Kā katru gadu, žurnāla Bilance rīkotā konference novembra beigās pulcēja pāris simtu grāmatvežu un vairākus ekspertus, kas sniedza ieskatu svarīgākajās grāmatvedības un nodokļu aktualitātēs, informējot par nesen pieņemtajām vai vēl tikai plānotajām normatīvā regulējuma izmaiņām, tiesu prakses atziņām un praktiskas rīcības padomiem, saskaroties ar jaunajiem izaicinājumiem. Konferences dalībniekiem lielāka skaidrība radās gan par to, kā iecerēta ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana, gan par to, kas plānots topošajā Grāmatvedības likumā, gan par to, kas darāms, saskaroties ar iespējamiem naudas atmazgāšanas darījumiem, gan citiem aktuāliem tematiem. 

Kas mainīsies pēc jaunā Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās?

Jau kādu laiku tapšanas stadijā ir jauns likumprojekts «Grāmatvedības likums», kura virzība nu ieguvusi arī oficiālu statusu likumdošanas procesa ķēdē — likumprojekts 12. decembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pašlaik vēl ikvienam esot iespēja izteikt savu viedokli par tajā nepieciešamajiem uzlabojumiem, bet jaunā likuma spēkā stāšanās plānota 2021. gada 1. janvārī. Par galvenajām likumprojektā paredzētajām atšķirībām no pašreiz spēkā esošā likuma konferencē informēja Finanšu ministrijas Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede.

Atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma jaunā likuma pirmajā pantā būs pieejams likumā lietoto terminu skaidrojums. Tur būs definīcijas un skaidrojumi jēdzieniem «grāmatvedības organizācijas dokuments», «grāmatvedības kontu plāns», «grāmatvedības reģistrs», «elektronisks apliecinājums», «strukturizēts elektroniskais rēķins», «manta», «saimnieciskais darījums», «saimnieciskā darījuma diena», «uzņēmuma vadītājs» un citi, solīja A. Priede. Tāpat jaunajā likumā būšot noteikts, kas ir grāmatvedības mērķis, proti, «grāmatvedība jākārto tā, lai nodrošinātu gada pārskatu vai citu pārskatu sagatavošanai, nodokļu aprēķināšanai un citu grāmatvedības uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju par saimnieciskajiem darījumiem».

Jaunajā likumā tiks definēts ne tikai grāmatvedības virsmērķis, bet arī grāmatvedības uzdevumi:

• nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;
• īstenot grāmatvedības kontroli par finanšu uzskaites precizitāti, ticamības nodrošināšanu un uzņēmuma īpašumā vai lietojumā esošās mantas saglabāšanu;
• nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu;
• veikt nodokļu aprēķināšanu;
• nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem.

«Kāds varbūt domā — kāpēc tas viss būtu jāieraksta likumā, tas taču izriet no mācību grāmatām! Taču darba grupa izlēma, ka šāda informācija likumā tomēr būs noderīga. Lai nesanāk tā, ka uzņēmumi gatavo pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta vajadzībām un saprot, kādu informāciju no grāmatvedības datu apkopošanas var iegūt paši savām vajadzībām,» skaidroja A. Priede.

Topošajā likumā papildus līdzšinējiem plānots iekļaut arī vairākus jaunus subjektus, uz kuriem attieksies likuma normas:

• reliģisko organizāciju iestādes (garīgā personāla mācību iestādes, klosteri, misijas, diakonijas iestādes);
• citas publiskās personas un iestādes, neatkarīgās un autonomās valsts iestādes (Saeima, Valsts prezidenta kanceleja, tiesas, Latvijas Banka, Valsts kontrole, Finanšu un kapitāla tirgus komisija);
• fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību, apvienības (advokātu biroji).

Sadaļā «Vispārīgās grāmatvedības kārtošanas prasības» būs noteikts arī tas, ka «grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai». «Ja kādam nav īsti saprotams, ko šie termini praksē nozīmē, tie tiks skaidroti likuma anotācijā. Tāpat anotācijā būs ietverts katra likuma panta sīkāks izklāsts,» informēja A. Priede.

Jaunajā grāmatvedības likumā vairs nebūs iekļauta norma par komercnoslēpuma aizsardzību, jo atbilstošais regulējums jau ir iekļauts atsevišķā likumā (Komercnoslēpuma aizsardzības likumā).

Papildinājums skars vērtības mēru grāmatvedībā. Papildus līdzšinējā likuma 5. pantā noteiktajām prasībām tiks iekļauta norma, kas patlaban rodama Ministru kabineta noteikumos Nr. 585 par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, kas nosaka, kādā veidā katra pārskata gada beigās jāpārrēķina uz eiro citā valūtā saņemtie naudas atlikumi (saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā pārskata gada pēdējās dienas beigās).

Izmaiņas attaisnojuma dokumentos

Grāmatvedības reģistriem un attaisnojuma dokumentiem veltītajā likuma sadaļā papildus tiks iekļauts skaidrojums, ko nozīmē vienkāršā ieraksta sistēma un ko — divkāršā ieraksta sistēma.

Grāmatvedības likums nosaka, ka ieraksti grāmatvedības reģistrā jāizdara latviešu valodā. «Iespējams, kādā starptautiska mēroga uzņēmuma grāmatvedības programmatūrā aiļu nosaukumi nav latviešu valodā, taču no likuma izriet pienākums grāmatvedības reģistrā latviski veikt tieši satura ierakstus. Turklāt, ja nepieciešams, ir iespēja papildus latviešu valodas ierakstam veikt ierakstu arī vēl kādā citā valodā,» skaidroja A. Priede. Attiecībā uz attaisnojuma dokumentos lietojamo valodu likumā nekādas prasības netikšot noteiktas, tāpēc «attaisnojuma dokumentus var izdot arī citā valodā, ja saimnieciskā darījuma partneris ir ārvalstu persona». Savukārt gada pārskatam jābūt latviešu valodā — tas izriet gan no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma, gan no Valsts valodas likuma, atgādināja A. Priede.

Pašos attaisnojuma dokumentos arī saturiski paredzētas dažas izmaiņas. Lai samazinātu uzņēmumiem administratīvo slogu, tajos vairs nebūs jānorāda adrese, kā arī nebūs jānorāda saimnieciskā darījuma pamatojums.

Tā kā ne visi saimnieciskajā darījumā iesaistītie ir uzņēmumi, uzņēmuma jēdziens likumā tiks aizstāts ar jēdzienu «saimnieciskā darījuma dalībnieks». Te ņemts vērā fakts, ka ārēja attaisnojuma dokumenta autors vai saņēmējs var būt arī tāda fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību. Šajā gadījumā likums pieprasa norādīt tikai šīs personas vārdu un uzvārdu (personas koda, kā arī adreses norādīšana nav obligāta). Tomēr esot jāatceras, ka šāda prasība ir tikai saskaņā ar Grāmatvedības likumu, un vienmēr jāseko līdzi, vai kāds cits likums (piemēram, likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli») nepieprasa norādīt plašāku informācijas apjomu par šo fizisko personu.

Vairāki attaisnojuma dokumenti turpmāk varēs nesaturēt rekvizītu «paraksts»:

• rēķins;
• konta izraksts;
• dokuments, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam preču piegādei (preču piegādes dokumentu) vai pakalpojumu pieņemšanai (pieņemšanas — nodošanas aktu), ja tas satur arī attaisnojuma dokumentam noteiktos rekvizītus, sagatavots elektroniski un preču saņēmējs vai pakalpojuma sniedzējs to elektroniski apliecinājušas uzņēmumu vadītāja noteiktajā kārtībā;
• kases čeks;
• papīra formā sagatavota attaisnojuma dokumenta elektroniska kopija (skenētas kopijas vai digitāla fotoattēla veidā vai izdruka, izdrukas kopija).

Tāpat likumprojekts atšķirībā no šobrīd spēkā esošā regulējuma paredz arī to, ka prasības par attaisnojuma dokumenta rekvizītiem un informāciju par saimnieciskajiem darījumiem piemēro tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteiktas īpašas prasības atsevišķu attaisnojuma dokumentu veidu (piemēram, pievienotās vērtības nodokļa rēķins, strukturēts elektroniskais rēķins) izstrādāšanai un noformēšanai.

«Tas nozīmē, ka, piemēram, gatavojot PVN rēķinu, jums vairs nebūs jāver vaļā Grāmatvedības likums un jāskatās, kādiem rekvizītiem ir jābūt šajā rēķinā, lai tas būtu uzskatāms arī par attaisnojuma dokumentu. PVN rēķinam saistošs būs vienīgi likums «Par pievienotās vērtības nodokli» — ja rēķins būs izveidots atbilstoši šī likuma prasībām, tas tiks uzskatīts par attaisnojuma dokumentu. Tieši tas pats sakāms par strukturēto elektronisko rēķinu — primārs būs strukturēto elektronisko rēķinu standarts un tajā noteiktās prasības,» skaidroja A. Priede.

Visbeidzot, mainīsies arī attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš — patlaban tās ir 15 dienas, pēc jaunā likuma spēkā stāšanās tās būs 20 dienas pēc attiecīgā mēneša beigām (termiņš mainījies, jo tas saskaņots ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 118. pantā noteikto PVN deklarācijas iesniegšanas termiņu).

Izmaiņas skars arī grāmatvedības dokumentu glabāšanas prasības — patlaban likums paredz, ka grāmatvedības dokumenti papīra formā glabājami Latvijas teritorijā, taču jaunais likums tiks papildināts ar iespēju grāmatvedības dokumentus elektroniskā formā glabāt arī citās Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijās.

Kā notiks ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana?

Arvien skaidrākas kļūst arī topošā ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas regulējuma aprises. Tiesa gan, pagaidām ir runa vien par Grāmatvedības likumu, kur tiks iekļautas pamatprasības licences saņemšanai un daži citi jautājumi, taču sīkākas nianses tiks vēlāk iestrādātas Ministru kabineta noteikumos, kuru gatavošana sāksies pēc likuma nokļūšanas Saeimā. Par to, kas zināms jau tagad, žurnāla Bilance konferencē informēja Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte.

Licencēšana attieksies tieši uz ārpakalpojumu grāmatvežiem, jo tie ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma subjekti, skaidroja A. Rudzīte. Vienlaikus licencēšana iecerēta arī kā rīks, lai celtu ārpakalpojumu grāmatvedības kvalitāti, jo atšķirības starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem šajā jomā esot pārāk lielas.

Kvalifikācijas prasības

Lai grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums kvalificētos licences saņemšanai, vismaz vienam grāmatvedim tajā būs jāatbilst noteiktiem izglītības kritērijiem, taču tie nebūs pārāk stingri. Kā skaidroja A. Rudzīte, pietiks arī ar ceturtā līmeņa izglītību — vidusskola ar speciālo novirzienu jeb koledža.

«Obligāta prasība nav ne maģistra grāds, ne kāda cita augsta izglītība. Mūsu ieskatā grāmatvedim kaut nedaudz ir jābūt izglītojušamies šajā jomā  — turklāt nav nepieciešama tieši grāmatveža izglītība, tā var būt arī ekonomista, finansista un visas citas pielīdzināmās izglītības,» stāstīja A. Rudzīte.

Tāpat ārpakalpojumu uzņēmuma galvenajam jeb atbildīgajam grāmatvedim būs nepieciešama arī trīs gadu darba pieredze. «Šī prasība vairāk būs aktuāla tiem grāmatvežiem, kas ir tikko nākuši no universitātes sola, jo, kā mums apliecinājusi grāmatvežu asociācija un jomas profesionāļi, ne vienmēr jauns grāmatvedis ar izglītību, kurš nevienu dienu nav strādājis, ir kompetents sastādīt bilanci un sniegt kvalitatīvu pakalpojumu,» tā saka A. Rudzīte. Jaunie grāmatveži pirmo darba pieredzi varēs iegūt arī ārpakalpojumu uzņēmumā, taču — ne kā šī uzņēmuma galvenie (licencētie) grāmatveži.

Licences maksa un izsniegšanas process

Provizoriski paredzēts, ka licenču pieteikšana un izsniegšana notiks maksimāli vienkārši un ērti — VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. «VID EDS tiek iesniegti dokumenti, pēc tam VID savās un citu valsts iestāžu sistēmās šos dokumentus pārbauda, un tāpat EDS sistēmā šī licence arī tiek izsniegta. Tātad nekur nebūs jāiet, nekas cits jādara, kā vien jāpieslēdzas EDS sistēmai.»

Licences izsniegšanas maksa (valsts nodevas apmērs) plānota 100 eiro, licence tiek izsniegta uz pieciem gadiem. «Tātad vienreiz piecos gados tiek nomaksāti simts eiro, kas uz katru klientu, ko vidēji apkalpo viens ārpakalpojumu grāmatvedis, veido tikai vienu eiro gadā,» piebilda A. Rudzīte.

Valsts ieņēmumu dienests plāno izveidot licencēto ārpakalpojumu grāmatvežu reģistru. «Tāpat kā ir PVN maksātāju reģistrs, saimnieciskās darbības veicēju reģistrs, būs arī licencēto grāmatvežu reģistrs, kurā par licencētā grāmatveža statusu, kas būs valsts apliecinājums grāmatveža uzticamībai un kvalitātei, varēs pārliecināties uzņēmēji. Turklāt tas sniegs garantiju, ka šajā tirgū vairs netiks piedāvāti pakalpojumi caur ss.lv vai citiem portāliem kārtot grāmatvedību par desmit eiro mēnesī, kas, manuprāt, nav iespējams,» licencēšanas priekšrocības kvalitatīvas konkurences veicināšanas jomā iezīmēja A. Rudzīte.

Spēkā stāšanās un pārejas periods

Grāmatvedības likumu sākotnēji bijis paredzēts pieņemt jau 2020. gada janvārī. Tagad tas esot atlikts līdz jūlijam. Tas nozīmē, ka pārbīdīts tiks arī ieplānotais pārejas periods, kas paredzēts divu gadu ilgumā (no jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīža divus gadus ārpakalpojumu grāmatveži varēs turpināt strādāt bez licences). «Es gan aicinātu neatlikt licences saņemšanu, it īpaši tiem, kam tā ir tikai formāla dokumentu iesniegšana. Jūs uzreiz parādīsities publiskajā reģistrā, kur ikviens varēs pārliecināties, ka esat «valsts akceptētais grāmatvedis», kas var piedāvāt kvalitatīvu pakalpojumu,» sacīja A. Rudzīte. Papildus vēl divu gadu (tātad kopā četru gadu) pārejas periods būs paredzēts tiem, kam nebūs licences saņemšanai nepieciešamās izglītības un kas uzsāks tās apgūšanu. «Uzrādot dokumentu, ka cilvēks ir uzsācis mācības, vēl divus gadus varēs turpināt strādāt bez licences arī kā ārpakalpojuma sniedzējs vai šāda uzņēmuma galvenais grāmatvedis.» Savukārt vēl papildus divu gadu, kopā jau sešu (2+2+2) gadu pārejas periods būs paredzēts pensionētajiem grāmatvežiem.

Kā grāmatvedim pamanīt naudas atmazgāšanas afēru?

Ārpakalpojumu grāmatvedis jaunajā cīņas ar finanšu noziegumiem paradigmā tiek uztverts kā viens no «vārtsargiem» jeb profesionāļiem, kuri potenciāli var saskarties ar informāciju par plānotiem vai jau notikušiem nelikumīgiem darījumiem. Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Sandijs Vectēvs žurnāla Bilance konferencē skaidroja, tieši kādā veidā grāmatvežu pakalpojumi var tikt izmantoti tumšajiem mērķiem, sniedzot arī dažus piemērus, kam šādās situācijās jāpievērš uzmanība un kā jārīkojas.

Grāmatveži reizēm esot neizpratnē, kāpēc viņiem jāiesaistās cīņā pret noziedzību, kas būtībā ir valsts funkcija. «Tas ir globāls fenomens — ir identificēts noteikts profesiju loks, kas ir pakļauti riskam būt iesaistītiem noziedzīgās shēmās. Tātad jūsu pakalpojumus var izmantot šādiem nolūkiem,» skaidroja S. Vectēvs. Ārpakalpojumu grāmatveži specifisko un padziļināto zināšanu dēļ var neapzināti sniegt konsultācijas un pakalpojumus (piemēram, darījumu strukturēšanu), kas var veicināt nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju. Līdz ar to no grāmatveža tiek sagaidīta lielāka kompetence nekā no vidusmēra iedzīvotāja. «Būtībā jums ir jāsaprot, kas ir naudas atmazgāšana, kā tā notiek un ko jūs varat redzēt, pamanīt, un, to pamanot, — ziņot,» norādīja eksperts. Otrkārt, ārpakalpojumu grāmatvežu praksēs/uzņēmumos ir jāizveido atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas.

Shēmas un to pasūtītāji

Bieži tiekot konstatēti gadījumi, kad grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējs palīdz nerezidentam — fiziskai personai reģistrēt Latvijā saimniecisko darbību, tādā veidā palīdzot tam kļūt par juridisku personu — rezidentu (tai skaitā palīdz atvērt kontus Latvijas kredītiestādēs, sniedz juridiskās adreses iznomāšanas pakalpojumus). Tāpat grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji var tikt izmantoti, lai slēptu nelegāli iegūtu līdzekļu izcelsmi un/vai leģitimētu aktīvus, piemēram, izveidojot uzņēmumus un ārzonas uzņēmumu struktūras vai sagatavotu uzņēmumu gada pārskatus, radot iespaidu par uzņēmuma veikto darījumu likumību, piemēram, uzņēmuma gada bilancē norādot faktiski nenotikušus darījumus.

Nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanu varot iedalīt divās lielās grupās — tā dēvējamie «solo mazgātāji» (atsevišķi indivīdi) un organizētās noziedzības grupējumi.

«Organizētās noziedzības grupējumi ir ļoti pašpietiekami — tās ir milzīgas organizācijas ar birojiem Rīgas centrā, saviem darbiniekiem. Šīm organizācijām ārpakalpojumu grāmatvežu padomus vai pakalpojumus parasti nevajag, tāpēc ikdienā grāmatvedim var nākties biežāk saskarties ar «solo mazgātājiem». Viņi vēlas no jums padomu, konsultācijas, atbalstu, palīdzību, jo grāmatvežiem ir specifiskas zināšanas, kas pašiem atmazgātājiem ne vienmēr ir pieejamas,» skaidroja S. Vectēvs.

Interesanti, ka reizēm ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumi (īpaši lielākas, respektablas kompānijas) tiekot izmantoti nevis padomu saņemšanai un faktiskai palīdzībai, bet vienkārši kā aizsegs, lai iemidzinātu modrību tiesībaizsardzības iestādēm vai finanšu institūcijām. «Tā ir zīmola izmantošana, spēlīte. Jautājums: vai uzņēmums spēj saprast, ka tā ir tikai spēlīte un ka darījumi patiesībā ir fiktīvi?» retoriski vaicāja S. Vectēvs.

Naudas atmazgāšanas pamatpazīme

Naudas atmazgāšanas būtība ir saimniecisku darījumu simulācija — faktiski tiek imitēti darījumi. «Kāds izliekas, ka viņam ir bizness — un to grāmatvedis var pamanīt, jo grāmatvedim ir jāgatavo atskaites, pārskati, viņš redz kontu darījumus, datus. Protams, lai atšķirtu legālu biznesu no fiktīva, ir jābūt izglītībai, zināšanām un pieredzei. Ne vienmēr to ir viegli izdarīt, īpaši sākumā. Taču, ja pie tā strādā un regulāri piedomā, ar laiku tas kļūst diezgan viegli. Piemēram, man 15 gadu pieredze ļauj pēc konta pārskata vien pateikt, vai darījumi ir īsti vai fiktīvi,» sacīja S. Vectēvs.

Atsevišķa nianse finanšu noziegumu spektrā ir patieso labuma guvēju slēpšana, un arī to ārpakalpojumu grāmatvedis var pamanīt. «Persona, kas ir firmas oficiālais īpašnieks, valdes amatpersona vai pilnvarotā persona, ar jums nemaz nekomunicē, bet ik pa laikam piezvana kāda cita, iespējams, politiski nozīmīga persona, un apjautājas, kā iet ar darījumiem, kāds ir konta stāvoklis un tā tālāk,» piemēru patieso labuma guvēju slēpšanas situācijai sniedza S. Vectēvs.

Ziņojumu skaits aug, bet aizvien ir mazs

Lai gan grāmatvežu iesniegto ziņojumu skaits pēdējā laikā ir strauji pieaudzis (no neviena ziņojuma 2017. gadā līdz 48 ziņojumiem 2019. gada pirmajos trīs ceturkšņos), tomēr, ņemot vērā ārpakalpojumu grāmatvežu lielo skaitu, tas aizvien esot vērtējams kā neliels. «Patiesībā man ir pamats gaidīt no jums vairāk,» grāmatvežiem sacīja S. Vectēvs.

Līdz šim saņemtajos ziņojumos grāmatveži kā aizdomīguma pazīmi visbiežāk norādījuši «klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam» (citiem vārdiem, patiesā labuma guvēja slēpšana) — 25 gadījumi, «konts ir tālu no klienta rezidences» — 18 gadījumi, «izvairīšanās no nodokļu nomaksas» — 4 gadījumi, «darījums ir klientam netipisks» — 4 gadījumi.

Viens no jautājumiem, kas saistībā ar ziņošanas pienākumu visvairāk satrauc grāmatvežus, — vai grāmatvedim pēc tam kā lieciniekam būs arī jāsēž tiesas zālē, liecinot pret rūdītiem finanšu noziedzniekiem? «Jautājums par drošības garantijām ir viens no visbiežāk uzdotajiem. Taču šeit uztraukumam nav pamata — Finanšu izlūkošanas dienests nav policija, un jūsu ziņojums nav procesuāls dokuments, tā nav procesuāla rīcība kriminālprocesa izpratnē. Ziņojuma autoru zinām tikai mēs, pārējiem tas paliek anonīms. Viens grāmatveža ziņojums neveido materiālu policijai. Piemēram, ja jūs noziņotu par juridisku personu, kurai, jūsuprāt, ir cits patiesais labuma guvējs, tad mēs sāktu vākt finanšu izlūkošanas datus — kontu pārskatus, informāciju no citu valstu finanšu izlūkošanas dienestiem —, liktu to visu kopā un veidotu viedokli par situāciju. Jūsu ziņojums ir tikai mazs graudiņš lielā smilšu kaudzē. Tālāk policijai mēs ziņojam savā vārdā — grāmatvedis šajā brīdī ir jau miljons kilometru attālumā no šīs situācijas. Policija nezina, kur esam saņēmuši pirmo informāciju, lai uzsāktu šo lietu. Ziņojumu iesūtījušā grāmatveža identitāte policijai netiek atklāta, un šie grāmatveži tiesā netiks aicināti. Nedaudz sarežģītāka situācija gan ir ar notāriem, tur saikni ir grūti noslēpt, jo darījumi ir ļoti specifiski,» grāmatvežus mierināja S. Vectēvs.

S. Vectēvs prognozē, ka grāmatveža loma cīņā ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju nākotnē tikai pieaugs, jo pieaugs pieprasījums pēc to pakalpojumiem ar nolūku veikt šādas darbības — tā iemesla dēļ, ka tagad ir aizliegtas tā sauktās «čaulas kompānijas», kuras iepriekš varēja izmantot brīvai nelegālo darījumu veikšanai, nemaz īpaši neslēpjoties. Tagad esot parādījusies jauna tendence — «čaulas» pārtopot par Latvijas kapitālsabiedrībām. «Darījuma būtība nemainās, mainās tikai juridiskā forma. Taču Latvijas kapitālsabiedrībai ir pienākums atskaitīties nodokļu dienestiem, un šeit parādās grāmatveža loma. Tāpēc arvien vairāk tiek izmantoti tā saucamie «vārtu sargi» — grāmatveži, notāri, advokāti, revidenti u.c. — lai sakārtotu atskaites. Līdz ar to var teikt, ka grāmatvežu pozīcijā riskam saskarties ar šādiem darījumiem ir tendence pieaugt,» rezumēja S. Vectēvs.

Izmaiņas nodokļos – UIN un PVN

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins konferencē informēja par nākamgad plānotajām izmaiņām nodokļos, starp kurām iedziļināšanos vairāk prasa izmaiņas uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokļa regulējumos.

Saeimā atbalstīts grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas lielā mērā saistīti ar Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanu. Likumā tiek paredzētas divas lielas un vairākas sīkākas izmaiņas.

«Izceļošanas nodoklis»

Uzņēmumu ienākuma nodokli plānots piemērot brīdī, kad aktīvs atstāj Latviju un Latvija zaudē nodokļa uzlikšanas tiesības. Likumā paredzēti četri gadījumi, kad tas notiek:

1) pārvietojot aktīvu no galvenā uzņēmuma Latvijā uz tā pastāvīgo pārstāvniecību (turpmāk — PP) ārpus Latvijas;

2) pārvietojot aktīvu no PP Latvijā uz galveno uzņēmumu (vai citu tā PP) ārpus Latvijas;

3) pārvietojot aktīvu sakarā ar uzņēmuma rezidences vietas maiņu (Latvija no galvenā uzņēmuma vietas kļūst par PP vietu);

4) pārvietojot aktīvu saimnieciskās darbības veida nodošanas ietvaros (no PP Latvijā uz galvenā uzņēmuma citu PP ārpus Latvijas).

Atkarībā no tā, kurš aktīva pārvietošanas veids ir izvēlēts, atšķiras arī nodokļa bāzes korekcijas, informēja I. Šņucins. Pirmajā gadījumā nodoklis tiek aprēķināts aktīva pārvietošanas brīdī, bet faktiski tā samaksa tiek veikta peļņas sadales brīdī (veicot uzņēmuma kopējās peļņas sadali), savukārt pārējos gadījumos nodokļa maksāšanas brīdis būs tas taksācijas periods (mēnesis), kad attiecīgais darījums tiek veikts.

Hibrīdo neatbilstību regulējums

Hibrīdo neatbilstību regulējums tiks piemērots gadījumos, kad saistītu personu rīcība vai strukturēti pasākumi rada atskaitījumu bez iekļaušanas (viena persona veic atskaitījumu no nodokļa bāzes, bet otra puse to neiekļauj apliekamajā bāzē) vai dubultu atskaitījumu (abas personas veic nodokļa bāzes samazināšanu).

«Šīs situācijas parasti saistītas ar nacionālo kompāniju nodokļu plānošanu, izmantojot dažādu valstu likumdošanas īpatnības, kad kļūst iespējams ar vienu darījumu samazināt nodokļa maksājuma apmēru uzreiz divās vai pat vairāk valstīs. Uzņēmumiem, kas šādas darbības veic, turpmāk būs pienākums novērst dubultus atskaitījumus,» skaidroja I. Šņucins. Regulējums būs piemērojams arī attiecībā uz trešajām valstīm.

Hibrīdās neatbilstības gadījumā jaunais regulējums paredz pienākumu veikt UIN nodokļa bāzes korekciju — Latvijas apliekamajā ienākumā tiks iekļauta:

• Latvijā atskaitītā summa, kas ārvalstī nodokļa uzlikšanas vajadzībām nav ņemta vērā apliekamā ienākuma noteikšanai;
• Latvijā veiktā atskaitījuma summa, kas arī ārvalstī ir tikusi atskaitīta, nosakot apliekamo ienākumu;
• ienākuma summa, attiecībā uz kuru ārvalstī (trešajā valstī) nav tikušas izpildītas divu iepriekšējo punktu prasības

Citas UIN izmaiņas

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā iekļauti arī vairāki citi grozījumi, kurus rosinājis Valsts ieņēmumu dienests un paši uzņēmēji.

• Nerezidenta ienākuma no nekustamā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas Latvijā aplikšana, piemērojot 5% nodokļa likmi (paredzēti izņēmumi attiecībā uz maksājumiem starp uzraudzītajiem alternatīvo ieguldījumu fondiem vai ieguldījumu fondiem).
• Nodokļu atvieglojums, kas attiecas uz akciju atsavināšanu, netiek piemērots tādu personu akcijām, kuru aktīvu vērtību pamatā veido Latvijā esošs nekustamais īpašums.
• Izņēmums attiecībā uz korekcijas veikšanu par procentu maksājumiem, ja aizņēmums saņemts nacionālās nozīmes publiskās infrastruktūras projekta finansēšanai.
• Ieguldījumu publiskā infrastruktūrā regulējums, kas paredz tiesības nepalielināt apliekamo ienākumu par ieguldījumiem, kas veikti valstij un pašvaldībām piederošajos publiskās infrastruktūras objektos, ja tiek izpildīti attiecīgi nosacījumi.
• Nodokļu plānošanas ierobežošanas normas:

1) kas paredz pienākumu UIN bāzē ietvert veiktos avansa, galvojuma naudas vai rokas naudas maksājumu, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums;

2) papildu nosacījumi reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšanai — 12 mēnešu periodā pēc automobiļa iegdes ņem vērā arī šim automobilim veiktās uzlabojuma izmaksas.

Pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas

Eiropas Savienības direktīvu pārņemšana ieviesīs vairākas izmaiņas arī Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tā, piemēram, ieviesti vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos:

• preču piegāde uz noliktavu citā ES dalībvalstī (call–off stock) — vienkāršota sistēma attiecībā uz reģistrēšanos citā dalībvalstī, ja preces tiek piegādātas uz noliktavu citā dalībvalstī un piegādes brīdī nemainās preču īpašnieks;
• PVN piemērošana darījumu ķēdē — juridiskās noteiktības panākšana, lai noteiktu, kādam ķēdes posmam ir piemērojams PVN atbrīvojums (PVN 0 procentu likme) preču piegāžu darījumos ES teritorijā;
• PVN identifikācijas numura lietošana — sakārtota PVN numura lietošanas prasība preču piegāžu darījumos ES.

Citas PVN regulējuma izmaiņas paredz turpmāk piemērot PVN atbrīvojumu zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī medicīnas pakalpojumiem. Papildināts arī priekšnodokļa korekcijas regulējums, nosakot, ka atmaksājamā priekšnodokļa daļa nemateriālajiem ieguldījumiem pēc analoģijas ar pamatlīdzekļiem ir grāmatvedībā uzskaitītā atlikusī vērtība par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā. Savukārt, lai efektīvāk cīnītos ar PVN krāpniecību, noteikts, ka, piemērojot apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību kokmateriālu piegādēm un ar to saistītajiem pakalpojumiem un metāllūžņu piegādēm un ar to saistītiem pakalpojumiem, ir veicams bezskaidras naudas norēķins.

Tāpat jāatceras, ka no 2020. gada tiek atcelta reversā PVN maksāšanas kārtība būvmateriāliem, sadzīves tehnikai un elektronikai, ko nav izdevies saskaņot ar Eiropas Komisiju, tāpēc pēc divu gadu perioda, kurā tā bija spēkā, tagad Latvijai tā jāatceļ. Vienlaikus gan esot pieņemta virkne grozījumu, kas Valsts ieņēmumu dienestam došot lielākas iespējas cīnīties ar PVN krāpniecību, piemēram, iespēja ātrāk atņemt PVN numuru uzņēmējiem, kas ilgstoši nestrādā un nespēj šo dīkstāvi pamatot.

Par neizmantotajiem atvaļinājumiem skaidrības pagaidām nav

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists un konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs Bilances konferencē informēja par jaunākajām tiesu prakses atziņām, kas saistītas ar grāmatvežiem tuvu un praktiskajā darbā nereti galvassāpes radošu tematu — atvaļinājumu neizmantošanu un kompensācijas izmaksu neizmantoto atvaļinājumu vietā.

Sākot ar 2015. gadu, Darba likumā ir spēkā norma, kas uzliek darba devējam pienākumu izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tomēr praksē šī tiesību norma rada vairākas neskaidrības. Viena no tām — par kādu periodu ir jāmaksā kompensācija, ja darba attiecības izbeigtas pēc 2015. gada 1. janvāra (konkrētās likuma normas spēkā stāšanās datuma)?

«Augstākās tiesas Senāts ir noteicis, ka iepriekšējo judikatūru vairs nav pamata piemērot, un šādā situācijā jāņem vērā viss periods, kura laikā darbinieks atvaļinājumu nav izmantojis. Šeit gan juristu vidū rodas jautājumi — ja darbinieks nav bijis atvaļinājumā, piemēram, piecpadsmit gadus, vai tiešām būtu saprātīgi, lai darba devējs kompensē visu šo periodu? Ņemot vērā, ka darba attiecībās piemēro Civillikuma normas, ciktāl tās nav pretrunā ar Darba likuma normām, rodas jautājums, vai šādā gadījumā nebūtu loģiski piemērot vismaz Civillikumā noteikto desmit gadu noilgumu, lai pastāvētu kāds saprātīgs ierobežojums? Taču pagaidām nekāda ierobežojuma ne likumā, ne tiesu praksē nav, tāpēc jāskatās, kā šī teorija attīstīsies tālāk,» stāstīja K. Rācenājs.

Vai ir situācijas, kad darba devējam nav pienākuma izmaksāt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu? Augstākās tiesas Senāts nesenā spriedumā, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, lēmis, ka «kompensēšanu attiecinot uz visām neizmantotajām atvaļinājuma dienām neatkarīgi no tā, vai darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ, tiek veicināts EST judikatūrā atzītajai direktīvas 2003/88 7. panta interpretācijai pretējs rezultāts — darbinieks var mērķtiecīgi neizmantot atvaļinājumu, lai saņemtu finansiālu kompensāciju, izbeidzot darba tiesiskās attiecības.» K. Rācenājs atgādināja, ka darbiniekam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums doties atvaļinājumā, un tiesai, skatot šāda veida strīdus, ir jāpārliecinās, vai darbiniekam bija faktiska iespēja atvaļinājumu izmantot, kā arī vai darba devējs ir vērsis darbinieka uzmanību uz to, kādas būs sekas, ja darbinieks atvaļinājumu neizmantos. Ja darbinieks apzināti nedodas (atsakās doties) atvaļinājumā, cerot «uzkrāt» lielu gala kompensāciju, tad šie atvaļinājumi var tikt zaudēti un nekāda summārā kompensācija par visiem neizmantotajiem atvaļinājumiem nebūs. Vienlaikus Eiropas Savienības Tiesa kādā spriedumā akcentējusi, ka darbinieks iepretim darba devējam ir vājākā puse darba attiecībās un darbinieks nevar zaudēt savas tiesības uz atvaļinājumu tikai tāpēc, ka nav to pieprasījis. «Tas vien, ka darbinieks neraksta iesniegumu par atvaļinājumu, nenozīmē, ka viņš šo atvaļinājumu zaudē, taču darbinieks zaudēs savas tiesības uz atvaļinājumu (un līdz ar to arī kompensāciju par tā neizmantošanu), ja darba devējs faktiski bija devis iespēju izmantot atvaļinājumu, bet darbinieks apzināti izvairījies, labi saprotot šādas rīcības sekas. Tātad darba devējam jānodrošina iespēja doties atvaļinājumā, vajadzības gadījumā formāli jāmudina un precīzi jāinformē, kādas būs sekas, ja darbinieks atvaļinājumu atteiksies izmantot,» skaidroja K. Rācenājs.

Kas notiek situācijā, ja uzņēmumā nav neviena, kas spētu tikt galā ar darbinieka pienākumiem un darbinieks nav gatavs, atgriežoties no atvaļinājuma, veikt dubultu darbu veselu mēnesi?

«Darba devējam ir jāveic darba organizēšana. Ar to atšķiras darba attiecības no uzņēmumu līguma attiecībām — par darba organizāciju ir atbildīgs darba devējs. Tas nozīmē, ka darba devējam ir jārēķinās ar to, ka četras nedēļas gadā darbinieks darbā nebūs. Vai nu tajā laikā tiek pieņemts cits darbinieks ar terminētu līgumu, vai tiek izmantots ārpakalpojums, vai ar darbinieku tiek mēģināts panākt vienošanos par atvaļinājuma dalīšanu un izmantošanu tad, kad darba intensitāte nav tik liela, — iespējas ir dažādas. Bet neaizvietojamu darbinieku nav,» norādīja K. Rācenājs.

Budžeta iestāžu grāmatvedību tuvina starptautiskajiem standartiem

Specifiski valsts un pašvaldību iestāžu grāmatvedības jautājumiem konferencē pievērsās Valsts kases Pārskatu departamenta direktores vietniece Vineta Parfenkova, kas aplūkoja izmaiņas, kas no 2019. gada ieviestas budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaitē un pārskatu sagatavošanā.

Izmaiņas rosinātas, jo Eiropas Komisijas pasūtītajā un Eurostat 2012. gadā veiktā pētījumā par dalībvalstu gada pārskatu atbilstību starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem konstatēts, ka Latvijā tas ir vissliktākais starp Baltijas valstīm — atbilstība novērtēta tikai 63% apmērā, kamēr Igaunija saņēma 91%, bet Lietuva — 71%. Līdz ar to Latvija sāka plānot izmaiņas grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas normatīvajā regulējumā, lai vietējo praksi tuvinātu starptautiskajiem standartiem. Pagaidām ieviestas tikai tās standartu prasības, kas izvērtētas kā piemērotākās un kuras iespējams realizēt jau tagad.

Jauno regulējumu budžeta iestādes piemēro, sākot ar 2019.  gadu, bet dažu normu piemērošanai paredzēts arī pārejas periods. Piemēram, uzkrāšanas principa ieviešana valsts budžeta nodokļu ieņēmumu uzskaitē tiks ieviesta 2021. gadā. Tāpat paredzēts noteikt, ka arī uz pašvaldību administrētajiem nodokļiem (nekustamā īpašuma nodoklis) attieksies prasība piemērot uzkrāšanas principu. Normatīvajā regulējumā detalizēti aprakstīti vērtības samazinājuma aprēķināšanas soļi, precizēts kontu plāns, zemes kadastrālās vērtības izmaiņu uzskaite, ieguldījumu radniecīgās asociētās kapitālsabiedrībās novērtēšana, privātās un publiskās partnerības līgumu darījumu uzskaite u.c. nianses.

Ieviesti arī vairāki jauni termini, kurus valsts iestāžu grāmatveži jau piemēro no 2019. gada. «Būtiskuma līmenis» ir absolūta vai relatīva vērtība, ar kuru sākot budžeta iestādes finanšu pārskatā sniegtā informācija var ietekmēt pieņemtos lēmumus. «Šeit vienmēr jāskatās konteksts, kad šis termins tiek piemērots. Var būt situācija, kad desmit eiro ir ļoti būtiski viena projekta ietvaros, bet, ja to pielieto iestādes, nozares vai valsts līmenī, tam jau ir cits lielums un nozīme, tāpēc ir svarīgi saprast, kādam mērķim tas tiks lietots. Valsts kase katrai iestādei un katram konsolidācijas līmenim noteica savu būtiskuma vērtību, izstrādājot vienotu metodiku, pēc kuras noteikt šo būtiskumu. Šo rādītāju Valsts kase aktualizē katru gadu,» skaidroja V. Parfenkova.

Savukārt «diskontēšana» ir aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai nosaka pašreizējo vērtību. Lai atvieglotu diskontēšanas piemērošanu, Valsts kases mājaslapā ir pieejami diskontēšanas kalkulatori visiem darījumiem, uz kuriem tā attiecas, informēja V. Parfenkova.