0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSDeputāti diskutē par mikrouzņēmumu darbinieku sociālo aizsardzību

Deputāti diskutē par mikrouzņēmumu darbinieku sociālo aizsardzību

Mikrouzņēmumi ir nepieciešama uzņēmējdarbības forma, kas var kalpot par būtisku atspēriena punktu biznesa uzsācējiem, taču vai tajos strādājošo sociālā aizsardzība ir pietiekama un cik solidārs ir mikrouzņēmumiem noteiktais nodokļu režīms - par to otrdien, 29.janvārī, diskutēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. „Šodienas diskusija norādīja uz vairākiem vājajiem posmiem mikrouzņēmumu darbinieku sociālajā aizsardzībā. Veicot mazākas sociālās iemaksas, šie cilvēki var rēķināties ar salīdzinoši ļoti nelieliem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un, strādājot tikai mikrouzņēmumā, paši nevar nopelnīt pat minimālo pensiju. Te vietā ir jautājums par solidaritāti – vai pārējie strādājošie ir ar mieru pārdalīt savus nodokļus, lai segtu starpību starp nopelnīto…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Mikrouzņēmumi ir nepieciešama uzņēmējdarbības forma, kas var kalpot par būtisku atspēriena punktu biznesa uzsācējiem, taču vai tajos strādājošo sociālā aizsardzība ir pietiekama un cik solidārs ir mikrouzņēmumiem noteiktais nodokļu režīms - par to otrdien, 29.janvārī, diskutēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. „Šodienas diskusija norādīja uz vairākiem vājajiem posmiem mikrouzņēmumu darbinieku sociālajā aizsardzībā. Veicot mazākas sociālās iemaksas, šie cilvēki var rēķināties ar salīdzinoši ļoti nelieliem sociālās apdrošināšanas pabalstiem un, strādājot tikai mikrouzņēmumā, paši nevar nopelnīt pat minimālo pensiju. Te vietā ir jautājums par solidaritāti – vai pārējie strādājošie ir ar mieru pārdalīt savus nodokļus, lai segtu starpību starp nopelnīto un valsts garantēto minimālo pensiju?” problēmu ilustrē komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Mikrouzņēmumos strādājošo skaits ir pārsniedzis 50 tūkstošus personu, kas ir 5,7 procenti no kopējā nodarbināto skaita. Daudziem tā nav vienīgā darbavieta – 39 procenti līdztekus strādā arī citos uzņēmumos. Un tikai desmitajai daļai no mikrouzņēmumu darbiniekiem iepriekšējā periodā nav bijis darba ņēmēja statusa, raksturojot situāciju, klātesošos informēja komisijas deputāte Elīna Siliņa. Mikrouzņēmumu darbinieki labprāt izmanto sociālās apdrošināšanas sistēmas pakalpojumus, lai arī to apjoms atbilstoši veiktajām iemaksām ir neliels. Kā būtisks risks iezīmējas iespēja pavisam palikt bez sociālajām garantijām, jo gandrīz trīs procentos gadījumu algas tiek deklarētas mikrouzņēmumos bez apgrozījuma. Savukārt brīvprātīgi sociālās iemaksas veic vien daži desmiti no vairāk nekā 50 tūkstošiem mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, noskaidroja deputāti. Lai arī no sociālā viedokļa mikrouzņēmumu darbinieki nereti ir mazāk aizsargāti, nebūtu pareizi patlaban šo uzņēmējdarbības formu pēkšņi pārtraukt, uzsvēra deputāts Andris Bērziņš. Spēles noteikumi bija jādefinē jaunā nodokļa ieviešanas laikā, piemēram, nosakot, ka šis ir tikai krīzes laika pagaidu risinājums. Mikrouzņēmumu darbību pozitīvi vērtēja deputāts Gunārs Igaunis, norādot, ka laukos tā ir vienīgā iespēja, kā var izdzīvot nelieli tūrisma uzņēmumi, kuru darbam ir izteikti sezonāls raksturs. Mikrouzņēmumos strādājošo sociālo aizsardzību varētu uzlabot, ar laiku līdz maksimāli 15 procentiem paaugstinot mikrozuņēmuma nodokļa likmi un palielinot to nodokļa daļu, kas tiek novirzīta sociālajai apdrošināšanai, norādīja E.Siliņa. Jāpiebilst, ka Siliņas ierosinājums paaugstināt likmi tika kritizēts un noraidīts.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: