VID INFORMĀCIJA

Lai veicinātu ciešāku un efektīvāku sadarbību ar atbildīgiem nodokļu maksātājiem, šogad ir sākusi darboties pilnveidotā valsts un komersantu Padziļinātās sadarbības programma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Programmas darbību regulē likums “Par nodokļiem un nodevām” 7.1pants un 2018.gada 27.novembra MK noteikumi Nr.748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”. Pilnveidotās programmas nosacījumi ļauj to izmantot arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem; paplašināts arī programmas dalībniekiem pieejamo priekšrocību klāsts. Patlaban programmas dalībniekiem ir pieejamas dažādas VID sniegtās priekšrocības, taču programmu plānots attīstīt un nākotnē dažādas priekšrocības tās dalībniekiem varētu piedāvāt arī citas valsts iestādes. Kopš šī gada 1.janvāra Padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to darbības apjoma tiek grupēti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Katra līmeņa dalībniekiem ir pieejamas dažādas priekšrocības pēc noteiktiem kritērijiem un vienlaikus nodrošināts vienkāršotāks programmas administrēšanas un uzraudzības process. Piemēram dalībai Padziļinātās sadarbības programmā komersantiem vairs nav īpaši jāpiesakās un jāgaida līdz komisija to izskatīs. Dalību attiecīgajā sadarbības programmas līmenī VID komersantam...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par alkohola iegādi un iespēju klasificēt to saimnieciskās darbības izdevumos, ja alkohols ir kā pievienotā vērtība uzņēmuma pamatpakalpojumiem. Iesniedzēja iesniegumā sniedz šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja norāda, ka tiek plānots izveidot uzņēmumu, kurš sniegs tūrisma pakalpojumus Latvijā – proti, pārdos pakalpojumu “paketi”, lai organizētu, piemēram, vecmeitu ballīti, kurā tiks iekļauta nakts mītne, restorāna apmeklējums, izklaides pasākums, izvadāšana un citas lietas. Pakalpojuma ”paketē” tiek plānots iekļaut arī degvielu (klientu izvadāšanai) un alkoholu. Iesniedzēja jautā, vai uzņēmumam nepieciešams iegādāties alkohola licenci, ja alkohols tiks pirkts mazumtirdzniecībā un tiks iekļauts pakalpojuma izmaksās un norāda, ka ir būtiski, ka tas netiks pārdots tālāk klientam, bet būs kā pievienotā vērtība pie sniegtā tūrisma pakalpojuma. Iesniedzēja iesniegumā jautā, vai alkoholu un degvielu drīkstēs norakstīt kā saimnieciskās darbības izdevumus, ja tie tiks pirkti ar mērķi sniegt kvalitatīvu, pilnvērtīgu pakalpojumu. Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2018.gada 11.decembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.776 “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”” (turpmāk – Noteikumi), kas stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Noteikumu mērķis ir pilnveidot azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību, ieviešot azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu (AKUS). Līdz ar to šie Noteikumi atceļ prasības inkasācijas procesā lietot mehāniskos skaitītājus un attaisnojuma dokumentus (inkasācijas akti, kazino kases bilance un galdu rezultāti) kā stingrās uzskaites veidlapas, kā arī veikti daži tehniska rakstura precizējumi. Tādējādi azartspēļu organizētājiem ir jāpāriet tikai uz elektronisko skaitītāju lietošanu inkasācijas procesā. Būtiskākie grozījumi, kuri izdarīti Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”: 1) Sadaļā “Vispārīgie jautājumi” svītrots 6. un 7.punkts, kuri noteica klientu piesaistīšanas izmaksas, kuras kapitālsabiedrība iegrāmato saimnieciskās darbības izmaksās, un to, ka klientu piesaistīšanas izmaksu normas ne biežāk kā reizi...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, kurā skaidro arī to, kā noteikt darījumam piemēroto soda naudu, līgumsodu samērīgumu, lai tās netiktu ieskaitītas pie ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem. Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 10.punktā noteikts, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantotās summas, ja tās nav samērīgas ar darījuma vērtību vai veiktas saistītai personai vai personai, kas izveidota vai darbojas zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā. Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.677) 64.punktā noteikts, ka valsts institūciju uzliktās...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izskatījis SIA “X” (turpmāk – Iesniedzējs) iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedza uzziņu jautājumā par administratīvajiem sodiem un ar tiem saistītajiem nodokļu riskiem, kā arī par Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma 8.panta otrās daļas 10.punktu. Iesniedzējs nodarbojas ar starptautiskiem auto kravu pārvadājumiem un veic saimniecisko darbību Baltijas, Skandināvijas, Eiropas valstu, Krievijas, kā arī Centrālās Āzijas un Aizkaukāza valstu tirgū. Katru nedēļu Iesniedzējs saņem vairāk nekā 10 soda naudas rēķinu no dažādām Eiropas Savienības, tostarp arī Skandināvijas valstīm, par ātruma pārsniegumiem, ceļa zīmju neievērošanu un citiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kā arī par darba laika režīma neievērošanu, kravu pārsvaru, riepu protektoru dziļuma neievērošanu u.tml. Soda naudas rēķini var būt adresēti Iesniedzējam vai arī personiski autovadītājam uz Iesniedzēja juridisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi. Tas atkarīgs no tā, kādā veidā konkrētais pārkāpums tiek fiksēts – ar fotoradaru, fiksējot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, vai fiziski, veicot ārvalstu kontrolējošo dienestu reidus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja SIA "H" komercdarbība ietver datorspēļu un virtuālo valūtu izveidi. Iesniedzējs ir izveidojis savu virtuālo valūtu ar nosaukumu “C”, kura tiks izmantota Iesniedzēja izveidotā datorspēlē. Iesniedzēja virtuālā valūta tika izveidota, 2017.gada nogalē izlaižot noteiktu skaitu Iesniedzēja virtuālās valūta vienību. Iesniedzēja izveidotā virtuālā valūta var tikt samainīta pret citām konvertējamām virtuālām valūtām, piemēram, Bitcoin. Iesniedzēja izveidotā virtuālā valūta tiks izmantota datorspēlē, kuras pabeigšana tiek plānota 2018.gada nogalē. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par šādiem jautājumiem: Vai atlīdzību, kas iegūta, samainot Iesniedzēja izveidoto virtuālo valūtu pret citu konvertējamu virtuālo valūtu, var norādīt bilances postenī “Nākamo periodu ieņēmumi”, jo faktiskie izdevumi saistībā ar Iesniedzēja virtuālās valūtas izveidošanu un integrēšanu datorspēlē Iesniedzējam rodas periodā pēc finanšu gada, par kuru Iesniedzējam ir pienākums iesniegt gada pārskatu, kā arī saņemtā atlīdzība dota par iespēju Iesniedzēja virtuālo valūtu izmantot datorspēlē, kura tiks izveidota tikai 2018.gada nogalē? VID uzziņas sagatavošanas procesā...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis skaidrojumu par grozījumiem Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumos Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – noteikumi). Ņemot vērā, ka ar 2018.gada 1.janvāri ir mainījusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtība salīdzinājumā ar līdz šim likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto, kā arī ir zaudējis spēku likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls (turpmāk – žurnāls) papildināts ar jaunām ailēm, skaidrota jauno vai precizēta līdzšinējo žurnāla aiļu aizpildīšanas kārtība, paredzētas izvēles iespējas žurnāla kārtošanai laika periodā līdz 2018.gada beigām, precizēta uzskaites un nolietojuma aprēķināšanas, kā arī atlikušās vērtības noteikšanas kārtība pamatlīdzekļiem, tai skaitā tiem, kas iegādāti līdz 2017.gada 31.decembrim. Faktisko izdevumu norakstīšanas ierobežojuma noteikšana: 1) žurnāla 19.aile “Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu” un 20.aile “Izdevumi, kas saistīti ar citiem saimnieciskās darbības veidiem”...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis informatīvo materiālu par grozījumiem Ministru kabineta 2007.gada 8.maija noteikumos Nr.301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”. Ar 2018.gada 1.janvāri likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.pantā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, saimnieciskās darbības izdevumos ir tiesīgs iekļaut ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus tādā apmērā, kas nepārsniedz 80 % no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kā arī ir noteikti atsevišķi saimnieciskās darbības izdevumu veidi, kuri ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokli maksātājs, kurš grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, pēc korekciju veikšanas atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.1pantā noteiktajam nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 % no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tādējādi, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem atvieglotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju sagatavošanu kalendāra gada beigās, vadoties no grāmatvedībā norādītās uzskaites divkāršā ieraksta sistēmā, noteikumos noteikts, ka individuālais komersants ir tiesīgs:...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja pamatdarbības veids ir tulkošanas un tulku pakalpojumi. Iesniedzēja klienti ir gan fiziskās, gan juridiskās personas. Iesniedzējs norāda, ka ar 2018.gada 25.maiju ir jāievēro un jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regula (ES) Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula). Saskaņā ar minētās regulas noteikumiem Iesniedzējam ir jānodrošina klientu personas datu aizsardzība. Piemēram, saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 17.pantu (Tiesības uz dzēšanu (tiesības “tikt aizmirstam”)) datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst personas datus, ja pastāv viens no šajā pantā minētajiem nosacījumiem. Iesniedzējs vērš uzmanību, ka daži tā klienti prasa dzēst viņu datus no visiem Iesniedzēja e-pasta sūtījumiem un serveriem, t.i., izmanto savas tiesības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu izklāstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs ir noslēdzis līgumu par 136 darbinieku veselības apdrošināšanu (bez līdzekļu uzkrāšanas) uz gadu (no 09.11.2016. līdz 08.11.2017.), un visa apdrošināšanas prēmija tika samaksāta 2016.gada novembrī. Vienas polises cena ir 299,00 EUR. 2017.gada 9.jūnijā darbinieks A pārtrauca darba attiecības ar Iesniedzēju. Pārtraucot darba attiecības, Iesniedzējs un darbinieks var vienoties par vienu no 4 variantiem: 1. veselības apdrošināšanas polises darbība tiek pārtraukta (no veselības apdrošināšanas polises tiek izslēgts darbinieks A, noslēdzot papildus vienošanos ar apdrošināšanas kompāniju un pamatojoties uz izsniegto kredītrēķinu neizmantoto veselības polises prēmijas daļu apdrošināšanas kompānija atgriež Iesniedzējam); 2. veselības apdrošināšanas polises darbība tiek pārtraukta (no veselības apdrošināšanas polises tiek izslēgts darbinieks A un noslēdzot papildus vienošanos ar apdrošināšanas kompāniju neizmantoto veselības polises prēmijas daļa tiek izmantota agrāk neapdrošināta darbinieka B apdrošināšanai); 3. veselības apdrošināšanas polises darbība netiek pārtraukta, darbinieks A izpērk polisi par tās neizmantotās daļas vērtību kompensējot...

Nodokļu reformas ietvaros mainījusies gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijas aizpildīšanas, gan tās iesniegšanas kārtība, tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina uzņēmējus būt vērīgiem, aizpildot UIN deklarāciju, un atgādina, ka pirmā deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 20.jūlijam. Jaunā nodokļu reforma devusi priekšrocības uzņēmumiem – jo īpaši tiem, kas investē savā attīstībā. No 2018.gada reinvestētajai peļņai piemēro 0 % UIN likmi, proti, par peļņu, ko uzņēmums novirza attīstībai, UIN nav jāmaksā. Savukārt, saņemot dividendes, kuras aprēķinātas no 2018.gadā un turpmākajos gados gūtās peļņas, vairs nav jāmaksā 10 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jo jaunā kārtība paredz, ka UIN 20 % apmērā ir jāmaksā tikai peļņas sadales brīdī. No tā izriet nākamais ieguvums – no 2018.gada 1.jūlija ir atcelti UIN avansa maksājumi. Ņemot vērā konceptuāli jauno UIN maksāšanas režīmu, no 2018.gada 1.janvāra UIN deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā vienu reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20.datumam. Ja uzņēmumam neveidojas ar UIN apliekami ienākumi, deklarāciju...

Jautājums: Komercsabiedrības īpašumā ir vieglā automašīna, par kuru maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. 2018.gada novembrī automašīnai noteiktā degvielas patēriņa norma uz 100 km ir pārsniegta. Vai pārsnieguma summu iekļauj nodokļa bāzē, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokli? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Pie izdevumiem, kuri ir nesaistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita arī transportlīdzekļa (par kuru maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli) degvielas iegādes izdevumus, ja tie pārsniedz noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20 procentiem. Tādēļ ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj: 1) degvielas iegādes izdevumus, kas pārsniedz noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem, 2) aprēķināto pievienotās vērtības nodokli no degvielas iegādes izdevumiem, kas pārsniedz noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 kilometriem.

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis SIA “S” (turpmāk – Iesniedzējs), 2018.gada 11.aprīļa iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu. Iesniedzējs sniedz šādu situācijas faktu izklāstu. Iesniedzēja pamatdarbības veids ir darbaspēka emigrācijas un kvalifikācijas dokumentu kārtošana un darbaspēka apmācību organizēšana. Lai veiktu šo darbību ir nepieciešama vieta darbinieku izmitināšanai. Lai optimizētu izmaksas Iesniedzējs nolēma nomāt personas H (personas kods….), kurš ir Iesniedzēja īpašnieks un valdes loceklis, privātīpašumu. Fizisko personu izmitināšanai ir nepieciešams veikt ēkā kārtējo remontu un telpu labiekārtošanu. Līdz ar to Iesniedzējs lūdz sniegt skaidrojumu: Vai Iesniedzējs drīkst telpu remontam un labiekārtošanai nepieciešamās izmaksas norakstīt kā izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību, ja ēku iznomās fiziska persona, kas paziņos VID par saimniecisko darbību, bet nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, un Iesniedzējs ieturēs 10% IIN no telpu nomas maksas atlīdzības maksāšanas brīdī? Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un ņemot vērā no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu...

Jautājums: Vai nodokļa maksātājam ir tiesības pārskata gada laikā piemērot dažādus nodokļa atvieglojuma ziedotājiem veidus? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Nodokļa maksātājs, kas ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs pārskata gadā izvēlēties tikai vienu no trijiem atvieglojuma veidiem: 1) neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; 2) neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 3) samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 75 % no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20 % no aprēķinātās nodokļa summas par dividendēm. Nodokļa atvieglojuma ziedotājiem piemērošanu nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs informē, ka uzņēmumam ir vairāki debitori, tai skaitā daļa vecāki par trim gadiem, kuriem ir rakstītas pretenzijas par parāda atmaksu, parādnieki nav likušies zinis, parādu nav atmaksājuši. Iesniedzējs uzkrājumus nedrošiem parādiem nav veidojis. Iesniegumā tiek aprakstītas divas situācijas. 1.situācija: Pēc kāda laika konstatēts, ka daļa šo parādnieku ir likvidēti. Tādēļ tiek pieņemts lēmums parādu norakstīt tieši izmaksās. Iesniedzējs jautā, kā rīkoties ar šādiem parādiem. Vai Iesniedzējs drīkst piemērot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (iespējams iesniegumā domāts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums) 9.panta trešās daļas 10.punktu un parādus neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē? 2.situācija: Parādnieki turpina savu darbību, parādu neapmaksā un paredzams, ka parāda atgūšana nebūs iespējama vai parāda atgūšanas izdevumi pārsniegs pašu parādu, tādēļ tiek pieņemts lēmums parādu norakstīt tieši izmaksās. Iesniedzējs jautā, vai šīs summas ir jāiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai nav? VID, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā...