Pasūtītājiem varētu šķist, ka autortiesības ir nenozīmīgs blakus aspekts būvniecībā, jo parasti vairāk koncentrējas uz būvniecības tehnisko pusi, proti, ēkas celšanu. Slēdzot projektēšanas līgumu, visupirms tajos paredz izstrādājamo projektēšanas apjomu, termiņus un samaksu. Taču ļoti svarīgs aspekts ir arī autortiesības.

„Tas, ko vērojam savā praksē – autortiesības bieži paliek fonā un tiek aizmirstas. Ik gadus redzam vairākas situācijas, kurās saduras pasūtītāju un projektētāju intereses tieši autortiesību aspektā,” vebinārā „Aktuālais būvniecībā” uzsvēra Dace Silava–Tomsone, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošā partnere, nekustamo īpašumu un būvniecības prakses grupas vadītāja.

Kas ir autortiesību objekti? Tie ir celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti, celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi, dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti.

Autortiesību veidi

Vebinārā zvērināta advokāte atgādināja, ka pastāv divi autortiesību veidi:

• mantiskās autortiesības – tās projekta autors var atsavināt vai atļaut darbu izmantot kādai trešajai personai, pamatojoties uz licenci vai licences līgumu;
• personiskās autortiesības – tās ir neatsavināmas tiesības, kuras atsavināt par labu trešajai personai liedz likums. Ja noslēgts šāds līgums, tad līguma noteikumi par personisko autortiesību atsavināšanu nebūs spēkā.

Būvniecības kontekstā visbūtiskākās mantiskās autortiesības jeb izņēmuma tiesības ir trīs: 

• publicēt darbu – kas ietver arhitektūras darba celtniecību;
• izplatīt darbu – objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta;
• pārveidot darbu.

Autortiesību likums paredz, ka autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu.

Ko ietver personiskās autortiesības

Domājot par personiskajām autortiesībām, svarīgi ir uzsvērt, ka autors vienmēr ir fiziska persona, proti, jebkurš ar autortiesībām aizsargāts darbs sasaistāms ar cilvēku, kurš ir radījis konkrēto darbu.

Personiskās autortiesības, kas ir visbūtiskākās būvniecības kontekstā, ietver:

• autorību – tiesības tikt atzītam par autoru;
• darba atsaukšanu – tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam;
• darba neaizskaramību – tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus gan pašā darbā, gan tā nosaukumā;
• pretdarbību (arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, neatlīdzinot zaudējumus) jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai.

Pretruna starp mantiskajām un personiskajām tiesībām

„Raugoties uz personisko autortiesību satura uzskaitījumu, redzam, ka nosacīti izveidojas pretruna starp mantiskajām un personiskajām tiesībām, jo abos gadījumos tiek runāts par tiesībām veikt darbu pārveidojumus, kas, protams, projektu un uz tā pamata realizēto būvju kontekstā ir ļoti svarīgs aspekts – tiesības ieviest pārveidojumus jau izstrādātā projektā,” skaidroja D. Silava–Tomsone. 

„Praksē robeža starp mantiskām un personiskām tiesībām bieži ir neskaidra un izvērtējama katrā gadījumā atsevišķi,” norādīja zvērināta advokāte. „Iegādājoties mantiskās autortiesības, tiek iegūts noteikts tiesību apjoms projektā veikt pārveidojumus. Tajā pat laikā autori – fiziskās personas – saglabā tiesības aizstāvēt sava darba neaizskaramību. Brīdī, kad darbs tiek grozīts un izmainīts jau tādā pakāpē, ka autors var uzskatīt, ka darbs tiek izkropļots, sagrozīts u. tml., autors var mēģināt realizēt savas personiskās autortiesības.” 

Raksturīgās problēmsituācijas

Praksē autortiesību jautājumi kļūst būtiski divās situācijās. Pirmā – projekts ir pasūtīts, bet viena vai otra iemesla dēļ neizdodas to novest līdz galam. Vai nu pasūtītājs ir neapmierināts ar projektētāja darba kvalitāti, vai projektētājs uzskata, ka ar pasūtītāju nav iespējams savstarpēji sadarboties, un līgums tiek izbeigts pirms termiņa. Šādā gadījumā rodas jautājums, kas notiek ar iesākto un nepabeigto projektu, ko pasūtītājs ar to tālāk var darīt, vai ir iegūtas tiesības pabeigt projektu ar cita projektētāja iesaisti.

Otra situācija, kas ir retāk sastopama: pasūtītājs saskaras ar autora „ego” – autors uzskata, ka grozījums vai pārveidojums viņa projektā apkauno autora labo vārdu un reputāciju un ir gatavs uz radikāliem soļiem, lai kavētu projekta tālāku realizāciju.

Metu konkursu nolikumi un autortiesības

D. Silava–Tomsone uzsvēra, ka, rīkojot metu konkursus, nolikumi parasti paredz, ka projektētājs patur savas personiskās autortiesības. Reizēm nolikumā no mantisko autortiesību tvēruma skaidri tiek izslēgtas tiesības pārveidot darbu, proti, pasūtītājs saņem metu un nevar neko īsti ar to darīt bez autora iesaistes.

Kādas problēmsituācijas var rasties šādos gadījumos, kad pēc konkursa ir izvēlēts godalgotais darbs, kas licies interesants un kuru ir vēlme īstenot? Nereti objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ neizdodas vienoties ar metu autoriem, ka viņi turpinās projektēšanu. Tad pasūtītājs nonāk situācijā, kur ir nepieciešams panākt papildu vienošanos un finansiālu risinājumu – atpirkt tiesības no autoriem, lai varētu izmantot izstrādāto metu, kas ir uzvarējis konkursā. 

Projektēšanas līgumu noteikumi un autortiesības

Arī projektēšanas līgumu gadījumā var rasties situācijas, kurās nav pārdomāts, kā risināmi autortiesību jautājumi un kā nodrošināt pasūtītāja intereses.

Viens no piemēriem: projektētājs apliecina, ka tas neizmantos savas personiskās autortiesības tādā veidā, kas varētu apgrūtināt vai padarīt neiespējamu projektēšanas darbu dokumentācijas lietošanu. Taču līgums noslēgts ar juridisku personu. Līdz ar to apliecinājums, ka projektētājs neizmantos savas personiskās autortiesības ir bezvērtīgs, jo juridiskajai personai nevar būt personisko autortiesību, tās var būt tikai fiziskām personām.

 Pat ja šādas tiesības projektētājam būtu, nav skaidrs, kas domāts ar „apņemšanos neapgrūtināt dokumentācijas lietošanu”. Vai tas aptver arī apņemšanos neliegt veikt pārveidojumus projektā?

Cits piemērs: līgums, kas paredz, ka pasūtītājam pāriet „intelektuālā īpašuma tiesības”. „Redzams, ka līguma sastādītājs neizšķir divas lietas – mantiskās un personiskās autortiesības. Tā rezultātā pasūtītājs neiegūst tādu savu interešu aizsardzību, kāda būtu nepieciešama,” uzsvēra D. Silava–Tomsone.

Jaunumi autortiesību regulējumā 

Grozījumi Autortiesību likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 5. aprīlī, dažos aspektos ir izaicinoši projektēšanas kontekstā, atzina zvērināta advokāte. Likumā ir ieviests jauns jēdziens – taisnīga atlīdzība (45.¹ pants) par mantisko tiesību atsavināšanu vai darba izmantošanu.

Likumā noteikts, ka autoram pienākas taisnīga atlīdzība, kas atbilst atsavināmo mantisko tiesību vai iegūstamo darba izmantošanas tiesību ekonomiskajai vērtībai (veido samērīgu daļu no tiesību vai darba izmantošanas rezultātā gūtā mantiskā labuma).

Gadījumā, ja starp autoru un tiesību pārņēmēju vai licenciātu rodas strīds par to, vai līgumā noteiktā atlīdzība ir taisnīga, autoram ir tiesības prasīt tiesību pārņēmējam vai licenciātam grozīt līgumu, nosakot tajā taisnīgu atlīdzību, un izmaksāt atlīdzību (atlīdzības starpību), kas autoram pienāktos, ja taisnīga atlīdzība būtu noteikta, noslēdzot līgumu. Ja triju mēnešu laikā no dienas, kad autors ir vērsies pie tiesību pārņēmēja vai licenciāta, nav izdevies vienoties par līguma grozījumiem, autors ir tiesīgs prasīt taisnīgas atlīdzības noteikšanu tiesā.

Lai ļautu autoram pilnvērtīgi īstenot tiesības uz taisnīgu atlīdzību, pasūtītājam ir pienākums vismaz reizi gadā sniegt autoram aktuālu un visaptverošu informāciju par tiesību vai darba izmantošanu, tostarp par tiesību vai darba izmantošanas veidiem, šīs izmantošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem un atlīdzību, kas pienākas autoram. Likums dod iespēju abām pusēm vienoties par informācijas sniegšanas veidu un formu atbilstoši katras nozares specifiskajiem apstākļiem.

„Šo jauninājumu kontekstā ir svarīgi atcerēties šo Autortiesību likuma regulējumu, kas paredz, ka līguma noteikumi par autora atteikšanos no tiesībām uz taisnīgu atlīdzību nav spēkā. Tātad nav iespējams pielīgt, ka autors nekad neizmantos tiesības nākt pie pasūtītāja, mēģināt prasīt „taisnīgu atlīdzību” un sacīt, ka tas, ko viņš līdz šim ir saņēmis, nav pietiekami,” skaidroja D. Silava–Tomsone.

Vienpusēja atkāpšanās no līguma

Otrs būvniecībā pasūtītājiem tikpat „neērts” jauninājums zvērinātas advokātes ieskatā ir autora tiesības vienpusēji atkāpties no līguma (45.³ pants). Izmaiņas paredz: ja divu gadu laikā kopš līguma noslēgšanas vai darba nodošanas pasūtītājam tiesību pārņēmējs nav sācis izmantot minēto darbu, autoram ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma pilnībā vai attiecībā uz daļu no tiesībām, izņemot gadījumus, kad ir pamatoti sagaidāms, ka autors pats novērsīs apstākļus, kuru dēļ tiesības vai darbs netika izmantots.

Autors var īstenot šis tiesības, ja viņš ir informējis tiesību pārņēmēju vai licenciātu par nodomu vienpusēji atkāpties no līguma vai atsaukt licenci, nosakot saprātīgu termiņu, kas nav īsāks par 12 mēnešiem, kura laikā tiesību pārņēmējam vai licenciātam nepieciešams sākt darba izmantošanu, bet tiesību pārņēmējs vai licenciāts līdz noteiktā termiņa beigām darba izmantošanu nav uzsācis.

Arī šis likuma regulējums ir tāds, kuru nav iespējams grozīt ar līguma noteikumiem. Līguma noteikums, kas paredz atkāpšanos no minētajām tiesībām, varētu būt spēkā tikai gadījumā, ja tas būtu noteikts nozares kolektīvās vienošanās ietvaros. 

Ieteikumi projektēšanas līgumiem

D. Silava–Tomsone vebinārā vērsa uzmanību uz to, kam pasūtītājiem vajadzētu pievērst uzmanību projektēšanas līguma slēgšanas gadījumā. Viņa aicināja pārliecināties, ka projektēšanas līgums ietver:

• noteikumu, ka pasūtītājam par labu ir atsavinātas mantiskās autortiesības (vēlākais, ar atlīdzības samaksas brīdi), tostarp, ka atsavinātājam pašam ir šīs tiesības;
• atsavināto mantisko autortiesību veida, teritorijas un laika tvērumu;
• pilnvarojumu pasūtītājam izmantot autora personiskās tiesības;
• nepārprotamu autoru atteikšanos izmantot personiskās autortiesības, liedzot darbu pārveidošanu, veicot pretdarbību, u. tml.;
• līgumsodu un projektētāja apņemšanos segt jebkādus zaudējumus saistībā ar autoru prasībām pārkāpjot autortiesību noteikumus, kas ietverti līgumā;
• noteikumus līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumam;
• noteikumus par informācijas sniegšanu autoriem – kāda sniedzama un kādā kārtībā;
• finansiālu risinājumu gadījumam, ja autors izmantotu tiesības atkāpties no līguma darba neizmantošanas dēļ.

Ko vēl svarīgi zināt par autortiesībām

Autortiesību sakarā vērts arī atgādināt likumā paredzētos autortiesību principus, piemēram, ka autortiesības pieder autoram, tiklīdz darbs ir radīts, neatkarīgi no tā, vai darbs ir pabeigts. Autortiesības attiecināmas arī uz nepabeigtiem darbiem, neatkarīgi no darba uzdevuma un vērtības, izpausmes formas vai veida. Autortiesību piederības apliecināšanai nav nepieciešama reģistrācija, darba speciāla noformēšana vai kādu citu formalitāšu ievērošana. Autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē, bet nevar būt par īpašuma prasības objektu.

Tāpat jāņem vērā, ka, a viens no autoriem atsakās pabeigt savu darba daļu darba radīšanas procesā vai no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ to nevar pabeigt, viņš nedrīkst kavēt sava darba daļas izmantošanu visa darba pabeigšanai. Šim autoram ir autortiesības uz viņa darba daļu, kā arī uz atlīdzību par to, ja līgumā nav noteikts citādi. Savukārt, ja autors, būdams darba attiecībās ar darba devēju, ir radījis darbu, pildot darba pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram (izņēmums ir datorprogrammu izstrādāšana). Darba devējs ar darba radīšanas brīdi iegūst tiesības izmantot minēto darbu mērķim, kādam tas radīts, un šim mērķim atbilstošā apjomā, ja vien darba līgumā nav paredzēts citādi. Autors var vienoties ar darba devēju par autora mantisko tiesību pāreju darba devējam.

Likums arī paredz: ja noslēgts autora līgums par pasūtītu darbu, autoram jāizpilda viņam pasūtītais darbs saskaņā ar līguma noteikumiem un jānodod tas pasūtītājam izmantošanai līgumā noteiktajā termiņā un norādītajā kārtībā. Turklāt autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu. Līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja rakstveida piekrišanu, ja tas nepieciešams darba izpildei un līgumā nav paredzēts citādi. Ja autors neievēro pienākumu personiski izpildīt darbu, pasūtītājs var uzteikt līgumu.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada novembra (125.) numurā.

• Autortiesības darba tiesiskajās attiecībās
• Pienācīga un samērīga atlīdzība autortiesību līgumos
• Vērienīgi grozījumi Autortiesību likumā
• Autortiesību atlīdzība