpašniekiem un ziņojumā iekļauto personu saistību ar politiski nozīmīgu personu). Tiek paredzēts, ka ziņojumam tiek pievienoti klienta izpētes dokumenti un klienta darījumu izpētes dokumenti. Tāpat ziņojuma veidlapā paredzēti lauki informācijas norādīšanai par iespējamo noziedzīgo nodarījumu un konstatētajām darbībām, kas raksturo attiecīgo tipoloģiju. Ziņojuma veidlapas papildu lauki par klienta izpētes informāciju aizpildāmi tikai par ziņojuma iesniedzēja klientu.
Likuma subjektiem nebūs obligāti jāaizpilda visi 1. pielikumā ietvertie lauki, tādējādi nodrošinot iespēju iesniegt ziņojumu arī tad, ja attiecīgā informācija likuma subjektiem nav zināma. Ziņojumā būs ietverami visi savstarpēji saistīti darījumi, kas veido darījuma aizdomīgumu.
Tā kā FID saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem arī no citām personām, kas nav uzskatāmas par NILLTPFN likuma subjektiem, tad, lai atvieglotu un motivētu personas ziņot par attiecīgajiem faktiem, netiek noteikts obligāts pienākums aizpildīt noteikumu Nr. 408 1.pielikumā iekļauto veidlapu. Citas personas varēs iesniegt ziņojumu papīra formā, aizpildot noteikumu 2. pielikumā minēto veidlapu .
Ziņojuma iesniegšana neatbrīvos likuma subjektu no pienākuma iesniegt sliekšņa deklarāciju, ja darījums, uz ko attiecas ziņojums, atbilst kādam no Ministru kabineta noteikumos par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu noteiktajiem sliekšņa deklarācijas gadījumiem.
Likuma subjektiem tiek noteikts pienākums reizi nedēļā iesniegt FID sliekšņa deklarāciju par katru iepriekšējā periodā veiktu darījumu starp likuma subjektu un viņa klientu noteikumu Nr. 407 5. punktā noteiktajos gadījumos. Ja darījumi konkrētajā periodā nav veikti, sliekšņa deklarācija nav jāiesniedz. Tāpat sliekšņa deklarācijas nav jāsniedz gadījumos, kad likuma subjekts savas darba specifikas dēļ noteikumu Nr. 407 5.punktā minētos darījumus neveic.
Gadījumos, ja likuma subjekts identificē klienta un trešās personas darījumu (kurā likuma subjekts nav piedalījies), kas atbilst noteikumu Nr. 407 5. punktā minētajiem nosacījumiem, vai rodas aizdomas par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, tad arī likuma subjektam sliekšņa deklarācija nav jāsniedz, taču nepieciešams izvērtēt ziņojuma par aizdomīgu darījumu iesniegšanas nepieciešamību FID.
Kādos gadījumos iesniedzama sliekšņa deklarācija?
Noteikumu Nr. 407 5.punktā ir noteikti gadījumi, kādos likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju.
- Visiem likuma subjektiem, ciktāl tie nodrošina pakalpojumus, kas saistīti ar skaidras naudas darījumiem, vai pārrobežu maksājumiem, ir noteikti divi gadījumi:
- klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7 000 eiro vai vairāk,
- klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu, kura apmērs ir ekvivalents 500 000 eiro vai vairāk.
Skaidras naudas ekvivalents 7 000 eiro vai vairāk tiek sasaistīts ar aizliegumu veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7 200 eiro. Ziņošanas pienākums attiecas uz to likuma subjektu, kurš veic skaidras naudas darījumu (tostarp ietverot atlīdzības veikšanu likuma subjektam). Šis nosacījums ir attiecināms arī uz naudas apmēru gadījumos, kuros klients veic skaidras naudas izmaksu vai iemaksu dienas laikā no vai uz vienu un to pašu bankomātu (ATM).
- Apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, ja izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības vai atpirkumu summa ir ekvivalenta 100 000 eiro vai vairāk
- Privātajiem pensiju fondiem, ja izmaksātā papildpensijas kapitāla summa ir ekvivalenta 100 000 eiro vai vairāk.
Pieņemot liela apjoma iemaksas, īpaši no ārvalstu klientiem, salīdzinoši nelielā termiņā no noteiktā vecuma sliekšņa, pastāv attiecīgs aizdomīga darījuma risks. Savukārt dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju veiktajos darījumos riska līmenis var palielināties, apkalpojot ārvalstu klientus un pieņemot starptautiskus maksājumus par dzīvības apdrošināšanu parakstīto bruto prēmiju apmaksai. Tāpat pastāv risks, ka apdrošināšanas polises turētājs nav faktiskais patiesais labuma guvējs. Līdz ar to nepieciešams veikt atbilstošus klienta izpētes pasākumus;
- Kapitālsabiedrības un kredītiestādes, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu, ja darījums, kurā klients pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā, ir ekvivalents 5 000 eiro vai vairāk.
- Izložu un azartspēļu organizētāji - darījums, kura apmērs ir ekvivalents 2 000 eiro vai vairāk un kurā klientam izmaksā laimestu vai veic norēķinus ar klientu, kā arī ja klients pērk, pārdod vai maina spēles dalības līdzekļus vai šajā nolūkā maina valūtu, papildina interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu kontu vai no tā izņem līdzekļus apmērā, kas ir ekvivalents 2 000 eiro vai vairāk.
- Personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, ja darījuma apmērs ir ekvivalents 50 000 eiro vai vairāk. Īpaši augsts risks pastāv darījumos, kas tiek veikti skaidrā naudā, tādejādi legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kā arī, ja darījuma vērtība neatbilst vidējai tirgus cenai, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju vai ir nevalstiskā organizācija.
Subjekta sliekšņa deklarācijā iekļaujamās informācijas apjoms, salīdzinot ar ziņojuma iesniegšanu par neparastu darījumu, ir samazinājies. Likuma subjektiem nebūs obligāti jāaizpilda visi noteikumu projekta pielikumā ietvertie lauki, tādējādi nodrošinot iespēju iesniegt sliekšņa deklarāciju arī tad, ja ņemot vērā likuma subjekta darbības specifiku, attiecīgā informācija likuma subjektiem nav zināma.
