0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

#SIF_MAF2021Covid-19 ekonomikas termometrs: tirdzniecības nozare

Covid-19 ekonomikas termometrs: tirdzniecības nozare

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

(0)

Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā viena no vistiešāk ierobežojumu skartajām nozarēm ir bijusi tirdzniecība, kur ilgāku laika periodu noteiktu preču sortimenta mazumtirdzniecības veikali klātienē bija slēgti. Tajā pašā laikā tirdzniecība internetā likumsakarīgi piedzīvoja uzplaukumu, un ievērojami atšķīrās arī tirdzniecības dinamika dažādās nozares apakšjomās. Covid-19 krīzes laikā notiekošo tirdzniecības nozarē portālam BilancePLZ skaidro makroekonomikas eksperti, kurus lūdzām atbildēt uz jautājumiem par tirdzniecības jomas ekonomisko attīstību šajā laikā, valsts atbalsta pasākumu lomu, kā arī jaunās nodokļu reformas ietekmi uz nozares uzņēmumiem.

Daina Paula, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste:

Tirdzniecības nozare ir daudzveidīga, un pandēmijas laikā tās attīstība bijusi neviendabīga (1.att.). Mazumtirdzniecība aptver plašu preču klāstu, tostarp nodrošina daudzas pamatvajadzības, un šis faktors mazināja nozares iegrimšanu pandēmijas viļņos. Vairumtirdzniecība īslaicīgi bija ieguvēja no lauksaimniecības preču eksporta (jāatceras, ka lielākā eksportētājnozare arvien ir tirdzniecības nozare, jo ne visi ražojošie uzņēmumi importē vai eksportē preces paši, tieši, bet izmanto tirdzniecības nozares starpniecību). Automobiļu tirdzniecība piedzīvoja krasākās svārstības, jo pirkums ir liels, bet nav starp tiem, ko nenoteiktības situācijās iedzīvotāji iegādājas kā pirmo.

1.att. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP), tirdzniecības nozares pievienotā vērtība un tirdzniecības apakšnozaru apgrozījums (sezonāli koriģēti indeksi salīdzināmās cenās; 2019 4. cet. = 100).

Avots: Aprēķini pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem.

Pandēmijas pirmajā vilnī, īpaši tikmēr, kamēr vēl nebija zināmas valdības atbalsta iespējas, mazumtirdzniecībā, iespējams, spilgtāk izpaudās nenoteiktības ietekme, patērētāju piesardzība. Savukārt otrajā vilnī bija vairāk tiešu, ar pulcēšanos saistītu ierobežojumu, kā arī tie bija spēkā ilgāk: tika veidoti nepieciešamāko preču saraksti, apmeklētāju skaita ierobežojumi mainījās līdzi minimālās klientam atvēlamās platības nosacījumiem, tirdzniecība klātienē nevarēja noritēt visās tirdzniecības vietās un visās dienās.

Pandēmija prasījusi visu ekonomikas dalībnieku, tostarp tirgotāju un patērētāju pielāgošanos. Uzņēmumi strauji veidoja vai attīstīja tirdzniecību tiešsaistē (2.att.), kas gan līdzīgi maltīšu piegādei vedina aizdomāties par iespējām pakalpojumus sniegt ilgtspējīgā veidā, jo katrs pirkums nozīmē arī iepakojumu un pārvadājumu. Pasaules ekonomikas foruma (WEF) vērtējumā, turpinot augt e-komercijā iegādātu preču piegādei, līdz 2030. gadam par 36% var palielināties piegādes transportlīdzekļu skaits pilsētu centrālajās daļās, un bez atbilstošiem politikas pasākumiem, tas radītu būtisku piesārņojuma un sastrēgumu palielināšanos pasaules lielākajās pilsētās.

2.att. Mazumtirdzniecības apgrozījums (sezonāli koriģēti indeksi salīdzināmās cenās; 2019.gada janvāris = 100).

Avots: Aprēķini pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem.

Pieejamie atbalsta pasākumi ir faktors, kas radīja būtiskas atšķirības uzņēmumu izdzīvošanas iespējās un iedzīvotāju ienākumos, salīdzinot situāciju pandēmijas laikā un globālajā finanšu krīzē pirms vairāk nekā 10 gadiem. Globālās finanšu krīzes laikā vairākumā nozaru bija vērojams gan būtisks darbinieku skaita samazinājums, gan būtisks atalgojuma kritums, bet valdības atbalsts situācijā, kad Latvijas tautsaimniecība cieta no milzīgas nesabalansētības, nebija pieejams. 3. attēlā to ataino oranžie apļi, kas grupējas grafika kvadrantā ar negatīvām vērtībām uz abām asīm. Pandēmijas laikā līdz ar valdības atbalsta pieejamību darbinieku skaits tautsaimniecībā sarucis stipri mazāk, un vidējais atalgojums nodarbinātajiem vairākumā nozaru, tostarp tirdzniecībā, turpinājis palielināties. Attēlā tas redzams kā zaļie apļi, un vairākums no tiem izvietojas grafikā augstāk, pa labi no oranžajiem.

3.att. Darbinieku skaita un bruto vidējās algas pārmaiņas tautsaimniecības nozarēs (%)

Avots: Aprēķini pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem.

*Oranžie apļi attēlo nozares globālās finanšu krīzes (GFK) laikā; zaļie – pandēmijas periodā. Pārmaiņas GFK laikā rēķinātas, izmantojot bruto algu statistiku starp zemāko 4 ceturkšņu vidējo krīzes laikā un lielāko 4 ceturkšņu vidējo pirms krīzes. Pandēmijas laikā pārmaiņas aprēķinātas starp 4 ceturkšņu vidējo laikā no 2020. gada 2.cet. līdz 2021. gada 1. cet. un vidēji 2019. gada laikā. Apļa lielums mērogots pēc nozares vidējā atalgojuma salīdzinājumā ar tautsaimniecības vidējo.

Tirdzniecības nozare, kas darbinieku skaita ziņā ir lielākā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem ir arī starp jomām, kurās ir liels darbinieku skaits, kas saņēmuši dīkstāves pabalstus vai algu subsīdijas, t.i., gandrīz 30 tūkst. cilvēku (ieskaitot pašnodarbinātos) pandēmijas otrā viļņa laikā. Nozares rentabilitāte atšķirībā no globālās finanšu krīzes situācijas saglabājās pozitīva, lai gan saruka. Pēdējos mēnešos saskaņā ar Eiropas Komisijas noskaņojuma aptauju datiem Latvijas mazumtirdzniecības nozares pārstāvju nākotnes redzējums gan kļuvis piezemētāks, ko varētu skaidrot ar saslimstības pieauguma atjaunošanos un diskusijām par iespējamu ierobežojumu nepieciešamību, vienlaikus bez jauna būtiska atbalsta solījumiem.

Kopumā tirdzniecības nozare pandēmijas laikā bijusi uz nedaudz zaļāka zara nekā vairākas pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumu skartās nozares. Taču pamazām tai jāpakāpjas uz vēl zaļāka zara arī citā nozīmē: ilgtspējīgas darbības prasības, tostarp attiecībā uz apkārtējo vidi, arvien straujākiem soļiem ienāk katrā nozarē un mājsaimniecību ikdienā.

Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists:

Situācija nozarē kopumā ir laba, bet noteikti nevienmērīga. Protams, nepārtikas preču veikalu slēgšana pavasara mēnešos samazināja nozares apgrozījumu, taču vasaras mēnešos apgrozījums ir atkopies un tirdzniecības apjomi šobrīd ir tuvu tam, kādi tie, visticamāk, būtu bijuši bez COVID-19 pandēmijas. Taču, līdzīgi, kā citās nozarēs, arī tirdzniecībā COVID-19 pandēmija ir būtiski mainījusi patēriņa struktūru un patērētāju paradums. Atsevišķi tirdzniecības nozares segmenti, piemēram, elektropreču tirdzniecība vai tirdzniecība internetā, šobrīd noteikti ir starp straujāk augošajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Iedzīvotāju ienākumi aug un preču patēriņš Latvijā šogad ir būtiski audzis. Taču tirgotāji, kas nav spējuši attīstīt tirdzniecību internetā vai kuru mērķauditorija ir bijuši tūristi, piemēram, mazie veikali Rīgas centrā, ir būtiski cietuši un daudzi ir arī pārtraukuši savu darbību.

Valsts atbalsts bija ļoti būtisks mēnešos, kad bija slēgti veikali. Tas noteikti varēja būt savlaicīgāks un, iespējams, ne visi uzņēmumi ir saņēmuši pietiekamu palīdzību, jo mazajā un vidējā biznesā ir daudz unikālu situāciju, un ne visas likumdevējam ir iespējas paredzēt. Taču nozarei kopumā, manuprāt, atbalsts ir bijis pietiekams, jo arī vienreizējie pabalsti ģimenēm ar bērniem, kā arī pensionāriem ir daļēji iztērēti mazumtirdzniecībā. Sarežģītāka situācija varētu veidoties šajā ziemā, ja veikali varēs darboties tikai COVID-19 drošajā režīmā, kas ierobežos potenciālo klientu skaitu. Tas, visticamāk, ietekmēs apgrozījumu, taču no valsts puses izveidot efektīvus atbalsta mehānismus, kas vienlaicīgi būtu pietiekoši motivējoši, lai uzņēmumi turpinātu darbību, būs grūti.

Par nodokļu reformas ietekmi šobrīd ir pāragri spriest, jo nav ļoti daudz datu. Bet, manuprāt, ietekme ir salīdzinoši neliela. Citadele klientu kredītkaršu datos nekādas būtiskas izmaiņas nav redzamas un arī oficiālā statistika liecina, ka tirdzniecība Latvijā turpina augt. Lielākā ietekme varētu būt uz konkurenci nozares ietvaros it īpaši starp dažāda lieluma uzņēmumiem, bet te pagaidām nav pietiekami informācijas, lai izdarītu precīzus secinājumus.

Lasiet arī:

Rekordpeļņa un aizvērti veikali — pretrunīgais «Covid» gads būvmateriālu tirdzniecības biznesā

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā viena no vistiešāk ierobežojumu skartajām nozarēm ir bijusi tirdzniecība, kur ilgāku laika periodu noteiktu preču sortimenta mazumtirdzniecības veikali klātienē bija slēgti. Tajā pašā laikā tirdzniecība internetā likumsakarīgi piedzīvoja uzplaukumu, un ievērojami atšķīrās arī tirdzniecības dinamika dažādās nozares apakšjomās. Covid-19 krīzes laikā notiekošo tirdzniecības nozarē portālam BilancePLZ skaidro makroekonomikas eksperti, kurus lūdzām atbildēt uz jautājumiem par tirdzniecības jomas ekonomisko attīstību šajā laikā, valsts atbalsta pasākumu lomu, kā arī jaunās nodokļu reformas ietekmi uz nozares uzņēmumiem.

Daina Paula, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste:

Tirdzniecības nozare ir daudzveidīga, un pandēmijas laikā tās attīstība bijusi neviendabīga (1.att.). Mazumtirdzniecība aptver plašu preču klāstu, tostarp nodrošina daudzas pamatvajadzības, un šis faktors mazināja nozares iegrimšanu pandēmijas viļņos. Vairumtirdzniecība īslaicīgi bija ieguvēja no lauksaimniecības preču eksporta (jāatceras, ka lielākā eksportētājnozare arvien ir tirdzniecības nozare, jo ne visi ražojošie uzņēmumi importē vai eksportē preces paši, tieši, bet izmanto tirdzniecības nozares starpniecību). Automobiļu tirdzniecība piedzīvoja krasākās svārstības, jo pirkums ir liels, bet nav starp tiem, ko nenoteiktības situācijās iedzīvotāji iegādājas kā pirmo.

1.att. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP), tirdzniecības nozares pievienotā vērtība un tirdzniecības apakšnozaru apgrozījums (sezonāli koriģēti indeksi salīdzināmās cenās; 2019 4. cet. = 100).

Avots: Aprēķini pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem.

Pandēmijas pirmajā vilnī, īpaši tikmēr, kamēr vēl nebija zināmas valdības atbalsta iespējas, mazumtirdzniecībā, iespējams, spilgtāk izpaudās nenoteiktības ietekme, patērētāju piesardzība. Savukārt otrajā vilnī bija vairāk tiešu, ar pulcēšanos saistītu ierobežojumu, kā arī tie bija spēkā ilgāk: tika veidoti nepieciešamāko preču saraksti, apmeklētāju skaita ierobežojumi mainījās līdzi minimālās klientam atvēlamās platības nosacījumiem, tirdzniecība klātienē nevarēja noritēt visās tirdzniecības vietās un visās dienās.

Pandēmija prasījusi visu ekonomikas dalībnieku, tostarp tirgotāju un patērētāju pielāgošanos. Uzņēmumi strauji veidoja vai attīstīja tirdzniecību tiešsaistē (2.att.), kas gan līdzīgi maltīšu piegādei vedina aizdomāties par iespējām pakalpojumus sniegt ilgtspējīgā veidā, jo katrs pirkums nozīmē arī iepakojumu un pārvadājumu. Pasaules ekonomikas foruma (WEF) vērtējumā, turpinot augt e-komercijā iegādātu preču piegādei, līdz 2030. gadam par 36% var palielināties piegādes transportlīdzekļu skaits pilsētu centrālajās daļās, un bez atbilstošiem politikas pasākumiem, tas radītu būtisku piesārņojuma un sastrēgumu palielināšanos pasaules lielākajās pilsētās.

2.att. Mazumtirdzniecības apgrozījums (sezonāli koriģēti indeksi salīdzināmās cenās; 2019.gada janvāris = 100).

Avots: Aprēķini pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem.

Pieejamie atbalsta pasākumi ir faktors, kas radīja būtiskas atšķirības uzņēmumu izdzīvošanas iespējās un iedzīvotāju ienākumos, salīdzinot situāciju pandēmijas laikā un globālajā finanšu krīzē pirms vairāk nekā 10 gadiem. Globālās finanšu krīzes laikā vairākumā nozaru bija vērojams gan būtisks darbinieku skaita samazinājums, gan būtisks atalgojuma kritums, bet valdības atbalsts situācijā, kad Latvijas tautsaimniecība cieta no milzīgas nesabalansētības, nebija pieejams. 3. attēlā to ataino oranžie apļi, kas grupējas grafika kvadrantā ar negatīvām vērtībām uz abām asīm. Pandēmijas laikā līdz ar valdības atbalsta pieejamību darbinieku skaits tautsaimniecībā sarucis stipri mazāk, un vidējais atalgojums nodarbinātajiem vairākumā nozaru, tostarp tirdzniecībā, turpinājis palielināties. Attēlā tas redzams kā zaļie apļi, un vairākums no tiem izvietojas grafikā augstāk, pa labi no oranžajiem.

3.att. Darbinieku skaita un bruto vidējās algas pārmaiņas tautsaimniecības nozarēs (%)

Avots: Aprēķini pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem.

*Oranžie apļi attēlo nozares globālās finanšu krīzes (GFK) laikā; zaļie – pandēmijas periodā. Pārmaiņas GFK laikā rēķinātas, izmantojot bruto algu statistiku starp zemāko 4 ceturkšņu vidējo krīzes laikā un lielāko 4 ceturkšņu vidējo pirms krīzes. Pandēmijas laikā pārmaiņas aprēķinātas starp 4 ceturkšņu vidējo laikā no 2020. gada 2.cet. līdz 2021. gada 1. cet. un vidēji 2019. gada laikā. Apļa lielums mērogots pēc nozares vidējā atalgojuma salīdzinājumā ar tautsaimniecības vidējo.

Tirdzniecības nozare, kas darbinieku skaita ziņā ir lielākā, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem ir arī starp jomām, kurās ir liels darbinieku skaits, kas saņēmuši dīkstāves pabalstus vai algu subsīdijas, t.i., gandrīz 30 tūkst. cilvēku (ieskaitot pašnodarbinātos) pandēmijas otrā viļņa laikā. Nozares rentabilitāte atšķirībā no globālās finanšu krīzes situācijas saglabājās pozitīva, lai gan saruka. Pēdējos mēnešos saskaņā ar Eiropas Komisijas noskaņojuma aptauju datiem Latvijas mazumtirdzniecības nozares pārstāvju nākotnes redzējums gan kļuvis piezemētāks, ko varētu skaidrot ar saslimstības pieauguma atjaunošanos un diskusijām par iespējamu ierobežojumu nepieciešamību, vienlaikus bez jauna būtiska atbalsta solījumiem.

Kopumā tirdzniecības nozare pandēmijas laikā bijusi uz nedaudz zaļāka zara nekā vairākas pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumu skartās nozares. Taču pamazām tai jāpakāpjas uz vēl zaļāka zara arī citā nozīmē: ilgtspējīgas darbības prasības, tostarp attiecībā uz apkārtējo vidi, arvien straujākiem soļiem ienāk katrā nozarē un mājsaimniecību ikdienā.

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists:

Situācija nozarē kopumā ir laba, bet noteikti nevienmērīga. Protams, nepārtikas preču veikalu slēgšana pavasara mēnešos samazināja nozares apgrozījumu, taču vasaras mēnešos apgrozījums ir atkopies un tirdzniecības apjomi šobrīd ir tuvu tam, kādi tie, visticamāk, būtu bijuši bez COVID-19 pandēmijas. Taču, līdzīgi, kā citās nozarēs, arī tirdzniecībā COVID-19 pandēmija ir būtiski mainījusi patēriņa struktūru un patērētāju paradums. Atsevišķi tirdzniecības nozares segmenti, piemēram, elektropreču tirdzniecība vai tirdzniecība internetā, šobrīd noteikti ir starp straujāk augošajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Iedzīvotāju ienākumi aug un preču patēriņš Latvijā šogad ir būtiski audzis. Taču tirgotāji, kas nav spējuši attīstīt tirdzniecību internetā vai kuru mērķauditorija ir bijuši tūristi, piemēram, mazie veikali Rīgas centrā, ir būtiski cietuši un daudzi ir arī pārtraukuši savu darbību.

Valsts atbalsts bija ļoti būtisks mēnešos, kad bija slēgti veikali. Tas noteikti varēja būt savlaicīgāks un, iespējams, ne visi uzņēmumi ir saņēmuši pietiekamu palīdzību, jo mazajā un vidējā biznesā ir daudz unikālu situāciju, un ne visas likumdevējam ir iespējas paredzēt. Taču nozarei kopumā, manuprāt, atbalsts ir bijis pietiekams, jo arī vienreizējie pabalsti ģimenēm ar bērniem, kā arī pensionāriem ir daļēji iztērēti mazumtirdzniecībā. Sarežģītāka situācija varētu veidoties šajā ziemā, ja veikali varēs darboties tikai COVID-19 drošajā režīmā, kas ierobežos potenciālo klientu skaitu. Tas, visticamāk, ietekmēs apgrozījumu, taču no valsts puses izveidot efektīvus atbalsta mehānismus, kas vienlaicīgi būtu pietiekoši motivējoši, lai uzņēmumi turpinātu darbību, būs grūti.

Par nodokļu reformas ietekmi šobrīd ir pāragri spriest, jo nav ļoti daudz datu. Bet, manuprāt, ietekme ir salīdzinoši neliela. Citadele klientu kredītkaršu datos nekādas būtiskas izmaiņas nav redzamas un arī oficiālā statistika liecina, ka tirdzniecība Latvijā turpina augt. Lielākā ietekme varētu būt uz konkurenci nozares ietvaros it īpaši starp dažāda lieluma uzņēmumiem, bet te pagaidām nav pietiekami informācijas, lai izdarītu precīzus secinājumus.

Lasiet arī:

Rekordpeļņa un aizvērti veikali — pretrunīgais «Covid» gads būvmateriālu tirdzniecības biznesā

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: