VID INFORMĀCIJA

Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”. Par atbalstu algu subsīdijai uzskata atbalstu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju atlīdzības vai ienākumu kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem, pašnodarbinātām personām vai patenmaksātājiem par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Atbalstu algu subsīdijai par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim piešķir darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem iesnieguma iesniegšanas brīdī ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 infekciju vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu (turpmāk – vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts), vai, piesakoties uz atbalstu par 2021.oktobra mēnesi, ir uzsākta...

Kritēriji un kārtība valsts atbalsta (granta) piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ir noteikti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. Atbalsts pieejams par laikposmu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim (turpmāk – atbalsta periods). Par atbalsta periodu no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.janvārim atbalstu nosaka: 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas, par kuru aprēķināti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 250 000 eirokatrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi, un kopējā atbalsta summa, kurš sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojumu "Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā", nepārsniedz 2 300 000 eiro saistītu personu grupai. Uzņēmējiem saņemtais Covid-19 atbalsts (grants) uzrādāms peļņas vai zaudējumu aprēķina...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2021. gada 21. decembrī ir pieņemti Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 877), stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī, kad zaudēs spēku Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – noteikumi Nr. 585). Noteikumi Nr. 877 izstrādāti, lai: pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu un pielāgojot grāmatvedību, nodokļus, budžetu un finanšu vadību reglamentējošo likumu vai citu normatīvo aktu prasību izmaiņām; nodrošinātu Grāmatvedības likuma mērķa sasniegšanu un grāmatvedības uzdevumu izpildi. Noteikumos Nr. 877 ietvertais regulējums Grāmatvedības reģistru kārtošanas prasības, piemēram: 1.1. saglabātas grāmatvedības reģistru (hronoloģisko un sistemātisko) kārtošanas pamatprasības atbilstoši pašreiz noteikumos Nr. 585 ietvertajām pamatprasībām, t. sk: noteikums, ka grāmatvedības reģistrā tiek izdarīts ieraksts eiro tad, japamatojas uz attaisnojuma dokumentu, kura vērtības mērs ir ārvalstu valūta; maksājumu...

Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka, atspoguļojot grāmatvedībā saņemto valsts atbalstu, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedībā uzņēmums lieto tādu kontu plānu, lai gada pārskata sastāvdaļas varētu sagatavot atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumam “Bilances shēma” un 2. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” vai 3. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedības reģistros var lietot šādus kontus:...

Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka, atspoguļojot grāmatvedībā saņemto valsts atbalstu, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi: bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku; ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedībā uzņēmums lieto tādu kontu plānu, lai gada pārskata sastāvdaļas varētu sagatavot atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumam “Bilances shēma” un 2. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” vai 3. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”. Darījumu uzrādīšanai grāmatvedības reģistros var lietot šādus kontus:...

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis izsniegt licences grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus informācija par izsniegtajām licencēm tiek publiskota VID tīmekļvietnē – “Publiskojamo datu bāzē”. Kopš 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir izsniegtas 317 licences, no tām lielākā daļa – 274 licences – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 43 licences ir izsniegtas fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd ir reģistrēti 6 036 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji. Tātad no visiem grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem licenci pašreiz ir saņēmuši 5,3 %. Lai mudinātu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējus saņemt oficiālu apstiprinājumu savām prasmēm, atgādinām par licences izsniegšanas nosacījumiem. Patlaban licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods, un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumu bez licences var sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam. Tomēr der paturēt prātā, ka pārejas periods ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Licencēšanas prasības...

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādā, aktualizē un publisko VID tīmekļvietnē ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodus, kas izmantojami paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kuru VID sniedz uzņēmumi, organizācijas, iestādes, biedrības un reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas izmaksā ienākumus iedzīvotājiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju". Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi ir pieejami VID tīmekļvietnes sadaļā: Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi. Paziņojumu veidlapas, tāpat kā līdz šim, būs aizpildāmas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Savukārt turpmākās izmaiņas ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodu sarakstā un tā vēsturiskais saturs tiks publicēts VID tīmekļvietnes sadaļā “Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi” ne vēlāk kā 60 dienas pirms normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jomā noteiktā paziņojuma iesniegšanas...

Lai stiprinātu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Valsts policiju ir uzsācis vienotas kriminālizlūkošanas datu apmaiņas sistēmas izstrādi. Vienotā datu apmaiņas sistēma ietvers datu digitālās analītikas instrumentu un VID Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa digitālo atbalsta sistēmu, kura tiks savienota ar Valsts policijas datubāzi. Darbam ar sistēmu tiks sagatavoti informācijas analītiķi un īpašo uzdevumu eksperti. Projekta ietvaros ir veiktas visas ar digitālās atbalsta sistēmas infrastruktūras iegādi saistītās aktivitātes. Līdz gada beigām ir plānots saskaņot atbalsta sistēmas koncepciju un uzsākt arhitektūras izstrādi. Vienlaikus notiek darbs pie visu nepieciešamo grozījumu normatīvajos aktos izstrādes, saskaņošanas un virzīšanas pieņemšanai Saeimā. Šis ir viens no diviem projektiem, ko VID īsteno Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda līdzfinansētās programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” ietvaros. Plašāka informācija par abiem projektiem pieejama VID tīmekļvietnē sadaļā “Par mums” – “Starptautiskā sadarbība” – “Starptautiskie projekti” – “Eiropas Ekonomikas zonas granta projekti”.

No šī gada 8.oktobra ir mainījies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) vizuālais izskats. EDS ir saglabātas visas esošās funkcionalitātes, bet vizuāli jaunajam dizainam ir raksturīga mūsdienīga, racionāla vienkāršība, informē VID. Jaunais vizuālais risinājums padara informācijas sistēmu pārskatāmāku, tādējādi lietotājam ir vieglāk orientēties un darboties. Adaptīvais dizains nodrošina, ka EDS sākumlapa automātiski atpazīst interneta ierīci, kurā to pārlūko, un pati tai pielāgojas. EDS sākumlapā ir izveidota rīkjosla “Darba virsma”, kurā tiek attēlota informācija par nodokļu maksātāju, lietotāju un lietojamo sadaļu. Atverot izvēlēto sadaļu, informācija dinamiski mainās. Grāmatvežiem ērta ir izvēlne “Nodokļu maksātājs” – ja lietotājs pārstāv vairākus nodokļu maksātājus, tad šajā izvēlnē var ērti nomainīt nodokļu maksātāju, kura vārdā tobrīd nepieciešams veikt darbības EDS. Izvēlnē “Lietotājs” tiek attēlots tā EDS lietotāja vārds un uzvārds, kas veic darbības nodokļu maksātāja kontā. Izvēlni “Lietotājs” var izmantot, lai beigtu darbu vai atvērtu sadaļas: “Profils”, “Nomainīt paroli”, “Lietotāji un to tiesības”. Kreisās navigācijas joslas...

Eiropas Savienības tiesību aktos¹ veiktie grozījumi paredz izmaiņas Elektroniskā transporta dokumenta (ETD) un Pagaidu uzglabāšanas deklarācijas (PUD) datu elementos – ir mainīti to formāti, sadalījums, nosaukumi, pievienoti jauni datu elementi, izmaiņas ir arī meklēšanas formās un XSD shēmās. Pašlaik turpinās Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Manifestu un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitātes (MAN/PU) moduļu pielāgošana aktuālajām prasībām, kas atbilst EUCDMS 6.0. versijai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Plānots, ka jauninātā funkcionalitāte produkcijas vidē tiks ieviesta 2022.gada janvārī. Izmaiņas MAN/PU funkcionalitātē skar gan programmisko saskarni, gan datu ievadi aplikācijā. Aicinām komersantus, kuri vēlas izmantot programmisko saskarni ETD un PUD elektroniskai iesniegšanai muitā, un informācijas sistēmu izstrādātājus laikus iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām sistēmā un uzsākt savu informācijas sistēmu pielāgošanu. Š.g. 1.oktobrī notika tiešsaistes seminārs, lai uzņēmējus, kurus skars jauninājumi, iepazīstinātu ar gaidāmajām izmaiņām. Semināra prezentācija pieejama šeit. Aktualizētā Programmiskās saskarnes lietotāja rokasgrāmata komersantu informācijas sistēmu sasaistei ar muitas informācijas sistēmu ir pieejama VID mājaslapas sadaļā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu "Par Ministru kabineta noteikumiem “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai”. VID informē, ka 2021. gada 14. septembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai” (turpmāk – noteikumi), kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. 2022. gada 1. janvārī zaudēs spēku Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 584). Noteikumi izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu par grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu. Būtiskākās izmaiņas: Par kases ieņēmumu un kases izdevumu orderiem kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera vietā var sagatavot arī dokumentu ar citu nosaukumu, ja tas atbilst noteikumu prasībām par kases ieņēmumu ordera un kases izdevumu ordera sagatavošanu;nav pārņemtas MK noteikumu Nr. 584 prasības, kas zaudējušas aktualitāti, piemēram:

Pēc izmaiņām advokatūras tiesiskajā regulējumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina zvērinātu advokātu biroju klientus pārliecināties, ka izvēlētais advokātu birojs ir reģistrēts Komercreģistrā, lai attiecīgi tā izrakstītos rēķinus varētu atzīt klienta grāmatvedībā. Savukārt pašiem reģistrētajiem advokātu birojiem jāpievērš uzmanība, lai viņu darījumu partneri rēķinos norāda advokātu biroja jaunos rekvizītus. 2021. gada 16.martā stājās spēkā grozījumi Latvijas Republikas advokatūras likumā, kas noteic, ka līdz šī gada 16. septembrim zvērinātu advokātu birojam ir jāreģistrējas Komercreģistrā kā personālsabiedrībai vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Pretējā gadījumā Latvijas Zvērinātu advokātu padome pieņem lēmumu par tā tiesībspējas zaudēšanu un par šo lēmumu informē VID, kurš, savukārt, izslēdz šo zvērinātu advokātu biroju no nodokļu maksātāju reģistra. Un tādā gadījumā šāds zvērinātu advokātu birojs vairs nav tiesīgs izsniegt saviem klientiem attaisnojuma dokumentus (rēķinus, kvītis u.c.). Tādējādi VID aicina visus zvērinātu advokātu biroju klientus, kā arī darījumu partnerus pirms sadarbības uzsākšanas vai attaisnojuma dokumenta noformēšanas pārliecināties par advokātu biroja tiesisko statusu Latvijas...

Ja reģistrētais saimnieciskās darbības veicējs vēlas izbeigt saimniecisko darbību un atteikties no saimnieciskās darbības veicēja statusa, par to rakstiski jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Iesniegums par saimnieciskās darbības izbeigšanu jāiesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS) – izvēloties dokumentu grupu “Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas”/”Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija”. No saraksta jāizvēlas saimnieciskās darbības reģistrācijas veids, kura darbību nolemts izbeigt, jānospiež “Mainīt reģistrācijas datus” un jāatzīmē saimnieciskās darbības beigu datums. Ir jāievēro, ka laukā “Darbības periods līdz” norādītais datums var būt ne vecāks par 10 dienām no iesnieguma iesniegšanas dienas. Informāciju par nodokļu maksātāja izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra VID iekļauj publiski pieejamā datubāzē nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par nodokļu maksātāja izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra. Tātad, VID Publiskojamo datu bāzē www6.vid.gov.lv/SDV ikviens var pārliecināties, vai ir vai nav saimnieciskās darbības veicējs. Pēc saimnieciskās darbības izbeigšanas (ja...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 31. augustā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”. Noteikumi izstrādāti, lai pilnveidotu pašreizējo normatīvo regulējumu par grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar jaunajā Grāmatvedības likumā noteikto pilnvarojumu. Noteikumos saglabāts MK noteikumos Nr. 583 ietvertais regulējums par: mantas un saistību novērtēšanu uzņēmuma struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā; atbrīvojumu novērtēt atbilstoši tīrajiem (neto) pārdošanas ieņēmumiem lietas, kas ir tādu individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību, biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību, politisko partiju un reliģisko organizāciju īpašumā, kuru darbība tiek izbeigta. Noteikumos nav iekļauts MK noteikumu Nr. 583 8. punkts, kurš zaudējis aktualitāti, jo peļņas vai zaudējumu aprēķins netiek izmantots par pamatu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas sagatavošanai. Būtiskākie papildinājumi: mantas un saistību novērtēšanas kārtība attiecināta arī uz darbības izbeigšanu maksātnespējas procesa gadījumā (šobrīd tikai likvidācijas gadījumā); papildināts to gadījumu skaits,...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2021.gada 10.augustā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.540 “Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumos Nr. 106 "Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību", kas 2021.gada 13.augustā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.155 (2021/155.4) un stājas spēkā 2021.gada 14.augustā. Grozījumi noteikumos ir izstrādāti, lai precizētu terminus pārskatos saistībā ar jauno atbalsta veidu par paredzamajām algu izmaksām Latgales, Rēzeknes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kā arī lai varētu izsekot nodokļu atlaidēm, kas attiecas uz visiem speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību ieguldījumu projektiem. Būtiskākie grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumu Nr.106 "Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi) 1.pielikumā esošais pārskats turpmāk sauksies Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai...