VID INFORMĀCIJA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, īstenojot samērīgu un pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas politiku, 2020.gada 1.janvārī mainās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem. Minētā akcīzes nodokļu likmju pakāpeniska paaugstināšana likumā “Par akcīzes nodokli” tika noteikta 2017.gadā. VID atgādina, ka saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto 2020. gada 1. janvārī tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem (neskaitot cigaretes). Iespējamā ietekme uz naftas produktu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): Benzīns + 0,04 eiro (ieskaitot PVN); Dīzeļdegviela+ 0,05 eiro (ieskaitot PVN); Naftas gāze + 0,03 eiro (ieskaitot PVN). Iespējamā ietekme uz tabakas izstrādājumu cenām mazumtirdzniecībā (akcīze un PVN): Cigāri un cigarillas (10 gab. paciņā) + 0,09 eiro (ieskaitot PVN); Smēķējamā tabaka (40 grami paciņā)+ 0,24 eiro (ieskaitot PVN). VID vērš uzmanību uz to, ka naftas produktu un tabakas izstrādājumu apritē iesaistītajiem tirgotājiem jāveic atbilstošo preču inventarizācija, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā jāiesniedz VID akcīzes nodokļa starpības aprēķins un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 28. novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī. Ar grozījumiem likumā ir noteikta kārtība preču piegādei uz noliktavu citā dalībvalstī (“call of stock”), PVN piemērošana preču piegādes darījumos uz noliktavu citā dalībvalstī (“call of stock”) Preču piegāde uz noliktavu (“call of stock”) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais “call of stock” līgums. Preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī neuzskata par preču piegādi par atlīdzību, ja tiek izpildīti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi: komersants vai trešā persona, kas rīkojas viņa vārdā, nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, lai tās vēlākā posmā un pēc ievešanas...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 19.novembrī ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”. Grozījumi stājās spēkā 22.novembrī. Būtiskākie grozījumi ir piemērojami no 2020.gada 1.janvāra: paaugstināts maksimālais gada neapliekamais minimums līdz 3600 eiro; paaugstināts apliekamo ienākumu apmērs līdz 6000 eiro, kam piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu; iekļauts jauns koeficients Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formulā. No 2020.gada paaugstina maksimālo gada neapliekamo minimumu līdz 3600 eiro gadā (300 eiro mēnesī) un apliekamos ienākumus, kam piemērojams maksimālais neapliekamais minimums, līdz 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī). Tādējādi no 2020.gada maksimālais neapliekamais minimums 300 eiro mēnesī tiks piemērots tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro mēnesī. VID, prognozējot mēneša neapliekamo minimumu, piemēro jaunu koeficientu – ienākumu pieauguma koeficientu 1,09. Minētais koeficients ir ieviests, lai iespējami novērstu situācijas, kad iedzīvotājiem gada laikā, pieaugot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu apmēram,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 19.novembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.531 “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”” (turpmāk – Noteikumi), kas 2019.gada 21.novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.235(2019/235.17) un stājas spēkā 2019.gada 22.novembrī. Noteikumos ir noteikts, ja uzņēmums ir izvēlējies elektronisko rēķinu sagatavot atbilstoši Latvijas standartam, kas atbilst Eiropas Savienības noteiktajam standartam LVS EN 16931-1:2017 “Elektroniskie rēķini. 1.daļa. Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis”, tad šādu rēķinu izraksta atbilstoši tehniskajā specifikācijā LVS CEN/TS 16931-2:2017 “Elektroniskie rēķini. 2.daļa: Standartam EN 16931-1 atbilstošo sintakšu saraksts” noteiktajai ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintaksei. LVS CEN/TS 16931-2:2017 standarts ir pieejams Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts” vietnē www.lvs.lv standartu katalogā, t.sk. latviešu valodā un bez maksas. Šobrīd grāmatvedībā elektroniskais rēķins ir jebkurš rēķins, kas sagatavots elektroniskā formā. Noteikumi paredz, ka elektronisko rēķinu sagatavošanā, izmantojot minēto elektronisko rēķinu standartu, ir piemērojama tieši ISO/IEC 19845 (UBL 2.1) sintakse. Eiropas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvu materiālu, kurā informē, ka 2019.gada 17.oktobrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas stājās spēkā 2019.gada 6.novembrī. Likumā “Par grāmatvedību” veikti grozījumi, papildinot to ar normām, kas nosaka administratīvo atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā. Grozījumi veikti saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 4.februāra rīkojumu Nr.38 “Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju”, kas noteica nozaru ministrijām sadarbībā ar institūcijām, kuras šobrīd piemēro administratīvos sodus, izvērtēt visus to kompetencē esošos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos administratīvos pārkāpumus un, aktualizējot tos atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, iekļaut nozares atbilstošajos likumos. Grozījumu mērķis ir panākt, lai uzņēmumos tiktu ievērotas un izpildītas grāmatvedības jomu regulējošās normatīvajos aktos noteiktās prasības. Saskaņā ar nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas plānu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 155.1, 155.2 un 166.6 pantā minētie administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi ietverti likumā “Par grāmatvedību”. Likums “Par grāmatvedību” papildināts ar VI nodaļu, kas nosaka attiecīgajam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu pašnodarbinātajai personai, kuras grāmatvedība tiek uzskaitīta pēc vienkāršās ieraksta sistēmas. Iesniedzējs norāda, ka ir zvērināts notārs un sniedz dažādus notariālus pakalpojumus, tostarp iekasē no klientiem naudu par notāra pakalpojumiem, kā arī tiek iekasēta valsts un kancelejas nodevas, kas domātas Zemesgrāmatai. Uzziņas iesniedzējs vaicā: 1. Vai ir pareizi iekasētās valsts nodevas un kancelejas nodevas uzskaitīt ailē “Cits neapliekamais ienākums” un attiecīgi samaksātās nodevas Valsts kasei – ailē “Izdevumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu”? 2. Vai uzskaitot iekasēto nodevu “Saimnieciskās darbības ieņēmumos” iesniedzējs nepamatoti palielinās ienākumus? Savukārt samaksāto nodevu Valsts kasei, uzskaitot “Saimnieciskās darbības izdevumos”, no 2018. gada drīkst atskaitīt tikai 80%, kas nebūtu loģiski šai starpniecībai? Sniedzot uzziņu, VID norāda, ka kārtību, kādā individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kuras apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata (taksācijas) gadā nepārsniedz 300 000 eiro, un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību,...

Turpinot Savienības Muitas kodeksa prasību piemērošanai nepieciešamo elektronisko sistēmu ieviešanu, ar 2019.gada 1.oktobri muitas klientiem ir pieejamas jaunās Eiropas Komisijas centralizēti izstrādātās muitas informācijas sistēmas, kas paredzētas uzņēmēju un muitas iestāžu savstarpējai komunikācijai elektroniskā veidā saistībā ar atzītā uzņēmēja atļauju un saistošo izziņu par tarifu. Lai pieteiktos atzītā uzņēmēja (AEO) atļaujas saņemšanai, ar šī gada 1.oktobri muitas klientiem ir jāizmanto eAEO – Eiropas Komisijas Atzītā uzņēmēja sistēma (eAEO – EU Trader Portal). Visa informācijas apmaiņa saistībā ar AEO pieteikumu pārvaldību (pieteikumu grozīšana un atsaukšana, papildu ziņu pieprasīšana, tiesības tikt uzklausītam, apspriedes starp dalībvalstu muitas iestādēm) turpmāk tiks veikta minētajā sistēmā. Tāpat Atzītā uzņēmēja sistēmā uzņēmēji saņems informāciju par izsniegto atļauju. Savukārt, lai pieteiktos saistošās izziņas par tarifu (SIT) saņemšanai, muitas klientiem turpmāk jāizmanto eBTI – Eiropas Saistošo izziņu par tarifu sistēma (eBTI -EU Trader Portal). Piekļuve minētajām sistēmām, līdzīgi kā VID informācijas sistēmām un Eiropas Komisijas Muitas lēmumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu saistībā ar grāmatvedības dokumentu uzglabāšanu un Vispārējās datu aizsardzības regulas prasībām. Uzziņas iesniedzējs vaicā, vai informācija par autostāvvietas pakalpojumu un tā samaksu, tostarp autostāvvietas izmantošanas fakta fotofiksācijas attēlus, automobiļa īpašnieka vai turētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi, atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 10. pantam ir jāuzglabā piecus gadus? VID uzziņā skaidro, ka, atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 10. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam uzņēmuma attaisnojuma dokumentus, grāmatvedības reģistrus, inventarizācijas sarakstus, gada pārskatus un grāmatvedības organizācijas dokumentus sistemātiski sakārto un saglabā uzņēmuma arhīvā. Glabāšanas laiks inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem ir 10 gadi. Savukārt pārējiem attaisnojuma dokumentiem – līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu šā likuma 2. panta prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne mazāks kā 5 gadi. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 4. punktu viens no nodokļu maksātāja vispārīgiem pienākumiem ir nodokļu aprēķinu pareizības...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, jāņem vērā Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīva (ES) 2016/1065. Valsts ieņēmumu dienests skaidrojis būtiskākās nianses, kas jāņem vērā, piemērojot PVN vairāku mērķu vaučeriem. PVN aprēķina brīdis Vairāku mērķu vaučera pārdošana nav PVN objekts, tas ir, vairāku mērķu vaučeriem PVN nepiemēro, kad tie maina īpašniekus. PVN tiem tiek piemērots tikai tad, kad notiek faktiskā preču nodošana vai faktiskā pakalpojumu sniegšana apmaiņā pret vairāku mērķu vaučeru, ko preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību. Ar PVN apliekamā vērtība Ar PVN apliekamā vērtība ir: atlīdzība par vairāku mērķu vaučeru, atskaitot PVN summu, vai naudas vērtība, kas norādīta vairāku mērķu vaučerā vai ar to saistītajos dokumentos, atskaitot PVN summu. Norādīšana PVN deklarācijā PVN, kas aprēķināms par darījumu, kurā izmanto vairāku mērķu vaučeru, norāda tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kurā šis vaučers ir pieņemts kā atlīdzība vai daļēja atlīdzība apmaiņā...

Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu vaučeriem atsevišķām nestandarta situācijām. PVN rēķina izrakstīšana komisijas maksai (izplatīšanas pakalpojumam) par vaučera piegādi Komisijas maksa, ja tāda tiek iekasēta par vaučera piegādi, pēc ekonomiskās būtības ir atsevišķs pakalpojums, par ko izrakstāms atsevišķs PVN rēķins. Viena mērķa vaučera pārdošanas gadījumā atsevišķu rēķinu par komisijas maksas iekasēšanu var neizrakstīt, bet iekļaut to izrakstītajā PVN rēķinā par viena mērķa vaučera piegādi, norādot šo pakalpojumu atsevišķi. 12.piemērs SIA “A” augustā iegādājas vairāku mērķu vaučeru (dāvanu karti), par 50 euro (PVN rēķins netiek izrakstīts). SIA “A” septembrī tālāk pārdod šo vairāku mērķa vaučeru (dāvanu karti) galapatērētājam, piemērojot komisijas maksu 4,13 euro un no tās aprēķināto PVN 0,87, kopā 5 euro. SIA “A” par veikto vairāku mērķa vaučera piegādi PVN rēķinu neizraksta, savukārt par komisijas maksas iekasēšanu izraksta PVN rēķinu. SIA “A” vairāku mērķu vaučera (dāvanu kartes) pārdošanas darījumu PVN deklarācijā nenorāda. SIA “A” septembra PVN deklarācijā...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā vaučeriem, kas izsniegti, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, jāņem vērā Padomes 2016.gada 27.jūnija Direktīva (ES) 2016/1065. Valsts ieņēmumu dienests skaidrojis būtiskākās nianses, kas jāņem vērā, piemērojot PVN viena mērķa vaučeriem. PVN aprēķina brīdis PVN maksātājs, kurš savā vārdā pārdod viena mērķa vaučeru, veic preču piegādi vai sniedz pakalpojumu. PVN ir aprēķināms vaučera pārdošanas brīdī. Norādīšana PVN deklarācijā PVN norāda tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kurā šis vaučers ir nodots kā preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana. Faktisko preču nodošanu vai faktisko pakalpojumu sniegšanu apmaiņā pret viena mērķa vaučeru, ko piegādātājs vai sniedzējs pieņem kā atlīdzību vai daļēju atlīdzību, neuzskata par patstāvīgu darījumu. 1.piemērs SIA “A” augustā pārdod viena mērķa vaučeru galapatērētājam par 100 euro, ieskaitot PVN (PVN rēķins tiek izrakstīts). Galapatērētājs viena mērķa vaučeru atprečo septembrī. SIA “A” augusta PVN deklarācijā norāda darījuma vērtību 82,64 euro un aprēķināto PVN 17,36 euro. Ja vaučeru pārdod cits komersants izdevēja...

Vaučers ir apmaiņas instruments, kuru pieņem atlīdzības vietā par precēm vai pakalpojumiem, un kurā (vai ar to saistītajos dokumentos) norāda šīs preces vai pakalpojumus vai potenciālo preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju identitāti. Izšķir vaučerus, kas paredzēti vienam mērķim un tos, kas paredzēti vairākiem mērķiem. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā skaidro būtiskākās atšķirības. Viena mērķa vaučeriem jau izdošanas brīdī ir zināma to preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta, uz ko vaučers attiecas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas maksājams par šādām precēm vai pakalpojumiem. Vairāku mērķu vaučeriem izdošanas brīdī nav zināma neviena no viena mērķa vaučera pazīmēm. Viena mērķa vaučers · zināms pārdošanas režīms · zināma PVN likme · zināma prece/pakalpojums · zināms pārdevējs PVN piemēro, kad pārdod vaučeru Vairāku mērķu vaučers visi citi, kas nav viena mērķa vaučeri PVN piemēro, kad faktiski tiek pārdota prece vai sniegts pakalpojums Vaučera forma var būt gan elektroniska, gan fiziska. Svarīgi ir tā izmantošanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2019. gada 9. jūlijā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 324 „Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 677 „Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi”” (turpmāk –Noteikumi Nr.324), kas stājās spēkā 18. jūlijā. Noteikumi Nr. 324 pieņemti, lai: atvieglotu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, nodrošinot darbību vienkāršotas transfertcenu dokumentācijas regulējumam; atvieglotu transfertcenu noteikšanas kārtību zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem. Noteikumi Nr. 324 paredz tiesības nodokļu maksātājiem – starptautisko uzņēmumu grupu komercsabiedrībām – izvēlēties piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem, līdz ar to samazinot administratīvo slogu un veicinot tiesisko noteiktību transfertcenu jomā. Noteikumi Nr. 324 nosaka: gadījumus, kuros nodokļu maksātājs ir tiesīgs izvēlēties un piemērot vienkāršotu transfertcenu noteikšanu zemas pievienotās vērtības pakalpojumiem; zemas pievienotās vērtības pakalpojumu tirgus vērtības noteikšanas kārtību. Atbilstoši Noteikumiem Nr. 324, ar kuriem papildināti Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr. 677 „Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk...

Valsts ieņēmumu dienests informatīvajā materiālā "Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jaunuzņēmumiem" skaidro, kāda specifika jāņem vērā, iesniedzot darba devēja ziņojumus par jaunuzņēmumu darbiniekiem. Darba devēja ziņojumā jaunuzņēmuma darbiniekus norāda atsevišķos sarakstos atbilstoši darba ņēmēja statusam un izvēlētajam pensiju līmenim: jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem; jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai kuri ir personas ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmējas); jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu par nodokļu piemērošanu dividendēm no Kiprā reģistrēta uzņēmuma. Situācijas apraksts Iesniedzējs ir komercsabiedrības U 100 % kapitāldaļu turētājs. U ir pilnvērtīga Kipras nodokļu rezidenta statusā (pielikumā Kipras nodokļu maksātāja sertifikāts). U sadala peļņu, kas radusies, sākot no 2018. gada 1.janvāra. Peļņas sadales rezultātā U izmaksās Iesniedzējam pienākošās dividendes. Ņemot vērā, ka Latvijas Republikā ar 2018. gada 1.janvāri ir stājusies spēkā konceptuāli jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk tekstā - UIN) un IIN piemērošanas kārtība, Iesniedzējs vēršas VID ar lūgumu skaidrojumu par IIN likuma 9. panta 1. daļas 2.1 punkta kā arī 3.6 daļas piemērošanu. Šī iesnieguma tapšanas brīdī nav pieejams nedz metodiskais materiāls, nedz kāda cita informācija, kas sniegtu skaidrojumu par IIN piemērošanu šī iesnieguma pirmajā daļā aprakstītajā situācijā. Tādēļ Iesniedzējs sniedz spēkā esošā IIN regulējumu vērtējumu, kuru lūdz VID apstiprināt. Vērtējums Ņemot vērā, ka Iesniedzējs kā dividenžu saņēmējs (privātpersona) ir Latvijas nodokļu rezidents, uz Iesniedzēju ir attiecināms...