GRĀMATVEDĪBA

Šaubīgo un bezcerīgo debitoru parādu uzskaiti, uzkrājumu veidošanu šaubīgajiem debitoru parādiem un bezcerīgo debitoru parādu norakstīšanu regulē Gada pārskatu likums (GPL) un MK noteikumi Nr. 488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”. Kad, kā un cik lielos apmēros veidot uzkrājumus šaubīgajiem debitoru parādiem, ir viens no sarežģītākajiem debitoru parādu uzskaites jautājumiem, jo reizēm ir grūti paredzēt, cik lielā apjomā un kad tiks veikta debitoru parādu apmaksa, un, ja debitors jau ir pārtraucis maksāt, vai izdosies no tā kaut ko piedzīt vai nē. Nosakot uzkrājumus šaubīgajiem debitoru parādiem, jāņem vērā Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 16.-18. punkts attiecībā uz aplēšu veidošanu, kas nosaka, ka sabiedrība sagatavo grāmatvedības aplēsi uzkrājumu summas novērtēšanai un izdevumu vai ieņēmumu veidu summu novērtēšanai, kā arī citos gadījumos, kad šāda aplēse nepieciešama, lai novērtētu pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilancē iekļaujamas summas lielumu. Grāmatvedības aplēsē iekļautajam novērtējumam jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeimā 2014.gada 17.decembrī pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un ar minētajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 18.pants ir papildināts ar normu, kas nosaka VID pienākumu ar 2015.gada 1.oktobri nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto kvīšu vienoto datubāzi (reģistru). Publiski pieejamā VID reģistrēto kvīšu vienotajā datubāzē (reģistrā) ir iekļauta informācija par nodokļu maksātāju VID reģistrētajām darījumus apliecinošām kvītīm. Ievadot attiecīgā nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu, kvīts sēriju un kvīts numuru (minētie kritēriji pie datu atlases ievadāmi precīzi un obligāti), var saņemt informāciju par konkrētā nodokļu maksātāja reģistrētās darījumu apliecinošās kvīts statusu (reģistrēta/izlietota/anulēta) un reģistrācijas datumu. VID publiskojamās datubāzes sadaļa “Darījumu apliecinošās kvītis” ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā sadaļā “VID publiskojamo datu bāze” – https://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/DAK. Publiski pieejamā VID reģistrēto kvīšu vienotajā datubāzē (reģistrā) jebkura persona var pārliecināties, vai darījuma partnerim ir reģistrētā kvīts, neprasot to apliecināt pašam darījuma partnerim.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka kopš 2014.gada 1.jūnija informācijas par galveno ienākuma gūšanas vietu, apgādībā esošām personām un papildu atvieglojumiem iekļaušana algas nodokļa grāmatiņā ir nodokļu maksātāja pienākums un vienlaikus arī izvēle, un aicina darba devējus informēt savus darbiniekus par viņu pienākumu un tiesībām. VID atgādina, ka no 2014.gada 1.jūnija visiem nodokļu maksātājiem algas nodokļa grāmatiņa ir tikai elektroniskā formā un gan pašai personai, gan personas darba devējam tā ir pieejama, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS). Tas nozīmē, ka līdz 2014.gada 1.jūnijam papīra formā izsniegtās algas nodokļa grāmatiņas pēc 2014.gada 1.jūnija vairs nav aktuālas. Personām, kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam jau bija izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, tā automātiski tika aizstāta ar elektronisko algas nodokļa grāmatiņu. Savukārt personām (arī nepilngadīgām), kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam nebija izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, lai to iegūtu, ir jāiesniedz iesniegums VID par algas nodokļa grāmatiņas izsniegšanu, un VID to...

Pēdējo divu gadu laikā parādījās likumiskā regulācija jautājumā par to, kurā brīdī jāmaksā IIN (nodoklis “no kapitāla”) gadījumos, kad fiziskā persona iegulda (atsavina) pamata kapitālā nekustamo īpašumu vai vērtspapīrus. Tomēr „kapitāla aktīvu” saraksts neaprobežojas ar šiem diviem īpašuma veidiem. Un kā maksāt IIN 15% apmērā, ja tiks ieguldīti pamatkapitāla citi kapitāla aktīvi, nav skaidrs. Kas teikts par kapitāla aktīviem likuma „Par IIN” 11.9 panta otrajā daļā: 2. Šā likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir: 1) akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; 2) ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; 3) parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; 4) nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); 5) uzņēmums Komerclikuma izpratnē; 6) intelektuālā īpašuma objekti; 7) ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti...

Valsts kontrole ziņo, ka Saimnieciskā gada pārskata 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija. Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot. No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā....

Viena no Darba likuma neatrisinātām problēmām ir 74. panta pirmajā daļā esošā prasība apmaksāt svētku dienu, ja tā sakrīt ar darbiniekam noteikto darba dienu. Vai visos gadījumos šādu dienu būtu jāapmaksā? Ar Darba likumā esošo algoritmu viss ir kārtībā, ja mēnesī nav svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Faktiski šo pašu jautājumu var uzdot savādāk: cik normālā darba laika darba dienu ir mēnesī ar svētku dienām, ja tās iekrīt no pirmdienas līdz piektdienai? Vai vēl savādāk: ir vai nav jāapmaksā svētku diena darbiniekam ar „cieto” algu? Ir taču zināms, ka minētajiem darbiniekiem aprēķina vienādu algu neatkarīgi no darba dienu skaita konkrētajā mēnesī?! Un arī tādos mēnešos, kad divas, trīs vai četras darba dienas sakrīt ar svētku dienām, alga no tā nemainās! Vai tas nozīmē, ka darbiniekam tiek apmaksātas reālas darba dienas (izņemot svētku dienu, kas iekrita darba dienā) un klāt vēl par svētku dienām tiek „izmaksāta noteiktā darba samaksa”? Atgriezīsimies...

Ceturtdien, 24. septembrī, Saeimā otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums". Viena no normām, kas iekļauta šajā likumprojektā, paredz, ka, sākot ar 2016. gadu, līdz ar uzņēmuma vadības parakstu uz gada finanšu pārskata būs jābūt arī to sagatavojušā grāmatveža parakstam. Tātad finanšu pārskatus būs jāparaksta ne tikai uzņēmumu "štata" grāmatvežiem, bet arī ārpakalpojumus sniedzošajiem grāmatvežiem. Vai jaunā norma nozīmē, ka pieaugs arī grāmatveža juridiskā atbildība? Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs skaidro, ka atbilde uz šo jautājumu esot jāmeklē Starptautiskās grāmatvežu asociācijas "Starptautiskajā radniecīgo pakalpojumu standartā 4410: Informācijas apkopošanas uzdevumi", kur aprakstīts, par ko ir atbildīgs grāmatvedis un par ko – uzņēmuma vadība. "Neskatoties uz to, ka grāmatvedis iesaistās finanšu pārskatu sagatavošanā, atbildību par to saglabā uzņēmuma vadība, turklāt vadībai ir pienākums nodrošināt ticamus datus, lai grāmatvedis varētu pārskatu sagatavot. Grāmatveža pienākumos neietilpst pārbaudīt šo datu ticamību, tas drīzāk ir ārējā revidenta ziņā. Tomēr, ja grāmatvedis...

Žurnāla "Bilance" augusta (363./364.) numura pielikumā "Būvniecība un nekustamo īpašumu uzskaite" Grāmatvežu sertifikācijas centra izpilddirektore, koledžas "Grāmatvedība un Finanses" finanšu grāmatvedības pasniedzēja Maija Ķuda pievēršas vairāku specifisku būvniecības un nekustamo īpašumu darījumu veidu uzskaites niansēm. * * * Piemēram, uzņēmums iegādājas zemes gabalus, uz kuriem ir ēkas. Šajā gadījumā ļoti svarīgi ir uzņēmuma vadībai noteikt, kur un kādā veidā turpmāk šie nekustamie īpašumi tiks izmantoti un kādas darbības ar īpašumiem vēlas veikt uzņēmums. Kas ir iegādāts? Pirmkārt, grāmatvedībā ir jānodala zemes vērtība no ēku vērtības, tas ir, kontu plānā ir jāparedz analītiskie subkonti. Šeit ir svarīgi, vai pirkuma līgumā ir norādītas katras nekustamā īpašuma vienības cena vai viss pirkums novērtēts kopējā summā. Sarežģītāks ir gadījums, kad kopējā pirkuma cena jādala pa nekustamā īpašuma objektiem. Parasti dalīšanas pamatā izmanto šo objektu kadastrālās vērtības un pirkšanas vērtības proporciju vai izmanto sertificētā vērtētāja pakalpojumu. Turklāt ir jāizvērtē, kā iegādātais nekustamais īpašums tiks izmantots: vai uz...

Lietišķās informācijas dienests sērijā Bilances bibliotēka piedāvā biznesa iesācējiem, tiem, kas sākuši apgūt grāmatveža zinības, kā arī ikvienam interesentam Ingunas Leibus, Regīnas Grigorjevas, Annas Jesemčikas un Anastasijas Svarinskas sarakstīto grāmatu "GRĀMATVEDĪBAS PAMATI UZŅĒMUMOS". Tirgus ekonomikas apstākļos arvien paplašinās cilvēku loks, kuriem nepieciešamas pamatzināšanas grāmatvedībā. Uzņēmuma grāmatvedību kārto grāmatveži, tomēr likums nosaka uzņēmuma īpašnieka un vadītāja atbildību par grāmatvedības organizēšanu, kā arī ļauj pašam īpašniekam un dažos gadījumos arī vadītājam kārtot grāmatvedību. Tādēļ iegūtās zināšanas noderēs ne tikai grāmatvedības un finanšu speciālistiem, bet arī uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem un citiem interesentiem. Grāmata paredzēta arī augstskolu un citu mācību iestāžu pilna un nepilna laika studentiem. Tā noderēs arī uzņēmējiem, dažādu nozaru pārstāvjiem un visiem, kas vēlas uzsākt grāmatvedības pamatu apguvi grāmatvedības kursos vai pašmācības ceļā, kā arī ikvienam vadītājam, kas nolems sava mikrouzņēmuma grāmatvedību kārtot paša spēkiem. Grāmatvedības pamatu teorētisko izklāstu papildina piemēri, grāmatas beigās dota terminu skaidrojošā vārdnīca. Grāmatu var iegādāties šeit. Aicinām...

Jautājums: kāds dokuments (pavadzīme) jānoformē, ja pārdevējs piegādā pircējam preci? Kā norādīts Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā "Preču piegādes dokumenta lietošanas kārtība", preču piegādes dokumenta lietošanas, noformēšanas un reģistrēšanas kārtību, preču piegādes dokumentā norādāmos rekvizītus reglamentē Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju". Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu. Preču piegādes dokumentu izmanto, lai apliecinātu preču piegādes un saņemšanas faktu un noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietā. Preču piegādes dokumentu arī izmanto, lai pamatotu preču nodošanu citam uzņēmumam arī gadījumos, kad īpašuma tiesības uz preci nenodod, bet preces nodod uz laiku, piemēram, pārstrādei, glabāšanai, arī izsniedzot nomas objektu. Tāpat preču piegādes dokumentu izmanto, lai pamatotu preču atrašanās vietas maiņu uzņēmumā, t.i., gadījumos, kad preces no vienas uzņēmuma pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) nodod citai uzņēmuma pastāvīgajai darbības vietai (struktūrvienībai),piemēram, preces no uzņēmuma noliktavas nodod tirdzniecībai veikalā. Grāmatvedības...

Veicot finanšu revīzijas, Valsts kontrole bieži saskaras ar dažādām kļūdām krājumu uzskaitē un norakstīšanā, žurnāla "Bilance" 361./362. numurā atgādina Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta Pirmā sektora vadītāja Sandra Zunde. Ministru kabineta noteikumi Nr. 1486 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti” nosaka, ka apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot gada laikā vai kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā uzskaita arī aktīvus, ja vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtība ir mazāka par normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā noteikto vērtību, kas ir 213 eiro par vienību. Veicot revīzijas, esot redzēti arī pozitīvi piemēri, kā tiek organizēta krājumu uzskaite iestādēs, raksta S. Zunde. Krājumos uzskaita inventāru, saimniecības materiālus, kancelejas piederumus, mašīnu un iekārtu rezerves daļas un citus krājumus, kuri paredzēti iestādes darbības nodrošināšanai, un kuri nav paredzēti pārdošanai. Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli Valsts iestādes regulāri veic dažādus remontdarbus, lai uzturētu savus un to rīcībā...

Augusta sākumā informējām par banku piedāvātajām iespējām veikt norēķinus līdz šim mazāk izmantotajās valūtās (skat. - Vai ir iespējams veikt norēķinus preces pārdevēja vai pircēja valsts valūtā, ja tās nav līdz šim Latvijā plaši izmantotas valūtas). Saistībā ar publicēto portāla lasītājs uzdeva jautājumu, kā šādu valūtu izmantošanu vērtēt no normatīvo aktu viedokļa. Šai sakarā paskaidrojam, ka Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" jau pēc šo noteikumu grozījumu pieņemšanas 2013. gada 15. oktobrī (MK noteikumi Nr.1103), kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, paredz, ka kārtojot grāmatvedības reģistrus, ierakstos par vērtības mēru lieto euro. Kredītiestāde un krājaizdevu sabiedrība attaisnojuma dokumentā par klientam sniegtu finanšu pakalpojumu norādītās summas ārvalsts valūtā var iegrāmatot grāmatvedības reģistrā attiecīgajā valūtā, ja šo reģistru kārto elektroniski, izmantojot datorprogrammu, un atsevišķi uzskaita saimnieciskos darījumus euro un ārvalstu valūtās (pa to veidiem), kā arī nodrošina ārvalstu valūtās iegrāmatoto summu (kopsummu) pārrēķināšanu uz euro vismaz reizi...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņa pieprasījuma iesniedzējs (turpmāk - Iesniedzējs) iesniegumā norāda, ka tā pamatdarbības veids ir - sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana. Iesniedzējam apsaimniekošanā ir vairākas rūpnieciskās ražošanas ēkas, kuras atrodas uz nomātas 1.14 ha apsaimniekojamās teritorijas. Pēc nepieciešamo atļauju saņemšanas Iesniedzējs iecerējis slēgt līgumu ar būvfirmu un veikt teritorijā esošā ceļa rekonstrukciju un bruģētu laukumu izveidi. Teritorijas labiekārtošana ir nepieciešama nomnieku saimnieciskās darbības nodrošināšanai, piemēram, nomnieks SIA "M" ir izveidojusi automazgātuvi. Lai samazinātu sausajā laikā putekļus, ir nepieciešams izveidot bruģa vai citu segumu. Iesniedzējs iesniegumā uzdod šādus jautājumus: 1) vai teritorijas labiekārtošana un ceļa seguma rekonstrukcija ir Iesniedzēja saimnieciskās darbības izdevumi, kas iekļaujami peļņas un zaudējumu aprēķinā; 2) kā šie izdevumi ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju? Lai Iesniedzēja konkrētā tiesiskā situācija būtu pilnībā izprotama un VID pēc tās izvērtēšanas varētu sniegt Iesniedzējam uzziņu, VID lūdza Iesniedzējam sniegt šādas papildu ziņas: 1)...

Pagājušajā nedēļā noslēdzies Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) apvienošanās process ar Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociāciju (LATGRAASA), kura ietvaros LATGRAASA pievienojās LRGA. Atbilstoši reorganizācijas līgumam, vairāk nekā 80 LATGRAASA biedri kļuva par LRGA biedriem. Apvienotajā Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijā tiks realizēta oficiālā alianse starp divām vadošajām profesionālajām apvienībām grāmatvedības nozarē Latvijā, kuras pārstāv gan sertificētus profesionālos grāmatvežus, gan arī tos, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus sabiedriskajā praksē. Divu asociāciju apvienošana tika veikta ar mērķi konsolidēt resursus un turpināt kopējo darbu kā vienots spēcīgs valsts institūciju, kuras realizē savu politiku saimnieciskās darbības uzskaites un finanšu pārskatu sastādīšanas jomā, partneris, kā arī radniecīgu organizāciju un Latvijas biznesa sabiedrības sabiedrotais, un to speciālistu, kuri darbojas grāmatvedības, nodokļu un finanšu jomā, atbalstītājs. Apvienošana tika vērsta arī uz profesionālo apvienību sniedzamo pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu intelektuālo, tehnisko un personāla resursu apvienošanas rezultātā, kā arī uz grāmatvedības nozares nostiprināšanu gan Latvijā, gan arī starptautiskajā līmenī. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija un Latvijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu "Informatīvā deklarācija par fizisko personu veiktajiem līzinga un kredīta maksājumiem". Metodiskais materiāls sniedz metodisku palīdzību nodokļu maksātājam, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, tai skaitā kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, izņemot kredītiestādes. Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2015.gada 14.jūlijā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.403 “Noteikumi par līzinga, kredīta un ar to saistīto procentu maksājumu deklarāciju” (turpmāk – noteikumi), kas stājās spēkā 2015.gada 12.augustā. Noteikumi nosaka līzinga, kredīta un ar to saistīto procentu maksājumu deklarācijas (turpmāk – informatīvā deklarācija) veidlapas paraugu, informatīvajā deklarācijā norādāmās ziņas un tās aizpildīšanas kārtību. Sākot ar 2016.gadu, nodokļu maksātājam, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, tai skaitā kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, izņemot kredītiestādes, ir pienākums ik gadu līdz 1.februārim iesniegt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā informatīvo deklarāciju par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta maksājumiem. Pirmo reizi informatīvā deklarācija jāiesniedz...