VID INFORMĀCIJA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārbaužu pieejas rokasgrāmatu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā, un tās mērķis ir veicināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjektu un VID sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī nodrošināt samērīgu pieeju subjektu uzraudzībā. Pārbaužu plānošanas pamatprincipi Plānojot subjektu uzraudzību, VID izmanto uz riska izvērtējumu balstītu pieeju. Tā paredz, ka lielāka uzmanība piešķirama subjektiem, kuru saimnieciskās darbības veids ir pakļauts augstākam NILLTPF riskam. Vienlaikus šāda pieeja neizslēdz nepieciešamību veikt pārbaudes bez brīdinājuma vai specifiskas pārbaudes. Pārbaudes bez brīdinājuma ir pārbaudes pie potenciālajiem NILLTPFN likuma subjektiem un subjektiem, kuriem pirmšķietami nav konstatēts augsts risks. Pārbaudes bez brīdinājuma tiek veiktas iepriekš nebrīdinot subjektu. Savukārt specifiskas pārbaudes ir pārbaudes, kas tiek koncentrētas uz konkrētiem riska aspektiem, piemēram, savu risku novērtējumu, klientu identifikāciju, augsta riska klientiem, patieso labuma guvēju izpēti, politiski nozīmīgu personu identificēšanu, darījumu uzraudzību vai ziņošanu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šā gada jūlijā aktualizējis informatīvo materiālu "Kas ir saistītas personas". Tajā skaidrots, ka par saistītām personām likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē (likuma 1. panta 18. punkts) uzskata: divas vai vairākas fiziskas, vai juridiskas personas, kurām pieder 100% kapitāla daļas citā uzņēmumā. Šādus uzņēmumus sauc par mātes un meitas uzņēmumiem; līdzdalība var būt arī 20–50% apmērā, arī šādus uzņēmumus sauc mātes un meitas uzņēmumiem un tie ir saistīti; ja fiziskai personai vai tās laulātajam, vai radiniekiem līdz trešajai radniecības pakāpei pieder vairāk nekā 50% no pamatkapitāla daļas, ir izšķiroša ietekme un balsu vairākums divos vai vairākos uzņēmumos; ja divos vai vairāk uzņēmumos, vienām un tām pašām personām (maksimums 10 personām) pieder 50% pamatkapitāla daļas un tiem ir izšķiroša ietekme ar balsu vairākumu šajos uzņēmumos; ja vairāk nekā 50% no uzņēmuma kapitāla daļām pieder citam uzņēmumam, kurā fiziskai personai vai tā laulātajam, vai radiniekiem pieder vairāk nekā 50 %...

Nereti uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai nākas izmantot pasažieru komercpārvadājumu uzņēmumu vai pašnodarbināto - saimnieciskās darbības veicēju - pakalpojumus. Mūsdienās taksometram pielīdzinātus pakalpojumus sniedz arī tādi pasažieru komercpārvadātāji, kuri pieņem izsaukumus un norēķinus par pakalpojumu ar tīmekļvietnē pieejamu aplikāciju starpniecību. Valsts ieņēmumu dienests (VID) par darījumu apliecinošiem dokumentiem taksometru pakalpojumu nozarē atgādina, ka pasažieru komercpārvadājumus, t.sk. ja pakalpojums tiek pieprasīts, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni (platformu), drīkst veikt gan ar taksometru, gan vieglo automobili. Pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru veic ar autotransporta līdzekli, kas aprīkots ar taksometra pazīšanas zīmi, gaismas kontrolsignālu, taksometra skaitītāju un informāciju par pārvadātāju, autovadītāju un tarifiem. Pārvadājumos ar taksometru autovadītājs pēc pārvadājumu pakalpojuma izpildes norēķinās ar pasažieri atbilstoši taksometra skaitītāja reģistrētajai braukšanas maksai vai kopējai maksai, ko veido braukšanas maksa un cenrādī noteiktā papildmaksa, un par sniegtajiem taksometra pakalpojumiem pasažierim izsniedz taksometra skaitītāja reģistrētu darījumu apliecinošu dokumentu (čeku). Savukārt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar autotransporta līdzekli, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Likuma 11.1 pants, kas nosaka juridisko personu tiesības ziedot, papildināts ar 4.1 daļu, nosakot, ka šā panta ceturtajā daļā noteikto ziedojuma apmēra ierobežojumu nepiemēro gadījumos, kad juridiskā persona ziedo zāles, lai nekavējoties sniegtu palīdzību Ukrainai, un par to ir pieņemts atbilstošs Ministru kabineta lēmums. Par ziedojuma summu nevar piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus ziedotājiem, kā arī vienlaikus par to nav nepieciešams koriģēt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. 16.06.2022. 23.06.2022. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likuma 24. panta 1.2 daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos samaksas termiņus vai neveic pilnā apmērā kārtējos nodokļu maksājumus...

Darba devējs katru mēnesi līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 17. datumam iesniedz VID darba devēja ziņojumu (Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3.pielikumu) (turpmāk – noteikumu Nr.827 3.pielikums). Atsevišķas nianses jāņem vērā tieši jaunuzņēmumiem, informē Valsts ieņēmumu dienests. Darba devēja ziņojumā jaunuzņēmuma darbiniekus norāda atsevišķos sarakstos atbilstoši darba ņēmēja statusam un izvēlētajam pensiju līmenim: jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem;jaunuzņēmuma darba ņēmēji, par kuriem tiek veikts fiksētais maksājums un iemaksas privātajā brīvprātīgajā pensiju shēmā un kuri ir pakļauti visiem valsts sociālās apdrošināšanas veidiem; Jaunuzņēmums par darba ņēmējiem, kuriem tiek piemērota atbalsta programma fiksēta maksājuma veikšanai, aizpilda arī darba devēja ziņojuma (noteikumu Nr.827 3.pielikuma) 12.aili (iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 %) un 13.aili (aprēķinātais solidaritātes nodoklis)....

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2022. gada 3. maijā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" (turpmāk – noteikumi Nr. 40), kas 2022. gada 5. maijā publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 86 un stājas spēkā 2022. gada 6. maijā. Grozījumu pamatojums Grozījumi noteikumos Nr. 40 veikti atbilstoši: Saeimā 2021. gada 15. novembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, un ar to veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. pantā;Saeimā 2022. gada 10. februārī pieņemtajam likumam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 7. martā, un ar to veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 50. pantā. Par grozījumiem saistībā ar regulējumu Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42. pantā Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, šā likuma 42. panta piektās, septītās un devītās daļas tvērums...

Saistībā ar Krievijas militārā agresiju pret Ukrainu Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka norēķiniem ar personām Ukrainā ir piemērojama uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vispārējā kārtība, kādā norakstāmi debitoru parādi, un papildu atvieglojumi nav noteikti. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredz, ka UIN maksātāji nodokļa bāzē iekļauj un apliek ar nodokli nedrošos debitoru parādus.1 Nedrošie debitoru parādi tiek iekļauti UIN bāzē likumā noteiktajā kārtībā: 1) ja nodokļa maksātājs grāmatvedībā ir izveidojis uzkrājumus nedrošajiem debitoru parādiem, tad šo summu iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē, ja parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas, vai attiecībā uz šo parādu nav piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. pantā noteiktais atbrīvojums; 2) zaudējumos norakstītos šaubīgos debitoru parādus, kuriem nav izveidots uzkrājums, iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada decembra deklarācijā, ja attiecībā uz norakstīto parādu nav piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. pantā noteiktais atbrīvojums.2 Nosacījumi atbrīvojuma piemērošanai ir noteikti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē ka ir izdoti Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumi Nr. 145 “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 145), kas stājās spēkā 4. martā. Ar MK noteikumu Nr. 145 spēkā stāšanos 2022. gada 4. martā zaudēja spēku Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumi Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 301). MK noteikumu Nr. 145 mērķis: noteikt kārtību, kādā individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kuras kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājas par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu; aizstāt MK 2007. gada 8. maija noteikumus Nr. 301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu...

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde iesaldē sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Vēstulē Krievijas Federālā muitas dienesta vadītājam Vladimiram Bulavinam VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda uz noziedzīgo un nepieņemamo Krievijas rīcību Ukrainā. “Darām zināmu, ka VID Muitas pārvaldei nav pieņemama Krievijas Federācijas īstenotā militārā agresija Ukrainā. Tādējādi VID Muitas pārvalde paziņo par turpmāko attiecību iesaldēšanu ar Krievijas Federālo muitas dienestu,” teikts R. Zukula parakstītajā paziņojumā. R.Zukuls norāda, ka attiecības ar Krievijas muitu tiek iesaldētas, solidarizējoties ar Ukrainas tautu cīņā pret Krievijas okupantiem. “Ir neiespējami runāt par sadarbības turpināšanu ar dienestu, kurš kalpo režīmam, kas veic iebrukumu neatkarīgā valstī, pret kuru tiek vērstas ļoti plašas ekonomiskas un finansiālas sankcijas, un uzskatīt, ka viss būs kā bijis” tā R.Zukuls. Šāda abu pušu sadarbības iesaldēšana galvenokārt nozīmē, ka ar Krievijas muitas dienestu no Latvijas puses vairs nenotiks datu un informācijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskats par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ārlietu ministrijas informācija "Par konvencijas stāšanos spēkā" Ārlietu ministrija informē, ka 2020. gada 1. februārī stājās spēkā Daudzpusējā konvencija nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām (pieņemta 2016. gada 24. novembrī Parīzē, ratificēta Saeimā 2019. gada 8. jūlijā, publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”” Nr. 147, 2019. gada 22. jūlijā). 03.02.2022. 01.02.2020. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Likuma 1. panta 3. punktā termins “dalībvalsts teritorija” ir izteikts jaunā redakcijā, izslēdzot Apvienoto Karalisti. Precizēts likuma 1. panta 5. punkta “c” un “d” apakšpunkts, 43. panta otrā daļa un 44. pants attiecībā uz vietu, kur novietotas preces, lai varētu tikt piemērots fiskālā pārstāvja institūts,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām ar likumu tiek pagarināts gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas termiņš par 2021. pārskata gadu. Likumā noteikts, ka: • sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2021. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu; • biedrība vai nodibinājums ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2021. gadu līdz 2022. gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Par transfertcenu piemērošanu COVID-19 pandēmijas periodā". Tajā skaidrots, ka Covid-19 pandēmija un valstu valdību reakcija uz pandēmiju, t. sk. dažādi ierobežojumi tās mazināšanai, ir izraisījuši pārmaiņas ekonomikā, kas savukārt starptautisko grupu uzņēmumiem var radīt grūtības ievērot nesaistītu uzņēmumu darījuma principu un kontrolētā darījuma cenas (vērtības) noteikšanu atbilstoši tirgus cenai (vērtībai). Covid-19 pandēmijas laikā daudzi uzņēmumi ir saskārušies ar naudas plūsmas ierobežojumiem, rentabilitātes strauju kritumu vai pieaugumu, preču piegāžu ķēdes traucējumiem un, iespējams, ir spiesti samazināt uzņēmuma darbību vai apturēt to pavisam. Viss minētais un nenoteiktība ir radījuši jautājumus par transfertcenu noteikšanas regulējuma piemērošanu Covid-19 pandēmijas laikā. Tā kā transfertcenu dokumentācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām1 ir jāsagatavo par katru pārskata gadu2 , tad Covid-19 pandēmijas periodā īpaša uzmanība jāpievērš: faktoriem, kas ietekmējuši kontrolēto darījumu cenu (vērtību), un to atspoguļošanai vietējā transfertcenu dokumentācijā; saņemtajam valsts atbalstam; salīdzināmo datu analīzei un īpašām vienreizējām izmaksām; iepriekšējas vienošanās līguma izpildei....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Kā veikt uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datu salīdzināšanu ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datiem par prasījumu un saistību summām bilances datumām". Tajā norādīts, ka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (spēkā no 2022. gada 1. janvāra) 74. punktā noteikts, ka ar VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem saistītās prasījumu un saistību summas uzņēmums inventarizē, salīdzinot uzņēmuma grāmatvedības datus ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) pieejamiem datiem. Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamo saistību un prasību atlikumu salīdzināšana pārskatā “Pārskata perioda apkopojums – salīdzināšana” pārskats atrodams VID EDS: sadaļā “Maksājumi” - “Nomaksas stāvoklis”: sadaļā “Pārskati” – “Budžeta maksājumu nomaksas stāvoklis un veiktie maksājumi”: Pārskatā jāizvēlas atlases poga “Gada pārskata sagatavošanai nepieciešamais saistību un prasību salīdzināšanas pārskats”. ! Atlases pogu “VID iniciēta atlikumu salīdzināšana” izvēlas tajos gadījumos, ja uzņēmums no VID ir saņēmis uzaicinājumu veikt prasījumu un saistību...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu "Ienākums no saistību samazināšanas vai dzēšanas", kurā skaidro, ka ienākums no dzēstām vai samazinātām parāda, aizdevuma (kredīta) saistībām ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis), izņemot atsevišķus gadījumus. Persona gūst ienākumu no dzēstām vai samazinātām saistībām, ja aizdevējs dzēš vai samazina tās: parādu par saņemtajiem pakalpojumiem, piemēram, par komunālajiem vai elektronisko sakaru pakalpojumiem; patēriņa kredīta vai hipotekārā kredīta summu u. c. Personas ienākumu veido: dzēstā vai samazinātā parāda, aizdevuma (kredīta) pamatsumma; kredīta procenti. No gūtā ienākuma nodokli aprēķina un samaksā persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ar nodokli neapliek ienākumu, kas gūts tādu aizdevuma (kredīta) saistību dzēšanas rezultātā, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ, ja tās vienpusēji dzēstas Kredītiestāžu likumā paredzētajos gadījumos, kārtībā un termiņā. Ar nodokli neapliek ienākumu no dzēstām vai samazinātām saistībām, ja: saistības tiek samazinātas vai dzēstas maksātnespējas procesa ietvaros un procesa beigās tiesa pieņem lēmumu par saistību dzēšanu;...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Saimnieciskās darbības uzskaite, nodokļu aprēķināšana un uzskaite zvērinātiem tiesu izpildītājiem ". Zvērināts tiesu izpildītājs kā pašnodarbināta persona var kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā vai divkāršā ieraksta sistēmā. Ja zvērināts tiesu izpildītājs izvēlas kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, tad ieņēmumu un izdevumu uzskaiti veic, aizpildot ieņēmumu un izdevumu reģistru (žurnālu). Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ienākumus uzskaita pēc kases principa – ieņēmumus tad, kad tie ir saņemti, bet izdevumus – tad, kad tie ir izdarīti. Žurnāla paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumu Nr. 188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā ” 1. pielikumā. Žurnālu var kārtot papīra reģistra veidā vai elektroniski. Kārtojot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības reģistros atspoguļo saimnieciskās darbības naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu, un saimnieciskajā darbībā izmantotās un saimnieciskajā darbībā...