0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

VISI RAKSTI Cik daudz bīstamo vielu drīkstēs būt zivīs

Cik daudz bīstamo vielu drīkstēs būt zivīs

Eiropas Komisijas (EK) Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas Toksikoloģijas sekcijas sanāksmē 4. jūlijā   ir atbalstīts Komisijas Regulas projekts par dioksīnu un polihlordifenilu pieļaujamajām normām, kas ir ļoti būtisks arī Latvijas zvejniekiem un zivju apstrādes nozarei, informē  Dagnija Muceniece, Zemkopības ministrijas  Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Baltijas jūrā, un līdz ar to arī zivīs, vēsturiski ir izveidojies relatīvi augsts šo bīstamo vielu piesārņojums, kas, pateicoties dažādiem vides aizsardzības pasākumiem,  tomēr gadu no gada samazinās. Šobrīd Baltijas jūrā esošā situācija prasa rast kompromisu starp patērētāju veselību un nepieciešamību pēc  pamatizejvielas zivrūpniecībai, kas ir viena  no Latvijas tautsaimniecības  nozarēm , kas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Eiropas Komisijas (EK) Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas Toksikoloģijas sekcijas sanāksmē 4. jūlijā   ir atbalstīts Komisijas Regulas projekts par dioksīnu un polihlordifenilu pieļaujamajām normām, kas ir ļoti būtisks arī Latvijas zvejniekiem un zivju apstrādes nozarei, informē  Dagnija Muceniece, Zemkopības ministrijas  Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Baltijas jūrā, un līdz ar to arī zivīs, vēsturiski ir izveidojies relatīvi augsts šo bīstamo vielu piesārņojums, kas, pateicoties dažādiem vides aizsardzības pasākumiem,  tomēr gadu no gada samazinās. Šobrīd Baltijas jūrā esošā situācija prasa rast kompromisu starp patērētāju veselību un nepieciešamību pēc  pamatizejvielas zivrūpniecībai, kas ir viena  no Latvijas tautsaimniecības  nozarēm , kas visvairāk eksportē savu produkciju.

Sākotnēji Komisijas Regulas sagatavošanas posmā projekts paredzēja tādas dioksīnu un polihlordifenilu normas, kas to pieņemšanas gadījumā nopietni apdraudētu Latvijas zivrūpniecības pastāvēšanu un tādējādi Baltijas jūras zivis pārmērīgi stingro normu dēļ nevarētu lietot pārtikā.

Šobrīd ir noslēdzies vairāk nekā divu gadu ilgais darbs, kuru laikā Zemkopības ministrijas (ZM) ekspertiem sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem, zvejniekiem un zivju apstrādātājiem, kopīgi ar pārējo Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvjiem, ir izdevies panākt tādas dioksīnu un polihlordifenilu pieļaujamās normas, kurām atbilst Latvijas zivju apstrādes nozarei būtiskās Baltijas jūras zivju sugas,  un,  kas nerada draudus patērētāju veselībai.

Līdz šim neatrisināts bija jautājums par Baltijas jūras lašiem, kuros dioksīnu un polihlordifenilu līmenis ir augstāks nekā pārējās zivīs. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ekspertu veiktais riska vērtējums atzina, ka arī Baltijas jūras laši nelielo nozvejas apjomu dēļ nerada nekādu risku Latvijas patērētāju veselībai. Latvijas eksperti,  kopīgi ar Somijas un Zviedrijas kolēģiem, ir panākuši, ka EK piešķir atkāpes šīm valstīm un ļauj realizēt Baltijas lašus Somijas, Zviedrijas un Latvijas tirgū.

 

 

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: