No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā e–komercijas darījumiem. Izmaiņu mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu, lai nebūtu jāreģistrējas visās valstīs, un vienādotu konkurenci ar trešajām valstīm, kā arī lai PVN tiktu piemērots patēriņa vietā, uz ko visu laiku tiek iets ar PVN direktīvas grozījumiem.

Nodokļu izmaiņas skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza.

Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva).

No 1. jūlija tiek paplašināts spēkā esošais īpašais PVN režīma tvērums — MOSS (Mini One Stop Shop — mini vienas pieturvietas aģentūra) kļūst par OSS — vienas pieturvietas aģentūru, kuru izmanto elektroniskās sakaru apraides un elektronisko pakalpojumu sniegšanai. No 1. jūlija šo režīmu varēs izmantot daudz plašāk — citu veidu pakalpojumiem un precēm.

No 1. jūlija tiek ieviesti jauni īpašie PVN režīmi preču sūtījumiem no trešajām valstīm:

• importa režīms;
• importa režīms komersantiem, kas uzrāda preces muitai.

Pašlaik tālpārdošanas darījumiem katra dalībvalsts ir noteikusi tālpārdošanas slieksni, kuru sasniedzot ir jāreģistrējas attiecīgajā dalībvalstī nomaksas vajadzībām. Latvijā tie ir 35 000 eiro.

No 1. jūlija tiek atcelti katras ES valsts preču tālpārdošanas sliekšņi un ieviesta ES mēroga robežvērtība 10 000 eiro.

No gada vidus tiek atcelts PVN atbrīvojums mazas vērtības importam 22 eiro — nodoklis būs jāmaksā jau no pirmā centa. Patlaban, ja tiek saņemtas preces, kuru vērtība ir zem 22 eiro, PVN nav jāmaksā.

Domājamais piegādātājs

No 1. jūlija tiek ieviests jauns jēdziens — domājamais piegādātājs jeb platforma, kas veicina piegādi. Normatīvajos dokumentos gan tieši tāds nosaukums netiek izmantots, to VID izmanto prezentācijā, lai labāk izskaidrotu gaidāmās izmaiņas.

Domājamais piegādātājs ir tirdzniecības vieta jeb elektroniskā platforma, kura ar elektroniskās saskarnes starpniecību veicina noteiktu preču tirdzniecību, kļūdama atbildīga par PVN nomaksu. Izmantojot elektronisko saskarni, notiek pircēja saziņa ar piegādātāju, kurš piedāvā sniegt pakalpojumus vai pārdot preces. 

Kurā brīdī elektroniskā saskarne kļūs par domājamo piegādātāju un būs atbildīga par PVN nomaksu? Tas būs divos gadījumos, kad domājamais piegādātājs veiks preču iegādi un piegādi precēm:

• kuras tiek importētas no trešās valsts un kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro (neatkarīgi no tā, vai faktiskais piegādātājs veic vai neveic saimniecisko darbību ES);
• kuras jau atrodas ES, neatkarīgi no to vērtības un faktiskais piegādātājs neveic saimniecisko darbību ES.

Domājamā piegādātāja preču iegāde un piegāde

Kad faktiskais preču ražotājs veiks preču piegādi domājamajam piegādātājam, kas veicina preču piegādi ES teritorijā, šis darījums ar PVN netiks aplikts. 

Faktiskajam pārdevējam ir tiesības uz priekšnodokli par aprēķināto vai samaksāto PVN par preču piegādi ES teritorijā, izmantojot saskarni.

Ja elektroniskā saskarne tālāk preces pārdod galapatērētājam vispārīgajā kārtībā, tiek piemērots PVN atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Domājamie piegādātāji PVN deklarē tajā taksācijas periodā, kad saņemta samaksa.

Arī faktiskais pārdevējs deklarē PVN par piegādi domājamajam piegādātājam, kad saņemta samaksa.

"Veicinātāja", t.i., kurš pilnībā nodrošina darījumu elektroniskajā saskarnē, pienākumi:

• veikt detalizētu uzskaiti, lai identificētu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kuras tas veicinājis;
• uzturēt reģistru par citu preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem;
• glabāt uzskaiti 10 gadus.

Kas ir tālpārdošana

Ar e–komerciju lielākoties saprotam preču tālpārdošanu. Ir divu veidu tālpārdošana:

• ES teritorijā — preču piegāde no vienas dalībvalsts uz citu;
• importēto preču tālpārdošana — preču piegāde no trešās valsts uz saņēmēja dalībvalsti.

Svarīgi, ka pircējs ir PVN nemaksātājs vai kurš nav nodokļa maksātājs. 

Abos tālpārdošanas veidos preču piegādi nodrošina pārdevējs. Uzņēmums tiks uzskatīts par preču piegādātāju, ja tas netieši iesaistās preču transportēšanā:

• nodod apakšuzņēmējam;
• uzņemas atbildību;
• izraksta rēķinu un iekasē maksu;
• jebkādā veidā sekmē transportēšanu.

Piegādes vieta

PVN piemērošanā ir svarīga piegādes vai darījuma vieta. To nosakot, ir jāpiemēro attiecīgās dalībvalsts normatīvie akti. Ja tā būs Latvija, tad tie būs mūsu valsts normatīvie akti.

Piegādes vieta no trešajām valstīm importēto preču tālpārdošanā ir:

• dalībvalsts, kurā beidzas preču transportēšana saņēmējam, ja preču importu veic uz citu dalībvalsti;
• dalībvalsts, kurā beidzas preču transportēšana preču saņēmējam un kura sakrīt ar importēšanas dalībvalsti, ja piegādātājs izmanto importa režīmu (IOSS).

Tālpārdošanā ES teritorijā piegādes vieta ir saņēmēja dalībvalsts. Ja tiek veikta preču tālpārdošana no Latvijas uz Poliju, piegādes vieta ir Polija un ir jāpiemēro Polijas normatīvie akti.

Vienkāršošanas nosacījumi

ES tālpārdošanā ir piemērojami vienkāršošanas nosacījumi. Darījumiem piemēro mītnes valsts nosacījumus, ja:

• piegādātājs veic saimniecisko darbību tikai vienā dalībvalstī;
• preces nosūta uz citu dalībvalsti;
• piegādāto preču kopsumma iepriekšējā vai kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 eiro (no 1. jūlija vairs neskaita uz katru dalībvalsti piegādāto preču apjomu, kā ir tagad).

Ja neizpildās vienkāršošanas nosacījumi, piemēram, ir saimnieciskā darbība vairākās valstīs jeb piegādāto preču kopsumma gadā pārsniedz 10 000 eiro, komersantam ir izvēle — viņš var katrā dalībvalstī reģistrēties kā PVN maksātājs, katrā dalībvalstī iekasēt attiecīgo PVN un to samaksāt budžetā vai iesaistīties īpašajos nodokļu režīmos mītnes valstī un reģistrēties vienas pieturvietas aģentūrā — OSS režīmā.

Izvēle piemērot saņēmējvalsts nosacījumus pārdevējam ir saistoša divus kalendāra gadus.

Īpašie režīmi e–komercijā

Patlaban pastāv divi īpašie režīmi e–komercijā, bet tie attiecas uz šauru pakalpojumu klāstu — elektroniskās sakaru apraides un elektronisko pakalpojumu sniegšanu:

• ārpussavienības režīms (OSS);
• savienības režīms (OSS).

No 1. jūlija klāt nāk divi jauni režīmi:

• režīms importētu preču tālpārdošanai;
• režīms importētu preču sūtījuma deklarēšanai un samaksai.

Ārpussavienības režīms

No 1. jūlija ārpussavienības režīmu būs tiesīgs piemērot uzņēmums, kas neveic saimniecisko darbību ES teritorijā, bet sniedz Eiropā pakalpojumu, kura saņēmējs nav nodokļa maksātājs.

Pašlaik, ja trešo valstu uzņēmēji sniedz Eiropā saņēmējam, nodokļu nemaksātājam, kādu pakalpojumu, piemēram, transporta nomas, izmitināšanas u.c., tad uzņēmumam PVN nomaksai ir jāreģistrējas tajā dalībvalstī, kurā ir pakalpojumu saņēmējs. Komersants pēc 1. jūlija varēs turpināt izmantot līdzšinējo nodokļu režīmu.

Taču no 1. jūlija trešo valstu pakalpojumiem tiek piedāvāts vienkāršāks risinājums — uzņēmums varēs izvēlēties ES identifikācijas valsti, kur reģistrēties ārpussavienības režīmā, un tur nomaksāt nodokļus. Šis režīms nemainīs pakalpojuma sniegšanas vietu, bet tikai palīdzēs nomaksāt PVN.

Savienības režīms

Ārpussavienības režīmā reģistrējas trešo valstu uzņēmumi, taču savienības režīmā — tikai ES komersanti.

Savienības režīmu būs tiesīgi izmantot visi uzņēmumi, kuri veic preču tālpārdošanu ES teritorijā. Tie varēs būt jebkādi komersanti neatkarīgi no pamatdarbības mītnes vietas — uzņēmumi, kas veic vai neveic ES saimniecisko darbību, domājamie piegādātāji vai elektroniskās saskarnes.

Tie varēs būt uzņēmumi, kas veicina preču piegādi ES (domājamais piegādātājs) personai, kas nav nodokļa maksātāja, ja preču nosūtīšana sāksies un beigsies vienā dalībvalstī, tātad iekšzemes darījumi. 

Šo režīmu varēs izmantot arī tie ES uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumu uz citu dalībvalsti (Business–to–Consumer — bizness patērētājam).

Šis režīms tiek paplašināts uz visu veidu pakalpojumiem, kurus nodokļu nemaksātājiem sniedz Eiropas komersanti.

Izmantojot savienības OSS režīmu, no 1. jūlija piegādātājam nav pienākuma Latvijā izrakstīt PVN rēķinu, t.i., ar visiem rekvizītiem. Tomēr nevajadzētu pircējus atstāt vispār bez rēķiniem, norāda VID.

Platforma pieder mātes uzņēmumam (nav ES uzņēmums), prece atrodas Latvijā (prece ir mūsu īpašumā), mēs kā pārdevējs nosūtām preces gan ES, gan trešo valstu PVN nemaksātājiem. Kādā režīmā mums jāreģistrējas?

Atbilde

Ir jāreģistrējas OSS savienības režīmā tālpārdošanai ES. Eksportam — vispārīgā kārtībā.

Ja SIA, kas ir Latvijas nodokļu maksātāja, pārdod pašu ražotas preces ES un ārpus ES fiziskām personām gan caur Īrijas e–platformu, gan caur savu e–veikalu, gan pārdot ES juridiskām personām. Vai SIA ir jāreģistrējas vairākos režīmos?

Atbilde

Nav. Var reģistrēties savienības OSS režīmā vai katrā no dalībvalstīm, kurā atrodas klienti, ja preču piegādes vērtība bez nodokļa tālpārdošanas darījumos ES teritorijā kārtējā kalendāra gadā sasniedz 10 000 eiro.

Identifikācijas dalībvalsts

Ārpussavienības režīmā trešās valsts komersants var brīvi izvēlēties, kurā valstī reģistrēties, taču savienības režīmā nav brīvas izvēles. Normatīvie akti nosaka, kura būs identifikācijas valsts jeb tā valsts, kurā reģistrēties un kurā nomaksāt PVN.

Identifikācijas dalībvalsts ir:

• tā dalībvalsts, kurā uzņēmums ir reģistrēts (mītnes vieta);
• ja saimnieciskās darbības mītnes vieta ir ārpus ES, tad dalībvalsts, kurā uzņēmumam ir pastāvīgā iestāde;
• ja ES ir vairākas pastāvīgās iestādes, tad uzņēmums izvēlas vienu kā identifikācijas valsti (izvēle saistoša kalendāra gadā un nākamos divus gadus);
• dalībvalsts, kurā sākas preču transportēšana, ja uzņēmumam ES nav saimnieciskā darbība un pastāvīgā iestāde (izvēle saistoša kalendāra gadā un nākamos divus gadus);
• ja vairākās valstīs sākas transportēšana, tad uzņēmums izvēlas identifikācijas dalībvalsti (izvēle saistoša kalendāra gadā un nākamos divus gadus).

Reģistrācija abos režīmos

Ja izvēle abos režīmos — gan savienības, gan ārpussavienības — reģistrēties Latvijā, tad mūsu valstī tas notiek Elektroniskajā deklarēšanās sistēmā (EDS). Komersantam EDS ir jāiesniedz iesniegums, un VID piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu par reģistrāciju. Ja komersantam nav PVN reģistrācijas numura, VID to piešķir no jauna. Bet, ja jau ir PVN numurs, tad izmanto tam jau piešķirto numuru.

Reģistrācija ir iespējama jau no 1. aprīļa — EDS ir izveidota pieteikuma veidlapa, tā ir jāaizpilda un jāiesniedz.

VID izslēdz no režīma reģistra

VID komersantu arī izslēdz no savienības vai ārpussavienības režīma reģistra. Tas notiek šādos gadījumos:

• pēc uzņēmuma iesnieguma, ka nesniedz vairs šādus pakalpojumus;
• ir citas pazīmes, kas liecina, ka uzņēmums nesniedz šādus pakalpojumus;
• uzņēmums neatbilst režīma nosacījumiem;
• uzņēmums pastāvīgi neievēro režīma nosacījumus.

Nodokļa nomaksa

Komersants nodokļus maksā identifikācijas valstī, t.i., tajā valstī, kur tas reģistrējies īpašajos — savienības (OSS) un ārpussavienības (OSS) režīmos.

Uzņēmumam EDS sistēmā vienu reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša beigām ir jāiesniedz īpaša parauga OSS deklarācija. Tajā jāuzrāda informācija par darījuma vērtību, likmi, iekasētais PVN.

Komersantam vienu reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša beigām savā identifikācijas valstī ir jāiemaksā aprēķinātais PVN valsts budžetā. 

VID uzsver, ka šajās deklarācijās nav jānorāda priekšnodoklis, tajās ir jānorāda tikai aprēķinātais PVN, kas ir jāsamaksā.

Iemaksājot identifikācijas valstī Latvijā visu aprēķināto PVN, Latvija nodrošinās PVN pārskaitījumus uz citām dalībvalstīm — uz Lietuvu, Poliju u.c., ja tas ir nepieciešams.

Tagad Lietuvas kompānija veic tālākpārdošanu un piegādi uz Latviju. Lietuvas uzņēmumam jau piešķirts Latvijas PVN maksātāja numurs. Vai Lietuvas kompānija no 1. jūlija varēs veikt darījumus Latvijā un PVN nomaksu veikt Lietuvā?

Atbilde

Varēs, ja Lietuvā reģistrēsies OSS režīmā un iekasēs Latvijas PVN, iemaksājot to Lietuvas budžetā. Var darboties arī pēc 1. jūlija tāpat kā patlaban.

Priekšnodoklis

Komersantam, protams, ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem. Ārpussavienības režīma ietvaros sniegtiem pakalpojumiem uzņēmumam priekšnodokli atmaksās saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 112. pantu (PVN atmaksa trešās valsts uzņēmumiem).

Savukārt savienības režīma ietvaros veiktiem darījumiem uzņēmumam atmaksās priekšnodokli saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 113. pantu (PVN atmaksa citas dalībvalsts uzņēmumiem).

Priekšnodoklis ir atgūstams citā veidā, nevis OSS deklarācijās.

Uzņēmuma pienākumi

Uzņēmuma pienākumi ir noteikti normatīvajā aktā — Pievienotās vērtības nodokļa likumā, un tie ir:

• EDS nepieciešams paziņot par jebkādām izmaiņām;
• jānodrošina darījumu detalizēta uzskaite;
• jāglabā uzskaites dati 10 gadus;
• pēc VID pieprasījuma EDS jāiesniedz uzskaites dati.

Divi jaunie režīmi

No 1. jūlija tiek atcelts importa atbrīvojums no PVN precēm zem 22 eiro un ieviesti vienkāršošanas pasākumi zemas vērtības precēm. Lai atvieglotu PVN nomaksu, tiek ieviesti divi režīmi:

• īpašais importa režīms (IOSS — Import One–Stop Shop);
• īpašais režīms importa PVN deklarēšanai un samaksai.

Ar PVN neapliek preču importu, ja VID rīcībā ir piegādātāja vai tā starpnieka IOSS reģistrācijas numurs.

Šo režīmu tiesīgi izmantot:

• uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību ES;
• uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību ES un kuru pārstāv starpnieks, kas veic saimniecisko darbību ES;
• uzņēmumi, kas neveic saimniecisko darbību ES un kuru pārstāv starpnieks, kas veic saimniecisko darbību ES;
• uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību trešajā valstī, ar kuru ES noslēgusi sadarbības līgumu par PVN krāpšanas apkarošanu.

Kam piemēro īpašo importa režīmu? To piemēro no trešajām valstīm importēto preču (izņemot akcīzes preces) tālpārdošanai, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 150 eiro.

Motivācija komersantam reģistrēties šādā režīmā

Reģistrācija šajā režīmā atvieglotu dzīvi pircējam. Ja komersants, kas veic trešo valstu preču tālpārdošanu, nereģistrēsies šajā režīmā, tad PVN maksātājs būs pircējs — galapatērētājs. Tas nozīmē, ka komersants, pārdodot savā interneta platformā preci, nedrīkstēs no pircēja iekasēt PVN. Ievedot šo preci Eiropā, pircējam pašam būs pienākums samaksāt PVN. 

Savukārt, reģistrējoties IOSS režīmā, uzņēmums, jau pārdodot preci, iekasē no pircēja PVN un caur IOSS deklarāciju to samaksā identifikācijas valstī. Tas būtu bonuss uzņēmumam attiecībā pret pircēju.

Kāda būs identifikācijas valsts, kurā, ja uzņēmums vēlas, tas varēs reģistrēties? Identifikācijas valsts ir:

• tā dalībvalsts, kuru uzņēmums ir izvēlējies, ja neveic saimniecisko darbību ES;
• ja pastāvīgā saimnieciskā darbība ir ārpus ES, tad dalībvalsts, kurā uzņēmumam ir pastāvīgā iestāde;
• ja ES ir vairākas pastāvīgās iestādes, tad uzņēmums izvēlas vienu kā identifikācijas valsti (izvēle saistoša kalendāra gadā un divus gadus pēc tam);
• dalībvalsts, kurā uzņēmumam ir saimnieciskā darbība (mītnes valsts).

Uzņēmumam var būt tikai viens starpnieks, savukārt starpnieks var pārstāvēt vairākus komersantus. 

Ja par identifikācijas valsti izvēlas Latviju, uzņēmums vai tā starpnieks EDS iesniedz iesniegumu. VID piecu darba dienu laikā pieņem lēmumu par reģistrāciju un piešķir IOSS PVN numuru (12 ciparu un burtu kombinācija), kuru var izmantot tikai importa režīma nolūkam. Šis numurs netiek uzrādīts nevienā rēķinā vai dokumentā. Šo numuru uzņēmums iedod tikai transportētājam, kurš vedīs preces.

Starpniekam par katru pārstāvēto uzņēmumu tiks piešķirts savs īpašais numurs.

Izslēgšana no režīma reģistra

VID komersantu, kurš neizmanto starpnieku, arī izslēdz no IOSS režīma līdzīgi, kā tas notiek savienības vai ārpussavienības režīma reģistra gadījumos.

Starpnieku izslēgs no IOSS režīma reģistra:

• ja viņš divus ceturkšņus pēc kārtas nav darbojies kā starpnieks;
• neatbildīs režīma nosacījumiem;
• pastāvīgi neievēros režīma nosacījumus.

Arī uzņēmumu, kuru pārstāv starpnieks, izslēgs no režīma reģistra:

• ja starpnieks ar uzņēmumu vairs nesadarbojas;
• ir citas pazīmes, ka uzņēmums neveic šādus darījumus;
• uzņēmums neatbilst režīma nosacījumiem;
• uzņēmums pastāvīgi neievēro režīma nosacījumus;
• starpnieks paziņo, ka šāds uzņēmums vairs nepastāv.

Nodokļu nomaksa

Importa preču ievešanas brīdī PVN nav jāmaksā, tas tiek maksāts, iekasējot no pircējiem PVN. 

Ja preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs izmanto kādu no īpašajiem nodokļu režīmiem, nodokļa rēķins izrakstāms saskaņā ar identifikācijas dalībvalsts noteikumiem. 

Nodokļa nomaksai OISS deklarāciju iesniedz vienu reizi mēnesī līdz mēnesim sekojošā mēneša beigām, PVN samaksā reizi mēnesī.

Priekšnodokli par iekšzemē iegādātām precēm un pakalpojumiem importa režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai atmaksā:

• saskaņā ar 112. pantu (PVN atmaksa trešās valsts uzņēmumiem) vai
• saskaņā ar 113. pantu (PVN atmaksa citas dalībvalsts uzņēmumiem).

Importētu preču deklarēšana

Ja pārdevējs nereģistrēsies IOSS režīmā, pastāvēs īpašais režīms importa PVN deklarēšanai un samaksai. To veiks uzņēmums, piemēram, kurjers, kas uzrāda preces muitai preču pircēja interesēs.

Nosacījumi:

• preču (izņemot akcīzes preces) vērtība nepārsniedz 150 eiro;
• netiek izmantots importa IOSS režīms;
• preču transportēšana beidzas importa dalībvalstī.

Preces saņēmējs kurjeram samaksā PVN

Kas ir jādara kurjerdienestam vai pasta operatoram? Uzņēmuma — kurjera pienākums ir iekasēt PVN no preces saņēmēja un iemaksāt budžetā. Pircējam nebūs jāveic muitas procedūras.

Visos gadījumos kurjerdienests piemēro PVN standartlikmi 21%, arī tad, ja ir samazinātā PVN likme, piemēram, zemenes, kurām ir 5% likme. Ja pircējs pasūta importa zemenes, viņam pašam jādeklarē PVN ar 5% likmi.

Komersantiem PVN jāuzrāda vienu reizi mēnesī kā kopsumma muitas paziņojumā.

PVN samaksa nodrošināta ar vispārējo galvojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā.

PVN jāsamaksā līdz nākamā mēneša 16. datumam pēc preču deklarēšanas.

Kā un kur pircējs uzzina, vai viņam jāmaksā PVN vai nav?

Atbilde

Pircējs to uzzina internetveikalā, veicot pasūtījumu. Ja pārdevējs pasūtījuma veikšanas brīdī nav iekasējis PVN, tad pircējam, visticamāk, saņemot preci, būs jāmaksā PVN pašam.

Uzņēmuma — kurjera pienākumi:

• nodrošināt darījumu detalizētu uzskaiti par preču sūtījumiem;
• glabāt uzskaites datus 5 gadus;
• pēc VID pieprasījuma iesniegt EDS uzskaites datus.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūnija (474.) numurā.