Gada pārskata aktualitātes biedrībām un nodibinājumiem

Kopš 2022. gada 1. janvāra ir spēkā jauns Grāmatvedības likums. Saskaņā ar šī likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu un 18. panta otrās daļas 1. punktu pērnā gada vidū ir izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz biedrību un nodibinājumu grāmatvedības kārtošanu un gada pārskata sastādīšanu. Jaunajā regulējumā ir noteiktas prasības gada pārskatu sagatavošanai.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) videoseminārā «Grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu aktualitātes biedrībām un nodibinājumiem» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale informēja par izmaiņām gada pārskatu sagatavošanā saistībā ar regulējuma izmaiņām.

Jauni noteikumi

Kārtojot gada pārskatu biedrībām un nodibinājumiem, ir svarīgi Ministru kabineta (MK) 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā», kas stājās spēkā pērnā gada vidū.

Noteikumi nosaka:

• kārtību, kādā biedrības, nodibinājumi un arodbiedrības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā;
• organizācijas gada pārskatu struktūru, apjomu, saturu, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtību.

D. Kanale vērsa uzmanību, kuras no jaunām normām ir jāpiemēro, gatavojot 2022. gada pārskatu, bet kuras būs jāņem vērā, gatavojot 2023. gada pārskatu.

Ieraksti grāmatvedībā 

MK noteikumu Nr. 439 ceturtais punkts paredz: Nosakot organizācijas atbilstību apgrozījuma kritērijam, apgrozījumā (ieņēmumos) netiek ietverts tāds viens saimnieciskā darījuma gadījums, kura rezultātā kopējā saimniecisko darījumu kopsumma vienā no diviem iepriekšējiem pārskata gadiem ir pārsniegusi 100 000 eiro pārskata gadā.

Kā reģistrē bezskaidras un skaidras naudas iemaksas

Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, MK noteikumi Nr. 439 nosaka, ka skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksas un izmaksas reģistrē:

• naudas plūsmas uzskaites žurnālā vai 
• divos atsevišķos žurnālos — kases grāmatā un kredītiestāžu kontu grāmatā.

Tātad biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības izvēlēties, kā tiks reģistrēti skaidras un bezskaidras naudas darījumi.

Jāatceras, ka kredītiestāžu kontu grāmatas vietā bezskaidras naudas darījumu reģistrācijai var izmantot maksājumu kontu pārskatu datus.

MK noteikumu Nr. 439 1. pielikumā sniegts skaidrās un bezskaidrās naudas iemaksu un izmaksu naudas plūsmas uzskaites žurnāla paraugs.

Papildu prasības

Vienkāršā ieraksta grāmatvedību var kārtot tās biedrības un nodibinājumi, kuri nodarbojas ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu.

MK noteikumi Nr. 439 nosaka papildu prasības dzīvojamo māju pārvaldīšanas biedrībām. Tām ir jāiekārto:

• analītiskos uzskaites reģistrus (piemēram, pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaites reģistru, materiālu uzskaites reģistru, debitoru uzskaites reģistru un kreditoru uzskaites reģistru);
• uzskaites reģistru, kurā norāda katram dzīvojamās mājas īpašniekam aprēķinātos un saņemtos maksājumus;
• katras atsevišķas pārvaldāmas mājas dzīvokļu īpašnieku reģistru par noteiktajiem naudas maksājumiem uzkrājumu fondā. Reģistrā norāda katra dzīvojamās mājas īpašnieka iemaksātos naudas maksājumus, kas paredzēti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam (norāda šo līdzekļu izlietojumu pārskata gadā).

Ja kārto divkāršā ieraksta sistēmā

Gada pārskata struktūra un apjoms ir atkarīgs no tā, kādā ierakstā tiek kārtota grāmatvedība.

Ja grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no:

• bilances (MK noteikumu Nr. 439 2. pielikums);
• ieņēmumu un izdevumu pārskata (MK noteikumu Nr. 439 3. pielikums);
• ziedojumu un dāvinājumu pārskata (MK noteikumu Nr. 439 4. pielikums);
• paskaidrojuma un vadības ziņojuma (MK noteikumu Nr. 439 7. pielikums).

_{Vienkāršā ieraksta sistēmā}

Ja grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, gada pārskats sastāv no:

• ieņēmumu un izdevumu pārskata (MK noteikumu Nr. 439 3. pielikums)
• ziedojumu un dāvinājumu pārskata (MK noteikumu Nr. 439 4. pielikums)
• vadības ziņojuma (MK noteikumu Nr. 439 7. pielikums).

Bilances aktīvs un pasīvs

Bilance sastāv no bilances aktīva un bilances pasīva. Bilances aktīvs ir biedrības visa manta, bet bilances pasīvs ir līdzekļu avoti. Pamatprasība ir tā, ka vienmēr bilances aktīvam būs jāsakrīt ar bilances pasīvu. Bilancei ir jābūt norādītiem salīdzināmiem rādītājiem par iepriekšējo pārskata gadu.

Bilances pamatlīdzekļu sastāvā ir iekļauts jauns postenis — pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, kam jāparādās bilancē, sākot ar 2023. gada pārskatu. Tās ir izmaksas, kas uzkrātas, ceļot vai kapitāli remontējot kādu pamatlīdzekli līdz tā nodošanai ekspluatācijā.

Regulējumā ir nomainīti pamatlīdzekļu atzīšanas kritēriji, proti, jaunie noteikumi nosaka, ka par pamatlīdzekli atzīst tādu kustamu vai nekustamu mantu, kuras vērtība pārsniedz 1000 eiro.

Pamatlīdzekļu iegādes izmaksas neiekļauj ieņēmumu un izdevumu pārskatā, bet pamatlīdzekļiem tiek rēķināts nolietojums. Nolietojuma aprēķināšanas kārtību nosaka biedrības izpildinstitūcija vai valde un to rēķina katru gadu.

Bilancē pamatlīdzekļi atspoguļosies atlikušajā vērtībā, bet nolietojums būs iekļauts ieņēmumu — izdevumu pārskatā kā izdevumi.

Jauni posteņi

MK noteikumos Nr. 439 ir iekļauts jauns postenis — nākamo periodu izmaksas, kas bilancē parādīsies ar 2023. gadu. Tās ir izmaksas, kas ir izdarītas pārskata gadā, bet tās attieksies uz nākamajiem pārskata periodiem.

Runājot par bilances pasīvu, D. Kanale pievērsa uzmanību rezerves fonda atspoguļošanai. Regulējums paredz, ka rezerves fonds ir jāatspoguļo divos atsevišķos posteņos — jānorāda iepriekšējo gadu rezerves fonds un pārskata gada rezerves fonds. Tātad informācija sadalās par iepriekšējos gados uzkrāto rezerves fondu un atsevišķa norāde — par pārskata gada rezerves fondu.

Arī bilances pasīva sadaļā MK noteikumi Nr. 439 paredz jaunus posteņus, kas būs spēkā, veidojot 2023. gada pārskatu. 

Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kreditoru sastāvā būs jāiekļauj nākamo periodu ieņēmumu postenis. Ir jāizdala, uz cik ilgu laiku attiecas ieņēmumi. Ja ieņēmumi ir jāapgūst vairāk nekā gada laikā, tie būs ilgtermiņa kreditoru sastāvā. Ja ieņēmumi iekļausies viena gada laikā, tie būs jāiekļauj īstermiņa kreditoru sastāvā.

D. Kanale vērsa uzmanību, ka naudas maksājumu uzkrājuma fonda postenim ir izmainījies nosaukums.

Ieņēmumu un izdevumu pārskats

Gada pārskata sastāvdaļa ir ieņēmumu — izdevumu pārskats. Ja bilance bija saistoša tikai tiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, tad ieņēmumu un izdevumu pārskats ir jāsagatavo visām biedrībām un nodibinājumiem neatkarīgi no tā, kādā ierakstā tiek kārtota grāmatvedība. 

Ieņēmumu — izdevumu pārskatā nav būtiskas izmaiņas. Ir mainīts nosaukums postenī — saņemtās dotācijas un subsīdijas. Savukārt no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas fondiem un citiem ārvalstu fondiem saņemtais finansējums ir samainīts vietām ar ieņēmumiem no saimnieciskās darbības.

Pēc kādiem parametriem tiek noteikts, vai iemaksātājs ir ES vai trešās valsts fonds? Vai tā ir juridiskā forma līdzīga kā Latvijā nevalstiskā organizācija?

Ieņēmumi no saimnieciskās darbības

Noteikumi Nr. 439 paredz, ka biedrībām un nodibinājumiem, kuri nodarbojas ar saimniecisko darbību, ir pienākums atsevišķi uzskaitīt ieņēmumus un izdevumus no saimnieciskās darbības. Dalītā uzskaite būs jānodrošina, sākot ar 2023. pārskata gadu.

Sagatavojot gada pārskatu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), pie posteņa «Ieņēmumu — izdevumu starpība» parādās arī ieņēmumu — izdevumu starpība no saimnieciskās darbības. Taču jāatceras, ka par 2022. pārskata gadu nav jānorāda ieņēmumu — izdevumu starpība. 

Ja ieņēmumu būs vairāk nekā izdevumu, tad ieņēmumu — izdevumu starpība būs pozitīva. Ja ieņēmumi būs mazāki nekā izdevumi, tad starpība būs negatīva.

Tiem, kas grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumu — izdevumu starpība tiek pārgrāmatota bilances pasīvā uz pārskata gada rezerves fonda. 

Vai tomēr var sadalīt ieņēmumus un izdevumus no saimnieciskās darbības jau ar 2022. gadu? Tā taču nebūs kļūda?

Ziedojumu un dāvinājumu pārskats

Nākamais pārskats, kas ir jāiesniedz visām biedrībām neatkarīgi no tā, vai grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā, ir ziedojumu un dāvinājumu pārskats.

MK noteikumos Nr. 439 ir iekļauta prasība, ka ziedojumu un dāvinājumu pārskatā atlikums pārskata gada sākumā (kopsumma) ir jānorāda, cik tas ir skaidrā un cik bezskaidrā naudā. Prasība par šāda atlikuma sadalīšanu un atspoguļošana ir attiecināma uz 2023. gada pārskatu.

Gatavojot ziedojumu un dāvinājumu pārskatu par 2022. gadu, ir jānorāda atlikums pārskata gada sākumā, tajā skaitā, cik ir mantiskie ziedojumi un cik ir dāvinājumu vērtība.

Tāpat kā iepriekš atlikumu vēl sīkāk sadala, cik ir vispārīgie ziedojumi (tie ir ziedojumi, kas ir paredzēti neierobežotai lietošanai) un mērķziedojumi (tie ir paredzēti noteiktiem mērķiem, kuri noteikti līgumos).

Ziedojumu kopsumma

Ziedojumu un dāvinājumu pārskata nākamā sadaļa ir pārskata gadā saņemto ziedojumu un dāvinājumu kopsumma. No 2023. gada būs jānorāda, cik tie ir saņemti skaidrā un cik bezskaidrā naudā. 2022. gada pārskatā nav nepieciešams iekļaut šādu sadalījumu. Taču ir jāiekļauj ziedojumu un dāvinājumu kopsumma, norādot, cik tajā skaitā ir mantiskais ziedojums un cik ir dāvinājums.

Biedrībai un nodibinājumiem ir jāsniedz informācija, cik pārskata gadā ir saņemti vispārīgie ziedojumi (neierobežotai lietošanai) un no kā šīs summa ir saņemtas, t.i., no

• Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas;
• ārvalstu juridiskās personas;
• fiziskās personas (rezidenti);
• fiziskās personas (nerezidenti);
• anonīmi (nezināmi) ziedotāji un dāvinātāji;
• citi ziedotāji.

Tāda informācija ir jāiesniedz arī par saņemtajiem mērķziedojumiem.

Kā parādīt ziedojumu un dāvinājuma pārskatā ziedojumu, ja ir ziedojusi fiziskā persona, bet nav norādījusi personas kodu?

Vai VID neparedz izstrādāt Excel formā ziedojumu un dāvinājumu pārskatu pēc shēmas kā MK noteikumu Nr. 439 4. pielikumā?

Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma kopsumma

Līdzīgi kā ir jānorāda informācija par saņemto ziedojumu un dāvinājumu kopsummu, ir jānorāda informācija par ziedojumu un dāvinājumu kopsummas izlietojumu. Svarīgi, cik no tā ir izlietoti vispārīgie ziedojumi.

Tām biedrībām un nodibinājumiem, kuriem ir sabiedriskā labuma statuss, papildus pie vispārīgo ziedojumu izlietojuma ir jānorāda, cik ziedojumi ir izlietoti sabiedriskā labuma darbībai, cik — citiem mērķiem un uzdevumiem un cik — administratīvajiem izdevumiem un pārējiem saimnieciskās darbības izdevumiem.

Tieši tādu pašu informāciju sniedz par mērķziedojumu izlietojumu.

Sagatavojot ziedojumu un dāvinājumu pārskatu, rēķina atlikumu pārskata gada beigās, t.i., atlikumu pārskata gada sākumā sasummē ar ziedojuma kopsummu, kas ir saņemta gada laikā, atņem izlietotos ziedojumus pārskata gada laikā, un tas būs atlikums pārskata gada beigās.

Atlikums pārskata gada beigās no 2023. gada būs jāsadala divās daļās — skaidrā un bezskaidrā naudā.

Par 2022. gada pārskatu gada beigās parādās mantisko ziedojumu un dāvinājumu vērtības atlikums — cik ir vispārīgie ziedojumi un cik ir mērķziedojumi. 

Ja, piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrībā netiek saņemti ziedojumi, kas ir jānorāda ziedojumu pārskatā?

Jāsniedz informācija par ziedotājiem

Ziedojumu un dāvinājumu pārskatā ir jāsniedz informācija par to devējiem. Proti, tas nozīmē, ka MK noteikumos Nr. 439 pirmajā pielikumā «Ziedojumu un dāvinājuma devēji» norāda: 

• Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu;
• ārvalsts juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
• fiziskās personas — iekšzemes nodokļu maksātāja (rezidenta) — vārdu, uzvārdu un nodokļu maksātāja kodu (personas kodu);
• fiziskās personas — ārvalstu nodokļu maksātāja (nerezidenta) — vārdu, uzvārdu, personas identifikācijas numuru rezidences valstī un valsts nosaukumu;
• ziedojuma summu un ziedojuma veidu (vispārīgais vai mērķziedojums).

Ziedojumu un dāvinājumu pārskatam ir jāpievieno arī 2. pielikums «Detalizēta informācija par izlietotajiem ziedojumiem un dāvinājumiem 20____. gadā». Šajā pielikumā tiks atšifrēts, kādiem mērķiem ir izlietotas ziedotās un dāvinātās summas.

Kā jārīkojas, ja Latvijas biedrībā tiek saņemti ziedojumi baznīcas celšanai Ukrainas teritorijā? No saņemtiem ziedojumiem tiks pirkti materiāli baznīcas celšanai. Kā pareizi visu noformēt grāmatvedībā?

Paskaidrojums un vadības ziņojums

Gada pārskata paskaidrojumā ir jāsniedz detalizēts skaidrojums par bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata posteņiem. Sīkāka informācija par šiem posteņiem ir norādīta MK noteikumu Nr. 439 91.–96. punktā.

Vadības ziņojumā norāda vispārīgu informāciju par organizāciju, kā arī citu informāciju, kuras saturu un apjomu nosaka organizācijas valde. Ziņojumā informāciju sagatavo atbilstoši MK noteikumu Nr. 439 7. pielikuma shēmai.

Gada pārskatu pārbauda:

• revīzijas institūcija (revidents) vai zvērināts revidents;
• biedrībai (sabiedriskā labuma organizācijas statuss) — obligāti pārbauda zvērināts revidents, ja apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem pārskata gadā ir lielāks par 800 000 eiro;
• revīzijas komisija.

Kuros gadījumos nav jāiesniedz revīzijas ziņojums?

Gada pārskatu VID EDS iesniedz ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Par 2022. gadu pārskatu var iesniegt arī papīra formā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada maija (497.) numurā.