0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIEST atziņas lietās par iepirkumu procedūru un distances līgumu

EST atziņas lietās par iepirkumu procedūru un distances līgumu

Iveta Zelča, Mag. Iur., zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada maija beigās un jūnija sākumā ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi par zaudējumu atlīdzināšanu pretendentam, kas prettiesiski izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras, kā arī patērētāju aizsardzībā par tirgotāja pienākumu, noslēdzot distances līgumu, sniegt informāciju, ja pasūtījums ietver pienākumu maksāt. Par zaudējumu atlīdzināšanu iepirkumu pretendentam EST 2024. gada 6. jūnija spriedums lietā C–547/22 INGSTEEL spol. s r. o. pret Úrad pre verejné obstarávanie 1 Padomes direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
EST atziņas lietās par iepirkumu procedūru un distances līgumu
Ilustrācija: © treety – stock.adobe.com

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2024. gada maija beigās un jūnija sākumā ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi par zaudējumu atlīdzināšanu pretendentam, kas prettiesiski izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras, kā arī patērētāju aizsardzībā par tirgotāja pienākumu, noslēdzot distances līgumu, sniegt informāciju, ja pasūtījums ietver pienākumu maksāt.

Par zaudējumu atlīdzināšanu iepirkumu pretendentam

EST 2024. gada 6. jūnija spriedums lietā C–547/22 INGSTEEL spol. s r. o. pret Úrad pre verejné obstarávanie

1 Padomes direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām.

Vēršoties EST, Slovākijas nacionālā tiesa vēlējās noskaidrot, vai Direktīvas 89/665/EEK1 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums vai prakse, ar kuru tiek liegta iespēja pretendentam, kas izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes prettiesiska lēmuma dēļ, saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuri radušies, zaudējot iespēju piedalīties šajā procedūrā, lai iegūtu attiecīgo līgumu.

Lietas apstākļi: 2013. gada 16. novembrī līgumslēdzēja iestāde izsludināja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā 16 futbola stadionu rekonstrukcijai, modernizācijai un būvniecībai. 

Iepirkumā piedalījās pretendente – apvienība, kuru līgumslēdzēja iestāde nolēma izslēgt no publiskā iepirkuma procedūras, jo tā nebija izpildījusi paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu prasības, it īpaši attiecībā uz tās saimniecisko un finansiālo stāvokli. Lēmums par izslēgšanu apstiprināts ar 2014. gada 9. maija lēmumu un vēlāk ar iestādes Augstākās padomes 2014. gada 7. jūlija lēmumu. 

2 Sk. 2017. gada 13. jūlija spriedumu Ingsteelun Metrostav (C76/16, EU:C:2017:549).

Lieta tika skatīta Bratislavas apgabaltiesā, kura ar 2015. gada 13. janvāra spriedumu noraidīja prasību. Apelācijas sūdzību par šo spriedumu skatīja Slovākijas Republikas Augstākā tiesa, kura vērsās EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu2 un atcēla iestādes 2014. gada 9. maija un 7. jūlija lēmumus, bet 2018. gada 3. aprīlī pieņēma jaunu lēmumu, ar kuru līgumslēdzējai iestādei tika uzdots atcelt pretendentes apvienības izslēgšanu no attiecīgās publiskā iepirkuma procedūras. Tomēr 2013. gada iepirkuma procedūra bija pabeigta, noslēdzot pamatnolīgumu ar vienīgo pretendentu, kurš pēc apvienības izslēgšanas bija palicis.

Bratislavas II rajona tiesā tika celta prasība par zaudējumu atlīdzību saistībā ar kaitējumu, kas esot nodarīts Augstākās padomes prettiesisko lēmumu dēļ. Ekspertīzē tika konstatēts, ka negūtā peļņa saistībā ar līgumu ir 819 498,10 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, kā arī zaudējumi 2500 eiro, kas atbilst izdevumiem par ekspertīzi.

EST nolēma, ka Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu vai praksi, ar kuru principiāli tiek liegta iespēja pretendentam, kas izslēgts no publiskā iepirkuma procedūras līgumslēdzējas iestādes prettiesiska lēmuma dēļ, saņemt atlīdzību par zaudējumiem, kuri radušies, zaudējot iespēju piedalīties šajā procedūrā, lai iegūtu attiecīgo līgumu.

Direktīvas 89/665 6. apsvērums ir formulēts: „tā kā ir jānodrošina, lai visās dalībvalstīs būtu atbilstošas procedūras, kas ļautu atcelt nelikumīgi pieņemtus lēmumus un atlīdzināt personām pārkāpuma dēļ nodarīto kaitējumu.”

Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir formulēts: „1. Dalībvalstis nodrošina to, ka pasākumos attiecībā uz 1. pantā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām ir noteikts pilnvarojums: c) atlīdzināt zaudējumus personām, kam ar pārkāpumu nodarīts kaitējums.”

EST nolēmumu pamatoja ar tās pastāvīgo judikatūru, kas noteic, ka privātpersonām, kas cietušas no Savienības tiesību pārkāpuma, par kuru atbildīga dalībvalsts, ir tiesības uz atlīdzību, ja ir izpildīti trīs nosacījumi, proti, ja pārkāptās Savienības tiesību normas mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām, ja šī noteikuma pārkāpums ir pietiekami būtisks un ja starp šo pārkāpumu un šīm privātpersonām nodarītajiem zaudējumiem ir tieša cēloņsakarība. Zaudējumu atlīdzinājumam, kas privātpersonām nodarīti Savienības tiesību pārkāpumu dēļ, jābūt atbilstošam nodarītajam kaitējumam, attiecīgā gadījumā ļaujot pilnībā atlīdzināt faktiski radīto kaitējumu. Direktīvas 89/665 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir konkretizēti šie principi, kas raksturīgi Savienības tiesību sistēmai.

Būtiski, ka saskaņā ar Direktīvas 89/665 1. panta 3. punktu tajā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām jābūt pieejamām vismaz ikvienai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.

EST spriedumā ir atsaukusies uz savu pastāvīgo judikatūru, nosakot, ka pārākuma princips tostarp liek valstu tiesām savas iekšējās tiesības interpretēt cik vien iespējams atbilstīgi Savienības tiesībām, un šis atbilstīgas interpretācijas pienākums liek valsts tiesām attiecīgā gadījumā mainīt iedibināto judikatūru, ja tā ir balstīta uz valsts tiesību interpretāciju, kas nav saderīga ar direktīvas mērķiem. 

Tirgotājam jāinformē, ja tiešsaistes pasūtījums ietver pienākumu maksāt

EST 2024. gada 30. maijā spriedums lietā C400/22 VT, UR pret Conny GmbH

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Direktīvas 2011/83/ES3 8. panta 2. punkta otro daļu.

Lietas apstākļi: saskaņā ar Vācijas tiesībām īres maksai ir noteikts maksimālais apmērs, kas nozīmē, ka gadījumā, ja īres maksas maksimālais apmērs tiek pārsniegts, īrniekam ir tiesības saņemt pārmaksātās īres maksas atmaksu. Izskatāmajā lietā īrnieka īres maksas maksimālais apmērs bija pārsniegts.

Conny ir sabiedrība, kas reģistrēta parādu piedziņas pakalpojumu jomā un kura piedāvā dzīvokļu īrniekiem ar savas tīmekļvietnes starpniecību noslēgt pilnvarojuma līgumu. Ar pilnvarojuma līgumu Conny tiek piešķirtas tiesības vērsties pret izīrētājiem kā īrnieku visu tiesību cesionārei īres maksas maksimālās robežas pārsniegšanas gadījumā.

Noslēdzot pilnvarojuma līgumu, Conny tīmekļvietnē, īrniekiem ir jāapstiprina tās vispārīgie noteikumi, kuros ir atsauce uz līguma atlīdzības raksturu, un pēc tam jāuzklikšķina uz pogu pasūtīšanai. Īrniekiem par to bija jāmaksā atlīdzība 1/3 no ietaupītās gada īres maksas apmērā, ja Conny mēģinājumi īstenot viņu tiesības bija veiksmīgi un ja izīrētājam tika nosūtīts brīdinājums, – atlīdzība tādā apmērā, kāda būtu jāmaksā advokātam saskaņā ar Likuma par advokātu atlīdzību noteikumiem.

Īrnieks noslēdza ar Conny šādu pilnvarojuma līgumu, reģistrējās Conny tīmekļvietnē, tur atzīmēja izvēles rūtiņu, piekrītot vispārīgajiem noteikumiem, un apstiprināja pasūtījumu, noklikšķinot uz attiecīgās pogas. Pēc tam īrnieks parakstīja Conny izstrādāto veidlapu „Apstiprināšana, pilnvarojums un cesija, atļauja”, kurā nebija ietverta nekāda informācija par jebkādu nomnieka pienākumu veikt maksājumu.

Nacionālā tiesa uzskatīja, ka Vācijas tiesiskais regulējums, ar kuru transponēta Direktīvas 2011/83 8. panta 2. punkta otrā daļa, valsts judikatūrā nav interpretēts vienveidīgi. Direktīvas 2011/83/ES 8. panta 2. punktā ir noteikts: „Ja saskaņā ar distances līgumu, ko slēdz, izmantojot elektroniskus sakaru līdzekļus, patērētājam ir pienākums maksāt, tirgotājs patērētājam skaidri un nepārprotami, un tieši pirms patērētājs izdara pasūtījumu, sniedz 6. panta 1. punkta a), e), o) un p) apakšpunktā minēto informāciju.

Tirgotājs nodrošina, ka patērētājs, izdarot pasūtījumu, skaidri apliecina, ka pasūtījums ietver pienākumu maksāt. Ja, izdarot pasūtījumu, ir jānospiež poga vai jāveic līdzīga funkcija, to apzīmē viegli saprotamā veidā – tikai ar vārdiem „pasūtījums ar pienākumu maksāt” vai līdzīgu nepārprotamu formulējumu, kas norāda, ka pasūtījums ietver pienākumu maksāt tirgotājam. Ja tirgotājs neievēro šīs daļas noteikumus, līgums vai pasūtījums patērētājam nav saistošs.”

EST noteica, ka Direktīvas 2011/83 8. panta 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kad distances līgumi noslēgti ar tīmekļvietņu starpniecību, tirgotāja pienākums nodrošināt, ka patērētājs, veicot pasūtījumu, neatgriezeniski uzņemas pienākumu maksāt, ir piemērojams pat tad, ja patērētājam atlīdzība šim tirgotājam ir jāmaksā tikai gadījumā, ja vēlāk izpildās kāds nosacījums.

EST akcentēja, ka Direktīvas 2011/83 39. apsvērumā ir uzsvērts, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ar tīmekļa vietņu starpniecību noslēgtu distances līgumu gadījumā patērētājs spētu konstatēt brīdi, kurā viņš uzņemas saistības maksāt tirgotājam, un ar nepārprotamu formulējumu vērst patērētāja uzmanību īpaši tam, ka pasūtījuma veikšana ietver saistības maksāt tirgotājam.

EST tomēr precizēja, ka Direktīvas 2011/83 8. panta 2. punkta otrajā daļā šādā gadījumā ir tikai paredzēts, ka patērētājam attiecīgais līgums nav saistošs. Tādējādi sprieduma 49.–53. punktā sniegtā interpretācija neietekmē iespēju, ka patērētājs pēc tam, kad ir saņēmis vēlāku informāciju par maksāšanas pienākumu, var nolemt atstāt spēkā tāda līguma vai pasūtījuma sekas, kas tam līdz šim nav bijis saistošs, jo tirgotājs tā noslēgšanas brīdī nebija izpildījis Direktīvas 2011/83 8. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto pienākumu.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada jūlija (133.) numurā.

Lasiet arī:

BJP NUMURU E-ARHĪVS