Jautājums: Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu par divām kalendāra nedēļām, ja tas sākas 2019. gada 16. decembrī? Kuras dienas būtu jāapmaksā, un kad jāatgriežas darbā?

Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Kļūst arvien populārāk ņemt atvaļinājumu no decembra vidus, lai tas turpinātos janvārī. Domājams, ka tas ir saistīts ar darbinieku informētību par to, ka atvaļinājums par tajā periodā esošajām svētku dienām pagarināms, kā arī ar to, ka svētku dēļ rodas arī papildu apmaksājamās dienas. Diemžēl otrais arguments šajā gadā nedarbojas, jo «liekas» apmaksājamās dienas parasti rodas gadījumos, kad svētki sakrīt ar brīvdienām (ir arī citi varianti). Šogad visas svētku dienas minētajā periodā ir tieši darba dienās (sk. kalendāra fragmentu), tādēļ atvaļinājuma divās nedēļās (ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks) apmaksāto dienu skaits ir desmit.

Savukārt grāmatvežus vairāk mulsina aprēķinu rezultāts: bieži algas un atvaļinājuma kopsumma (decembrī vai janvārī) iznāk mazāka par darbinieka mēneša algu. Sakarā ar to, ka Darba likums (DL) neprasa pielīdzināt minēto kopsummu darba līgumā noteiktajai mēnešalgai, rodas jautājums, vai samazinājumā var «vainot» tikai matemātiku un darba laika kalendāru.

Vēl viens paskaidrojums par mazāku kopsummu saistīts ar DL normu, kas nosaka svētku dienu atsevišķu apmaksu, ja svētki sakrīt ar darbiniekam noteikto darba dienu, turklāt šāda diena nav definēta kā nostrādātā un arī tās apmaksa netiek ņemta vērā, rēķinot vidējo dienas izpeļņu dažādiem mērķiem (DL 75. panta 4. daļa). Tas nozīmē, ka darbiniekam mēnešalga tiek saglabāta, kad viņš strādā, bet nianses rodas, kad tiek apmaksāts kāds periods, izmantojot dienas vidējo izpeļņu.

Institūcijas vadītājs var noteikt darbiniekiem labvēlīgākus darba apstākļus un uzskatīt visas mēneša darba dienas, t. sk. svētku dienas, par nostrādātajām un attiecīgi — svētku dienu apmaksu neizdalīt atsevišķi. Izvēle (uzskaitīt darba dienas tādā kārtībā, kādu nosaka DL, vai tādā, kas ir darbiniekiem labvēlīgāk) jānostiprina grāmatvedības politikā.

Ja atvaļinājums piešķirts uz divām kalendāra nedēļām no 2019. gada 16. decembra, shēmā jāsanumurē visas 14 kalendāra dienas, izlaižot svētku dienas. Četrpadsmitā dienā ir piektdiena, 3. janvāris. Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai, tad darbā jāatgriežas no 6. janvāra.

DL prasa atvaļinājuma laikā apmaksāt darba dienas, un to ir desmit (sk. shēmu). Papildus apmaksājamo dienu nav, toties atpūta ir trīs kalendāra nedēļas.

Pieņemsim, ka darbinieka alga ir 900 eiro un viņš nodarbināts piecas darba dienas nedēļā.

Decembrī par periodu līdz atvaļinājumam nostrādātas 10 darba dienas.

Vidējās izpeļņas aprēķinam izmantojami dati par pēdējiem sešiem mēnešiem (jūnijs–novembris). Veiksim aprēķinu saskaņā ar DL piedāvāto: atsevišķi apmaksāts nostrādātais laiks un atsevišķi atlīdzība par attaisnoto prombūtni (lai kopsumma būtu 900 eiro). Atceramies, ka atlīdzība netiek iekļauta vidējās izpeļņas aprēķinā.

1. tabulā tiek ignorēti centi, jo piemēram ir cits mērķis.

Lūk, kā izskatās aprēķins, ja ievēro DL 75. panta 4. daļā minēto skaidrojumu, ka par nostrādāto dienu netiek uzskatītas slimošanas, atvaļinājumu un attaisnotās, bet apmaksājamās prombūtnes gadījumā (dienas), kas uzskaitītas 74. panta 1. un 6. daļā. Protams, atvaļinājuma naudas un darba samaksas par ārpus atvaļinājuma darba dienām kopsumma gandrīz nekad nesakrīt ar mēneš­algu, tomēr visam ir saprātīgas robežas. Šeit iznāk starpība 159 eiro, kas ir gandrīz 18% no mēnešalgas!

Formāli — tieši šādu algoritmu piedāvā Darba likums. Summa iznāk mazāka nekā mēnešalga, toties atpūta — veselas trīs nedēļas.

Domājams, ka vienīgais un taisnīgais risinājums šādā situācija: aprēķināt atlīdzību par četrām svētku dienām, ja jau mēneša dienas apmaksu mēs nosakām, dalot mēnešalgu ar darba dienu un svētku dienu kopsummu!

900 : 22 × 4 = 163,64 eiro. Kopā par decembri: 741,00 + 163,64 = 904,64 eiro

Aprēķināsim atvaļinājuma naudu un algu, ņemot vērā, ka jāapmaksā gan darba, gan svētku dienas, nedalot summas divos veidos. Vienkārši par katru mēnesi aprēķināsim 900 eiro, ja darbinieks darbu nav kavējis. Minēsim arī to, ka apmaksā iekļautas svētku dienas.

Rezultāts atšķiras no iepriekšējā par dažiem centiem, tātad arvien aktuāls ir jautājums par svētku dienu apmaksu. Tas pats vērojams, apmaksājot janvāra atvaļinājuma daļu un pēc atvaļinājuma nostrādāto laiku.

Kas attiecas uz ziņojumu (par VSAOI un IIN) par decembri un janvāri, kā arī par budžetā maksājamiem nodokļiem, ja atvaļinājuma nauda tika izmaksāta pirms atvaļinājuma, ieteicams izlasīt VID informatīvo materiālu «Darba devēja ziņojuma aizpildīšana» (https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/ddz_.pdf) un Bilances rakstu (Nr. 9 (453), 36. lpp.).