Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu civillietā, kurā izšķirts strīds par darba līguma uzteikumu un tā atsaukšanu no darba devēja puses.

Senāta Civillietu departamenta 22.11.2023. spriedums lietā Nr. SKC–103/2023 (C30381721)

Vai darba devējs drīkst vienpusēji atsaukt darba līguma uzteikumu situācijā, kad tas ir pārkāpis darba līguma uzteikuma procedūru un darbinieks ceļ prasību tiesā, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu? Vai darba līguma uzteikuma atsaukumam piemēro tādu pašu Darba likuma 112.¹ pantā noteikto kārtību kā darba līguma uzteikuma paziņošanai? 

Lietas faktiskie apstākļi

Darbinieks 2020. gada decembrī cēla prasību tiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku no 2020. gada 5. decembra un morālā kaitējuma atlīdzību 4750 eiro, atzīt par spēkā neesošu darba līguma punktu un atzīt darba līgumu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Darbinieks norādīja, ka uzteikums atzīstams par spēkā neesošu, jo ir pārkāpta darbiniekam – arodbiedrības biedram – darba līguma uzteikšanas kārtība, kā arī pārkāpts uzteikuma termiņš, un tas nav pamatots pēc būtības, kā arī uz noteiktu laiku noslēgtie darba līgumi pārsniedz piecu gadu termiņu. Tāpat darba līguma 6.1. punktā noteiktais termiņš ir neskaidrs, līdz ar to tas ir spēkā neesošs, un atzīstams, ka darba līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku. 

Papildus norādīti argumenti, ka darba tiesisko attiecību laikā darba devēja pretēji Darba likuma (DL) 9. pantā noteiktajam aizliegumam radījusi nelabvēlīgas sekas, kas izpaudās kā: vairākkārtēji darba līguma uzteikumi; mēģinājumu grafika nevienlīdzīga noteikšana laika un skaita ziņā; darba režīma nevienlīdzīga noteikšana gan disciplīnas, gan darba procesa bez režisora, dramaturga un atbalsta personāla ziņā; piezīmes izteikšana un pēc tam tās atcelšana, lai gan atcelšanas apstākļi bija zināmi piezīmes izteikšanas brīdī; blakus darbu saskaņojumu aizliegšana laikā, kad prasītājam noteikta dīkstāve, līdzīgos apstākļos citiem darbiniekiem blakus darbs ir saskaņots; vadības attieksme pret prasītāju. 

Ar pirmās instances tiesas spriedumu prasība noraidīta pilnībā.

Rīgas apgabaltiesa prasību apmierināja daļēji: uzteikums atzīts par spēkā neesošu, darbinieks atjaunots darbā, piedzīta vidējā izpeļņa 12 378,31 eiro par darba piespiedu kavējuma laiku no 2020. gada 5. decembra līdz 2022. gada 28. janvārim un morālā kaitējuma atlīdzība 950 eiro, darba līguma 6.1. punkts atzīts par spēkā neesošu un noteikts, ka darba līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Prasība noraidīta daļā par morālā kaitējuma atlīdzības 3800 eiro piedziņu.

Senāts atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par darba līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu, darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Savukārt, Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība par darba līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu.

Senāts norādīja, ka tiesai nebija pamata prasības par atjaunošanu darbā un atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu apmierināšanai izmantot argumentus, ka darba līguma uzteikuma atsaukums nav saskaņots ar prasītāju, un pievērsties atsaukta uzteikuma vērtēšanai atbilstoši DL 110. panta pirmajai daļai. Tā vietā bija jānoskaidro, kad prasītājam kļuva zināms par uzteikuma atsaukumu un vai pēc tā saņemšanas tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības viņš ir izmantojis, vai ir bijusi nodrošināta iespēja strādāt un saņemt darba samaksu.

Senāta atziņas

Par darba devēja tiesībām atsaukt uzteikumu

1 Sk. Senāta 2009. gada 14. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC–896/2009, C27135908, 2010. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. SKC–965/2010, C27092109, 10.2. punktu, 2019. gada 20. augusta sprieduma lietā Nr. SKC–771/2019 ECLI:LV:AT:2019:0820.C24115717.11.S, 7.2. punktu.

n Iztulkojot DL 103. panta trešās daļas normu, Senāta judikatūrā ir atzīts, ka tā aizsargā darbinieku pret darba devēja nekonsekventu un nenoteiktu rīcību, jo vērsta uz to, lai radītu tiesisko stabilitāti arī situācijās, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas pēc darba devēja uzteikuma. It īpaši svarīga šī norma ir tad, kad darbinieks pēc darba līguma uzteikuma beigām ir vienojies par darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar citu darba devēju. Tajā pašā laikā tā nenosaka aizliegumu darba devējam atsaukt darba līguma uzteikumu. Ja darbinieks ceļ prasību tiesā un lūdz viņu atjaunot iepriekšējā darbā, apstrīdot uzteikuma tiesiskumu, tad darbinieks ne vien piešķir darba devējam tiesības uzteikumu atsaukt, bet to izdarīt pieprasa. Darba devējam, atsaucot uzteikumu, darbinieks tiek atjaunots darbā un tādējādi ir novērsts viņa tiesību aizskārums.¹

n Situācija, kad pats darbinieks ceļ prasību tiesā un lūdz atzīt uzteikumu par spēkā neesošu, nav ietverama DL 103. panta trešās daļas sastāvā. 

Darba devējam bija tiesības labprātīgi atsaukt prettiesisku darba līguma uzteikumu, kuru pats darbinieks lūdzis atzīt par spēkā neesošu, atjaunojot viņu iepriekšējā darbā, un vēl kāda cita īpaša prasītāja piekrišana tam nebija nepieciešama. 

n No brīža, kad darbiniekam kļuvis zināms par iespēju turpināt darba tiesiskās attiecības, bet viņš pats nav to vēlējies, darba kavējumam vairs nav piespiedu rakstura (DL 126. panta pirmā daļa). Darba devēja dotās iespējas neizmantošana atgriezties iepriekšējā darbā un turpināt darbu ir apstāklis, kas liedz darba kavējumu vērtēt kā piespiedu. 

Par analoģijas piemērošanu 

n Analoģijas piemērošanā tiesas nolēmumam ir jābūt metodoloģiski pareizam. 

Analoģijas (vienā vai vairākās likuma normās paredzētās tiesiskās sekas tiek attiecinātas uz tādu tiesiski nozīmīgu dzīves gadījumu, kas nav tieši noregulēts likumā, bet kas ir būtiski līdzīgs minētajiem normas sastāviem) pielietošanas priekšnoteikums ir atklāta likuma roba pastāvēšana attiecībā uz izšķiramo dzīves gadījumu.

Citiem vārdiem, šāda roba esība (vai neesība) pati par sevi novelk arī analoģijas pieļaujamības robežas, turklāt šo robežu precīza noteikšana atkarīga no likuma roba pareizas konstatēšanas (vai secinājuma, ka attiecībā uz konkrēto dzīves gadījumu nepastāv likuma robs). 

Likuma robs ir atklāts, ja likumā attiecībā uz noteiktu dzīves gadījumu grupu nav ietverts pozitīvs tiesiskais regulējums, kaut arī šādam regulējumam, ņemot vērā attiecīgā likuma plānu un mērķi, bija jābūt tajā ietvertam (sk. Kalniņš E. Privāttiesību teorija un prakse. Raksti privāttiesībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 319., 339. lpp.). 

Tātad tikai situācijā, kurā tiek konstatēts tāds likuma robs, kas pieļauj (un pieprasa) tā aizpildīšanu tiesību tālākveidošanas ceļā, tiesai ir jāizvērtē, vai pastāv analoģijas piemērošanas sākotnējie priekšnoteikumi kopsakarā ar izskatāmo dzīves gadījumu, jāņem vērā arī Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās personu pamattiesības un atsevišķi jāizdara nepieciešamie apsvērumi par taisnīguma un vienlīdzības principa ievērošanu un piemērošanu. 

Šajā nolūkā katrreiz ir jāpārbauda, vai izšķiramais (likumā tieši nenoregulētais) dzīves gadījums tiesiskā novērtējuma ziņā, ņemot vērā attiecīgās tiesību normas jēgu un mērķi, ir līdzīgs likumā ietvertajam normas sastāvam. 

DL 112.¹ panta noteikumi ir tieši vai pēc analoģijas piemērojami, paziņojot darba līguma uzteikumu vai kādu darbiniekam piemēroto disciplinārsodu

n No likumprojekta „Grozījumi Darba likumā”, papildinot likumu ar 112.¹ pantu (stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī), redzams likumdevēja nodoms skaidri noteikt darba līguma uzteikuma paziņošanas kārtību, lai atvieglotu šīs normas piemērošanu praksē. Īpaša uzmanība pievērsta paziņošanai ar pasta starpniecību un elektronisko pastu, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Priekšlikums paredz līdzīgu regulējumu, kāds ietverts Administratīvā procesa likumā un Paziņošanas likumā. Šis grozījums fiksē prezumpciju, ka uzteikums ir uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc nodošanas pastā, un otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas, ja uzteikums nosūtīts ar elektroniskā pasta starpniecību, izmantojot drošu elektronisko parakstu. 

Līdzīgs risinājums attiecībā par informācijas sniegšanu ar elektroniskā pasta starpniecību, izmantojot drošu elektronisko parakstu, var tikt izmantots arī citos gadījumos, piemēram, izsniedzot darbiniekam dokumentu, ar kuru darbiniekam izteikta piezīme vai rājiens (sk. likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)). 

Minētais ļauj secināt, ka DL 112.¹ panta noteikumi ir tieši vai pēc analoģijas piemērojami, paziņojot darba līguma uzteikumu vai kādu darbiniekam piemēroto disciplinārsodu, proti, tādu darba devēja lēmumu, kuram attiecībā pret darbinieku ir nelabvēlīgs raksturs. 

Savukārt darba devēja lēmumam, ar kuru tiek atsaukts uzteikums, ir izteikti labvēlīgs raksturs. Tas darbinieka tiesisko stāvokli nepasliktina, gluži pretēji, atbilst viņa interesēm turpināt darba tiesiskās attiecības no informēšanas brīža jebkādā veidā, kādā darba devējs par atsaukumu paziņo. 

n Jāatzīmē, ka par likumdevēja acīmredzamu nodomu aizsargāt darbinieka intereses attiecībā uz viņam nelabvēlīga dokumenta iegūšanu arī liecina DL 112.¹ panta ievietošana minētā likuma Piektās sadaļas „Darba tiesisko attiecību izbeigšanās” 26. nodaļā „Uzteikums”. Tādējādi, lai arī regulējums par veidu, kādā darba devējs paziņo uzteikuma atsaukumu, DL nav paredzēts, tomēr nav racionālos juridiskos apsvērumos balstīta pamata šaubām, ka uz šo konkrēto dzīves gadījumu likuma robs nepastāv, kas savukārt ir šķērslis analoģijas piemērošanā. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada janvāra (127.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS