VID INFORMĀCIJA

No 5. augusta stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem. Informācija par VID lēmumiem tiks publiskota septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums būs kļuvis neapstrīdams vai būs pārsūdzēts tiesā un tā darbība nebūs apturēta. Informācija par lēmumu būs pieejama līdz brīdim, kad lēmums tiek atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc tā publiskošanas. Publiskošanas tiesības attiecas tikai uz tiem lēmumiem, kurus VID izdevis, sākot ar 2021. gada 5. augustu un kuri kļuvuši neapstrīdami. Piemēram, ja VID amatpersonas 2021. gada 5. augustā izdotais sākotnējais lēmums nav apstrīdēts, tas kļūst neapstrīdams 2021. gada 9. septembrī (1 mēnesis + 2 paziņošanas darba dienas). Pēc likuma spēkā stāšanās VID publiskos informāciju par šādiem VID pieņemtajiem lēmumu veidiem attiecībā uz juridiskajām personām: a) lēmumi par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem; b) lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem; c) lēmumi,...

Saeima 2021. gada 6. jūlijā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz no šī gada 5. augusta Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem. Tas tiks darīts, lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju par būtiskākajiem juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumiem un veicinātu nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka tas var radīt būtisku pavērsienu godprātīgas nodokļu nomaksas uzlabošanā, jo sabiedrībai beidzot būs tiesības zināt, kādus lēmumus VID ir pieņēmis: “Gadiem ilgi nodokļu administratoram ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas tam kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus. Šāda situācija ir devusi zaļo gaismu dažādām spekulācijām, maldiem, kā arī dubultai morālei pret nodokļu maksātājiem. Tagad sabiedrībai būs tiesības uzzināt šo informāciju, un tas dos savu artavu ēnu ekonomikas mazināšanai. VID attiecīgās likuma normas izmaiņas iniciēja pirms vairāk nekā...

Portālā jau informējām, ka ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem radās šaubas par to, kā uzsāktajā licencēšanas procesā grāmatvedības profesionāļi varēs pierādīt licences saņemšanai nepieciešamo profesionālo pieredzi. Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija ir saņēmusi Finanšu ministrijas atbildi, kurā sniegts detalizēts skaidrojums par to, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs licencējošajai iestādei - Valsts ieņēmumu dienestam (VID) - varēs pierādīt savu profesionālo pieredzi nozarē, un kādus dokumentus licencējošā iestāde uzskatīs par atbilstošiem profesionālās pieredzes apliecinājumam. VID atbildē norāda sekojošo. Saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 15.4 panta nosacījumiem persona, kas vēlas uzsākt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanu vai pārreģistrēt licenci, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu [..] un iesniegumam pievieno šādus dokumentus: 1) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju; 2) atbilstoši normatīvajiem aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā izveidoto iekšējās kontroles sistēmu; 3) profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopija; 4) apliecinājumu par profesionālo pieredzi. Likuma “Par grāmatvedību” anotācijā tika norādīts, ka par profesionālo pieredzi apliecinošu dokumentu varēs...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu par jauno Grāmatvedības likumu, ko Saeima gala lasījumā pieņēma šī gada 10. jūnijā un kas ir oficiāli izsludināts 28. jūnijā, bet spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra. Līdz ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs pašreizējais likums “Par grāmatvedību”. Likuma mērķis bija aktualizēt likumā “Par grāmatvedību” noteikto regulējumu, lai tas: būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām; ietvertu lietoto terminu skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu; paredzētu pārskatīt un pilnveidot uz likuma “ Par grāmatvedību” pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus. Likumā iekļautas vairākas būtiskas izmaiņas. Tajā noteikti grāmatvedības uzdevumi: nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju; nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu; veikt nodokļu aprēķināšanu; nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskatu periodiem. Likumā skaidroti tādi ar grāmatvedības jomu saistīti jēdzieni kā “elektronisks apliecinājums”, “grāmatvedības dokumenti”, “grāmatvedības reģistri”, “manta”, “saimnieciskais darījums”,...

No 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk izsniegt licences ārpakalpojumu grāmatvežiem, un vienlaikus tiek izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs. Kā norāda VID, līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likumā ir noteikts pārejas periods – līdz 2023. gada 1. jūlijam. Šajā laikā ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu varēs sniegt bez licences. Vienlaikus pārejas periodā ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem nebūs atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, varēs pilnveidot savu izglītību, lai tā...

Ja dzīvokļa izīrētājs izvēlējies nodokļa maksāšanas režīmu - nodokļi no saimnieciskās darbības ienākuma vispārējā kārtībā - ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas, kas jāuzskaita saimnieciskās darbības veicēja grāmatvedībā: • īres vai nomas maksa; • īrnieka vai nomnieka veiktie nodokļu maksājumi, kas saistīti ar izīrēto vai iznomāto dzīvokļa īpašumu; • īrnieka vai nomnieka veiktā nomas maksa par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; • īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu); • īrnieka vai nomnieka veiktie maksājumi dzīvokļa īpašniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu; • citi ieņēmumi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas. Ieņēmumi, kas nav attiecināmi uz ienākuma nodokļa aprēķināšanu, ir: ❖ dzīvokļa īrnieka vai nomnieka veiktie apsaimniekošanas un...

Lai veicinātu efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātājiem un valsts pārvaldi, Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau kopš 2019. gada īsteno Padziļinātās sadarbības programmu. Tā ir sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kur noteiktie kritērijiem atbilstošie uzņēmumi tiek iekļauti trīs līmeņos – Bronza, Sudrabs, Zelts, un atkarībā no līmeņa programmas dalībnieki saņem dažādas priekšrocības sadarbībā ar VID un citām valsts iestādēm. 2021. gadā kvalifikācijas prasības izturējuši un programmai pievienojušies 1244 uzņēmumi, tādējādi kopējais dalībnieku skaits sasniedzis 5244. No tiem bronzas līmenī ir 4871 dalībnieki, sudraba līmenī - 300, bet zelta – 73 uzņēmumi. Raugoties valsts budžeta kontekstā, 2020. gadā Padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieki nodrošināja valsts budžeta ieņēmumus 1201 milj. eiro, sudraba līmeņa – 1434 milj. eiro un bronzas līmeņa – 1269 milj. eiro. 2020. gadā vislielākos nodokļu ieņēmumus programmas dalībnieki nodrošināja ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) – 1144,51 milj. eiro. Savukārt, izvērtējot atsevišķi katra līmeņa ieguldījumu valsts budžetā, 2020. gadā zelta līmenī lielāki...

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniegs licences ārpakalpojumu grāmatvežiem, un vienlaikus tiks izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu Publiskais reģistrs. To paredz Saeimā 2021. gada 11. februārī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par grāmatvedību". Līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Licenci varēs saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā likuma subjekts. Uzņēmumam būs nepieciešama tikai viena licence –...

Lai uzņēmēji vieglāk varētu sekot līdzi savam nodokļu nomaksas stāvoklim, Valsts ieņēmumu dienests (VID), turpina pakāpeniski pilnveidot Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļu “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”. No 9.marta sadaļā “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” ir pieejama jauna apakšsadaļa “Nomaksas grafiki”. Šajā sadaļā var redzēt atlikušās summas, kas jāsamaksā atbilstoši piešķirtajam – samaksas termiņa pagarinājumam, labprātīgas nomaksas grafikam, vai parādiem, kas tiek maksāti tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesā, atbilstoši 2021.gadā tiesas apstiprinātajam plānam. Sadaļā attēlots katra grafika detalizēts pārskats, tajā skaitā pamatsummas un nokavējuma naudas. Papildu informācija par norēķiniem vienotajā nodokļu kontā atrodama tīmekļvietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Vienotais nodokļu konts”, tajā skaitā skaidrojums par EDS sadaļā “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” attēloto. Lai vienkāršotu darbu ar EDS, aicinām iepazīties ar prezentāciju "Vienotais nodokļu konts un Elektroniskā deklarēšanas sistēma 2021.gada 11.martā", kurā apskatītas sadaļas “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” iespējas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada laikā turpinās pilnveidot EDS sadaļu “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”, gan īstenojot plānotos...

Lai uzņēmēji varētu sekot līdzi savam nodokļu nomaksas stāvoklim, pakāpeniski tiek pilnveidota Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļa "Maksājumi un nomaksas stāvoklis". Kopš 2021. gada 1. janvāra katru mēnesi 23. datums ir regulāro iekšzemes nodokļu maksājumu termiņš. Vēršam uzmanību, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Maksājumi un nomaksas stāvoklis" attēlotā informācija aktualizējas, tiklīdz Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņem informāciju no Valsts kases par budžetā ienākušu naudas summu un veic tās sadalījumu pa nodokļiem. Tas parasti notiek vienu vai divas dienas pēc maksājuma veikšanas bankā. Nodokļu samaksa un atspoguļojums EDS Veiktos maksājumus, kas saņemti VID, var redzēt EDS sadaļas "Maksājumi un nomaksas stāvoklis" apakšizvēlnē "Maksājumu vēsture", kur izvēlnē "VID dati" tiek atspoguļoti visi maksājumi, kas veikti, izmantojot EDS, banku vai internetbanku, un visas VID veiktās atmaksas. Katram maksājumam tagad ir redzams arī detalizēts skats, kur attēlots, kuras saistības ir segtas. Savukārt izvēlnē "EDS maksājumu modulis" var redzēt, vai EDS veiktie maksājumi ir notikuši veiksmīgi....

Covid-19 krīzes skartie nodokļu maksātāji (turpmāk – uzņēmumi), kas ārkārtējās situācijas laikā – no 2020. gada 9. novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām – piedzīvo apgrozāmo līdzekļu plūsmas kritumu, var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un saņemt grantu (turpmāk – atbalsts) apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. To paredz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 676). VID sniedzis atbildes uz jautājumiem par atbalstu uz 10. februāri, ņemot vērā šajos noteikumos veiktos grozījumus (MK 2021. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 27 un 2021.gada 14. janvāra noteikumi Nr. 31). Atgādinām, ka atbalsts pieejams par laikposmu no 2020.gada 1.novembra līdz 2021. gada 31. maijam (turpmāk – atbalsta periods) par katru mēnesi. Atbalstam var pieteikties jebkurš VID reģistrēts saimnieciskās darbības subjekts (neatkarīgi no tā juridiskās formas), kas maksājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI), tai skaitā komersants, pašnodarbināta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par to, kā grāmatvedībā uzrādāms valsts atbalsts saistībā ar Covid 19 noteiktajiem ierobežojumiem uzņēmumiem. Algu subsīdijas uzrādīšana grāmatvedībā Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”. Par atbalstu uzskata atbalstu nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (turpmāk – atbalsts algu subsīdijai), ko izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Darbiniekam atbalstu algu subsīdijai nosaka 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro kalendāra mēnesī. • Atbalstu...

Šīs nedēļas sākums daudziem grāmatvežiem raisīja bažas, vai vienotajā nodokļu kontā ir ieskaitīts maksājums par nodokļu segšanai paredzēto summu, jo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) parādījās informācija, kas radīja samulsumu. Daži tika informēti par nodokļu parādu, kāds būtībā neeksistēja. Grāmatveži sociālajos tīklos vaicāja, vai tiešām atklājies kāds sens nodokļu parāds, taču VID konsultanti mierināja, ka dienesta IT sistēmas netiek galā ar lielo informācijas apjomu, tāpēc iespējamas kļūdas. VID mājaslapā gan šāda mierinoša informācija neuzrādījās. Taču, sekojot līdzi saziņai ar VID EDS sistēmā, varēja lasīt iesūtīto ziņojumu, ka ir izveidota jauna sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”, kurā var sekot līdzi deklarētajiem un veiktajiem maksājumiem, kā arī redzēt nākotnes nodokļu saistības. Patlaban EDS sadaļā lasāms, ka apjomīgo informācijas sistēmu modernizācijas darbu ietekmē iespējama īslaicīga datu neatbilstība. Ja nepieciešams precizēt savus datus, jāsazinās ar VID EDS sistēmā “Sarakste ar VID”, izvēloties kategoriju “Jautājumi par maksājumiem un nomaksas stāvokli”. Savukārt, lai vienkāršotu darbu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2020. gada 18. decembrī ir pieņemti un 23. decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz, ka 2021. gadā: saimnieciskās darbības veicējs nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma; taču avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma var veikt labprātīgi. Līdz ar to automātiski avansa maksājumu aprēķins 2021. gadā netiks ģenerēts. Ja ir vēlme maksāt IIN avansā labprātīgi Ja prognozējat, ka saimnieciskās darbības rezultāts 2021. gadā būs pozitīvs un nevēlaties visu nodokli maksāt 2022. gadā vienā maksājumā un ir iespēja to samaksāt agrāk, tad 2021. gada laikā var maksāt nodokli pamazām pēc saviem ieskatiem (sadalot maksājumus vairākās daļās vai vienā maksājumā) – bez ierobežojumiem un papildu iesniegumiem. Samaksāto nodokli VID novirzīs uz 2022. gadā iesniegtajā 2021. gada ienākumu deklarācijā aprēķināto nodokli. Izņēmums ir situācijas, kad pārmaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks novirzīts, lai segtu citu nodokļu parādus, ja tādi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis "Vadlīnijas par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai", kurās skaidro Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumu Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (MK noteikumi Nr.676) piemērošanu. Atgādinām, ka patlaban spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka Covid-19 krīzes skartie nodokļu maksātāji, kas ārkārtējās situācijas laikā – no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 11. janvārim – piedzīvo apgrozāmo līdzekļu plūsmas kritumu, var vērsties VID un saņemt grantu (atbalstu) apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Atbalsts pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim (atbalsta periods) vienu reizi par vienu mēnesi (2020. gada novembri vai decembri). To piešķir 30% apmērā no deklarētās bruto darba samaksas 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļas kopsummas. Tātad atbalstam var pieteikties tikai tāda persona, kas veic saimniecisko darbību, ir reģistrējusies...