Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, pagarinot dīkstāves pabalsta izmaksas periodu līdz 30. jūnijam un paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku.
Veicot grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumos Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” un grozījumu Ministru kabineta 2020.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.236 “Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”” pagarināts periods līdz 30. jūnijam, kura ietvaros uzņēmēji varēs pieteikties un valsts izmaksās to darbiniekiem dīkstāves pabalstu. Taču turpmāk dīkstāves pabalstam varēs pieteikties tikai par kārtējo kalendāra mēnesi. Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalstam par aprīli iesniegumu var iesniegt līdz 8.maijam, par maiju – līdz 30.maijam, bet par jūniju – līdz 30.jūnijam. Ministru kabinets 14. maijā rosināja precizēt, ka par aprīli pieteikumus dīkstāves pabalstam varētu iesniegt arī līdz 20. maijam.
Tāpat noteikts, ka dīkstāves pabalstu turpmāk varēs piešķirt arī darbiniekam, kuri veic saimniecisko darbību un kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 430 eiro mēnesī. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo MK noteikumu redakciju dīkstāves pabalstu nepiešķir darbiniekiem, kas veic saimniecisko darbību, piemēram, vienlaikus izīrē dzīvokli par salīdzinoši nelielu summu, no kuras persona maksā valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet ar šiem ienākumiem ir absolūti nepietiekoši pamatvajadzību nodrošināšanai. Tāpēc nepieciešams atbalstīt darbiniekus, kuriem ienākumi no saimnieciskās darbības veikšanas ir zemi. Turpmāk darba devējs ir tiesīgs divu nedēļu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā dīkstāves pabalsta iesniegumu par šādiem darbiniekiem arī par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 30. aprīlim. Par šādiem darbiniekiem uzņēmums var iesniegt VID dīkstāves pabalsta iesniegumu līdz 25.maijam.
Tāpat noteikta pabalsta aprēķināšanas kārtība personām, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma. Ņemot vērā, ka šādos gadījumos personai nav bijusi bruto darba samaksa par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, dīkstāves pabalstu noteiks 100 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.
Precizētas normas par piemaksas piešķiršanu par apgādībā esošu bērnu, nosakot, ka darbiniekam, kurš saņem dīkstāves pabalstu, piešķir piemaksu par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.
Vienlaikus regulējumā iekļauta norma, ka turpmāk darba devējam nekavējoties jāinformē VID par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts, kā arī par citiem apstākļiem, kas ir pamats dīkstāves pabalsta izmaksas pārtraukšanai.
Tāpat noteikts, ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā palielina strādājošo skaitu, salīdzinot ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartajam darba devējam labprātīgi jāatmaksā piešķirtais dīkstāves pabalsts vai VID to piedzen, piemērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikumus.
Savukārt Saeima 7.maijā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Ar grozījumiem noteikts, ka persona vienlaikus nevar pretendēt uz pabalstu krīzes situācijā un dīkstāves palīdzības pabalstu.
Līdz šim likumā jau bija noteikts, ka pašvaldība neizmaksā vai samazina par attiecīgo daļu pabalstu krīzes situācijā par laikposmu, kad personai ir piešķirts dīkstāves pabalsts. Jaunie likuma grozījumi paredz, ka pabalstu krīzes situācijā nepiešķirs atsevišķi dzīvojošai personai vai par personu ģimenē, kurai ir piešķirts dīkstāves pabalsts vai dīkstāves palīdzības pabalsts.
Ar likuma grozījumiem izslēgts dubultfinansējums, ļaujot pašvaldībām nepalielināt izmaksājamā pabalsta krīzes situācijā apmēru par 50 eiro mēnesī katram bērnam, gadījumā, ja personai tas būs jau piešķirts kā piemaksa, saņemot dīkstāves palīdzības pabalstu.
Likuma grozījumi neskars personas, kurām līdz likumprojektā ietverto normu spēkā stāšanās brīdim pašvaldības sociālais dienests ir piešķīris pabalstu krīzes situācijā.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
