2020. gada 11. martā koronavīrusa uzliesmojumu Pasaules Veselības organizācija pasludināja par pandēmiju, atzīstot tā straujo izplatību visā pasaulē, un tas ir skāris vairāk nekā 150 valstis. Daudzu valstu valdības, tai skaitā Latvijas valdība, ieviesušas stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, un daudzās jurisdikcijās, tai skaitā Latvijā, vīrusa izplatība ir samazināta, nosakot pašizolāciju vai karantīnu potenciālajiem vīrusa nēsātājiem, sociālās distancēšanās pasākumus visiem iedzīvotājiem, kontrolējot vai slēdzot valstu robežas un nosakot aizliegumus iebraukt un izbraukt no pilsētām, reģioniem vai pat valstīm.

Šo notikumu ekonomiskā ietekme:

• traucēta uzņēmējdarbība;
• nozīmīgi traucējumi uzņēmumiem, jo īpaši tirdzniecības un transporta, ceļojumu un tūrisma, viesmīlības, izklaides, sporta un mazumtirdzniecības jomā; un
• ievērojams ekonomiskās nenoteiktības pieaugums, par ko liecina nestabilas aktīvu cenas un valūtas maiņas kursi, kā arī ievērojams ilgtermiņa procentu likmju kritums attīstītajās valstīs.

Papildus iepriekš minētajam ievērojami kritušās naftas cenas, jo OPEC un Krievija savā 2020. gada marta sanāksmē nespēja vienoties par papildu ražošanas apjoma samazināšanu.

Kopumā šie "pašreizējie notikumi un apstākļi" pārskatu sagatavotājiem un revidentiem var būtiski ietekmēt darbu, kas saistīts ar vēl nepublicētajiem finanšu pārskatiem par gadu, kas beidzās 2019. gada 31. decembrī. Tāpēc ir svarīgi, lai revidenti un klienti saprastu iespējamo ietekmi un attiecīgi reaģētu. 

Vīrusa uzliesmojuma ietekme uz finanšu pārskatiem būs atkarīga no vairākiem faktiem un apstākļiem, tostarp no pakāpes, kādā uzņēmuma darbība ir pakļauta vīrusa uzliesmojuma radītajai ietekmei, un no finanšu pārskatos norādīto summu jūtīguma pret daudz nestabilākiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Ir svarīgi, lai visas puses apzinātos uzņēmuma iespējamo darbības vai finanšu risku saistībā ar vīrusa uzliesmojuma ietekmi un ņemtu vērā iespējamo ietekmi uz finanšu pārskatiem, jo īpaši vadības novērtējumu par uzņēmuma spēju turpināt darbību un iespējamo vajadzību atklāt papildu informāciju, lai atspoguļotu vīrusa uzliesmojuma izraisīto nenoteiktību un iespējamo mainību, kā arī, iespējams, naftas tirgus attīstību.

Koriģējoši vai nekoriģējoši notikumi

Attiecībā uz finanšu pārskatiem par gadu, kas beidzās 2019. gada 31. decembrī, vīrusa uzliesmojuma ietekme uz finanšu pārskatiem izpaužas kā nekoriģējoši notikumi pēc perioda beigām (izņemot darbības turpināšanu), jo būtiskās izmaiņas saimnieciskās darbības un ekonomiskajos apstākļos ir saistītas ar notikumiem pēc pārskata perioda beigu datuma — 2019. gada 31. decembra, piemēram, valdības un privātā sektora veiktās darbības, lai reaģētu uz vīrusa uzliesmojumu.

Lai arī daži notikumi ir bijuši pirms 2019. gada 31. decembra (piemēram, Uhaņas pašvaldības Veselības komiteja 2019. gada 30. decembrī izdeva steidzamu paziņojumu par vīrusu, un par šiem gadījumiem tika ziņots Pasaules Veselības organizācijai (PVO) 2019. gada 31. decembrī), PVO paziņojums par koronavīrusu kā globālu ārkārtas stāvokli tika publicēts tikai 2020. gada 31. janvārī, t.i., pēc pārskata perioda beigām, un daudzu valstu valdību noteiktie ierobežošanas pasākumi tika ieviesti pēc šī paziņojuma. Turklāt valdības un privātā sektora turpmākās darbības, lai reaģētu uz vīrusa uzliesmojumu, notika arī pēc 2019. gada 31. decembra.

Tāpēc, balstoties uz informāciju par vīrusa uzliesmojumu, kas bija pieejama 2019. gada 31. decembrī, ir sagaidāms, ka tirgus dalībnieki nebūtu veikuši korekcijas vērtējumos vai arī būtu veikuši tikai nenozīmīgas izmaiņas, pamatojoties uz pieejamo informāciju un ar to saistīto risku konkrētajā datumā.

Novērtējumiem, kas izmantoti finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās aprēķinos pārskata datumā, jāatspoguļo saprātīga un pamatota informācija, kas bija pieejama 31. decembrī. Ir jāizdara spriedums, ņemot vērā konkrētos faktus un apstākļus. Jo īpaši būtu jāievēro piesardzība, lai izvairītos no tā, ka 2019. gada 31. decembrī tiek nepareizi izmantoti vai izstrādāti vērtēšanas kritēriji, kas neatbilst nosacījumiem vai pamatotām prognozēm. Piemēram, rezultāti, kurus nebūtu pamatoti norādīt 2019. gada 31. decembrī, nebūtu arī jāatspoguļo nefinanšu aktīvu atgūstamās vērtības aprēķinos saskaņā ar 36. SGS. 

Tomēr, ciktāl šie nekoriģējamie notikumi ir būtiski, uzņēmumiem būtu jāsniedz atbilstoša informācija, kas atspoguļo šo notikumu būtību vai apstākļu izmaiņas pēc pārskata datuma, tostarp to finansiālās ietekmes aplēses, ja tās var noteikt. Piemēram, nekoriģējošie notikumi varētu ietvert finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanos (ņemot vērā notikumus un jaunu informāciju, kas radusies pēc pārskata datuma), līgumu nosacījumu pārkāpumus, grozījumus vai atbrīvojumu piešķiršanu kreditēšanas līgumos, zaudējumus piegādes problēmu dēļ, cenu vai ārvalstu valūtas maiņas tirgu nepastāvību utt. pēc 2019. gada 31. decembra.

Notikumi vai apstākļi, kas var būt būtiski nekoriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigu datuma un kurus ir nepieciešams uzrādīt finanšu pārskatos, var ietvert, piemēram:

• nozīmīgu uzņēmējdarbības pārtraukumu, kas rodas no piegādes traucējumiem, ražošanas vai tirdzniecības vietu slēgšanas, ceļošanas ierobežojumiem un loģistikas traucējumiem, personāla nepieejamības utt.;
• ievērojams pārdošanas apjomu, ieņēmumu un/vai pamatdarbības naudas plūsmas kritums;
• zaudēti līgumdarbi vai zaudējumi/riski, ko rada darījumu partneri, kuri atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos;
• parāda pārstrukturēšanu vai nozīmīgu saistību uzņemšanos, ieskaitot jaunus kredītresursus;
• nozīmīga aizdevuma līguma vai parāda saistību neizpilde pēc pārskata perioda beigu datuma;
• pārmērīgi lielas izmaiņas pašu kapitāla vai parāda vērtspapīru cenās, ārvalstu valūtas kursos vai procentu likmēs pēc pārskata datuma, kas būtiski ietekmēs aktīvu un pasīvu novērtēšanu turpmākajos periodos; un
• pārstrukturēšanas un štatu samazināšanas plānus.

Kā jau teikts — ja nekoriģējošie notikumi pēc pārskata perioda beigu datuma ir būtiski, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumu 27. pantā ir pieprasīts uzņēmumam atklāt notikuma būtību un aplēses par tā finansiālo ietekmi vai paziņot, ka šādas aplēses nevar veikt.

Turpretī nākamajiem pārskata periodiem, kas beidzas pēc 2019. gada 31. decembra (t.i., starpposma pārskati uzņēmumiem, kuriem beidzas kalendāra gads, vai uzņēmumiem, kuru gada pārskata datums ir pēc 2019. gada 31. decembra), vīrusa uzliesmojuma ietekme uz grāmatvedības uzskaiti, kas rodas no notikumiem un apstākļiem, kas notiek šajos pārskata periodos, būs jāatzīst, ja tie būs būtiski. 

Darbības turpināšana

Vadības pienākums ir izvērtēt uzņēmuma spēju turpināt darbību nākotnē. Novērtējumā par to, vai darbības turpināšanas principa piemērošana ir atbilstoša, tiek ņemti vērā notikumi un apstākļi pēc pārskata perioda beigām. Tā kā kopš 2019. gada 31. decembra ir būtiski jauni notikumi un izmainījušies nosacījumi, uzņēmumiem, kuriem beidzas kalendāra gads, šo notikumu ietekme un apstākļi būs jāatspoguļo darbības turpināšanas novērtējumā.

Būs ļoti svarīgi saprast, kāda ir pašreizējo notikumu un apstākļu ietekme uz uzņēmuma darbību un prognozētajām naudas plūsmām, jo galvenais steidzamais jautājums: vai uzņēmumam joprojām ir pietiekama likviditāte, lai turpinātu pildīt savas saistības to izpildes termiņā? Attiecīgie apsvērumi ietvers to, vai uzņēmumam pietiek skaidras naudas un ir neizmantotas kredītlīnijas/aizņēmumi, lai apmierinātu īstermiņa vajadzības, un vai ir vajadzīgi turpmāki vadības pasākumi, lai uzņēmums varētu radīt pietiekamu naudas plūsmu, lai turpinātu pildīt savas saistības to izpildes termiņā. Turpmākās darbības, kas varētu būt nepieciešamas, ir sarunas ar aizdevējiem, lai pārstrukturētu un/vai palielinātu aizņēmuma iespējas; pārstrukturēšanas darbības, lai samazinātu darbības izmaksas, atliktu kapitālizdevumus, meklētu finansiālu atbalstu no akcionāriem un/vai izmantotu valsts un/vai pašvaldību programmas, kas paredzētas uzņēmumu atbalstam.

Pašreizējo notikumu un apstākļu ietekme uz darbības turpināšanas novērtējumu dažādās nozarēs ievērojami atšķirsies, taču ir skaidrs, ka uzņēmumi, kas darbojas ļoti ietekmētās nozarēs, jo īpaši ceļojumu un tūrisma, viesmīlības, izklaides, sporta un mazumtirdzniecības nozarēs, kas saskaras ar pieprasījuma kritumu, kurām samazinājies pārdošanas apjoms un kuras izjūt spiedienu, tiks ietekmētas vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi. Laika gaitā palielināsies ietekme arī uz citām nozarēm kopējā pieprasījuma trūkuma dēļ.

Daudzos gadījumos budžetiem un prognozēm, kuras, iespējams, tika izmantotas, lai atbalstītu vadības sākotnējo darbības turpināšanas novērtējumu, tagad nozīme varētu būt mazinājusies, ņemot vērā strauji mainīgos ekonomiskos un biznesa apstākļus, un var būt, ka tās būs nepieciešams būtiski pārskatīt, lai atbalstītu vadības novērtējumu pašreizējos apstākļos.

Vadībai darbības turpināšanas novērtējums ir jāatjauno, ņemot vērā būtisko informāciju, kas bija pieejama līdz datumam, kad finanšu pārskatus apstiprina. Normatīvie akti pieprasa uzņēmumam, sagatavojot darbības turpināšanas novērtējumu, ņemt vērā visu pieejamo informāciju par nākotni.

Vadības novērtējumā, iespējams, ir jāiekļauj:

• prognožu un jūtīguma atjaunināšana pēc vajadzības, ņemot vērā identificētos riska faktorus un atšķirīgos iespējamos iznākumus;
• pārskats par prognozēto atbilstību līguma nosacījumiem dažādos scenārijos;
• izmaiņas vadības plānos turpmākajām darbībām;
• paplašinātas informācijas uzrādīšana.

Notikumi vai apstākļi, kas radušies pēc pārskata perioda beigu datuma un kurus vadība ņem vērā, veicot vai atjauninot novērtējumu par uzņēmuma spēju turpināt darbību, var ietvert:

Ja vadības identificētie gadījumi vai apstākļi var radīt būtiskas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību nākotnē, vadība, iespējams, ieplānos šādas darbības, par ko informācija ir jāsniedz finanšu pārskatā:

• refinansēt vai pārstrukturēt esošās kredītsaistības (tostarp aizdevumus, nomu un citus maksājumus) un iegūt jaunus finansējuma avotus;
• atkārtoti vienoties par finanšu saistībām un/vai pieprasīt atbrīvojumus, ja pastāv risks, ka varētu tikt pārkāpti aizdevuma līguma noteikumi;
• saglabāt ieņēmumus, samazināt izmaksas un pārvaldīt apgrozāmo kapitālu, lai radītu pietiekamu naudas plūsmu saistību izpildei to noteiktajā termiņā;
• pārvaldīt likviditāti, atliekot kapitālizdevumus, dividendes un citus izdevumus, meklējot akcionāru finansiālu atbalstu, izmantojot valdības palīdzību un piesakot apdrošināšanas gadījumus uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšanas polišu ietvaros; un
• pārstrukturēt darbības, lai reaģētu uz piegādes, loģistikas un citiem traucējumiem vai būtiskām pieprasījuma izmaiņām.

Vadība izvērtē, vai notikumi un apstākļi individuāli vai kolektīvi rada būtiskas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību vai — smagos gadījumos — pieņēmums par darbības turpināšanu joprojām ir atbilstošs pamats uzņēmuma finanšu pārskatu sagatavošanai.

Ja vadība secina, ka vīrusa uzliesmojuma sekas un ekonomisko un biznesa apstākļu pasliktināšanās ir izraisījusi darbības rezultātu un/vai finansiālā stāvokļa pasliktināšanos pēc pārskata perioda beigu datuma, kas ir tik nopietni, ka darbības turpināšanas sagatavošanas pamats vairs netiek uzskatīts par atbilstošu, finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, būtu jākoriģē. 

Ja ir identificēti notikumi un ap≠stākļi, kas var radīt būtiskas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību, šo informāciju ir nepieciešams atklāt, ja šie notikumi rada būtiskas nenoteiktības vai vadības secinājums ir saistīts ar būtiskiem spriedumiem (t. i., close call scenārijs). Ņemot vērā Covid–19 nozīmīgumu un tā plašo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem, kas ir īpaši pakļauti riskam, ir lielāka iespējamība, ka šāda veida informācijas atklāšana tiks uzskatīta par pārskatu lietotājiem tik būtisku, ka prasīs akcentēšanu arī revidentu ziņojumā (papildus rindkopa, kas akcentē apstākļus vai būtisku nenoteiktību).

Revīzijas apsvērumi

Izvērtējot vadības novērtējumu un tās plānu īstenošanas iespējas attiecībā uz rīcību darbības turpināšanas jomā, galvenie apsvērumi ir šādi:

• nepieciešamība objektīvi un kritiski izvērtēt vadības plānus un būtiskos pieņēmumus, lai iegūtu pierādījumus tam, ka tajos ir iestrādāta to notikumu un apstākļu ietekme uz uzņēmumu (tostarp tā darbību citās jurisdikcijās) un tā darbības vidi, ietverot arī nenoteiktības, kas saistītas ar vīrusa uzliesmojumu;
• ja vadības plāni ir daļēji atkarīgi no citu pušu rīcības, piemēram, aizdevējiem, kas vienojas atjaunot vai pārstrukturēt kredītlīnijas, vai valdība plāno sniegt atbalstu būtiski ietekmētām nozarēm, piemēram, subsīdijas/īstermiņa nodokļu atvieglojumus, mums jānovērtē, vai esam ieguvuši pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus tam, ka otra puse plāno un spēj veikt šīs plānotās darbības, atzīstot, ka pēc iepriekš veiktajiem pasākumiem nav iespējams prognozēt turpmākās darbības, ņemot vērā būtiskās izmaiņas ekonomiskajās perspektīvās;
• tas, cik svarīgi ir saglabāt profesionālu skepticismu un parādīt, kā tas tiek pielietots un atspoguļots revīzijas dokumentācijā, novērtējot vadības apliecinājumus un nepaļaujoties tikai uz šiem apliecinājumiem, bet lai meklētu objektīvus pierādījumus, kas tos apstiprina vai apstrīd;
• izvērtējot, vai novērtējumi ir reāli un sasniedzami, ņemot vērā uzņēmuma apstākļus, un vai tie atbilst vispārējai ekonomiskajai videi un mūsu izpratnei par uzņēmumu (tostarp, vai vadība ir pienācīgi apsvērusi nopietnus, bet ticamus negatīvos scenārijus, tostarp, ja nepieciešams, ņemot vērā "darbības pārtraukšanas" ietekmi).

Visbeidzot, ir jānovērtē pieņēmumu atbilstība, vai informācija, kas attiecas uz uzņēmuma spēju turpināt darbību, ir pilnīga, precīza un ietver visu, kas vajadzīgs, lai panāktu finanšu pārskatu patiesu atspoguļošanu kopumā.

Cita informācija

Finanšu pārskatiem (piemēram, vadības ziņojums) var pievienot papildu aprakstus par riskiem, kas saistīti ar vīrusa uzliesmojumu un nepastāvību naftas tirgos.

Vadībai jāapsver, vai notikumu skaidrojums, kas ir svarīgs, lai izprastu ietekmi uz uzņēmumu, atbilst vietējām uzraudzības prasībām un regulatoru un lietotāju vēlmēm. Atsevišķu jurisdikciju regulatori ir paziņojuši, ka sagaida, ka uzņēmumu vadības novērtēs un attiecīgā gadījumā atklās iespējamo vīrusa uzliesmojuma ietekmi, sniedzot informāciju par galvenajiem riskiem un nenoteiktībām, ar kurām saskaras uzņēmums.

Lasot papildinformāciju, revidenti izvērtē, vai ir būtiskas neatbilstības starp šo informāciju un finanšu pārskatiem un mūsu zināšanām, kas iegūtas revīzijas laikā. Tas ietver iespēju ņemt vērā informācijas, kas izklāstīta papildinformācijā, atbilstību finanšu pārskatiem un atklātībai, kā arī ievades datiem, novērtējumiem un spriedumiem.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada maija (461.) numurā