0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIGalvenās šogad gaidāmās tendences nodokļu un komercdarbības tiesiskā regulējuma jomā II

Galvenās šogad gaidāmās tendences nodokļu un komercdarbības tiesiskā regulējuma jomā II

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā. Turpinājums. Sākumu rakstam lasīt šeit. OECD pieprasa stingrāk izvērtēt uzņēmumu atbildību pārrobežu korupcijas lietās Korupcija ir kļuvusi par valsts mēroga problēmu, neaprobežojoties tikai ar vietējo līmeni. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ziņojumā kritizēta Latvijā īstenotā cīņa pret pārrobežu kukuļošanu un izteiktas 44 rekomendācijas prasību izpildei. Paredzamas būtiskas reformas, kas var būt vērstas pret juridiskajām personām, kas iesaistītas korupcijā, seminārā informēja Sorainen vadošā partnere, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina. …


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Galvenās šogad gaidāmās tendences nodokļu un komercdarbības tiesiskā regulējuma jomā
Foto: Steven Lelham on Unsplash
Zvērinātu advokātu birojs Sorainen prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā. Turpinājums. Sākumu rakstam lasīt šeit.

OECD pieprasa stingrāk izvērtēt uzņēmumu atbildību pārrobežu korupcijas lietās

Korupcija ir kļuvusi par valsts mēroga problēmu, neaprobežojoties tikai ar vietējo līmeni. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ziņojumā kritizēta Latvijā īstenotā cīņa pret pārrobežu kukuļošanu un izteiktas 44 rekomendācijas prasību izpildei. Paredzamas būtiskas reformas, kas var būt vērstas pret juridiskajām personām, kas iesaistītas korupcijā, seminārā informēja Sorainen vadošā partnere, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina.

Viktorija Jarkina
Viktorija Jarkina

OECD secinājis, ka notiesāšanas līmenis Latvijā ir daudz zemāks par reālo finanšu noziegumu apmēru valstī (naudas atmazgāšana, kukuļošana un nodokļu mahinācijas). Līdz ar to, kā konstatē OECD, Latvijā nepietiekami strādā un nav pilnībā ieviests soda neizbēgamības princips pār juridiskām un fiziskām personām, kas iesaistītas ārvalstu amatpersonu kukuļošanas shēmās. Interesanti, ka OECD rekomendācijās pat konstatētas neatbilstības Latvijas normatīvajā regulējumā — kukuļošanas definīcijas neatbilstība Pretkukuļošanas konvencijas mērķiem un definīcijai.

Proti, OECD vērš uzmanību uz to, ka Latvijai ir jāatsakās no Krimināllikuma prasības par «tieša nodoma» esamību, uzsākot kriminālprocesus par kukuļošanu.

Tas varētu vistiešāk atsaukties uz lietām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, pieļauj V. Jarkina, jo «kukuļošana faktiski bieži vien ir saistīta ar naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un mahinācijām grāmatvedības jomā. Līdz ar to atsacīšanās no nepieciešamības pierādīt «tiešu nodomu» kukuļošanas lietās galvenokārt skars juridiskas personas.» Tāpat OECD uzsver, ka Latvijā jāpadara efektīvāka juridisko personu atbildība un jāievieš regulējums, lai procesu pret juridisko personu varētu uzsākt bez procesa pret fizisko personu, kā arī lai procesu pret juridisko personu varētu uzsākt arī tad, ja fiziskā persona ārvalstīs ir tikusi attaisnota. Kā skaidroja eksperte, OECD sagaida, ka Latvijā tiks pieņemts vairāk notiesājošu spriedumu ārvalstu amatpersonu kukuļošanas un ar to saistīto noziegumu lietās. «Sausais atlikums ir tāds, ka tiesību aizsardzības iestādēs, izskatot konkrētas krimināllietas, īpašu uzmanību veltīs arī juridiskas personas atbildībai, iesaistīšanai un arī atbilstības regulējuma esamībai juridiskai personai. Ja uzņēmumam nav iekšējo noteikumu, kas regulē pretkorupcijas jautājumus, un netiek nodrošināta atbilstoša kontrole — arī tas viss tiks izvērtēts, runājot par juridiskās personas atbildību. Korupcija galvenokārt tiek izdarīta juridiskas personas interesēs, un, pat ja tas nenotiek juridiskas personas interesēs, tad tas var būt noticis kontroles trūkuma dēļ. Abos gadījumos būs iespēja uzsākt procesu pret juridisku personu. Juridiska persona var saskarties ar finansiālām sankcijām, tiesību ierobežošanu un likvidāciju. Attiecīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā var būtiski skart biznesa vidi,» brīdina V. Jarkina.

FKTK un Latvijas Bankas apvienošanai pamatojumu saskatīt grūti

Rūdolfs Eņģelis
Rūdolfs Eņģelis

Sorainen partneris, zvērināts advokāts Rūdolfs Eņģelis analizēja, cik pamatota ir politiķu izlolotā ideja apvienot Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. «Aplūkojot galveno funkciju sadalījumu starp abām iestādēm, ir redzams, ka tās ir visai atšķirīgas un dublēšanos nevar novērot. FKTK pusē ir visas finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšana jeb makrolīmenis, katras individuālās institūcijas (uzraugāmās iestādes) atbilstības nodrošināšana — mikrolīmenis un papildus tam vēl Noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšana un organizēšana, dalība Eiropas Centrālās bankas izveidotajos uzraudzības un noregulējuma mehānismos. Savukārt Latvijas Banka nodarbojas ar pavisam citiem jautājumiem — galvenais centrālo banku mērķis ir rūpēties par cenu stabilitāti visā eirozonā. Tā ir inflācijas regulēšana ar tiem instrumentiem, kas eirozonas centrālajām bankām ir pieejami. Papildus tam Latvijas Banka nodarbojas ar valsts rezervju pārvaldīšanu, gūstot no tā peļņu un daļu no tās ieskaitot valsts budžetā. Tāpat Latvijas Banka nodarbojas arī ar skaidras naudas aprites organizēšanu, vecās banknotes nomainot pret jaunām, kā arī pētniecības un analītikas darbu,» skaidro R. Eņģelis. Kā galvenais ieguvums no dažādu iestāžu apvienošanas parasti tiekot minēta efektīvāka informācijas apmaiņa, tomēr vienlaikus visi atzīstot, ka «starp centrālās bankas monetāro funkciju (cenu stabilitātes nodrošināšanu) un finanšu uzrauga funkciju — finanšu stabilitātes nodrošināšanu — pastāv konflikts, jo no finanšu uzraudzības viedokļa uzraugam vienmēr ir svarīgi nodrošināt, lai bankas darbotos piesardzīgi, un, kādai bankai nonākot finanšu grūtībās, vienmēr jāizvērtē, vai atsevišķas bankas glābšana ir vajadzīga, vai tās darbības izbeigšana nekaitēs kopējai finanšu stabilitātei. Savukārt no monetārās politikas (cenu stabilitātes) viedokļa var rasties vēlme palīdzēt grūtībās nonākušajām bankām, lai tas pārāk neietekmētu tautsaimniecības galvenos rādītājus, tajā skaitā inflāciju.» R. Eņģelis uzsver, ka būtu jāsaprot, kādus FKTK vai Latvijas Bankas darbībā konstatētus trūkumus ar abu iestāžu apvienošanu būtu iespējams novērst. Patlaban neesot redzams, kā šāda scenārija rezultātā varētu pieaugt ekspertīze monetārajā politikā vai finanšu uzraudzībā, sacīja eksperts.

Patieso labuma guvēju dokumentācijas pārbaudes apdraud biznesa vides konkurētspēju

Eva Berlaus
Eva Berlaus

Kopš 2019. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Uzņēmumu reģistrs būtiski mainījis savu praksi saistībā ar informācijas pieprasīšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Līdz tam reģistrs bieži vien nepieprasīja dokumentārus pierādījumus iesniegtajām ziņām par patiesajiem labuma guvējiem, tagad tas notiekot gandrīz visos gadījumos — uz šo problemātiku uzmanību vērsa Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte. «Pat pašas vienkāršākās valdes izmaiņu reģistrācijas lietas ieilgst un kļūst neparedzamas, jo Uzņēmumu reģistra notāriem katram ir sava prakse — dokumenti, kas pieņemami vienam, nebūs pieņemami otram. Reģistrācija kļuvusi neprognozējama, dārga un ilga. Vēl pirms dažiem gadiem Latvijas Uzņēmumu reģistrs tika pamatoti izslavēts kā ļoti ātrs, kur vienkāršas reģistrācijas darbības parasti varēja paveikt vienas dienas laikā, tagad par to var aizmirst. Tagad varat samaksāt valsts nodevu un doties uz baznīcu, lai noliktu svecīti un cerētu, ka jums būs paveicies ar Uzņēmumu reģistra notāra lēmumu. Process ir kļuvis pilnīgi neparedzams un nejēdzīgs,» skarbi vērtē E. Berlaus. Advokāte uzskata, ka cīņa ar finanšu noziegumiem nedrīkst paralizēt komercdarbību un atbaidīt kvalitatīvus investorus, tāpēc Uzņēmumu reģistram būtu jāatgriežas pie iepriekš piekoptās prakses, kas likumā joprojām ir atļauta — pieņemt tikai ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, bet dokumentāru pamatojumu prasīt tikai izlases kārtībā (likums Uzņēmumu reģistram nevis uzliek par pienākumu, bet tikai paredz tiesības prasīt dokumentus, kas apliecina ziņas par patieso labuma guvēju), atstājot dokumentu pārbaudi bankām, kuras ir daudz labāk kvalificētas šim darbam. Būtu iespējams arī ciešāk sadarboties ar citām ES dalībvalstīm, un vismaz par tiem uzņēmumiem, kuru īpašnieki jau ir reģistrēti kādā dalībvalstī, informāciju par patiesajiem labuma guvējiem iegūt no attiecīgās dalībvalsts reģistra. Nākamais solis būtu domāt par vienotas ES uzņēmumu patieso labuma guvēju datubāzes izveidi, rosina E. Berlaus. «Pašreizējā sistēma vienkārši nestrādā, jo pat tad, ja mūsu klients vairāku mēnešu laikā sagatavo kaudzi ar visdažādākajiem notāru apliecinātiem dokumentiem, tas vēl negarantē elementāru valdes reģistrāciju Latvijas Uzņēmumu reģistrā — tikpat labi reģistrs var palūgt sagatavot vēl trīsdesmit citus dokumentus,» situāciju raksturo juriste.

Jaunās izmaiņas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasē

Šā gada sākumā stājušās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos1, kas paredz gan to, ka valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlasi turpmāk nodrošinās Pārresoru koordinācijas centrs sadarbībā ar valsts kapitāla daļu turētājiem, gan citas izmaiņas valdes un padomes locekļu nominēšanā. «Tas ir solis pareizā virzienā, likumā ir ieliktas labas lietas — būs detalizētāki noteikumi par to, kā jāveido nominācijas komitejas, skaidrāki noteikumi kandidātu atlasei, obligāti jāiesaista neatkarīgi eksperti un personāla atlases konsultanti, tiks aizsargāta kandidātu konfidencialitāte,» atzīst E. Berlaus. Tomēr vienlaikus likumā esot atstāti diezgan acīmredzami un būtiski «caurumi», lai tie, kuri vēlas īstenot savu politisko ietekmi valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, tomēr varētu to turpināt darīt. Piemēram, jaunos noteikumus par nominācijas komisijām var nepiemērot, ja kapitāla daļu turētājs vai padome nolemj rosināt esošā padomes vai valdes locekļa ievēlēšanu amatā atkārtoti (uz nākamo termiņu). «Tātad visās tajās valsts kapitālsabiedrībās, kur tagad ir politiski ietekmīgi padomes un valdes locekļi, ir lieliska iespēja viņus paturēt amatā vēl ilgu laiku,» secina E. Berlaus. Kapitāla daļu turētājam vai padomei ir atstātas tiesības noraidīt komisijas izvirzīto kandidātu. Tāpat tai noteiktas tiesības izveidot pastāvīgu nominācijas komisiju valdes un padomes locekļu kandidātu atlases un novērtēšanas procesa nodrošināšanai («Vai tas samazina vai tomēr palielina iespēju, ka šī komisija būs politiski ietekmējama?» retoriski vaicā E. Berlaus). Atviegloti noteikumi paredzēti attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām — valdes vai padomes locekļu atlasei būtu jānotiek pēc tiem pašiem principiem, bet tos daudz mazāk kontrolēs Pārresoru koordinācijas centrs. Turklāt likumā esot ļoti šauri definēts politiskās neatkarības kritērijs, kas pieprasa personai vienīgi nebūt bijušai par politiskās partijas biedru pēdējo divu gadu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam.

1 No 2020. gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, bet no 25. janvāra — Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumi Nr.20 «Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai».