Neraugoties uz izaicinājumiem un neskaidrām izaugsmes perspektīvām, 2023. gadā pasaules ekonomika ir turpinājusi augt. Procentu likmju kāpums palīdzējis samazināt inflāciju, energoresursu cenas ir kritušās, un pasaules ekonomikai līdz šim ir izdevies izvairīties no recesijas. Tomēr eirozonā izaugsme joprojām ir vāja — 2023. gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga tikai par 0,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Inflācija, augstās energoresursu cenas, reālo ienākumu kritums, vājš ārējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā un procentu likmju kāpums ir negatīvi ietekmējis arī Latvijas ekonomiku, un 2023. gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,7% salīdzinājumā ar šo pašu periodu aizpērn. Tādējādi Latvijas ekonomika faktiski atradās nelielā recesijā.

Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm, ekonomikas izaugsme eirozonā arī 2024. gadā būs lēna un IKP varētu pieaugt tikai par 0,6%. Lai arī ražotāju noskaņojums joprojām ir piesardzīgs, saražoto un nepārdoto preču krājumi pēdējos mēnešos pakāpeniski samazinās, un šis krājumu kritums pakāpeniski veicinās faktiskās ražošanas pieaugumu. Eirozonā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā varētu sākt palielināties 2024. gada 1. ceturksnī. Tajā pašā laikā bezdarba līmenis joprojām ir zems, un inflācijas samazināšanās veicinās patēriņa pieaugumu. Vienlaikus procentu likmju kāpuma dēļ situācija būvniecības nozarē Eiropā kļūst arvien dramatiskāka, un pēdējos ceturkšņos būvniecības apjomi ir ievērojami samazinājušies. Piemēram, Vācijas būvniecības uzņēmumu daļa, kas ziņo par nepietiekamu pieprasījumu, ir sasniegusi 2008. gada līmeni, un 2024. gadā būvniecībā eirozonā, visticamāk, ir gaidāms kritums. 

Novembrī inflācija eirozonā palēninājās līdz 2,4%, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2021. gada jūlija. Apsteidzošie rādītāji liecina, ka inflācija eirozonā turpinās palēnināties. Ja nebūs negatīvu pārsteigumu, piemēram, jaunu ģeopolitisko saspīlējumu, eirozonas inflācija 2024. gada sākumā varētu būt tuvu 2%. Tā kā inflācija eirozonā ir būtiski palēninājusies un ekonomikas izaugsme ir ļoti gausa, finanšu tirgi prognozē procentu likmju samazināšanu eirozonā, iespējams, sākot jau no 2024. gada marta vai aprīļa. Saskaņā ar finanšu tirgus prognozēm, 2024. gadā kopumā procentu likmes eirozonā varētu tikt mazinātas 4 vai 5 reizes, savukārt Euribor nākamā gada decembrī varētu noslīdēt līdz 2,6–2,8%. 

Vai procentu likmes tiešām samazināsies tik strauji, būs atkarīgs no centrālo banku rīcības. ASV Federālo rezervju sistēma jau ir skaidri signalizējusī, ka šogad ir gaidāms procentu likmju samazinājums, kamēr Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina uzsvērt ar inflāciju saistītos riskus un pagaidām atturas no konkrētām prognozēm par to, kad varētu sākties procentu likmju mazināšana. Piemēram, energoresursu cenas Eiropā joprojām ir augstas, neraugoties uz gandrīz pilnām dabasgāzes krātuvēm un par 15–20% zemāku patēriņu nekā ierasts. Ierobežotā piedāvājuma dēļ tiek prognozēts, ka dabasgāzes nākotnes līgumos cenas atgriezīsies normālā līmenī tikai 2026. gadā, kad tiks pabeigti lielie sašķidrinātās dabasgāzes eksporta jaudas palielināšanas projekti. Tas liek domāt, ka inflācijas riski joprojām ir gana augsti un tādēļ netiek sagaidīta atgriešanās pie ļoti zemām likmēm, un procentu likmes tuvākajos gados, visticamāk, būs augstākas nekā iepriekšējā desmitgadē.

IKP pieaugums 2024. gadā — investīcijas publiskajā sektorā, atkopšanās apstrādes rūpniecībā

Nenoteiktība ekonomikā saglabājas augsta, un risku izaugsmei ir daudz, tomēr uz 2024. gadu raugos ar piesardzīgu optimismu. Pēc manām prognozēm Latvijas ekonomikā 2024. gadā ir gaidāma neliela izaugsme 2–2,5% apmērā. Piemēram, apstrādes rūpniecībā ir parādījušās pirmās pozitīvās pazīmes, un Eiropas Komisijas veiktā aptauja liecina, ka Vācijas rūpniecībā nepārdoto preču krājumi samazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Tas liek domāt, ka rūpniecībā krājumu samazināšanās cikls tuvojas beigām, un, visticamāk, arī Latvijā ražošana atgriezīsies pie izaugsmes 2024. gada pirmajā pusgadā, lai gan atveseļošanās, visticamāk, būs mērena. Zināms izaugsmes potenciāls ir arī pakalpojumu nozarēs, un, piemēram, tūrismā Latvija joprojām ievērojami atpaliek no pirms pandēmijas līmeņa, un tas nav tikai dēļ Krievijas. Piemēram, Rīgai joprojām nav atjaunots prāmja savienojums ar Stokholmu, Latviju apmeklē ievērojami mazāks tūristu skaits no Zviedrijas un Vācijas.

Tāpat 2024. gadā situācija varētu uzlaboties arī tirdzniecībā. Inflācija Latvijā ir noslīdējusi zem 2%, bezdarbs ir zems un algas turpina augt. Ja darba tirgū nenotiek kādas būtiskas izmaiņas, tad vidējā alga Latvijā šogad varētu augt par 7–9%, savukārt inflācija varētu būt ap 2%, un līdz ar to reālo ienākumu pieaugums veicinās tirdzniecības pieaugumu. Kredīti Latvijā pārsvarā tiek izsniegti ar mainīgām likmēm, līdz ar to salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijas ekonomikas ātrāk reaģē uz monetārās politikas izmaiņām. Tādēļ gaidāmā procentu likmju samazināšana Latvijā veicinās ekonomikas atveseļošanos.

Tomēr procentu likmju kāpuma dēļ situācija būvniecības nozarē Eiropā kļūst arvien dramatiskāka. Pēdējos ceturkšņos sarūk no izsniegto būvatļauju, kā arī no jauna izsniegto hipotekāro kredītu skaits. Arī Latvijā procentu likmju kāpums mazina aktivitāti būvniecības nozarē, un apsteidzošie rādītāji liek domāt, ka būvniecībā šogad ir iespējams kritums, lai gan daļēji to kompensēs ES finansētās investīcijas. Fiskālā politika eirozonā joprojām ir stimulējoša, jo valstu budžeti arī 2024. gadā būs ar ievērojamiem deficītiem.

Ekonomikas izaugsmes perspektīvas joprojām pakļautas būtiskiem riskiem

Tomēr ir arī daudz risku, kuru dēļ 2024. gada piesardzīgi pozitīvās prognozes Latvijas ekonomikā var nerealizēties. Karš Ukrainā turpinās, ģeopolitiskā spriedze joprojām ir augsta, Ķīnas ekonomika turpina cīnīties ar problēmām nekustamā īpašuma sektorā, eirozonā īstermiņa rādītāji un ekonomikas noskaņojums ir pasliktinājies, neraugoties uz inflācijas kritumu, un dabasgāzes cenas joprojām ir lielas, neraugoties uz gandrīz pilnām dabasgāzes krātuvēm. Jauni piedāvājumu puses šoki vai negaidīti liels pieprasījums aukstās ziemas dēļ var izraisīt jaunu enerģijas cenu kāpumu. Tāpat monetārā politika uz ekonomiku darbojas ar laika nobīdi, un pēdējā pusotra gada laikā pieredzētais straujais procentu likmju kāpums var izraisīt būtiskāku ekonomikas lejupslīdi, nekā šobrīd prognozēts, vai radīt finanšu stabilitātes riskus augstā parāda līmeņa dēļ. Visbeidzot, eirozonā izaugsmi kavē ne tikai cikliskie, bet arī strukturālie faktori, piemēram, augstās enerģijas cenas un pieaugošā konkurence tādās Eiropas ekonomikai nozīmīgās nozarēs kā autobūve. Rezultātā ir risks, ka eirozonā arī 2024. gadā turpināsies ekonomikas stagnācija, un tas ierobežos Latvijas izaugsmes iespējas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada janvāra (505.) numurā.