0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIGada pārskats mikrosabiedrībā un mazā kapitālsabiedrībā

Gada pārskats mikrosabiedrībā un mazā kapitālsabiedrībā

Aivars Droiskis, Mg. sci.oec., grāmatvedības eksperts, finanšu konsultants, Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes loceklis, SIA Gamma AD (ārpakalpojuma grāmatvedis, licence AGL0000008) valdes loceklis, atbildīgais grāmatvedis, SIA Juridiskā koledža grāmatvedības profesionālo studiju kursu vieslektors

Katras komercsabiedrības pienākums ir sagatavot un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt gada pārskatu par katru pārskata gadu1, kas sastāv no finanšu pārskata, vadības ziņojuma un pielikuma. Ikdienā to saucam vienkārši par gada pārskatu. Jau sākot ar 2016. gadu, šo jomu regulē Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums2, turpmāk — likums, kā arī 2015. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi", turpmāk — MK noteikumi. …


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Gada pārskats mikrosabiedrībā un mazā kapitālsabiedrībā
Ilustrācija: © stokkete — stock.adobe.com
Aivars Droiskis, grāmatvedības eksperts, finanšu konsultants, Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Gamma AD (ārpakalpojuma grāmatvedis, licence AGL0000008) valdes loceklis, atbildīgais grāmatvedis
Aivars Droiskis,
grāmatvedības eksperts, finanšu konsultants,
Latvijas Republikas Ārpakalpojuma
grāmatvežu asociācijas
valdes priekšsēdētājs,
SIA Gamma AD (ārpakalpojuma grāmatvedis,
licence AGL0000008)
valdes loceklis,
atbildīgais grāmatvedis

Katras komercsabiedrības pienākums ir sagatavot un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt gada pārskatu par katru pārskata gadu1, kas sastāv no finanšu pārskata, vadības ziņojuma un pielikuma. Ikdienā to saucam vienkārši par gada pārskatu.

Jau sākot ar 2016. gadu, šo jomu regulē Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums2, turpmāk — likums, kā arī 2015. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi", turpmāk — MK noteikumi. 

Protams, laika gaitā arī šajos normatīvajos aktos ir veikti grozījumi, taču jāatzīmē, ka tie pārsvarā ir tikuši orientēti uz administratīvā sloga samazināšanu komersantiem. 

Kā pozitīvs likumdevēja lēmums noteikti ir minams komercsabiedrību iedalījums mikrosabiedrībās, mazās, vidējās un lielās sabiedrībās — likuma 5. panta norma. 

Tieši šī norma, pēc autora domām, ir visievērojamākais atvieglojums gan uzņēmuma vadībai, gan grāmatvedim. 

Lai gūtu lielāku skaidrību par atbilstību kādai no kategorijām, likuma 7. pantā detalizēti paskaidrots, kā aprēķināmi kritēriji "Neto apgrozījums", "Bilances kopsumma" un vidējais darbinieku skaits:

(1) Kritērijs "Bilances kopsumma" ir šā likuma 1. pielikumā norādītās bilances shēmas visu aktīva posteņu kopsumma. (2) Kritērijs "Neto apgrozījums" ir šā likuma 2. vai 3. pielikumā norādītās peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas postenī "Neto apgrozījums" norādītā ieņēmumu summa. (3) Izņēmuma gadījumā, ja sabiedrībai peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī "Neto apgrozījums" nav summas vai ja tā ir nenozīmīga, bet citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos iekļautās ieņēmumu summas ir nozīmīgas, kritērija "Neto apgrozījums" vietā izmanto kritēriju "Ieņēmumu kopsumma", kuru aprēķina, ņemot vērā arī tās ieņēmumu summas, kuras norādītas visos pārējos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos. (4) Vidējo darbinieku skaitu aprēķina, saskaitot sabiedrībā (koncernam — konsolidācijā iesaistāmajās sabiedrībās) strādājošos darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.

Šajā rakstā autors aplūkos gada pārskata sastādīšanas nianses mikrosabiedrībās un mazās sabiedrībās, uzskatot, ka valstī vislielākais īpatsvars ir tieši šādas komercabiedrības.

Likumā noteikts, ka mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:

  1. bilances kopsumma — 350 000 eiro;
  2. neto apgrozījums — 700 000 eiro;
  3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.

Savukārt maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:

  1. bilances kopsumma — 4 000 000 eiro;
  2. neto apgrozījums — 8 000 000 eiro;
  3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

Likums paredz atšķirīgas prasības gada pārskata sagatavošanā attiecībā uz komercsabiedrībām atkarībā no to iedalījuma, kā minēts iepriekš. Lai arī gada pārskats par 2021. gadu būs jau sestais pēc kārtas, kurš sagatavojams atbilstoši jaunā likuma normām, tomēr grāmatveži vēl joprojām bieži vien pārcenšas, gada pārskatam pievienojot dokumentus, kuri likumā nav paredzēti attiecīgajai komercsabiedrību kategorijai. Protams, novērojama arī otra galējība — finanšu pārskatā netiek sniegta visa tā informācija, kādas nepieciešamība noteikta likumā.

Viens no pamatnoteikumiem gada pārskata sagatavošanā ir skaidrs un patiess priekšstats. Tas arī uzsvērts likuma 13. pantā:

(1) Finanšu pārskatu sagatavo saprotami un atbilstoši Grāmatvedības likumam, šim likumam un citiem grāmatvedību un gada pārskatus reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. (2) Finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidējas sabiedrības un lielas sabiedrības gada pārskatam — arī par naudas plūsmu.

Kā jau minēts, gada pārskats sastāv no finanšu pārskata, vadības ziņojuma un pielikuma. 

Finanšu pārskats sastāv no bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina. Šo pārskatu shēmas dotas likuma 1. pielikumā (Bilance), 2. pielikumā (Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā — klasificēta pēc izdevumu veidiem) un 3. pielikumā (Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā — klasificēta pēc izdevumu funkcijas).

Likumā noteikts, ka finanšu pārskata pielikums ir finanšu pārskata sastāvdaļa, kurā sabiedrība sniedz skaidrojumus, salīdzinājumus, detalizācijas un pamatojumus saistībā ar citās finanšu pārskata sastāvdaļās norādīto informāciju, kā arī papildu informāciju, kas nepieciešama patiesa un skaidra priekšstata sniegšanai šā likuma 13. panta otrās daļas izpratnē. Mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām gada pārskata sastāvā netiek prasīts iekļaut vadības ziņojumu un pielikumu pilnā apjomā.

Tomēr autors vērš grāmatvežu uzmanību uz likuma 52. panta normām, kurās uzskaitīts pielikuma saturs, kas attiecas uz visām sabiedrību kategorijām.

Mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām pielikumā jāsniedz arī likuma 55. panta trešās daļas 3. punktā un 58. panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētā informācija, kā arī ziņas par pārskata gada vidējo darbinieku skaitu.

Piemēram, informācija obligāti jāsniedz par nozīmīgu bilances posteni "Ilgtermiņa ieguldījumi", kā tas noteikts likuma 52. panta pirmās daļas 7. punktā:

7) attiecībā uz katru ilgtermiņa ieguldījumu posteni norāda šādas ziņas: a) iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksa vai — attiecīgā gadījumā — patiesā vērtība vai pārvērtēšanā noteiktā vērtība pārskata gada sākumā un beigās, b) vērtības palielinājumi, ieskaitot uzlabojumus pārskata gadā, c) atsavināšana vai likvidācija pārskata gadā, d) jebkura pārvietošana uz citu posteni pārskata gadā, e) no ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā dienas aprēķināto vērtības samazinājuma korekciju kopsumma (turpmāk — uzkrātās vērtības samazinājuma korekcijas) pārskata gada sākumā un beigās, f) pārskata gadā aprēķinātās vērtības samazinājuma korekcijas, g) uzkrāto vērtības samazinājuma korekciju kopsummas izmaiņas saistībā ar ilgtermiņa ieguldījumu objektu atsavināšanu, likvidāciju vai pārvietošanu uz citu posteni pārskata gadā, h) pārskata gadā ilgtermiņa ieguldījumu objektu ražošanas pašizmaksā iekļauto aizņēmumu procentu summa.

Autora mērķis nav šajā rakstā uzskaitīt un pārrakstīt visas likuma normas, bet tikai sniegt nelielu ieskatu attiecībā uz būtiskākajām no tām un ieteikt, kas varētu būt noderīgi, sagatavojot šo vissvarīgāko finanšu dokumentu.

Grāmatvedības likumā reglamentēts pārskata gada slēguma inventarizāciju termiņš:

17. pants Papildu noteikums par pārskata gada slēguma inventarizāciju

Pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās, pārrēķinot inventarizācijas dienā konstatētos atlikumus atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata gada pēdējā dienā. Inventarizācijas rezultātus ieraksta grāmatvedības reģistros līdz gada pārskata parakstīšanas datumam.

pielikumsLai precīzāk izpildītu likuma normas un visu pārējo darbu gūzmā kaut kas nepiemirstos, autors iesaka izstrādāt gada pārskata sagatavošanas plānu vai vienkāršāk — izdot uzņēmuma vadītāja rīkojumu, kurā iekļaut visus veicamos priekšdarbus, noteikt termiņus un arī atbildīgās personas. Rīkojuma paraugs 1. pielikumā. Paraugs sagatavots situācijai, ja grāmatvedības uzskaiti kārto ārpakalpojuma grāmatvedis. Gada pārskata sagatavošanas plāns (rīkojums) koriģējams atbilstoši situācijai uzņēmumā.

Svarīgi neaizmirst veikt arī šādus priekšdarbus:

  • pārliecināties, ka ir iegrāmatota pēdējā mēneša aprēķinātā darba alga;
  • iegrāmatot inventarizācijas slēguma rezultātus un korekcijas;
  • iegrāmatot pārskata sagatavošanas vai pārbaudes laikā atklātās kļūdas;
  • precizēt un iegrāmatot uzkrāto ieņēmumu un uzkrāto saistību summas;
  • precizēt, salīdzināt ar Valsts ieņēmumu dienestu (EDS) aprēķināto nodokļu un nodevu summas3, tajā skaitā aprēķināt nodokļus, kuri nav redzeslokā katru mēnesi, piemēram, dabas resursu nodokli (pēc nepieciešamības) u.tml.;
  • veikt visus nepieciešamos koriģējošos slēguma ierakstus.

Un tikai pēc visu šo priekšdarbu veikšanas slēgt operāciju kontus, sastādīt peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci.

Būtiski atcerēties — ja gada pārskata sagatavošanas laikā ir bijis labvēlīgs vai nelabvēlīgs notikums, kas neattiecas uz pārskata gadu (turpmāk arī — nekoriģējošs notikums), bet var būtiski ietekmēt gada pārskata lietotāju novērtējumu attiecībā uz sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu vai lēmumu pieņemšanu nākotnē, tad par šādu notikumu jāsniedz informācija finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā, norādot šā notikuma paredzamās finansiālās sekas vai informējot, ka tās aplēst nav iespējams. Piemēram, ja samazinājusies meitas sabiedrības akciju tirgus vērtība; ja pieņemts lēmums par nozīmīgu galvojuma vai garantiju saistību uzņemšanos u.tml.

Ko nozīmē aplēses gada pārskatā? Vadības aplēses ir vadības pieņēmumi un grāmatvedības politikas, ko tā piemēro, novērtējot bilances posteņus, patiesa un skaidra priekšstata sniegšanai.

Piemēri attiecībā uz atsevišķiem bilances posteņiem

Bilances postenis Aplēse
AKTĪVS
Pamatlīdzekļi, nemateriālie ieguldījumi Patiesā vērtība, likvidācijas vērtība, atgūstamā vērtība, lietderīgais lietošanas laiks.
Krājumi Zemākā pārdošanas vērtība.
Aizdevumi Atgūstamā vērtība.
Līdzdalība citu sabiedrību kapitālā Atgūstamā vērtība.
Debitori Šaubīgie un bezcerīgie parādi.
PASĪVS
Uzkrājumi Saistību iestāšanās datums, summa.
Kreditori Nepieprasītās kreditoru saistības — Komerclikuma 406. pants — no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.
Uzkrātie ieņēmumi
  • Ja līdz gada pārskata datumam nav pabeigti visi projekti, visi nepabeigtie projekti ir jānovērtē, izmantojot  darbu izpildes procenta metodi, ja vien sabiedrība bilances datumā var ticami aplēst projekta izpildes finansiālos rezultātus — ne tikai ieņēmumus, bet arī izmaksas. Lai varētu iegrāmatot uzkrātos ieņēmumus, jāievēro MK noteikumu 57. punktā minētie nosacījumi:
  • sabiedrība var ticami novērtēt projekta izpildes pakāpi bilances datumā, kā arī ar šo projektu saistīto ieņēmumu summu;
  • sagaidāms, ka sabiedrība no pasūtītāja saņems samaksu;
  • sabiedrība var ticami novērtēt ar šo līgumu saistītās izmaksas — gan tās, kas jau ir uzkrātas, gan līdz projekta pabeigšanai nepieciešamās izmaksas. 
  • Uzkrātie ieņēmumi jāsaskaņo ar projekta izmaksām, kuras radušās, lai sasniegtu konkrēto projekta izpildes pakāpi.
Uzkrātās saistības Saistību iestāšanās datums, summa. Izdevumi, kas attiecināmi uz pārskata periodu, bet par kuriem bilances datumā vēl nav saņemts maksāšanai paredzēts attiecīgs attaisnojuma dokuments (rēķins).

MK noteikumi reglamentē:

39. Grāmatvedības aplēsē iekļautajam novērtējumam jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja sabiedrība grāmatvedības aplēses sagatavošanā pamatojas uz pēdējo pieejamo informāciju un izmanto pierādījumus, grāmatvedību un gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajos, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktos novērtēšanas modeļus un metodes vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — neatkarīgu ekspertu vērtējumu.

Dažas atšķirības salīdzinājumā ar gada pārskatam izvirzītajām prasībām iepriekšējos gados. 

Ir papildināts likuma 53. pants, nosakot, ka vidējām un lielām sabiedrībām ir obligāts pienākums finanšu pārskata pielikumā sniegt detalizētu informāciju par attīstības un pētniecības izmaksām. Vienlaikus ir papildinātas likuma 2. un 3. pielikumā noteiktās peļņas vai zaudējumu aprēķinu shēmas ar jaunu posteņa "Neto apgrozījums" apakšposteni, kurā jānorāda ieņēmumi no sniegtajiem būvniecības pakalpojumiem.

Der atcerēties, ka Grāmatvedības likums tagad nosaka pavisam nedaudz, tomēr atvieglotus iegrāmatojumu termiņus:

13. pants Attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš

(1) Ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem iegrāmatojami pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā attaisnojuma dokuments ir saņemts vai izsniegts (nosūtīts), un ne vēlāk kā līdz tā finanšu pārskata parakstīšanas datumam, kuru sagatavo par šo pārskata periodu.

Kā zināms, valstī joprojām saglabājas nedroša epidemioloģiskā situācija, ko izraisīja vīrusa Covid–19 izplatīšanās. Šajā sakarā, sastādot gada pārskatu par 2021. gadu, veicot aplēses un izvērtējot turpmākos riskus, ir būtiski ar vislielāko rūpību novērtēt visus bilances posteņus un to pārvērtēšanas rezultātus paskaidrot gada pārskata pielikumā.

Uzņēmuma vadībai jāveic Covid–19 krīzes ietekmes izvērtējums par uzņēmuma spēju darboties vismaz nākamajos 12 mēnešos pēc gada pārskata apstiprināšanas. 

Autors vērš uzmanību uz šādiem riskiem:

  • uzņēmuma darbības turpināšanās apdraudējums Covid–19 skartajās nozarēs;
  • ilgtermiņa ieguldījumu patiesā vērtība; 
  • debitoru riski (samaksātie avansi, pircēju un pasūtītāju parādi, izsniegtie aizdevumi, aprēķinātie procenti, līdzdalība citās kapitālsabiedrībās);
  • krājumu patiesā vērtība (par to skaidrots Bilances Nr. 2 (482) — 2022. gada februāra numurā);
  • bankas kredītu un citu aizņēmumu īpašie nosacījumi u.c.

Atbilstoši veiktajiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā arī šogad par trim mēnešiem ir pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju valstī, sabiedrībā un darbā, autors visiem kolēģiem novēl pacietību un veiksmi, sagatavojot kārtējo gada pārskatu.

pielikums

1 Grāmatvedības likums. Saeimā pieņemts 2021. gada 10. jūnijā. 18. pants. Gada pārskats (1) Par katru pārskata gadu sagatavo gada pārskatu, kura struktūra, apjoms un saturs, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtība noteikta Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajos likumos un uz to pamata izdotos normatīvajos aktos, neatkarīgās vai autonomās valsts iestādes darbību reglamentējošajos likumos vai saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību pieņemtajos normatīvajos aktos. Komercsabiedrības darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo komercsabiedrību no gada pārskata sagatavošanas.

2 Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Saeimā pieņemts 2015. gada 22. oktobrī.

3 https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/2022_02_10_metodiskais_materials_parskats_parskata_perioda_apkopojums-salidzinasana.pdf

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada marta (483.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: