Saeima 19. aprīlī 3.lasījumā pieņēma grozījumus Revīzijas pakalpojumu likumā, kuru mērķis ir novērst pretrunu normatīvajos aktos, jo Revīzijas pakalpojumu likums dod tiesības zvērinātam revidentam neizpaust Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par aizdomīgiem darījumiem, kas skar nodokļu jomu. Tāpat tehniski tiek precizētas atsevišķas Revīzijas pakalpojumu likuma normas.

Līdz šim zvērinātam revidentam likums piešķīra iespēju nepildīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto prasību kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTFNL) subjektam ziņot VID par tiem aizdomīgajiem darījumiem, kas skar nodokļu jomu. Tomēr zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ir NILLTFNL subjekti, un līdz ar to viņiem arī ir pienākums saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² pantu ziņot VID par aizdomīgiem darījumiem.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai aizliegts izmantot vai atklāt bez klienta rakstveida piekrišanas komercnoslēpumu saturošu informāciju, izņemot šā panta otrajā daļā, šā likuma 33.pantā un NILLTFNL un regulā Nr.537/2014 minētos gadījumus vai gadījumus, kad zvērinātam revidentam ir tiesības vai pienākums to darīt saskaņā ar tiesas nolēmumu. Revīzijas pakalpojumu likuma 33.pants konkrēti min, kādos gadījumos un kādām iestādēm zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām ir pienākums nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu, kā arī norādīts, ka šajā pantā noteiktās informācijas paziņošana un dokumentu sniegšana nav uzskatāma par jebkādu līgumu, noteikumu, normatīvo norādījumu vai likumu pārkāpumu, un tā nerada zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai civiltiesisko atbildību. Tomēr likuma 33.pants neaptver visus gadījumus, kuriem iestājoties zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums ziņot kompetentajām iestādēm par zvērināta revidenta     rīcībā esošo klienta aizsargājamo informāciju, kā piemēram, gadījumā, ka zvērinātam revidentam, saskaņā ar   NILLTFNL, ir pienākums ziņot Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, vai gadījumā, kad zvērinātam revidentam ir pienākums atklāt klienta komercnoslēpumu saturošu informāciju saskaņā ar tiesas nolēmumu. Šos gadījumus un vēl citus gadījumus noteic Revīzijas pakalpojuma likuma 27.panta pirmā daļa. Līdz ar to ar grozījumiem tiek papildināts Revīzijas pakalpojumu likums, paredzot likumā papildu izņēmuma gadījumu, kad zvērināts revidents drīkst atklāt klienta komercnoslēpumu saturošu informāciju.

Likumā veikti arī citi labojumi un precizējumi, kā, piemēram:

• precizēti Revīzijas pakalpojumu likuma normas attiecībā uz apstākļiem, kas ņemami vērā, Finanšu ministrijai pieņemot lēmumu par sankciju un/vai uzraudzības pasākumu piemērošanu zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai;
• precizēta Revīzijas pakalpojumu likuma norma attiecībā uz revīzijas darba dokumentu glabāšanas termiņu, pagarinot to no pieciem uz sešiem gadiem;
• jaunā redakcijā izteikta Revīzijas pakalpojumu likuma 29.panta otrā un trešā daļa, skaidri nodalot klienta un zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības tiesības revīzijas pakalpojumu līguma slēgšanas gadījumā u.c.