0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSKāda komunikācija konkurentu starpā ir atļauta un kāda nav?

Kāda komunikācija konkurentu starpā ir atļauta un kāda nav?

Pēc Konkurences padomes informācijas

Foto: Pixabay

Uzņēmēju vidū aktuāls ir jautājums par to, kāda sadarbība konkurentu starpā ir atļauta, lai to savstarpējās komunikācijas un sadarbības rezultātā netiktu pārkāpts Konkurences likums. Īpaši aktuāli tas ir Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas pret Ukrainu un saistīto ieviesto sankciju laikā. Nozaru pārstāvji nereti komunicē savā starpā, piemēram, asociācijās, lai kopīgi apspriestu problēmas un meklētu tām risinājumus.

Konkurences padome (KP) skaidro, ka komunikācija starp savā starpā konkurējošiem uzņēmumiem par apstākļiem, kas skar konkrēto nozari kopumā, pati par sevi nav aizliegta, ja netiek pārsniegtas konkurentu pieļaujamās sadarbības robežas, t.i., tiek ievērots Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vienošanās aizliegums.

KP norāda,  ka katrs gadījums vērtējams individuāli, un noteiktos apstākļos kopēja tirgus dalībnieku, kas uzskatāmi par konkurentiem, komunikācija vai paziņojumi var nonākt KP redzeslokā. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem, kas saistīti ar komerciāli sensitīvu informāciju, ar uzņēmumu nākotnes plāniem un jebkādu citu informāciju, kas var ietekmēt konkurentu rīcību vai stratēģiju tirgū. Tādēļ uzņēmumiem jāvadās pēc turpmāk minētajiem principiem.

Tirgus dalībnieki drīkst:

  • apspriest nozares kopējās problēmas, tai skaitā organizēt lobiju;
  • veidot kopīgus izejvielu iepirkumus, lai iegādātos lielāku preču apjomu, tādējādi saņemot zemākas cenas. Skatīt šos skaidrojumus;
  • individuāli lūgt pircējam/piegādātājam pārskatīt esošos līgumus, ja pašreizējā politiskā un ekonomiskā situācija nebija paredzama, noslēdzot šos līgumus, un tā ir ietekmējusi tirgus dalībnieka spējas izpildīt līgumsaistības;
  • apmainīties ar publiski pieejamu informāciju; vispārīgu informāciju, kur nevar identificēt informāciju par atsevišķu tirgus dalībnieku; un/vai vēsturisku informāciju, kas ir vecāka vismaz par gadu.

Tirgus dalībnieki nedrīkst:

  • apmainīties ar komerciāli sensitīvu informāciju.

Komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū, un tā var saturēt datus gan par pagātni, gan esošo situāciju, gan nākotni. Piemēram, par komerciāli sensitīvu informāciju tiek uzskatīta informācija par cenām, cenu veidošanās noteikumiem, pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas apjomiem, tirgus daļām, teritorijām, piedāvājumiem, dalību aktuālajos vai plānotajos pasūtītāju organizētajos iepirkumos (informācija par piedalīšanos vai nepiedalīšanos, piedāvājuma līgumcenu un ietvertajiem nosacījumiem), tāpat specifiskiem piegādātājiem vai apakšuzņēmējiem, iepirkuma apjomu, iepirkuma cenu, iepirkuma noteikumiem utt. Iepriekš uzskaitītā informācija, ar ko uzņēmumi nedrīkst apmainīties, ir tikai piemērs nevis izsmeļošs saraksts. KP vērtē katru situāciju individuāli, atkarībā no tās konteksta;

  • saskaņot savu rīcību vai stratēģiju tirgū, t.sk. vienoties par kopēju nostāju pret saviem partneriem, pircējiem, piegādātājiem.
  • problēma ir saistīta ar tirgus ietekmējošiem ārējiem krīzes apstākļiem, piemēram, degvielas cenu būtisku pieaugumu, u.c.;
  • un problēma ietekmē būtiskas nozares daļas dalībnieku līgumu izpildi, t.i., tās nav individuālu tirgus dalībnieku līgumu izpildes problēmas.

Galvenais princips, kas tirgus dalībniekiem ir jāievēro – jebkuram tirgus dalībniekam sava komercdarbība, plāni un rīcība tirgū ir jāveido patstāvīgi un neatkarīgi.

Individuālu līgumu izpildes problēmu apspriešana kolektīvi ir pieļaujama izņēmuma gadījumos, kad:

  • problēma ir saistīta ar tirgus ietekmējošiem ārējiem krīzes apstākļiem, piemēram, degvielas cenu būtisku pieaugumu, u.c.;
  • un problēma ietekmē būtiskas nozares daļas dalībnieku līgumu izpildi, t.i., tās nav individuālu tirgus dalībnieku līgumu izpildes problēmas.

Šādās kolektīvās apspriedēs, piemēram, asociācijās, nedrīkst apspriest individuālu esošo līgumu nosacījumu analīzi vai nākotnes izmaiņu noteikšanu, kopīgi pieņemot par to lēmumu, kā arī šādas darbības nevar būt slēptas no tirgus. Tas ir būtiski visās nozarēs, bet it sevišķi nozarēs, kur tirgus dalībnieki ir atkarīgi no viena vai dažiem spēcīgiem pircējiem, un tādējādi asociācijas var būt kā mediators, kas iniciē risināt visu nozari ietekmējošas ekonomiskas problēmas, kas saistītas ar esošo līgumu izpildi. Vienlaikus individuālu līgumu pārskatīšanu, vienojoties par konkrētiem nosacījumiem, tirgus dalībniekiem jāveic patstāvīgi.

KP aicina rūpīgi vērtēt komunikāciju un sadarbību ar konkurentiem, un savas rīcības atbilstību Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam, veicot nepieciešamos soļus iespējama pārkāpuma nepieļaušanai. Papildu informācija pieejama KP izstrādātajā informatīvajā materiālā  Konkurences padomes vadlīnijās asociācijām un to biedriem par Konkurences likuma 11. pantā minētā aizlieguma ievērošanu, kur apkopota arī KP līdzšinējā prakse.

Neskaidrību gadījumā KP aicina uzņēmējus proaktīvi konsultēties ar KP. Tāpat saskaņā ar Konkurences likuma 11. panta trešo daļu tirgus dalībnieki pirms vienošanās noslēgšanas var iesniegt KP ziņojumu par paredzēto vienošanos un saņemt lēmumu par tās atbilstību Konkurences likumam.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Pixabay

Uzņēmēju vidū aktuāls ir jautājums par to, kāda sadarbība konkurentu starpā ir atļauta, lai to savstarpējās komunikācijas un sadarbības rezultātā netiktu pārkāpts Konkurences likums. Īpaši aktuāli tas ir Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas pret Ukrainu un saistīto ieviesto sankciju laikā. Nozaru pārstāvji nereti komunicē savā starpā, piemēram, asociācijās, lai kopīgi apspriestu problēmas un meklētu tām risinājumus.

Konkurences padome (KP) skaidro, ka komunikācija starp savā starpā konkurējošiem uzņēmumiem par apstākļiem, kas skar konkrēto nozari kopumā, pati par sevi nav aizliegta, ja netiek pārsniegtas konkurentu pieļaujamās sadarbības robežas, t.i., tiek ievērots Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vienošanās aizliegums.

KP norāda,  ka katrs gadījums vērtējams individuāli, un noteiktos apstākļos kopēja tirgus dalībnieku, kas uzskatāmi par konkurentiem, komunikācija vai paziņojumi var nonākt KP redzeslokā. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem, kas saistīti ar komerciāli sensitīvu informāciju, ar uzņēmumu nākotnes plāniem un jebkādu citu informāciju, kas var ietekmēt konkurentu rīcību vai stratēģiju tirgū. Tādēļ uzņēmumiem jāvadās pēc turpmāk minētajiem principiem.

Tirgus dalībnieki drīkst:

  • apspriest nozares kopējās problēmas, tai skaitā organizēt lobiju;
  • veidot kopīgus izejvielu iepirkumus, lai iegādātos lielāku preču apjomu, tādējādi saņemot zemākas cenas. Skatīt šos skaidrojumus;
  • individuāli lūgt pircējam/piegādātājam pārskatīt esošos līgumus, ja pašreizējā politiskā un ekonomiskā situācija nebija paredzama, noslēdzot šos līgumus, un tā ir ietekmējusi tirgus dalībnieka spējas izpildīt līgumsaistības;
  • apmainīties ar publiski pieejamu informāciju; vispārīgu informāciju, kur nevar identificēt informāciju par atsevišķu tirgus dalībnieku; un/vai vēsturisku informāciju, kas ir vecāka vismaz par gadu.

Tirgus dalībnieki nedrīkst:

  • apmainīties ar komerciāli sensitīvu informāciju.

Komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū, un tā var saturēt datus gan par pagātni, gan esošo situāciju, gan nākotni. Piemēram, par komerciāli sensitīvu informāciju tiek uzskatīta informācija par cenām, cenu veidošanās noteikumiem, pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas apjomiem, tirgus daļām, teritorijām, piedāvājumiem, dalību aktuālajos vai plānotajos pasūtītāju organizētajos iepirkumos (informācija par piedalīšanos vai nepiedalīšanos, piedāvājuma līgumcenu un ietvertajiem nosacījumiem), tāpat specifiskiem piegādātājiem vai apakšuzņēmējiem, iepirkuma apjomu, iepirkuma cenu, iepirkuma noteikumiem utt. Iepriekš uzskaitītā informācija, ar ko uzņēmumi nedrīkst apmainīties, ir tikai piemērs nevis izsmeļošs saraksts. KP vērtē katru situāciju individuāli, atkarībā no tās konteksta;

  • saskaņot savu rīcību vai stratēģiju tirgū, t.sk. vienoties par kopēju nostāju pret saviem partneriem, pircējiem, piegādātājiem.
  • problēma ir saistīta ar tirgus ietekmējošiem ārējiem krīzes apstākļiem, piemēram, degvielas cenu būtisku pieaugumu, u.c.;
  • un problēma ietekmē būtiskas nozares daļas dalībnieku līgumu izpildi, t.i., tās nav individuālu tirgus dalībnieku līgumu izpildes problēmas.

Galvenais princips, kas tirgus dalībniekiem ir jāievēro – jebkuram tirgus dalībniekam sava komercdarbība, plāni un rīcība tirgū ir jāveido patstāvīgi un neatkarīgi.

Individuālu līgumu izpildes problēmu apspriešana kolektīvi ir pieļaujama izņēmuma gadījumos, kad:

  • problēma ir saistīta ar tirgus ietekmējošiem ārējiem krīzes apstākļiem, piemēram, degvielas cenu būtisku pieaugumu, u.c.;
  • un problēma ietekmē būtiskas nozares daļas dalībnieku līgumu izpildi, t.i., tās nav individuālu tirgus dalībnieku līgumu izpildes problēmas.

Šādās kolektīvās apspriedēs, piemēram, asociācijās, nedrīkst apspriest individuālu esošo līgumu nosacījumu analīzi vai nākotnes izmaiņu noteikšanu, kopīgi pieņemot par to lēmumu, kā arī šādas darbības nevar būt slēptas no tirgus. Tas ir būtiski visās nozarēs, bet it sevišķi nozarēs, kur tirgus dalībnieki ir atkarīgi no viena vai dažiem spēcīgiem pircējiem, un tādējādi asociācijas var būt kā mediators, kas iniciē risināt visu nozari ietekmējošas ekonomiskas problēmas, kas saistītas ar esošo līgumu izpildi. Vienlaikus individuālu līgumu pārskatīšanu, vienojoties par konkrētiem nosacījumiem, tirgus dalībniekiem jāveic patstāvīgi.

KP aicina rūpīgi vērtēt komunikāciju un sadarbību ar konkurentiem, un savas rīcības atbilstību Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam, veicot nepieciešamos soļus iespējama pārkāpuma nepieļaušanai. Papildu informācija pieejama KP izstrādātajā informatīvajā materiālā  Konkurences padomes vadlīnijās asociācijām un to biedriem par Konkurences likuma 11. pantā minētā aizlieguma ievērošanu, kur apkopota arī KP līdzšinējā prakse.

Neskaidrību gadījumā KP aicina uzņēmējus proaktīvi konsultēties ar KP. Tāpat saskaņā ar Konkurences likuma 11. panta trešo daļu tirgus dalībnieki pirms vienošanās noslēgšanas var iesniegt KP ziņojumu par paredzēto vienošanos un saņemt lēmumu par tās atbilstību Konkurences likumam.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: