VID INFORMĀCIJA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpnieku īsziņām un e-pastiem, kas rakstīti it kā VID vārdā. VID atgādina – visu informāciju, ko VID sūta, iespējams apskatīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem tikai paziņojumus par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā ir saite uz EDS eds.vid.gov.lv. Pēdējā laikā VID vērsušies vairāki iedzīvotāji, kas saņēmuši e-pastu vai īsziņu no krāpniekiem. Krāpnieki uzdodas par VID un aicina veikt noteiktas darbības saistībā ar nodokļu atmaksu. Krāpnieku mērķis, visticamāk, ir iegūt cilvēku bankas konta piekļuves datus, tāpēc VID aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem. Kā atpazīt, ka saņemtā ziņa ir krāpnieciska: Ja saņemta īsziņa it kā no VID, tad tā ir krāpnieciska. VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Ja saņemta īsziņa no savas vai jebkuras citas bankas par nodokļu atmaksu, tad tā ir krāpnieciska. VID nodokļus atmaksā uz iedzīvotāju EDS norādīto kontu, bankām šajā procesā nav...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Likums papildināts ar jaunu 11.4 pantu - Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam, nosakot, ka nodokļa maksātājs, kurš ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ir tiesīgs neiekļaut uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē ziedoto summu, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmo daļu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai; 2) ziedotājam saskaņā ar VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro. Tādējādi, ziedojumu summas, kas tiek novirzītas uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ziedotājs pilnā apmērā attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tās neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada martā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minētā mikrosabiedrība un maza sabiedrība iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā vienu mēnesi vēlāk, proti, ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 350 000 euro; 2) neto apgrozījums — 700 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 4 000 000 euro; 2) neto apgrozījums — 8 000 000 euro; 3) vidējais darbinieku...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 16. maijā stājas spēkā 2023. gada 20. aprīlī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Ar tiem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES). Tie paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu. No 2023. gada 16. maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur “sarkano koridoru”, pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri “zaļajam koridoram” turpmāk ir stingri aizliegts. Muitas kontroles punktos, kur divu koridoru sistēmas nav, skaidras naudas...

Ar Rīgas domes 2022. gada 9. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-173-sn “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā” no 2023. gada 1. janvāra galvaspilsētā ir ieviesta pašvaldības nodeva par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu (turpmāk – nodeva). Nodevas mērķis ir gūt papildu līdzekļus tūrisma jomu atbalstošu vai tūrisma infrastruktūru attīstošu projektu realizācijas veicināšanai un Rīgas kā pilsētas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Nodevas likme par katru atpūtnieka vai tūrista pavadīto nakti tūristu mītnē ir 1 eiro, bet ne vairāk kā 10 eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku tūristu mītnē. Nodevas maksātāji ir personas, kuras Rīgas tūristu mītnēs uzņem atpūtniekus un tūristus par maksu, tajā skaitā personas, kas tūristiem izīrē dzīvojamās telpas, ja uz minēto situāciju nav attiecināms Dzīvojamo telpu īres likuma regulējums. Nodevas maksātājs iekasē nodevu no mītnē uzņemtiem atpūtniekiem un tūristiem. Attaisnojuma dokumenti Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka saņemto samaksu par mītnē uzņemtiem atpūtniekiem un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par uzziņas pieprasījuma iesniegumā minēto šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja vēlās organizēt preces eksportu pircējam uz Krievijas Federāciju. Iesniedzēja lūdz VID Muitas pārvaldi atbilstoši kompetencei sniegt uzziņu, vai konkrētā prece ir iekļauta kādā no Krievijas Federācijai noteiktajām sankcijām atbilstoši Eiropas Padomes (ES) 2022. gada 6. oktobra Regulai 2022/1904, ar kuru groza Regulu (ES) 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā vai citam ārējam normatīvajam aktam, kas attiecas uz preču eksportu un to ierobežojumiem uz Krievijas Federāciju, proti, vai ir atļauts šīs preces eksports. Preces apraksts: NX-Y/D/K/0352P ar gaisu dzesējams šķidruma dzesētājs ar daļēju siltuma atgūšanu. VID atbildē norāda, ka preču tarifa klasifikācija Eiropas Savienībā (ES) tiek veikta saskaņā ar Padomes 1987. gada 23. jūlija regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk – regula Nr. 2658/87), kas 2023. gadam tiek noteikta ar Komisijas 2022. gada 20....

Informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē no 2023. gada 1. janvāra ir mainīta līdzšinējā preču izcelsmi/statusu apliecinošo sertifikātu apstiprināšanas kārtība: no 02.01.2023. preču izcelsmi/statusu apliecinošie sertifikāti, kas tiek izsniegti pēc preču eksporta (retrospektīvi), tiks apstiprināti vienīgi Talejas ielā 1, Rīgā, vai Rīgas ielā 4/6, Daugavpilī (pašlaik šādu sertifikātu apstiprināšana tiek veikta arī noteiktos muitas kontroles punktos (MKP)); no 01.04.2023. nekādus preču izcelsmi/statusu apliecinošos sertifikātus vairs nevarēs apstiprināt MKP; turpmāk visus sertifikātus varēs apstiprināt klātienē – VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā. Apstiprināt sertifikātus klātienē un saņemt veidlapas var VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā: Rīgā, Talejas ielā 1, tālr. +371 67121010, +371 67121009 – otrdienās un ceturtdienās no pulksten 9.00 līdz 11.00 un no 13.00 līdz 15.00, piektdienās no pulksten 9.00 līdz 13.00; Daugavpilī, Rīgas ielā 4/6, tālr. +371 67123273 – katru darba dienu no pulksten...

Veicot pirmstiesas izmeklēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šā gada augustā, pamatojoties uz VID Muitas pārvaldes sniegto informāciju, uzsāka kriminālprocesu par divu Latvijas uzņēmumu amatpersonu iespējamo Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu. Noskaidrots, ka divi Latvijas uzņēmumi iesaistījās darījumos ar Baltkrievijas Republikā reģistrētu uzņēmumu, pērkot un importējot Baltkrievijas izcelsmes preces, tādējādi pārkāpjot ES Padomes regulā Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, kura grozīta ar 2022. gada 2. marta regulu Nr. 2022/355, noteiktās sankcijas – iepirkt un importēt koksnes un tērauda izstrādājumus. VID Muitas pārvalde konstatēja, ka Latvijas Republikā no Baltkrievijas puses iebrauca transportlīdzeklis ar deklarētu Baltkrievijas izcelsmes kravu – saliekamas koka būvkonstrukcijas. Kravai pieteikta muitas procedūra – laišana brīva apgrozībā, noformējot importa deklarāciju. Kontroles pasākumu rezultātā radās aizdomas par nepareizi piemēroto preces kodu un muitas fiziskās kontroles rezultātā konstatēts, ka kravas nodalījumā atrodas sliežu ceļu gulšņi no koka...

Par saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) darbību, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Darbība ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem: darījumi ir regulāri un sistemātiski (vismaz trīs darījumi gadā vai vismaz pieci darījumi trijos gados); ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma; darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību. Fiziskām personām, uz ko attiecas profesionālās darbības jomu reglamentējošie normatīvie akti, kuros noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu, reģistrācijas brīdī ir jābūt...

Kāda atskaite uzņēmumam ir jāiesniedz VID gadījumā, ja uzņēmums izmaksā dividendes nerezidentam - juridiskai personai? Atbildi sniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Par nerezidentam (juridiskai personai) izmaksātajām summām (tostarp arī dividendēm), no kurām nav ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta pirmo daļu, izmaksātājs sniedz VID EDS uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (atbilstoši MK 14.11.2017. noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 6. pielikumam). Pārskatu sniedz reizi gadā, vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, pārskatā iekļauj, ja pārskata gadā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniedz 5000 eiro.

Ja uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants saimniecisko darbību veic ārpus savas reģistrētās adreses, šo vietu sauc par struktūrvienību. Ja nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas ir izvietotas zemes gabalos ar atsevišķiem kadastra numuriem un adresēm, saimnieciskās darbības veikšanas vietas ir atsevišķi reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā struktūrvienības. Struktūrvienība jāreģistrē VID 10 dienu laikā no lēmuma par tās izveidošanu, taču struktūrvienībai nav atsevišķas juridiskas personas statusa. Savukārt, ja nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība ir saistīta ar ienākumu gūšanu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (piemēram, gūstot ienākumus no augkopības, dārzkopības u.c.) vai no mežistrādē izmantojamās zemes (piemēram, gūstot ienākumus no meža ciršanas), tad to nav nepieciešams atsevišķi reģistrēt VID kā struktūrvienības. Ja uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai mežizstrādē izmantojamās zemes nodokļu maksātājs ir izveidojis atsevišķi no juridiskās adreses vietas teritoriāli nošķirtu saimniecisko vienību (piemēram, uz mežizstrādē izmantojamās zemes - koklaukumu, kokzāģētavu, vai uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes - dārzeņu noliktavu, siltumnīcu), lai tajā veiktu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārbaužu pieejas rokasgrāmatu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā, un tās mērķis ir veicināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjektu un VID sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī nodrošināt samērīgu pieeju subjektu uzraudzībā. Pārbaužu plānošanas pamatprincipi Plānojot subjektu uzraudzību, VID izmanto uz riska izvērtējumu balstītu pieeju. Tā paredz, ka lielāka uzmanība piešķirama subjektiem, kuru saimnieciskās darbības veids ir pakļauts augstākam NILLTPF riskam. Vienlaikus šāda pieeja neizslēdz nepieciešamību veikt pārbaudes bez brīdinājuma vai specifiskas pārbaudes. Pārbaudes bez brīdinājuma ir pārbaudes pie potenciālajiem NILLTPFN likuma subjektiem un subjektiem, kuriem pirmšķietami nav konstatēts augsts risks. Pārbaudes bez brīdinājuma tiek veiktas iepriekš nebrīdinot subjektu. Savukārt specifiskas pārbaudes ir pārbaudes, kas tiek koncentrētas uz konkrētiem riska aspektiem, piemēram, savu risku novērtējumu, klientu identifikāciju, augsta riska klientiem, patieso labuma guvēju izpēti, politiski nozīmīgu personu identificēšanu, darījumu uzraudzību vai ziņošanu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šā gada jūlijā aktualizējis informatīvo materiālu "Kas ir saistītas personas". Tajā skaidrots, ka par saistītām personām likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē (likuma 1. panta 18. punkts) uzskata: divas vai vairākas fiziskas, vai juridiskas personas, kurām pieder 100% kapitāla daļas citā uzņēmumā. Šādus uzņēmumus sauc par mātes un meitas uzņēmumiem; līdzdalība var būt arī 20–50% apmērā, arī šādus uzņēmumus sauc mātes un meitas uzņēmumiem un tie ir saistīti; ja fiziskai personai vai tās laulātajam, vai radiniekiem līdz trešajai radniecības pakāpei pieder vairāk nekā 50% no pamatkapitāla daļas, ir izšķiroša ietekme un balsu vairākums divos vai vairākos uzņēmumos; ja divos vai vairāk uzņēmumos, vienām un tām pašām personām (maksimums 10 personām) pieder 50% pamatkapitāla daļas un tiem ir izšķiroša ietekme ar balsu vairākumu šajos uzņēmumos; ja vairāk nekā 50% no uzņēmuma kapitāla daļām pieder citam uzņēmumam, kurā fiziskai personai vai tā laulātajam, vai radiniekiem pieder vairāk nekā 50 %...

Nereti uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai nākas izmantot pasažieru komercpārvadājumu uzņēmumu vai pašnodarbināto - saimnieciskās darbības veicēju - pakalpojumus. Mūsdienās taksometram pielīdzinātus pakalpojumus sniedz arī tādi pasažieru komercpārvadātāji, kuri pieņem izsaukumus un norēķinus par pakalpojumu ar tīmekļvietnē pieejamu aplikāciju starpniecību. Valsts ieņēmumu dienests (VID) par darījumu apliecinošiem dokumentiem taksometru pakalpojumu nozarē atgādina, ka pasažieru komercpārvadājumus, t.sk. ja pakalpojums tiek pieprasīts, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni (platformu), drīkst veikt gan ar taksometru, gan vieglo automobili. Pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru veic ar autotransporta līdzekli, kas aprīkots ar taksometra pazīšanas zīmi, gaismas kontrolsignālu, taksometra skaitītāju un informāciju par pārvadātāju, autovadītāju un tarifiem. Pārvadājumos ar taksometru autovadītājs pēc pārvadājumu pakalpojuma izpildes norēķinās ar pasažieri atbilstoši taksometra skaitītāja reģistrētajai braukšanas maksai vai kopējai maksai, ko veido braukšanas maksa un cenrādī noteiktā papildmaksa, un par sniegtajiem taksometra pakalpojumiem pasažierim izsniedz taksometra skaitītāja reģistrētu darījumu apliecinošu dokumentu (čeku). Savukārt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar autotransporta līdzekli, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Spēkā no Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Likuma 11.1 pants, kas nosaka juridisko personu tiesības ziedot, papildināts ar 4.1 daļu, nosakot, ka šā panta ceturtajā daļā noteikto ziedojuma apmēra ierobežojumu nepiemēro gadījumos, kad juridiskā persona ziedo zāles, lai nekavējoties sniegtu palīdzību Ukrainai, un par to ir pieņemts atbilstošs Ministru kabineta lēmums. Par ziedojuma summu nevar piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus ziedotājiem, kā arī vienlaikus par to nav nepieciešams koriģēt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. 16.06.2022. 23.06.2022. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likuma 24. panta 1.2 daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos samaksas termiņus vai neveic pilnā apmērā kārtējos nodokļu maksājumus...