Atlaišanas pabalsts pēc dīkstāves perioda

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

(0)

Pārtrauktas darba attiecības ar darbinieku sakarā ar veselības stāvokli, un viņam pienākas atlaišanas pabalsts vienas vidējās mēneša algas apmērā. Kā to noteikt, ja pēdējos trīs mēnešus darbinieks saņēmis dīkstāves pabalstu?

Atbilde

Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Vispirms atgādināšu mēneša vidējās izpeļņas noteikšanas vēsturi. 

Līdz 2015. gadam grāmatvežiem bija jāvadās pēc Darba likuma (DL) 75. panta 4. daļā minētā algoritma:

Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar seši.

Acīmredzami šāda kārtība nav ne pareiza, ne taisnīga, jo algoritmā nav ņemts vērā tas, ka aprēķina periodā darbinieks varēja gan slimot, gan izmantot atvaļinājumu. Šos periodus DL uzskata par attaisnoto prombūtni. Tie ir pamanīti un ietverti dienas/stundas vidējās izpeļņas noteikšanā, apmaksājot atvaļinājumus, tādējādi bija nepieciešams veikt grozījumus Darba likumā. 

Sākoties 2015. gadam, arī pēc tiesas sprieduma sakarā ar minēto aprēķinu mēneša vidējās izpeļņas algoritms tika aizlienēts no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likuma) un ievietots 75. panta 3. daļā:

  • jānosaka dienas vidējā izpeļņa;
  • jānosaka mēneša vidējais darba dienu skaits1 pēdējos sešos kalendāra mēnešos;
  • jāreizina iepriekš noteiktie lielumi, tādējādi iegūstot mēneša vidējo izpeļņu.

Šādu aprēķinu tiesa ir atzinusi par taisnīgu, jo darbinieka prombūtne (atvaļinājums, slimošana un DL 74. panta 1. un 6. daļā minētie gadījumi) ir attaisnota.

Par dīkstāves pabalsta saņemšanas perioda vērtējumu jāsaka, ka pabalsta piešķiršanas fakts pats par sevi apliecina, ka šis periods (dīkstāve) ir attaisnota prombūtne (darba devējs nenodrošina nodarbinātību). Šo situāciju nav “iniciējis” darbinieks, viņš to nevar ne uzsākt, ne pārtraukt. 

NB! Minēto iemeslu dēļ nav pamata dīkstāvi izslēgt arī no perioda, par kuru tiek uzkrātas tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Tas nozīmē, ka darbiniekam darba attiecību pārtraukšanas gadījumā varētu būt tiesības uz kompensāciju par neizmantotu atvaļinājumu.

NB! Ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama (proti, aprēķināma) spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā (75. panta 2. daļas pēdējais teikums).

1 Jāsaskaita darba dienas (pēc kalendāra) pēdējos sešos kalendāra mēnešos un šī kopsumma jādala ar seši.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada augusta (464.) numurā.

Abonēt žurnālu var šeit

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)