GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka viņš ir iesniedzis līgumu par lauksaimniecības zemes iznomāšanu un cer piemērot 10 % nodokļa likmi uz šo darījumu. Iesniedzējs jautā, vai viņš vienlaicīgi var būt pašnodarbinātais, piemēram, konsultāciju jomā vai namdara amatā, maksājot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 23 % likmi, un paturēt iespēju iznomāt zemi, maksājot 10 % likmi. Iesniedzējs jautā, vai viņam jāpievieno zemes iznomāšana pašnodarbinātā statusam un par abām nodarbinātībām turpmāk jāmaksā 23 % nodokļa likme. VID uzziņā norāda, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta divpadsmitajā daļā noteikts, ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma vai gūstot ienākumu no kustamas lietas atsavināšanas, kas atbilst tikai šā panta 1.3 daļas 2.punktam, var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos...

Augustā žurnāla BILANCE ABONENTIEM sarūpēts TEMATISKS pielikums, kas veltīts praktiskās grāmatvedības problēmām. Ar šādiem jautājumiem sastopas grāmatveži, ja firmas darbības veids ir celtniecība, renovācija, rekonstrukcija un citi ar būvniecību un nekustamā īpašuma apsaimniekošanu saistītie darbi. Kā uzsver žurnāla BILANCE galvenā redaktore Maija Grebenko, šobrīd Latvijā būvniecībai pievērsta visnotaļ liela uzmanība un vērojama nopietnāka attieksme. Stājas spēkā apjomīgi būvnormatīvi. Pielikuma labi pazīstama un augsti vērtēta autore ir MAIJA ĶUDA. Viņa uzsver, ka jebkuram biznesam piemīt specifiskas īpatnības, bet uz celtniecības nozari atstāj iespaidu ne vien parastie (katram biznesam piemītošie) nodokļi, bet arī īpaša pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība, uzskaite un pārskatu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā. BILANCES pielikuma tekstā par pamatu ņemta reāla situācija: iegādāts nekustamais īpašums. Kādiem aspektiem jāpievērš uzņēmuma vadības un grāmatveža uzmanība, ja iegāde sastāv no vairākiem objektiem? Kādā veidā noteikt šo objektu vērtību un kā to iegrāmatot, ja zināma tikai kopējā pirkuma summa, lai uzskaite būtu korekta un tiktu ievēroti...

Atgādinām, ka 1. augustā stājas spēkā Publisko iepirkumu likuma normas, kas paredz, ka visiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem ir jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā stundas tarifa likme nav zemāka par 80% no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu par tiesību normas piemērošanu un Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) jaunajām funkcionalitātēm, kas ir ieviestas saistībā ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – likums). VID atgādina, ka 2015. gada 1. augustā stājas spēkā likuma 48.panta 1.1 daļas prasības, saskaņā ar kurām pasūtītājam būs pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts. Nepamatoti lēto piedāvājumu konstatē, ja pretendenta vai tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāka par 80 procentiem (vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no darba ņēmēju vidējās stundas...

Valdes loceklim ne tikai pašam jāievēro likums, bet jānodrošina, ka arī sabiedrība izpilda normatīvo aktu prasības, tā rakstā žurnāla BILANCE nr. 351 uzsver Sanita Dambe, zvērināta revidente, SIA Biznesa un audita centrs valdes locekle. Tiem, kuri nav lasījuši rakstu, atgādinām, ka likuma „Par grāmatvedību” 2. pants - par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu - ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs, tātad kapitālsabiedrībā - valde. Sabiedrības valdes atbildībā ietilpst : Grāmatvedības organizēšana sabiedrībā. Grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrāde. Grāmatvedības kontroles sistēmas izstrāde. Grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumu un grāmatvedības datu aizsardzības obligāto tehnisko un organizatorisko prasību izstrāde uzņēmumā un tā kontrole. Attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru saglabāšana. Skaidras naudas saglabāšana un glabāšanas vietas nodrošināšana. Materiālo vērtību saglabāšana un inventarizācijas. Normatīvo aktu pārkāpumi. Grāmatvedības datu ļaunprātīga sagrozīšana. Grāmatvedības dokumentu nozaudēšana. Oficiāli noteikto pārskatu neiesniegšana. Tomēr, kā rakstā uzsver S.Dambe, ir jāsaprot, ka sabiedrības valde nevar zināt visas grāmatvedības...

Jautājums: Lasīju, ka darbnespējas lapas tāpat kā algas nodokļu grāmatiņas būs tikai elektroniskā formā, vai pēc 1. jūlija ārsti tās vēl izsniedz arī papīra formā? Kā norāda Labklājības ministrija, Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumi Nr.134 „Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” paredz, ka darbnespējas lapas līdz 2015.gada 31.decembrim ārstniecības iestādēs izsniedz pacientam papīra veidā. Pēc šā termiņa beigām darbnespējas lapas tiks sagatavotas tikai elektroniski, bet, pēc personas lūguma, tās būs iespējams arī izdrukāt. Patlaban spēkā stājusies norma, ka darba devēja apstiprinājums par darba ņēmēja neierašanos darbā darba nespējas periodā nav nepieciešams darbnespējas lapām B, kas tiks izsniegtas sākot ar 2015.gada 1.jūliju. Ņemot vērā, ka Nacionālais veselības dienests vēl nav nodrošinājis Valsts ieņēmumu dienestam automatizētu piekļuvi Nacionālā veselības dienesta e-veselības sistēmas datiem par darbiniekiem noslēgtajām darbnespējas lapām, no 1.jūlija VID EDS saistībā ar darbnespējas lapām nekādas darbības elektroniski veikt vēl nav iespējams un darba devējiem nav pieejama informācija par darbnespējas lapām....

Par to, kā notiek vienkāršā un divkāršā ieraksta grāmatvedība un nodokļu aprēķināšana zemnieku saimniecībās (z/s), žurnāla BILANCE 347. nr. informē Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja. Tā kā portālā bieži saņemam jautājumus par to, kā kārtojama grāmatvedība šai saimnieciskās darbības veidojumā, publicējam rakstā sniegto skaidrojumu. Zemnieku saimniecība no juridiskā viedokļa ir diezgan īpatnējs veidojums. Pēdējo gadu laikā vairākas reizes tika uzsākts darbs pie zemnieku saimniecību juridiskā statusa sakārtošanas, bet pagaidām izmaiņas pastāvošajā kārtībā nav izdarītas, un zemnieku saimniecību darbību joprojām reglamentē likums „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”, kas pieņemts 1992. gada 8. janvārī. Saskaņā ar likumu „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” zemnieku saimniecība ir juridiska persona un juridiskas personas tiesības tā iegūst brīdī, kad tiek reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Lai gan par vienu no juridiskas personas pazīmēm uzskata mantas nošķiršanu, uz zemnieku saimniecībām šo pazīmi pilnā apmērā...

Jautājums: Vai par fiziskajai personai izmaksātajām summām par sezonas laukstrādnieku ienākumu jāsniedz ziņojums Valsts ieņēmumu dienestā? Kā norādīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā "Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis", paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām par sezonas laukstrādnieku ienākumu VID nav jāsniedz, taču reizi mēnesī VID jāiesniedz darba devēja ziņojums. Kā norādīts metodiskajā materiālā, ja laukstrādnieks atbilst sezonas laukstrādnieka nosacījumiem, lauksaimnieks: pirms darbu uzsākšanas katru nodarbināto laukstrādnieku reģistrē Lauku atbalsta dienesta sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmā, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu, ienākuma gūšanas dienu un noslēgtā līguma veidu (rakstveidā noslēgts darba līgums vai rakstveidā vai mutvārdos noslēgts uzņēmuma līgums); katru nodarbināšanas dienu līdz pulksten 24.00 LAD informācijas sistēmā ievada sezonas laukstrādniekam šajā dienā aprēķināto atlīdzību; reizi mēnesī piecu darbdienu laikā pēc ienākuma gūšanas mēneša pēdējās dienas apstiprina LAD informācijas sistēmā apkopoto informāciju un, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, iesniedz to VID darba devēja ziņojuma veidā; reizi mēnesī līdz 15.datumam sezonas laukstrādnieku ienākuma...

Jautājums: ja nav jāreģistrē VID saimnieciskā darbība, jo ienākumi no pašu audzētās produkcijas pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, vai stingrās uzskaites kvītis ir jāreģistrē VID? Kā skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultanti, darījumu apliecinošās kvītis drīkst lietot kā maksājumu apliecinošu dokumentu tikai tad, ja tās ir reģistrētas VID. Arī fiziskas personas var vērsties VID un reģistrēt kvīšu grāmatiņu, bet kvīšu izmantošana palīdzēs norēķinu uzskaitē arī tad, ja fiziskā persona veic saimniecisko darbību, kuru pie zināmiem nosacījumiem nav jāreģistrē VID. Grāmatiņās brošētas kvītis iespējams piereģistrēt arī elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Lai grāmatiņās brošētas kvītis piereģistrētu elektroniski, nodokļu maksātājam VID EDS jāiesniedz tikai iesniegums. Grāmatiņās brošētu kvīšu elektronisku reģistrēšanu VID apstiprinās, nosūtot elektroniskā pasta vēstuli. To paredz Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība". Vēršam uzmanību, ka uz VID reģistrējamo kvīšu grāmatiņas vāka norāda šādu informāciju: - nodokļu maksātāja...

Valsts sekretāru sanāksmē 2. jūlijā izskatīts informatīvais ziņojums„Par administratīvā sloga mazināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu privātā sektora darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā” Ziņojumā norādīts, ka Kultūras ministrijai sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu bija uzdots pārskatīt pastāvīgā valsts glabāšanā nododamo privātā sektora dokumentu apjomu, izvērtējot to nozīmi nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanā. Latvijas Nacionālais arhīvs ir pārskatījis pastāvīgā valsts glabāšanā nododamo privātā sektora dokumentu apjomu un secinājis, ka privātpersonu valsts glabāšanā nododamo dokumentu apjoms ir salīdzinoši neliels un nerada būtisku administratīvo slogu privātpersonai. Privātpersonas dokumentus valsts glabāšanā nodod to likvidācijas vai maksātnespējas procesa laikā. Vidēji gadā tiek pieņemti 6 000 – 10 000 lietu ar privātpersonu dokumentiem, kas sastāda aptuveni 2 – 4% no visu nodoto dokumentu kopapjoma. Pārējos dokumentus nodod publiskās institūcijas. No nododamajiem aptuveni 6 000 privātpersonu dokumentiem pastāvīgi glabājamie dokumenti ir aptuveni 2000 jeb 25 %, no visu nododamo dokumentu apjoma. Līdz ar to secināms, ka nav mērķtiecīgi pārskatīt pastāvīgajā...

Paredzamie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", ko Saeima 8. jūlijā ārkārtas sesijas sēde skatīja 2.lasījumā, noteiks pienākumu saimnieciskās darbības veicējiem vienreiz gadā līdz 1.maijam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegt informāciju par saimnieciskās darbības pamatveidu. Saimnieciskās darbības veicējs norāda tādu saimnieciskās darbības pamatveidu, kāds tas bija iepriekšējā taksācijas gadā. Tādējādi NACE kodu turpmāk norādīs tikai elektroniski vienu reizi gadā, kas vienkāršos administratīvo slogu saimnieciskās darbības veicējam. Ja saimnieciskās darbības veicējam mainās pamatdarbības vieds, to nebūs nepieciešamība ziņot nekavējoties. Savukārt, ja saimnieciskās darbības pamatveids nemainās, tad informāciju par pamatdarbības veidu nākamajā taksācijas gadā nebūs jāsniedz, norādīts likumprojekta anotācijā. Nodokļu maksātājiem, kuri uzsāk saimniecisko darbību, likumprojekts paredz pienākumu informēt VID par pamatdarbības veidu mēneša laikā. Noteiktais pienākums paredz noteikt pamatdarbības veidu, ņemot vērā neto apgrozījumu no katra pamatdarbības veida. Kā galveno pamatdarbības veidu norāda to, kurā neto apgrozījums ir vislielākais. Tādējādi pēc būtības sniedzamā informācija nemainās, jo šāds princips šobrīd...

Valsts sekretāru sanāksmē 2. jūlijā skatīts noteikumu projekts "Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu". Ņemot vērā veiktos grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā un tās pielikumos sniedzamās informācijas saturiskās izmaiņas, ko arī nosaka grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, bija nepieciešams aktualizēt uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas un tās pielikumu veidlapas. Tā kā grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra noteikumu Nr.981 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu” normu apjoma, ir radīts jauns noteikumu projekts. Jaunie noteikumi sagatavoti, lai būtiski tiktu samazināts laiks, kas jāpatērē attiecīgā pielikuma aizpildīšanai un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā, kā arī nodrošināt iespēju uzlabot uzņēmēju viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm. Tādējādi, samazinot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumā norādāmo darījumu skaitu un apmēru, samazināsies informācijas apjoms, kuru nodokļu maksātājs sniedz Valsts ieņēmumu dienestam....

Kopš 4. jūlija stājušies spēkā 2015.gada 30.jūnija grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.190 "Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību", ar kuriem atjaunota mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapa. Izmaiņas noteikumos un deklarācijā veiktas, jo 2015.gada 23.aprīļa grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stājas spēkā 13.maijā, paredz, ka: 1) sākot ar 2015.gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa likme (MUN) mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas ir 9%; 2) sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas MUN likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro ir 12 %. Saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 13.punktu, MUN maksātājiem, kas ir ieguvuši MUN maksātāja statusu līdz 2014.gada 31.decembrim, noteiktais triju gadu termiņš tiek skaitīts, sākot ar 2015.gada 1.janvāri. Tādējādi MUN likme 9 % ir piemērojama ar 2015.gada 1.janvāri arī mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01...

Vasaras periodā tiek organizēti brīvdabas pasākumi un aktuālāka kļūst arī ielu tirdzniecība, tādējādi Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kases aparātu lietošanu, saņemtā samaksa par ieeju šajos pasākumos, kā arī saņemtā samaksa par precēm ielu tirdzniecībā ir reģistrējama, izmantojot kases aparātus. Vasaras laikā visā Latvijā notiek dažādi brīvdabas pasākumi - pilsētu svētki, koncerti, festivāli, gadatirgi, sporta aktivitātes u.c., kuru laikā notiek izbraukuma tirdzniecība un tiek pārdotas biļetes. VID vērš uzņēmēju un iedzīvotāju uzmanību, ka arī minētajos pasākumos saņemtā samaksa par pakalpojumiem jāreģistrē kases aparātā, pretī izsniedzot čeku. Brīvdabas pasākumi Ieejas maksa brīvdabas pasākumos bez kases aparāta iekasējama tikai gadījumos, kad samaksa notiek skaidrā naudā un pretī tiek izsniegta VID reģistrēta un noteiktā kārtībā noformēta biļete. Ja tiek maksāts ar maksājuma karti, kases aparāts ir jālieto obligāti. VID reģistrēta biļete var tik noformēta, nelietojot kases aparātu, saņemot maksu par ieeju šādos pasākumos: par ieejas maksu, inventāra nomu un...

Saeimas Budžeta un Finanšu (nodokļu) komisija līdz šim nav skatījusi otrajā lasījumā likumprojektu "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums". Minētā likumprojekta pirmais lasījums Saeimā tika atbalstīts 21. maijā, un bija plānots, ka jūnijā to varētu apstiprināt otrajā lasījumā, bet likums stātos spēkā jau 20. jūlijā (līdz ar to uzņēmumiem, kuru finanšu gads beidzas pēc 2016.gada 1.janvāra, sagatavojot gada pārskatus un konsolidētus gada pārskatus, būtu jāpielieto jau jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma normas), taču tā izskatīšana pagaidām iekavējusies. Jaunais likums paredzēs tiesību normas par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, iestrādājot Latvijas normatīvajos aktos Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2013/34/ES. Likumu papildinās arī Ministru kabineta noteikumi (tie jāizdod ne vēlāk kā līdz 2016.gada 1.janvārim), pie kuru izstrādes jau aprīlī ķērusies darba grupa. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas izpilddirektore Svetlana Šemele informē, ka, izstrādājot MK noteikumu projekta nodaļas, par pamatu tiek ņemti pašreiz spēkā esošie...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Ministru kabinets 2014.gada 23.septembrī pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr.561 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (turpmāk - Noteikumi), kas stājas spēkā 2015.gada 1.jūnijā. Noteikumi paredz samazināt administratīvo slogu darba devējam, nosakot, ka no 2015.gada 1.jūnija VID: darba devējam nebūs jāsniedz ziņas gadījumos, kad darbiniekam mainās darba ņēmēja statuss, t.i. apdrošināšanas veidi, kuriem viņš tiek apdrošināts. Līdz ar to Noteikumu 1.pielikumā "Ziņas par darba ņēmējiem" sadaļa "Ziņu kods un tā atšifrējums" ir izteikta jaunā redakcijā, izslēdzot darba ņēmēja statusa maiņas kodus; darba devējam, kurš ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, nebūs jāsniedz ziņas: par darbinieku profesijas kodiem; par darba ņēmēja statusa iegūšanu, ja to ieguvis mikrouzņēmuma īpašnieks, mikrouzņēmuma valdes loceklis un mikrouzņēmuma prokūrists. Noteikumi paredz arī jaunu darba devēja pienākumu iesniegt VID ziņas par tādu darba ņēmēju,...