Kādi dokumenti pievienojami gada pārskatam?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

(0)

Laila Kelmere
Laila Kelmere,
LLU vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente, Ekonomikas un kultūras augstskolas vieslektore
Foto: Aivars Siliņš

Tuvojas pandēmijas ārkārtas situācijas dēļ pārceltais gada pārskatu iesniegšanas termiņš – vairumam uzņēmumu – 31. jūlijs (bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš šogad ir 31. oktobris). Atkarībā no uzņēmuma lieluma mainās finanšu pārskata sastāvs. Taču visiem uzņēmumiem jāiesniedz bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins un finanšu pārskata pielikums (vai bilances piezīmes mikrosabiedrībām). Savukārt vidējām un lielām sabiedrībām jāiesniedz arī naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats, skaidro Laila Kelmere, Mg.oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente.

Bilance

Bilance ir finanšu pārskata sastāvdaļa, kurā norāda uzņēmuma līdzekļu (aktīvu) un to avotu (pasīvu) atlikumu bilances datumā. “Uzņēmuma līdzekļi ir aktīvā, tos iespējams pēc kāda laika pārvērst naudā. Līdzekļu avoti ir pasīvā, kas parāda, kā līdzekļi ir iegūti. Piemēram, ja aktīvā ir automašīna, tad pasīvā varētu redzēt, ka automašīna iegādāta līzingā, par ko liecinātu ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu atlikumi bilancē,” skaidro L. Kelmere. Bilances aktīvā ietilpst ilgtermiņa ieguldījumi un apgrozāmie līdzekļi, savukārt pasīvā atrodas pašu kapitāls (īpašnieku ieguldītie līdzekļi) un saistības (gan ilgtermiņa, gan īstermiņa). Jāatceras, ka bilancē aktīvam vienmēr jābūt vienādam ar pasīvu – ja bilance nesakrīt kaut par niecīgu summu, jāmeklē, kur ir radusies kļūda.

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir nanšu pārskata sastāvdaļa, kurā norāda sabiedrības ieņēmumus un izmaksas, kā arī pārskata gadā iegūto peļņu vai radušos zaudējumus.

Ir divas peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas, bet pamatuzdevums ir vienāds – uzrādīt uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas pārskata periodā. Abās shēmās vispirms tiek atainots neto apgrozījums. Pēc tam tiek uzrādīta pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa un pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas (izdevumi neto apgrozījuma “iegūšanai”), kā arī izdevumi produkcijas vai pakalpojumu pārdošanai un administrācijai. Turpinājumā tiek pieskaitīti pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi un atņemtas pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, citi ieņēmumu un citi izdevumu posteņi.

“Pie pārējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pieskaita ieņēmumus, kas nav saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību un neiekļaujas neto apgrozījumā. Piemēram, ja pārdodam automašīnu, kas pirms pārdošanas bija uzskaitīta kā pamatlīdzeklis, un mūsu pamatdarbība ir pārtikas produktu tirdzniecība, tad ieņēmumi par automašīnas pārdošanu būs pieskaitāmi pie pārējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem,” skaidro L. Kelmere. Visbeidzot tiek veikts aprēķins, saskaitot visus ieņēmumus un izdevumus, lai uzzinātu, vai veidojas peļņa vai zaudējumi. Peļņas vai zaudējumu aprēķins tiek sagatavots saskaņā ar uzkrāšanas principu – rēķins tiek iegrāmatots uzreiz, neatkarīgi no tā, kad tiks pārskaitīta nauda (ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma).

Finanšu pārskata pielikums

Gada pārskata pielikums ir tā sastāvdaļa, kurā uzņēmums sniedz skaidrojumus, salīdzinājumus (par dažādiem gadiem), detalizācijas (ja konkrētajam uzņēmumam likums tādas paredz iesniegt), kā arī pamatojumus saistībā ar citās finanšu pārskata sastāvdaļās norādīto informāciju.

Pārskata pielikumā jāsniedz arī jebkuru papildu informāciju, kas nepieciešama skaidra un patiesa priekšstata radīšanai.

“Vienlaikus jāatceras, ka  uzņēmumu gada pārskati nonāk Uzņēmumu reģistrā, kur interesenti var ar tiem iepazīties. Tāpēc rūpīgi jāpārdomā, ko mēs pārskata pielikumā rakstām – tā, lai tas sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu, bet vienlaikus neatklātu pārāk daudz sensitīvas komercinformācijas, ko varētu izmantot konkurenti,” brīdina eksperte.

Naudas plūsmas pārskats

Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskata sastāvdaļa, kurā tiek parādīta reālā naudas plūsma uzņēmumā. Naudas plūsmas pārskata posteņos atsevišķi norāda naudas plūsmas no trim avotiem:

  1. no uzņēmuma pamatdarbības, kas atklāj, vai uzņēmuma bizness spēj ģenerēt naudu. Pamatdarbības naudas plūsmai būtu jābūt pozitīvai, taču, ja tā ir negatīva, tas nozīmē, ka uzņēmums dzīvo no aizņemtiem resursiem vai nepietiekami strādā ar saviem debitoriem;
  2. no ieguldīšanas darbības, kurā parāda, vai uzņēmums ir iegādājies pamatlīdzekļus, aizdevis līdzekļus citam uzņēmumam. Ja ir pirkti pamatlīdzekļi un naudas plūsma ieguldīšanas darbībā ir negatīva, to parasti vērtē pozitīvi. Tas nozīmē, ka uzņēmums ir ieguldījis ilgtermiņa darbībai un plāno strādāt ilgstoši;
  3. no finansēšanas darbības, kur redzams, vai uzņēmums ir aizņēmies līdzekļus no kredītiestādes vai tos atmaksā, vai tiek sadalītas un izņemtas dividendes.

“Naudas plūsmas pārskatu ik pa laikam derētu sagatavot katram uzņēmumam, jo tas parāda naudas kustību, un sniedz citādāku informāciju nekā peļņas vai zaudējuma aprēķins,” iesaka eksperte.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

Pašu kapitāla izmaiņu pārskatu sagatavo vidējas un lielas komercsabiedrības. Tajā sniedz datus par uzņēmuma pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata gadā, kā arī par šā perioda peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī pašu kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas.

Vairāk par gada pārskatiem uzziniet portālā ŠEIT.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)