0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIGandrīz puse no sūdzībām par iepirkumiem esot pamatotas

Gandrīz puse no sūdzībām par iepirkumiem esot pamatotas

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore, Biznesa augstskolas Turība absolvente Evija Mugina skaidro, kur ir lielākie klupšanas akmeņi iepirkuma procedūrā Latvijā, kā arī, kas veic lielākos un vērtīgākos publiskos iepirkumus.Sūdzības tiek iesniegtas par aptuveni 15% no visiem iepirkumiemVērtējot publisko iepirkumu procedūru Latvijā, jāuzsver, ka mans tiešais darbs ir saistīts ar sūdzībām, kas tiek iesniegtas Iepirkumu uzraudzības birojā, un attiecas tieši uz iepirkumu procedūras pārkāpumiem. Jāatzīst, ka sūdzību ir gana daudz, ja jānosauc statistika, tad var teikt, ka gada ietvaros tiek izskatītas vairāk kā 550 sūdzības, kas ir aptuveni 15% no visām iepirkumu procedūrām, neskaitot tā sauktos "mazos" iepirkumus,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

iepirkumi3Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore, Biznesa augstskolas Turība absolvente Evija Mugina skaidro, kur ir lielākie klupšanas akmeņi iepirkuma procedūrā Latvijā, kā arī, kas veic lielākos un vērtīgākos publiskos iepirkumus.

Sūdzības tiek iesniegtas par aptuveni 15% no visiem iepirkumiem

Vērtējot publisko iepirkumu procedūru Latvijā, jāuzsver, ka mans tiešais darbs ir saistīts ar sūdzībām, kas tiek iesniegtas Iepirkumu uzraudzības birojā, un attiecas tieši uz iepirkumu procedūras pārkāpumiem. Jāatzīst, ka sūdzību ir gana daudz, ja jānosauc statistika, tad var teikt, ka gada ietvaros tiek izskatītas vairāk kā 550 sūdzības, kas ir aptuveni 15% no visām iepirkumu procedūrām, neskaitot tā sauktos "mazos" iepirkumus, par kuriem sūdzības birojs neskata.

Ja pievēršamies iesniegumu pamatotībai, tad jāsaka, ka pamatotas sūdzības ir mazāk kā 50% gadījumu, un proporcionāli pamatoto sūdzību skaits pēdējos pāris gados pakāpeniski ir samazinājies. Visvairāk sūdzību ir par būvniecības iepirkumiem, salīdzinoši daudz ir arī sūdzību par pārtikas un ēdināšanas iepirkumiem, mehānisko transportlīdzekļu iepirkumiem, atkritumu apsaimniekošanu un medicīnas precēm. Manuprāt, lielākoties sūdzību skaitu visvairāk ietekmē tieši asā konkurence.

Publisko iepirkumu regulē vairāki normatīvie akti - galvenokārt Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, un daudzas no sūdzībām ir saistītas arī ar normatīvā regulējuma piemērošanu jeb interpretāciju.

Esam vidējā līmenī ES

Ja runājam par pārkāpumu daudzumu, nedomāju, ka esam kritiskā situācijā. Iepirkumu sistēmas vērtējumā kopumā esam vidējā līmenī, raugoties uz visām ES dalībvalstīm, taču ir arī izteikti kritiski momenti, piemēram, ir daudz tādu iepirkumu, kuros tiek izvērtēta tikai piedāvātā zemākā cena un netiek vērtēts kvalitātes aspekts.

Tāpat ir liels skaits tādu iepirkumu, kuros piedalās tikai viens pretendents, kā arī iepirkumi, kuri netiek atklāti izsludināti. Šai ziņā mums gan ir nepieciešami uzlabojumi tieši iepirkumu veikšanas praksē.

Lielākos centralizētos iepirkumus izsludina pašvaldības

Noteikti jāmin, ka ir aspekti, kuros Latvijai ir ļoti labi rādītāji starp ES dalībvalstīm, piemēram, ir attīstīta centralizēto iepirkumu sistēma, paziņojumos par iepirkumu rezultātiem tiek norādīta pilnīga informācija, turklāt lēmumi par iepirkuma procedūras rezultātiem tiek pieņemti salīdzinoši ātri. Jāatzīmē arī administratīvo slogu mazinošie pasākumi, piemēram, ieviestā e-izziņu sistēma, kurā pats pasūtītājs var iegūt nepieciešamos datus par konkursa pretendentiem un attiecīgi privātpersonām nav šie dokumenti jāgādā no vairākām iestādēm un jāiesniedz konkursā.

Latvijā darbojas ļoti laba pārsūdzības sistēma

Vērtējot pārkāpumu daudzumu iepirkumos Latvijā, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, jāmin, ka šeit gan nav iespējams veikt skaidru salīdzinājumu, jo katrā dalībvalstī ir atšķirīgāka publisko iepirkumu sistēma, un katrai valstij ir savi klupšanas akmeņi. Mūsu Lietuvas kaimiņi ir uzsvēruši, ka Latvijā darbojas ļoti laba pārsūdzības sistēma - tā ir ļoti pieejama, efektīva un ātra. Iespējams, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc pie mums ir tik daudz sūdzību. Piemēram, ir dalībvalstis, kurās šo funkciju veic nevis iestāde kā Latvijā Iepirkumu uzraudzības birojs, bet tiesas, tāpēc pārsūdzības process ir daudz garāks. Daudzās dalībvalstīs ir arī paredzēta maksa jeb nodeva par sūdzību izskatīšanu, mums gan šis process iepirkumu dalībniekiem vismaz iestādē tiek nodrošināts bez maksas.

Tomēr, lasot ES tiesas spriedumus iepirkumu lietās, kā arī daudzus citus ES institūciju un auditoru dokumentus, ir secināms, ka problēmas un pārkāpumi, kuri tiek konstatēti, ļoti lielā mērā ir tādi paši visās ES dalībvalstīs, pat atsevišķi juridiskie strīdi, kurus ir skatījusi citas dalībvalsts tiesa, ir identiski tiem, kurus skatījis gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan arī administratīvā tiesa. Piemēram, par nesamērīgām kvalifikācijas prasībām vai par apakšuzņēmēju piesaistīšanas ierobežojumiem publiskajos iepirkumos, vai pat strīdā par to, vai pretendenti drīkst piedāvāt kādu pakalpojumu par "0" cenu, un, kā šādu piedāvājumu vērtēt.

Normatīvais regulējums tiek pilnveidots

Kā jau minēju, publiskos iepirkumus Latvijā regulē Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, taču, lai cik detalizēts vai atvērts arī tas būtu, neviens regulējums nevar novērst vai izslēgt pilnīgi visus iespējamos pārkāpumus. Tas primāri ir jāņem vērā! Jāatzīst, ka Latvijā šajā jomā normatīvais regulējums ir pietiekami sarežģīts, papildus tam ir arī sarežģītas ES direktīvas. Tas var šķist nedaudz paradoksāli, jo regulējums veidots arī ar mērķi vienkāršot iepirkumu norisi. Rudenī ir gaidāms uzlabotais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Likumu pilnveides process noris lēnāk, kā bija plānots, jo tas ietver arī daudzu nozaru intereses, kuras, protams, jāsaskaņo.

Tomēr es nesaskatu kādus būtiskus trūkumus tieši publisko iepirkumu normatīvajā regulējumā, bet gan apstāklī, ka mēs valstī daudzus jautājumus cenšamies regulēt caur šo normatīvu prizmu. Iepirkumu regulējuma mērķis ir radīt vienotus spēles noteikumus, tomēr tas nevar sakārtot visu vai atsevišķu nozaru problēmjautājumus.

Kas izsludina lielākos iepirkumus?

Publisko iepirkumu subjektus var iedalīt divos nosacītos segmentos - valsts un pašvaldību sektora iepirkumi, t.sk. atsevišķu nozaru kapitālsabiedrību iepirkumi, piemēram, Latvijas Valsts ceļi, Valsts nekustamie īpašumi, Latvijas Valsts meži, otrs lielais segments ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, piemēram, AS "Latvenergo", SIA “Rīgas satiksme", AS "Latvijas Gāze", AS "Pasažieru vilciens", SIA "Rīgas Ūdens" u.c.

Ja skatāmies pēdējo gadu statistiskos datus, tad publisko iepirkumu līgumiem Latvijā tiek iztērēti aptuveni 2,5 miljardi eiro gadā, aptuveni 33% tiek ieguldīti būvdarbos. Skaitliski daudz ir "mazo iepirkumu", tomēr šo iepirkumu kopsumma salīdzinoši pret visu publisko iepirkumu kopsummu ir neliela.

Lielākais izsludinātais iepirkums ir AS "Pasažieru vilciens" jauno vilcienu iepirkums (virs 600 miljoniem eiro). Tas ir lielākais izsludinātais iepirkums pēc vērtības, taču līgums diemžēl nav noslēgts.

Ja aplūkojam kopumā lielākos iepirkumus pēdējo 6 - 7 gadu laikā pēc līgumu vērtības, jāmin - AS "Latvenergo" iepirkums par Rīgas TEC 2 rekonstrukcijas 2. kārtu (līguma vērtība pārsniedz 330 miljonus eiro), AS "Latvijas Valsts meži" iepirkums par mežizstrādes pakalpojumiem, SIA "Rīgas satiksme" iepirkums par trolejbusu piegādi, Rīgas brīvostas iepirkums par Krievu salas infrastruktūras būvniecību. 2015. gadā lielākais jeb "vērtīgākais" bija Rīgas Domes Satiksmes departamenta iepirkums par transporta būvju ikdienas uzturēšanu (virs 124 miljoniem eiro). Savukārt šobrīd 2016. gada lielākie iepirkumi ir AS "Augstsprieguma tīkls" iepirkums par Kurzemes loka elektropārvades līniju pārbūvi (virs 110 miljoniem eiro), SIA "Rīgas satiksme" iepirkums par zemās grīdas tramvaju piegādi, kā arī iepirkums par rezerves daļu piegādi.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ir pieejams publikāciju datu vizualizācijas rīks, ar kura palīdzību jebkurš var iepazīties ar lielākajiem iepirkumiem kopumā, pa gadiem un arī pa nozarēm, tur var redzēt gan summas, gan pasūtītājus, gan uzvarējušos pretendentus. Tā ir viena no interesantākajām sadaļām biroja mājaslapā, un, manuprāt, arī informācijas apjoms mājaslapā ir apjomīgs un noderīgs, tai skaitā var iepazīties ar visiem Latvijā izsludinātajiem publiskajiem iepirkumiem un arī ar visiem biroja pieņemtajiem lēmumiem sūdzību lietās.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: