0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIAtrisinot vienu problēmu, rodas nākamā

Atrisinot vienu problēmu, rodas nākamā

Maija Grebenko, Mg.sci.oec.

Nav noslēpums, kādā situācijā pēdējos gados atradās pasaules, t.sk. Latvijas ekonomika. Nepaspējām mazliet atvilkt elpu, kad nāca nākamā sērga — karš, turklāt kovids nekur nav pazudis, diez kā pārdzīvosim šo rudeni un ziemu. Biznesam arvien ir grūti ne tikai ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, jo no jauna vajadzēja piesaistīt speciālistus, atjaunot attiecības ar piegādātājiem, izveidot darba vidi, jo būtiskākais nosacījums jau ir nodokļu samaksa! Tādēļ aktualizējas jautājums par komunikāciju ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), saskaņojot iespēju nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanai. Protams, pārsvarā nodokļus administrē VID (bet ne tikai). …


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Alex Koch from Pexels

Nav noslēpums, kādā situācijā pēdējos gados atradās pasaules, t.sk. Latvijas ekonomika. Nepaspējām mazliet atvilkt elpu, kad nāca nākamā sērga — karš, turklāt kovids nekur nav pazudis, diez kā pārdzīvosim šo rudeni un ziemu.

Biznesam arvien ir grūti ne tikai ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, jo no jauna vajadzēja piesaistīt speciālistus, atjaunot attiecības ar piegādātājiem, izveidot darba vidi, jo būtiskākais nosacījums jau ir nodokļu samaksa!

Tādēļ aktualizējas jautājums par komunikāciju ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), saskaņojot iespēju nodokļu nomaksas termiņu pagarināšanai. Protams, pārsvarā nodokļus administrē VID (bet ne tikai).

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš

Tātad grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem ir tiesības lūgt VID sadalīt termiņos vai atlikt uz noteiktu laiku nodokļu maksājumus, iesniedzot rakstveida iesniegumu. Attiecīgi VID pieņem lēmumu atkarībā no problēmas rašanās iemesliem, cēloņiem un parāda apmēriem. Precizēsim, ka pirms 2020. gada nodokļu termiņa pagarinājumi tika piešķirti tikai saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. pantu.

Savukārt 2020. gada 10. jūnijā spēkā stājās Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums (Covid–19 likums). Šajā likumā noteikts, ka nodokļu maksātājam, kurš atbilst Ministru kabineta noteikumos par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid–19 izraisītās krīzes apstākļos noteiktajam kritērijam par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu un kuram ir radies nodokļu samaksas termiņa kavējums Covid–19 izplatības dēļ, bija tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tas nozīmē, ka attiecīgie nodokļu maksātāji varēja lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš bija pagarināts saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām», ja nodokļu maksātājs bija ievērojis VID lēmumā noteikto nodokļu samaksas kārtību. 

Nodokļu administrācija bija tiesīga nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Pagarinot nodokļu samaksas termiņu, pagarinājuma laikā tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu. Savukārt, ja nodokļu (ne)maksātājs neievēro grafiku, VID anulē lēmumu par pagarinājumu.

Covid–19 likums nosaka, ka nodokļu maksātājam, kurš no 2021. gada 11. oktobra nevar veikt saimniecisko darbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, ir tiesības lūgt VID sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas: 

  • VID administrētos nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš ir iestājies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā vai mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies, 
  • vai nākamajā mēnesī pēc tās beigām, 
  • kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. pantu.

Tātad attiecībā pret uzņēmējiem problēma tika atrisināta.

Kā darbojas vienotais nodokļu konts

Nodokļu maksātāji, veicot nodokļu maksājumus jau otro gadu, izmanto vienoto nodokļu kontu (VNK), kura lietošanas kārtība aprakstīta Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai". Vispirms tiek iesniegti pārskata dokumenti (aprēķinātie nodokļi un citas maksājamās summas), pēcāk — veiktie maksājumi. Vienlaikus noteikumi nosaka maksājumu prioritāti (kura nodokļa saistība tiek segta vispirms). Prioritātes noteiktas ne tikai valsts, bet arī fiziskās personas interesēs, jo diemžēl praksē notiek dažu maksājumu ilgāki vai īsāki kavējumi. Dažiem kavējumiem ir diezgan sāpīgas sekas.

Atgādināsim vismaz sākotnējo maksājumu secību: 

  • valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas;
  • iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
  • uzņēmējdarbības riska valsts nodeva;
  • mikrouzņēmumu nodoklis.

Būtiskais šajā uzskaitījumā ir tas, ka nodokļu maksātājam nav iespējas samaksāt kādu konkrētu nodokli «ārpus kārtas» (pirms nav samaksāti iepriekš paredzētie maksājumi). Par sekām — raksta turpinājumā.

Tomēr jāatzīmē, ka ir pamanīta parādu segšanas kārtības būtiska neatbilstība nosacījumiem, kas minēti MK noteikumos, un tiem, kas minēti likumā «Par nodokļiem un nodevām».

Sakarā ar to veikti grozījumi MK 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 951 «Kārtība, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un apmainās ar Valsts ieņēmumu dienestu ar ziņām par šīm iemaksām un pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli» (2022. gada 6. septembra MK noteikumi Nr. 551, spēkā no 09.09.2022). Ar šiem grozījumiem noteikts, ka attiecīgajiem nodokļu maksātājiem VID vienotajā nodokļu kontā saņemtos un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu saistību segšanai novirzāmos maksājumus attiecina vispirms uz sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumu, tad uz mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju, pēc tam uz darba devēja ziņojumu un pašnodarbinātā ziņojumu (jo pārskatu iesniegšana ir noteikta tieši šādā secībā).

Par sociālās apdrošināšanas sistēmas uzbūvi

Pagājušajā gadsimtā pastāvošā kārtība noteica sociālā nodokļa ieskaitīšanu valsts budžetā noteiktā procenta apmērā no darbinieku aprēķinātajām algām (kopējā katlā). Bet no 1996. gada 1. janvāra Latvijā tika ieviesta kārtība, kas paredzēja informācijas sniegšanu (un sociālo iemaksu veikšanu) par katru nodarbināto personu. Individualizēta uzskaite noteica viennozīmīgu sociālo pabalstu korelāciju ar personas veiktajām iemaksām. Tomēr ar laiku ieveidojās situācija, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bija spiesta aprēķināt un izmaksāt sociālos pabalstus arī tām personām, par kurām uzņēmumu vadītāji nebija veikuši sociālās iemaksas (tikai deklarēja nodokļus ziņojumos). Vēl traģiskāka situācija izveidojas, kad tika ieviesta fondēto pensiju shēma, jo VSAA otrā pensijas līmeņa pārvaldītājiem pārskaita «dzīvu» naudu.

Risinot šo problēmu, 2010. gada 20. decembrī tika grozīts likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 5. pants:

  • no 2011. gada 1. janvāra persona ir sociāli apdrošināta darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai (seši riski), un tai (vai par to) ir jāveic obligātās iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi šā panta pirmajā daļā minēto statusu [darba ņēmēja], izņemot pašnodarbinātā statusu;
  • persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai (septītais risks), ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas.

No šāda formulējuma izriet, ka nodarbinātā persona gūs īslaicīgus sociālos pabalstus (maternitātes, paternitātes, slimības) arī tad, ja VID ir iesniegts darba devēja ziņojums (MK noteikumu Nr. 827 3. pielikums), kur uzrādīti visi nodokļi, bet VNK nav veiktas sociālās iemaksas.

Tikai pensijas kapitāls nekrāsies nevienai personai, ja iemaksas netiks veiktas. Nekādus sociālos pabalstus negūs arī pašnodarbinātās personas, ja iemaksas nav veiktas.

Kas darāms, ja sasniegts pensijas vecums

Tagad — par skumīgu scenāriju.

Persona, kas «visu mūžu» strādāja, bet neinteresējās, vai par viņu bija maksāti nodokļi, ir sasniegusi pensijas vecumu un pēkšņi nonāk fakta priekšā: lai tiktu pie pensijas, ir nepieciešams apdrošināšanas (nevis darba) stāžs vismaz 15 gadi (2025. gadā būs vajadzīgi 20 gadi). Arī tad, ja minētie 15 gadi ir un pensija tiks piešķirta, jāsaprot, ka tās summa noteikti būs atkarīga no dzīves laikā veiktajām iemaksām.

Risinājums tika piedāvāts MK 2011. gada 17. maija noteikumos Nr. 384 «Kārtība, kādā persona veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai».

Noteikumos noteikta kārtība: persona, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, brīvprātīgi veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai1, ja darba devējs par laikposmu no 2011. gada 1. janvāra par šo personu nav veicis likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» noteiktās obligātās iemaksas, kuras darba devējam bija jāveic.

Pirms valsts vecuma pensijas aprēķināšanas vai pēc tās piešķiršanas VSAA, pamatojoties uz personas iesniegumu, nosaka tos gadus un mēnešus, par kuriem darba devējs ir aprēķinājis obligātās iemaksas par personu kā par darba ņēmēju, bet faktiski nav tās veicis. Personai par laikposmu līdz pensijas piešķiršanas mēnesim ir tiesības veikt obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par visu laikposmu, par kuru darba devējs faktiski nav veicis obligātās iemaksas, vai par atsevišķu šā laikposma daļu atbilstoši paziņojumā norādītajām obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai.

Savukārt VSAA katru gadu līdz 1. aprīlim pārbauda, vai tās personas sociālās apdrošināšanas kontā, kura ir brīvprātīgi veikusi obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai, darba devējs vai Maksātnespējas administrācija nav veikusi obligātās iemaksas par to laikposmu, par kuru persona pati veikusi obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. 

Ja konstatēts, ka darba devējs vai Maksātnespējas kontroles dikenests veica obligātās iemaksas par šo personu, aģentūra līdz attiecīgajam kalendāra gadam sekojošā gada 31. jūlijam nosūta personai informāciju par saņemtajām iemaksām pensiju apdrošināšanai, norādot attiecīgo summu un iemaksu veicēju. 

Tādējādi persona ir informēta, ka pārmaksāto obligāto iemaksu saņemšanai iesniedzams iesniegums jebkurā VSAA nodaļā, norādot kredītiestādes kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, kurā ieskaitāma atmaksājamā summa.

Abu problēmu mijiedarbība

Kā redzam, te sastopas abas rakstā minētas problēmas: ir izveidojusies situācija, kad, no vienas puses, normatīvie akti atļauj darba devējiem pieteikties obligāto iemaksu samaksas termiņa pagarinājumam, taču šāda rīcība rada tiešas negatīvas sekas uz darbinieku sociālo nodrošinājumu. Likums «Par valsts pensijām» nosaka, ka valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža, kurā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas apdrošināšanas iemaksas. Likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 5. panta ceturtā daļa nosaka, ka persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas.

Tā kā pensiju sistēmas 2. līmenī līdzekļu pārvaldītājiem tiek pārskaitīta faktiska nauda, tad gadījumā, ja darba devējs faktiski nav veicis obligātās iemaksas, personai netiek reģistrētas arī obligātās iemaksas pensiju 2. līmenī.

Atbilstoši VSAA informācijai par neveiktajām obligātajām iemaksām laika periodā no 2011. gada janvāra līdz 2021. gadam (informācija par visiem periodiem aktualizēta 2022. gada aprīlī)

neveikto obligāto iemaksu kopējā summa ir 181,5 milj. eiro. 

Lai uzlabotu personu, kuru darba devējiem ir piešķirts obligāto iemaksu nomaksas termiņa pagarinājums, sociālo nodrošinājumu — vecuma pensijas atbilstošu apmēru, bija piedāvāti vairāki varianti, no kuriem Labklājības ministrija atbalsta šādu: nenomaksāto obligāto iemaksu summa, kas uzkrāta no 2011. gada, jākompensē no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

Ja Ministru kabinets pieņems lēmumu par finansējuma piešķiršanu, Labklājības ministrija sagatavos atbilstošu likumprojektu, kurš paredzēs novērst tiešas negatīvas sekas uz darbinieku sociālo nodrošinājumu gadījumos, kad darba devējs nav faktiski veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

1 Piemēram, 2018.–2020. g. — 24,50%; 2021.–2023. g. — 23,91% no iemaksu objekta.

Materiālā izmantots informatīvais ziņojums, kuru sagatavojusi Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada oktobra (490.) numurā.